Kanalizācijas vāki, kas negrab un nekustas? Šķiet, pie mums tas nav iespējams pat jaunā ielas posmā, par agrāk iekārtotiem objektiem pat nerunājot.
Video redzams, ka Vācijā attieksme ir citāda - mainīti tiek arī agrāk uzstādītie vāki, kas ir ne tikai drošāki un klusāki, bet labvēlīgāk ietekmē arī apakšzemes komunikāciju mikroklimatu, novēršot cauruļu rūsēšanu.
Cepuri nost. LV neesmu redzējis, ka bedres taisot blietētu ar blietējamo. Redz tomēr DE var uztaisīt nosacīti ielāpu vienā līmenī ar brauktuvi:) Uz Brīvības ielas pretī Dailes teātrim ir jauninājums 4 akas perpendikulāri brauktuvei:)
Lai redzētu tādus debesu brīnumus, kā ceļa remonta ielāpus, kuriem pārbraucot nejutīsi atšķirību ar pārējo ceļa klātni, nevajag braukt uz DE - tie pie mums līdz šim neatklājie brīnumi sākas tepat, dažus km aiz robežas - igauņu pusē, protams. Ak jā, to bojāto (un noteikti salaboto) ceļa posmu gan nebūs viegli atrast
Pie mums ceļu būvētāji ir vai nu rukožopi vai arī vienkārši strādā tā, lai pēc gadiem atkal būtu darbs.
Protams, "savējo" būšana un lietu" nokārtošana " arī nenāk par labu.
Atcerēsimiems, ka gan LT, gan EST mazāk līda uz ceļiem padomju laikos. Tur tīrāks gaiss.
Rekonstruējot ielas, kur tiek pārliktas PILNĪGI visas kominikācija par jaunu, kaut kā nespēju saskatīt ka celtnieki būtu spējīgi vismaz taisnā līnijā saštopēt tos vākus!
Šķībi greizi, 2 - 3 rindās pa vienu joslu, kurš augstāk par brauktuvi, kurš zemāk.
Un kā vienmēr jau 1. mēneša laikā pēc iekas KAPITĀLĀ remonta vismaz 1/3 daļa vāku tiek uzlauzti un pārlikti!!! Pārlikti nevis labojot defektus, bet saliek citas firmas vākus!!!
Tāpēc ,ka rokot kabeļu vai cauruļvadu trases ar lielgabarīta tehniku ir ir gandrīz vai neiespējmi to izdarīt pa gājēju ietvi vai ceļa braucamās daļas malā .
Nevajag jaukt reklāmas rullīti ar realitāt. Neviens tur klabošas lūkas nemaina. Pielabo lai neklab un viss. Lai arī kā šī video producētāju / lūku ražotāji gribētu.
Dienvidu tiltam asfalts sācis plaisāt, kurš uzklāts uz betona. Kāda te runa var būt par kvalitāti uz grants šķembu seguma?
Apakšā pazemes upe,ādere un plustošās smiltis.Zeme mums sarežğīta.
Latvijā tā nebūtu izdevīgi. Būtu konstanta cena, un peļņa maza. Daudz izdevīgāk ir noklāt visu ielu un tad aizbraukt kaut kur uz Bermudiem.
Mūsējie līkroči vismaz rekonstruētajiem vai jaunbūvētajiem ceļiem varētu saprojektēt tos vākus joslu vidū. Tad tām akām nemaz nevajadzētu braukt virsū.
Kā arī ļoti bieži tie vāki ir līmenī tikai pašā sākumā. Pēc tam iesēžas. Bet kas izbrīna, apmale paliek asfalta līmenī, iesēžas tikai vāks?!?
A tu pamēģini uz vienas ielas salikt siltumtrasi, ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju, gāzi, elektrību un telekomunikācijas. Katrai no šīm komunikācijām ir ne tikai savs guldīšanas dziļums, bet arī platums, aizsardzības zonas un pat aku biežums un vāku diametrs. Nevar to visu salikt vienā rindā, starp auto riteņiem. Dzīvot visi grib skaisti un ar komfortu, bet par šādām lietām retais aizdomājās. Un ja tas viss vēl ir jābūvē pēc zemākās cenas, tad tur sanāk tikai parastie vāki, bez blīvēm.
Zemākā cena ir tāds stiepjams jēdziens pašvaldību konkursos...
Nekad neesmu redzējis pie mums ka kāds liktu akas ar ķelli un līmeņrādi un droši vien arī nepiedzīvošu)))
Ja Latvijā nezagtu nodokļu maksātāju naudu , tad būtu līdzīgi !
