P.S. elektriskai miskastei pat vēju nevajadzēs - tā mierīgi aizdedzinās visu tāpat, un sprādzienu izraisīs arī stāvot viena pati, un ja vēl dabūsi situāciju kad ausgtsprieguma vadi skar cementu, tad izraisot metināmā aprāta cienīgu strāvas arku - betons karstuma iespaidā būs jau spārdzienbīstams ( ne nozīmē ka tas pats detonēs, bet ka tam izplešoties pa gaisu ies betona šķembas).
Tik šeit tu man neiestāstīsi ka tas bija dīzelis :D:D:D
Pat tukša dīzeļa degvielas kravinieka muca diezin vai ar tādu sprādzienu ies pa gaisu ar visu to ja tajā būtu ideāli apstākļi sprādzienam …
Tas ka ugusngrēka iemesls varbūt bija dīzelis - tas ir iespējams, bet tas 100% nebija sprādziena izraisītājs. Un ja pareizi saprotu tad šajā situācijā problēma ir tajā ka neviens to nemēģināja dzēst un nekādu automātisku dzēšanas sistēmu tur nebija, un tas izraisīja ziepes ar citu auto aizdegšanos.
Bet runājot par AI stulbošanos - Oracle ar tajā vagonā meģina ielekt, kaudzi darbinieku atlaidis utml. Bet kamēr “maina orientāciju” tikmēr sačakarējis visu to kas līdz šim bija labs un ērti lietojams. “Teholoģiju kompānija” Oracle tagad saviem klientiem un partneriem uzdod Automātiskus servisa pieprasījumus( serveri un iekārtas tādus paši ģenerē kļūdu gadījumā) apstrādāt un pieteikt Orāklim manuāli, kas līdz šim bija pilnīgi automātiski, un vienīgais ko varbūt klientam vai partnerim bija jāizdara - jāizlasa, jāpiemēro ieteikums un Servisa “zvans” jāaizver ( vai arī tas pats pēc laika pārgāja statusā “aizvērts” ja netika atjaunināts vai eskalēts).
Tā ka ja izdodas salikt kopā labu komandu AI "stutēšanai" no A līdz Z - tas ka esam vēlu ieradušies “arēnā” ir dziļi pie kājas - lielie spēlētāji ir pārāk bieži “optimizējuši” lietas ne tajā labākajā veidā. Saprotams reāla pieredze dod daudz, bet …
Teiksim tā Eiropā ir gana daudz spēcīgu IT tautiešu, ja tos +/- spēj savākt kopā - rezultāts ātri ieliks kloķi jebkuram …
BET ! Vienīgais ka 18 mēneši šādam projektam ir stipri par īsu - tātad tēmēts tiek vai nu uz jau eksistējošu projektu ieviešanas stadijā vai arī būs jāgarina termiņš. 18 mēnešos vēl var kaut kā ielīst tad ja zeme un infrastruktūra apkārt eksistē atliek tik “uzbliezt” datu centru pēc šablona ( strādājot mega tempos) …
P.S. tagad pusvadītāju deficīta dēļ jau pat vienkārši serveri reizēm jāgaida pus gadu …
Varēt jau var, bet vai tas būtiski uzlabos satiksmi vienmēr paliek jautājums, jo pontonu tilts ir tāda mazliet intresanta “nestabila būve” … un kur tu to “salaidīsi” kopā ar esošiem kurstojumiem utml. - ubjektīvi laikam ostas pusē to varētu, bet kas notiek tad ar Daugavas kuģošanu … utt. utjpr.
Tam ir jau kādu brītiņu izstrādātas procedūras, pat mazu bateriju - kā piem. mums sūta serveru un datu glabāšanas iekārtu Li-Ion baterijas - pārvadāšanai - precīzi apzīmējumi un speciāli konteineri tāpat kā noteikts daudzums kuru ļauj pārvadāt ar lidmašīnu. Un ja nekļūdos tad visi laptopi bija jāņem rokas bagāžā ( dažiem varbūt tas ir ieteikums bet dažiem visticamāk prasība), lai vajadzības gadījumā tiktu pie tā klāt un droši “utilizētu” gaisā.
