Valdība otrdien lems par biodegvielas programmu, kas paredz Latvijā attīstīt no augiem gatavotas degvielas ražošanu, tādējādi sekmējot gan lauksaimniecības, gan ekonomikas attīstību.
Biodegvielu paredzēts iegūt no graudiem, eļļas augu sēklām, rapšu sēklām u.c. Programmā arī izvērtēta iespēja iegūt gāzveida degvielu no lauksaimniecības un pilsētu atkritumiem. Ja valdība apstiprinās biodegvielas programmu, kas jau apstiprināta valdības komitejā, Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Vides, Satiksmes, Finanšu un Ekonomikas ministrijām līdz nākamā gada 1.februārim būs jāiesniedz rīcības plāns un priekšlikumi grozījumiem likumos un noteikumos, lai īstenotu biodegvielas ražošanu. Tostarp Zemkopības ministrijai jāizstrādā koncepcija par valsts atbalsta shēmām biodegvielas programmas īstenošanai, kā arī nākamajā gadā jāparedz finansējums dažādiem pētījumiem, kas veicinātu Latvijā atjaunojamo resursu izmantošanu Latvijā. Savukārt Ekonomikas un Finanšu ministrijām trīs mēnešu laikā jāizstrādā konceptuāls ziņojums par biodegvielas kvalitātes kontroles sistēmas ieviešanu, kā arī jāizvērtē kā klasificējama dīzeļdegviela ar biodīzeļdegvielas piedevu. Biodegvielas ražošana jāattīsta, jo Eiropas Savienība (ES) prasa, ka 2005.gadā biodegvielai jāveido 2% no valstī patērētā degvielas daudzuma un līdz 2010.gadam biodegvielas īpatsvaram jāsasniedz vismaz 5,75%. Tas nozīmē, ka Latvijai 2005.gadā jau jāsaražo 20 tūkstoši tonnu un 2010.gadā 75 tūkstoši tonnu biodegvielas vai arī nepieciešamais biodegvielas apjoms jāimportē no ārvalstīm. Šādas prasības ES valstīm izvirzītas, lai mazinātu piesārņojumu, kas rodas no parastās degvielas izmantošanas. Programmas veidotāji no Zemkopības, Vides, Finanšu, Ekonomikas ministrijām un citām institūcijām kopumā noteikuši trīs iespējamos scenārijus ES direktīvas prasību izpildei - ražot biodegvielu Latvijā un nākotnē to arī eksportēt vai importēt un izmantot biodegvielu no citām valstīm, bet trešā iespēja paredz daļēji ražot un daļēji importēt nepieciešamo biodegvielas apjomu. Tās autori, pamatojoties uz veiktajiem ekonomiskajiem aprēķiniem, ir pārliecināti, ka Latvijai visizdevīgāk ir ražot biodegvielu no Latvijā audzētām izejvielām un izmantot saražoto degvielu Latvijas teritorijā, bet pēc nepieciešamo platību un jaudu apgūšanas Latvijā saražoto biodegvielu varētu arī eksportēt. Programmā norādīts, ka biodegvielu ražo no izejvielām, kas nav apliekamas ar akcīzes nodokli. Biodegviela arī nesatur naftas produktus, kuriem tiek piemērota akcīze. Tostarp biodegvielas ražošanas procesā iespējams iegūt arī vairākas augstvērtīgas eksportpreces - rapšu raušus, rapšu spraukumus, glicerīnu, minerālmēslus, kā arī sauso šķiedeni lopbarībai. Tāpat programmā minēts, ka līdz ar biodegvielas ražošanu Latvijā tiktu radītas 600 līdz 2250 jaunas darba vietas, par 1,4 līdz 8 miljoniem latu palielinātos nodokļu ieņēmumi, iekšzemes kopprodukts 2010.gadā pieaugtu par 40 līdz 45 miljoniem latu. Lai izaudzētu nepieciešamos graudaugus un eļļas augus, papildus tiktu apstrādāta 70 līdz 100 tūkstošu hektāru platība, kā arī uzlabotos valsts eksporta un importa bilance, attīstītos lauki u.c. Biodegvielu rūpnīcu celtniecības izmaksas varētu būt 10 - 12 miljoni latu. Programmā apzināti iespējamie izdevumi, kas saistīti ar biodegvielas ražošanu. Piemēram, kompensāciju izmaksai pārstrādes uzņēmumiem un zemniekiem par rapša pārstrādi būtu nepieciešami 0,9 - 5 miljoni latu, savukārt paredzamie zaudējumi no akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājuma varētu būt 3,3 - 14,42 miljoni latu. Lai būtu iespējams īstenot biodegvielas ražošanas programmu, no 2004.gada līdz 2006. gadam ir nepieciešams radīt un attīstīt tehnoloģijas biodegvielas ražošanai, kas galvenokārt ir balstīta uz iespēju Latvijas pārstrādes uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām iegādāties Latvijā audzētās izejvielas. Minēto mērķu sasniegšanai no valsts budžeta būtu nepieciešami 540 - 1920 tūkstoši latu, kurus varētu kompensēt jau no pašreizējām lauksaimniecības subsīdijām. Tiešo subsīdiju veidā rapšu un graudaugu audzētājiem, kas tos audzē biodegvielas ražošanai, varētu izmaksāt 340 - 520 tūkstošus latu un kompensācijās eļļas augu pārstrādātājiem biodegvielā 200 - 1400 tūkstošus latu. Programma nosaka, lai veicinātu biodegvielas ražošanu, nepieciešams modernizēt esošo lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumus, izmantojot valsts un ES atbalstu, kā arī nodrošināt ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām. Savukārt, lai nodrošinātu vajadzīgās izejvielas biodegvielas ražošanai, jāpalielina graudaugu un rapšu sējplatības, jāizbūvē modernas kaltes, jāatbalsta zemnieku kreditēšana, kā arī jāmaksā subsīdijas graudaugu un rapšu audzētājiem. Lai veicinātu arī biodegvielas izmantošanu, programmas autori iesaka veicināt biodegvielas izmantošanu sabiedriskajā transportā, bruņotajos spēkos, policijā, ūdens un dzelzceļa transportā, tostarp veicināt bioeļļas u.c. izmantošanu meža izstrādes darbos un arī izveidot atbalsta mehānismus biodegvielas eksporta veicināšanai. Kopumā biodegvielas ražošana pozitīvi ietekmēs Latvijas lauksaimniecības attīstību un valsts ekonomikas attīstību kopumā, kā arī veicinās konkurētspēju ekoloģiski tīras degvielas izmantošanā un nodrošinās ES obligāto prasību savlaicīgu izpildi. Biodegviela ir šķidrā vai gāzveida degviela spēkratu dzinējiem, kas iegūta no biomasas. Biodegvielas ražošanas un pielietošanas programmas ietvaros biodegvielu paredzēts iegūt no graudiem, eļļas augu sēklām, rapšu sēklām u.c. Programmā arī izvērtēta iespēja iegūt gāzveida degvielu no lauksaimniecības un pilsētu atkritumiem. RĪGA, DEC 16, BNS- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Projekts ir apsveicams, tikai šaubos, vai latvijā to nesapļurgās.
Tīru rapšu eļļu par degvielu nevar izmantot, kad āra temperatūra tuvojas nulles grādu atzīmei, jo tajā kristalizējas parafīni. Lai uzlabotu eļļas degvielas īpašības, nepieciešamas spirta piedevas.
Tad runājam par RME - rapsmetilesteru degvielu. Tai nepieciešama spirta ražošana valstī. Vai projektā ir paredzēts spirtu ražot latvijā vai imprtēt?