Šodien ministru kabineta sēdē tiks skatīts jautājums par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kas paredz atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā no 2030.gada.
Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), minētais jautājums skar Latvijas apņemšanos sasniegt stratēģisko mērķi par klimetneitralitāti 2050.gadā.
VARAM norāda ka viena no siltumnīcefekta gāzu ietilpīgākajām nozarēm zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā sektorā Latvijā ir kūdras nozare. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido aptuveni 13% no kopējām emisijām. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā.
Kā norāda ministrija, Latvija ir viena no sešām Eiropas Savienības valstīm, kas kūdru iegūst un izmanto enerģijas ražošanā, radot CO2 emisijas un atstājot ietekmi uz vidi.
Latvijā ir 26 232 hektārus lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija.
Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē un Pierīgā, taču Pierīgā un Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni ir paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos.
Papildu tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, to ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas.
Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām.
Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšana ļaus nodrošināt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma piesaisti 184 237 327 eiro apmērā.
VARAM norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai saņemtu šī fonda finansējumu, bija nepieciešams izstrādāt šādu plānu un apstiprināt to Eiropas Komisijā. Ja Ministru kabinets neapstiprinās Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, tad Latvija nesaņems minētā fonda finansējumu vairāk nekā 180 miljonus eiro.
LETA jau ziņoja, ka vietējie kūdras ieguvēji pretēji VARAM un ārvalstu kapitāla kūdras atradņu nomniekiem iebilst pret enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu, aģentūru LETA informē Latvijas Nacionālās kūdras biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Kļaviņš.
Latvijas Nacionālā kūdras biedrība kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu Ministru Kabinetā (MK), kas paredz enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas slēgšanu Latvijā no 2030.gada apmaiņā pret 184 miljonu eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas (EK) un neskaidru, no kūdras nozares attālinātu tā plānoto izlietojumu.
Enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 tonnām enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildus divu miljonu megavatstundu enerģijas, uzsver Kļaviņš.
Biedrības dati liecina, ka Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā, labvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ kūdras apjoms ik gadu pieaug - tādējādi kūdra nav fosils, bet lēni atjaunīgs resurss. Pēdējos piecos gados vidēji gadā iegūti 1088 tūkstoši tonnas kūdras - no tām 29 000 tonnu jeb 2,7% - enerģētiskā kūdra, kuras ieguvi iespējams ievērojami palielināt.
Palielinoties kūdras izmantojumam enerģētikā, pieaugs arī radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas - tās efektīvi iespējams līdzsvarot ar kompensējošiem pasākumiem un ar atbalstu emisiju mazināšanai tehnoloģiskajos procesos vai īstenojamās labākās ieguves praksēs. Piemēram, veicinot un atbalstot esošo katlu māju modernizāciju, lai tās spētu samazināt CO2 emisijas, kuras pēc 2030.gada tiks uzskaitītas arī pārejai biomasai, skaidro Kļaviņš.
1) Latvijā kūdru principā nelieto. 2021.gada enerģētikas bilancē kūdra ir 0,03%;
2) Lauksaimniecībai paredzēto kūdru tāpat turpinās iegūt, tā nekur nepaliks;
3) Kūdra kā energoresurss ir sūdīgs. CO2 apjoms ir līdzvērtīgs akmeņoglēm, bet toties siltumspēja ir 2-3x mazāka kā akmeņoglēm. Kūdru Latvijā praktiski nelieto, jo tā nekam neder - ļoti daudz vajag un izdala ļoti daudz CO2, kā rezultātā lielajiem uzņēmumiem jāpērk ļoti daudz emisijas kvotas un mazajiem dafiga jāmaksā dabas resursu nodoklis par CO2 emitēšanu.
Aha, davai ieriebsim vecmāmiņai un apsaldēsim sev ausis! Vajag apsist visus šitos "zaļos "deģenerātus, kuri pieklausījušies tās melu teorijas un gatavi sev nosaldēt pautus, lai tik būtu "zaļi". Ja esi idiots un taisies svešu onkuļu interesēs lekt no kraujas, lec, bet nečakarē smadzenes citiem.
Dīvāna pirdējs/eksperts arī ieradies un citus saukā par deģenerātiem, nu cik konkstruktīvi!
Varbūt der ar tēmu iepazīties un palasīt pirms komentēt. Tukši vaukšķēt jau prātu nevajag!