Un ja pareizi atceros tad Li-ion baterijas ( kā rezerves daļas ko mums piegādā) tiek pārvadātas maksimāli pieļaujami tukšas 30 - 50 % no kapacitātes …
Paskaties 2 galējības - ja visi abonēs un neskatīsies reklāmas - vai tas būs finansiāli pamatoti un ja neviens neabonēs, tas tev droši daudz pateiks priekšā par to “kur gribi trāpīt” …
Temperatūras izmaiņas un gaisa mitrums ir tas kas tev visvairāk nodara pāri auto, līdz ar ko jebkas kas ir ar zemu mitruma līmeni un ļoti pastāvīgu temperatūru būs piemērots auto glabāšanai. Kādeiz vecie koka siena šķūņi (tehniskā kārtībā) bija laba vieta … tik jāapklāj auto pret putekļiem - kuru tur bija daudz aktīvi šķūņus izmantojot …
Ak jā un tas varbūt nav acīmredzami no manis rakstītā, bet arī pāris nosviluši UPS (nepārtrauktas barošanas bloki, gan individuāliem aparatūras skapjiem gan modulārie “industriālie”), gan situācijā kur pārslogota izeja, gan situācijā kad iebūvēta elektronika nejēdz pārslēgt ievadus …
Jo sarežģītāka ir elektriskā ķēde un vadības loģika, jo sliktāki rezultāti ja to sāk mēģināt darīt lēti … Un Ķīnā ražo gan lēti , gan arī pārlieku lēti …
Noteikti būs intersanti uzzināt, ka dīzēlis daudzstāvu stāvvietā var arī sadegt un nekas šausmīgi traģisks nenotiks - tos visus ir viegli dzēst un pat dižas zināšanas nevajag un var kaut ar ūdeni. Respektīvi dīzeļauto var dzēst kaut no ūdensvada ar parastu šļauku, elektro auto tā vis nebūs, un tad dīzeli nodzēs un tikko kā bleķiem var ar roku pieskarties to lūzni var evakuēt no stavvietas, elektro auto - evakuēt būs ļoti grūti dēļ pašaizdegšanās riska, tātad kāda ugunsdzēsēju brigāde būst aizņemta tuvākas 24 stundas …
Bet problēma pagaidām ir tikai pašu bateriju kvalitāti, ja vispār, taču tūlīt tev Ķīna piedāvās krustu šķērsu “lietojamus” uzlādes kabeļus par lētu naudu - un tad tik sāksies jautrība …
Intersanti “grābekļi” kad MI "rāmji" rada šķēršļus informācijas iegūšanai par potenciālu (vai pat reālu) datu zādzību kurā izmantots tas pats AI … ar “noņemtiem rāmjiem":
Skats no citas puses par kapitālisma problēmām ( un jā ne tik prasti kā komunisms labs vs kapitālisms slikts, bet patiešām problēma ar “ražot maksimāli lēti” jeb kā palielina peļnas procentu no investīcijām un kā pazaudē zināšanas un tā visa sekām ražošanā)
Nevajag brīnīties ka štrunts kas savākts no lētām komponentēm šur un tur taisa brīnumus. Ar to arī “jauns ražotājs” atšķiras no tāda kurš ražo ko desmitgadēm ilgi. Maska metode neder visās vietās un lietās … un nav jau tā ka Tesla nebūtu kaudzēm problēmu … un ja jau par to - tad arī ASV ražotiem auto nekad nav gājis diži labāk kā CCCP “optimizatoriem” …
Zini lai cik tas liktos stulbi - ja puikam patīk futbols un man būtu tāda nauda - fck - es darītu tāpat, un gan jau ka komandai tā arī nav pati lielākā bēda …
