Viss sākās pagājušajā gadā, kad aizbraucu uz Bauskas posmu. Ja nemaldos, tas bija 4.posms. Tad arī "saslimu". Tika iegādāta Ņiva, ar kuru piedalījos Baldonē - 5.posmā. Noslēgumā nepiedalījos, tikai patusējos. Tas būtu īsumā viss par to, kā es pievērsos šim pasākumam. Tagad par to, kā es gatavojos šī gada sezonai.
Tika iegādāts auto Peugeot 309GTi. Nolēmu piedalīties tieši ar šo auto, bet te nu bija... Atklājās, ka tam ir mainīts motors un slikti saremontēts. Motors ēda tosolu. Un kā vēl ēda! Auto tika nogādāts Auto Stila servisā uz remontu. Tur tas nostāvēja aptuveni mēnesi, jo neviens neko nedarīja līdz pēdējam brīdim.
Nedēļu pirms iAuto rallija 1.posma sāka to remontēt. Kad bija noņemta galva, atklājās patiesais motora defekts. Tam bija remontēts bloks. Tā vieta, kur ir paredzēta vieta galvas skrūvei bija metināta un sačakarēta. Galvas skrūve bija tikai iemesta caurumā, lai nebūtu tukšums. Sekas? Ēd tosolu un viena giļza pagalam. Nācās meklēt jaunu bloku. Atgādinu, ka līdz startam bija palikusi tikai nedēļa. Bloku atrast neizdevās, bet atradu visu motoru. Nākamajā dienā jaunais motors tika nogādāts servisā, lai liktu iekšā. Kas tev dos? Izrādījās, ka arī tam motoram ir bojāts bloks. Nu ko? Meklējam nākamo, un laika ir palicis vēl mazāk. Mārupē EKS Auto šrotā tika atrasts nākošais motors. Tas tika atkal aizgādāts uz servisu. Nu beidzot it kā visam vajadzēja būt OK. Ne kā nebij. Zvanu uz servisu, lai pajautātu, kā virzās darbi. Izrādās, ka mehāniķis, kuram ir uzticēts mans auto,ir aizsūtīts uz noliktavu pārkārtot preces. Darbs stāv uz vietas.
Ir jau trešdiena. Labi. Gan jau paspēs. Piektdien zvanu. Jā. motors ir ielikts. Bet nerūc. OK. Braucu palīgā. Ierados servisā ap pulksten astoņiem vakarā. Kārba noņemta, klāt tiek skrūvēts cits spararats, jo tam kas tur bija atšķīrās zobiņi un deva nepareizu impulsu uz aizdedzi. Tas tika salikts. Pielikām kārbu, savienojām visus vadus. Nu mēģināsim piešķilt. Pulkstens jau divpadsmit. Šķiļam. Nekā. Neiet. Visu izmēģinājām. Nekā. Ne es, ne puisis, ar ko kopā darbojāmies, no elektrības neko nesaprotam. Zvanam otram sarvisa meistaram, kurš tieši par elektrībām visu zin. Saku: "Brauc šurp un dari kaut ko." Visādus iemeslus dzirdēju, kapēc viņš netiek, līdz brīdim, kad piesolīju naudu... Nolēmu, kamēr viņš atbrauc, biki jānosnaužas. Kādā brīdī dzirdēju, ka viņš atbrauca, tad - ka motors vienreiz ierūcās un atkal nomira. Pēc tam jau es pamodos, kad motors rūca, tiesa gan tikai uz diviem cilindriem. Tas bija precīzi vienos trīdaesmit astoņās minūtēs. Tad tika meklēta vaina kapēc neiet visi cilindri. Atradām. Samainījām vidējiem cilindriem svečvadus vietām. :)
Motors AIZGĀJA. RŪC!!! Tas bija precīzi vienos četrdesmit sešās. Arī sākotnējā vaina bija zināma. Kā izrādījās, tas ir nevis Peugeot motors, bet gan Citroen, kaut gan pēc skata tāds pats. Viss ko vajadzēja izdarīt, bija jāapgriež aizdedze par 180 grādiem. Tad sākās neliela ķīmija, lai palielinātu jaudu un vēl šis tas. Tas tika pabeigts ap kādiem trjiem vai četriem. Tad mēs salikām visas atlikušas trubiņas, gaisa filtru, spararata aizsargšķīvivi utt.
