Reiz lasīju diskusiju par gājēju pārejām Rīgā, kur tika kritizētas gan pārejas, gan paši autovadītāji. Manuprāt, šī tēma nav izsmelta, jo ikdienā rosīgajās vakara stundās ap pulksten sešiem - septiņiem braucu pa Ilūkstes ielu, konkrētāk ceļaposmā no Deglava līdz Lubānas ielai.
Teikšu uzreiz (nepieņemot turpmāku kritiku), ka ar autovadīšanu un braukšanas pieredzi man problēmu nav, bet šis ielas posms liek pamatīgi sasprindzināties it sevišķi, ja vēl vakars ir lietains. Iela ir apgaismota vāji vai nemaz, gājēju pārejas taisnajā ielas posmā ir krietni padaudz, uz abām pusēm pa divām joslām joņo acis žilbinoši auto, ik uz soli piestāj maršruta taksometri un pārdroši, savas tiesības zinoši gājēji ar paceltu galvu un iepirkumu maisiem rokās soļo pāri ielai. Šajā posmā ir gan skola, gan neliels tirdziņš, kā arī autobusu un taksometru pieturas. Vienā pusē tumšas ieliņas uz privātmāju sektoru, otrā - Pļavnieku daudzstāvu mājas.
Es nevainoju gājējus, arī ar gājēju pāreju zīmēm viss ir kā nākas - dažām pat ir pielikts dzeltenzaļais fons, bet nu nevar normāli un droši braukt pa šo ielu, jo redzamība un kustība ir nepieņemama, lai gājēji staigātu šurpu turpu un lamātu nepieklājīgos autovadītājus. Droši vien statistika par ceļu satiksmes negadījumiem šajā ielas posmā ir pārsteidzoša, it sevišķi krustojumā ar Akadēmiķa M. Keldiša ielu, kur kustība saspīlējas vēl vairāk.
Domāju, ka šādas ielas Rīgā netrūkst, un autovadītājs nevienam neko neiestāstīs par tumšu ielu, strauju satiksmi, mikroautobusiem priekšā - pakaļā un lietainu laiku, ja būs notriecis gājēju uz pārejas, kuru braucot atļautā ātrumā mierīgi var nepamanīt. Es nemaz nerunāju par to, ja gājēju pāreju 'apgaismos' svecīte ielas malā, jo padomju laiku lampu stabi jau sen vairs to nespēj.
Ar cieņu,
PIVS
24.11.2003.
Vovo. es turpat arī regulāri braucu. Drausmīgi. Gandrīz tas pats ir uz paralēlās ielas - Saharova. Derētu vismaz zaļos kvadrātus pielikt.