Un tajos laikos kad aktīvi pats vēl skraidelēju pakaļ bumbai zāles futbolā - patiesība ir tāda, ka ja labi izpīpē stratēģiju, arī absolūtus nemākuļus (bet tādus ka zin pa ko jāsper un uz kuriem vārtiem) var ļoti labi stratēģiski izmantot. Ir savureiz tā vinnēti daudz spicāki kolēģi kas savākušies vienā komandā … Saprotams tas ka spēlēju diezgan spēcīgi aizsardzībā un vārtos un vēl 2 vai 3 labi spēlētāji + 2 nemākuļi un mums izdevās “pareizi nolikt” nemākuļus uzbrukumā. Protams ja otra komanda izdaŗitu stratēģiski pareizus secinājumus - droši vien mums klātos “plāni”, bet tāpēc jau ši spēlē ir intresanta, ka var spēlēt gan uz meistarību gan uz stratēģiju …
Ja Lielirbes ielu jēdzīgi savienotu ar Akmens tiltu remontdarbu laikā - tad tehniski nekas tāds pārlieku traks nebūtu - bet to jau neizdarīs - paliks gan visi pudeles kakli gan luksafori savās vietās, un nez vai pat to režīmi tiks mainīti …
Bet varianti kā mazināt sastrēgumus tur ir. Un arī ja teiksim auto ir kur nomest Torņkalna vai eks-Uzvaras parka rajonā, tad arī sabiedriskais šajā punktā ir jau tik pietiekams ka “aprīs” to plūsmu. Un jā arī ar kājām no Āgenskalna 30 min. un jau esi Vecrīgā …
Kā parasti patiesība ir kaut kur pa vidu - subsīdijas vēsturiski eksistē tikai tādēļ ka valstīm ir vajadzīga drošība, drošība ka piemēram kara gadījumā valstī pietiks pārtikas, ka spēs saražot munīciju utml.
Vēlāk tas jau kļuva par starpvalstu tirdzniecības “kara instrumenu” utt. Un nevar teikt ka tas vienmēr būtu slikti - Eiropa ir diezgan pamatīgi vinnējusi ar to ka piemēram Monsanto tika pasūtīts prasti dirst … kaut jamiem tīri no kapitālisma viedokļa bija nežēlīgas priekšrocības …
No kapitālisma viedokļa - būvēt lētas mājas un būves būtu pirmā lieta ko darīt, bet nelaime ir tāda ka lēts darbaspēks ne vienmēr ir kvalitatīvs un attiecīgi arī lētums atsaucas uz māju kvalitāti, līdz ar ko tajā pašā ASV spēcīgs vējš nones vairāk kā vajadzētu. Japāna piemēram nemaz nevar lēti būvēt dēļ seismiskās aktivitātes utml.
Tāpat no kapitālisma viedokļa būtu ļoti izdevīgi neko nepārstrādāt principā un ieaudzēt mūs mēslos līdz ausīm … Un tā nav nejaušība ka atsevišķi pārstrādei paredzēti atkritumi sadeg …
Piem. no kapitālisma viedokļa kuģus ir lētāk nepārstrādāt, tādēļ tos centās ieskapēt Indijai utml. valstīm kur tos prasti uzdzen krasta smiltīs un lētais darbspēks neievērojot nekādu darba vai vides piesārņojuma drošību tos ar parastu gāzes griezēju sadalīja reizinātājos …
Tā ka valsts “deguna bāzšana” noteiktās lietās ir loģiska, vai tas visur ir vajadzīgs - labs jautājums.
Mani piemēram ļoti kaitina auto drošības sistēmu prasības, es ļoti daudz no tā visa izmestu miskastē …
Zini man novērojums līdzīgs kā Sliņķim - ļoti reti kāds apdzen un vēl retāk apdzen kaut kā pārgalvīgi vai tamlīdzīgi. Jā reizēm ir kāds kurš brauc tuvāk 160km/h kā 100, bet nu uz katriem 10K km ko nobraucu nu varbūt kādus 10 tādus izdodas sastapt. Bet nu “bremžu” kuri nezina ar kādu ātrumu kurā vietā jābrauc ir par vairākām kārtām vairāk. Un galvenais ka tendence braukt ar 45 km/h pilsētā un pēc tam precīzi tāpat pie 30 zīmes un dzīvojamā zonā arī neizpaliek. Pilsētā es jamo apdzenu/apsteidzu, bet dzīvojamā zonā tak tas cirvis mēģina mani “stumt” …