Tad nu tā. Auto iet. Viss notiek. Testa brauciens. Bija OK. Savācāmies. Brauksim mājās. Aizbraucām vēl ieliet benzīnu priekš rallija un devāmies mājās. Aizbraucām aptuveni pāris kilometru. Apstājos pie dzelzceļa pārbrauktuves uz Liepājas ielas. Klausos. Brrrr... IR! Nolūzis izpītējs. Braucam atpakaļ. Pulkstens bij jau ap pieciem no rīta. Izpūtējs tika sataisīts un nu beidzot devāmies mājup. Braucam gar Nacionālo teātri. Pārbraucu pāri tramvaja sliedēm, lieku neitrālajā, ātrumkloķis - kā lupata. Nekas nenotiek. Apstājos ieliņā aiz krievu skolas pretī 1. gaimnāzijai. Tumšs. Redzēt neko nevar. Kaut kādā veidā dabūjām neitrālajā un iestūmām autiņu parkā zem lampas. Izrādās, kulises svira pie kārbas nolekusi. Uzkabinājām atpakaļ. Domājam, kā nostiprināt, lai nenokrīt atkal. Drātis pa rokai nav. Ko darīt? Atrodam vienu lieku eļļas līmeņrādi, bet tas pa garu un ar rokām arī nevar salocīt. Domāju, varbūt kaut kas noderīgs aptieciņā atradīsies. Nekā. Beidzot izdomāju, ka to gumijiņu, kas aptieciņā satur tās saturu, varētu izmantot. Tā arī izdarījām. Tad nu prātīgi brucām tālāk mājās. Tas notika jau sešos desmit no rīta. Mājās vēl paspēju 15 minūtes pagulēt un tad jau bija jādodās ceļā uz Iecavu, tiesa gan, caur Jelgavu, jo bija jāsavāc stūrmanis. Nedaudz pēc astoņiem bijām bāzes vietā un rallijs varēja sākties.
Lord.
(PEUGEOT SPORT klubs)
P.S. Tagad jau izpūtējs ir uztaisīts jauns - sporta, novērsti arī citi sīkumiņi. Ceru, ka izdosies piedalīties arī atlikušajos posmos.
Liels paldies mūsu spnsoram SIA "ENRO" Jelgavas PEUGEOT centram un personīgi tā direktoram Guntim Ribakam, kurš sniedza finansiālu atbalstu auto būvniecībā, kā arī dalības maksas un degvielas izdevumu segšanā. PALDIES.
Mums bija līdzīgi. Tikai mēs centāmies divas dienas pirms sacīkstēm piedabūt klēpjdatoru pie devēja. Ko arī ceturtdien aptuveni vienos naktī izdarījām (ar kalibrāciju). Bet piektdien vakarā vajadzēja tikai vadus, kas bija ievilkti bardačokā salodēt. Bet izrādījās drošinātājs, ko pielika ceturtdien izdedzis. Nu tad pielika citu. Bet tas izdega sestdien pirms sacīkstēm:) Tad pielaidām klēpjdatoram barošanu pa tiešo. Ar ko tas beidzās? Kad beidzās rallijs, cenšoties atvienot no barošanas datoru kaut kas sagāja pa īso - sarkani kūpoši vadi salonā, kas ar roku palīdzību izrauti ārā, stūrmanim apdedzināti pirksti un liela vēlme pirms nākošajām sacīkstēm visu to sistēmu sataisīt ugunsdrošu:).
p.s. bet online režīmā datora ekrānā redzēt kāds tieši ir kavējums šajā brīdī - tas ir baigi feini. Nebūtu ātrā laika kontrole pēc rallija sākuma asfalta, kā arī bēru ceremonija un pēc brīža uzkāries tas dators - būtu regularitāti nobraukuši patiešām labi