Nu, haltūrists, ja viņam būs iespēja nohaltūrēt, to darīs pie jebkādas samaksas. Es uzskatu, ka pie mums , ja tiek pildīti valsts vai pašvaldību pasūtījumi, darbojas "proletariāta diktatūra", firmu strādnieki darbojas pa roku galam, un tā amatpersona, kurai darbs būtu jākontrolē, "labs cilvēks" būdams tikai sēž uz pakaļas kabinetā un paraksta pieņemšanas aktus. Būtībā pirmais darbs, konstatējot nekvalitatīvu valsts vai pašvaldības objektu, būtu atlaist to valsts vai pašvaldības amatpersonu, kura objektu pieņēmusi, ja komisija, tad komisijas priekšsēdētāju. Kamēr nekas tāds nenotiek, haltūras turpināsies.
Vācijas sportisko luksusa automobiļu ražotājs atklājis informāciju par jauno Macan, kas tagad būs pieejams kā pilnībā elektrisks transportlīdzeklis, divās divmotoru pilnpiedziņas versijās. Lasīt vairāk
Satiksmes drošību veido daudz un dažādi aspekti. Viens no tādiem ir – cik droši vadām savu transportlīdzekli un cik labi iekļaujamies satiksmes plūsmā. Nereti no autovadītājiem dzirdamas sūdzības par citu satiksmes dalībnieku pārgalvīgu braukšanas stilu. Tomēr ir arī tādi, kas kopējā satiksmes plūsmā neiekļaujas, jo dažādu iemeslu dēļ brauc pārāk lēni. Arī šāds braukšanas stils var radīt neprognozējamas situācijas uz ceļa. Lasīt vairāk
Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka. Lasīt vairāk
Nīderlandē piedāvā lieliski saglabātu „laika kapsulu” – 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT, kas savā 32 gadus garajā mūžā nav nobraucis pat 1000 kilometrus. Lasīt vairāk
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Tas, protams, ir vareni, ja var uztaisīt kanalizācijas lūkas vienā līmenī ar brauktuvi. Kāds varbūt var izskaidrot, kāda x-sa pēc tās kanalizācijas lūkas atrodas uz brauktuves, nevis, piem., uz ietves blakus brauktuvei pai pat zaļajā zonā starp brauktuvēm? Piem. - Ulmaņa gatves posms no Liepājas līdz Lielirbes ielai ir BOMBA :D
Uz ielas braucamās daļas remontiem var nopelnīt daudz vairāk.
Runāju ar vienu ceļu projektētāju. Zem ielas atrodas tik daudz dažādu komunikāciju ar savām specifikācijām, turklāt katrai sava aka, ka visu malā gribi negribi nesaliksi.
Tad gribi vai nē, jāiemācās likt perfekti gludi, vienā līmenī ar brauktuvi! Nevis tā parodija, kā pie mums (arī jauniem ceļiem novērots ne reizi vien).
Nu ar to mums ir gaužām lielas problēmas.
Pilsētu centros varētu piekrist, ka nav citu vietu, bet ir pietiekami daudz ielas, piemēram Ziepniekkalna, kur komunikācijas varētu izvietot, gan zem sadalošās joslas, gan zem trotuāriem, pat strap brauktuvi un trotuāru vēl ir zāļā josla, bet tāpat visas komunikācijas saliktas tikai zem brauktuves. KĀPĒC??? www.google.lv/maps/@56.9070...2!8i6656?hl=lv
Par Ziepniekkalna ielu esmu arī iedomājies, jo tur ir šausmīgi iestrādātas akas uz braucamās daļas. Bet pavēroju ka zaļajā zonā redzami stabiņi ar dzeltenu galu, tie manuprāt norāda ka apakšā ir gāzes vads un vieta jau aizņemta?
Akas izvieto tādās vietās kur tām ir viegla piekļuve. Ja tās ir zaļajā zonā vai kur citur, ziemā sasnieg sniegs ej nu atrodi to aku, zālē ar laiku tā ieaug un neviens nezin kur tā aka ir.Ceļus tīra visu laiku tāpc akas ir tur kur viņas ir.
Vēl labāks piemērs ir Krasta iela, vai arī tur projektētājiem škita, ka sadalošā josla ir par šauru tāpēc komunikācijām jāliek zem brauktuves?
www.google.lv/maps/@56.9265...2!8i6656?hl=lv
Tur tajā U-gatvē akkurāt zem ielas tekot kaut kāda Pazemes Upe. Bet tas ir visiem izdevīgi- jo katru gadu ir "iemesls" tp posmu remontēt.