Viedas drošības sistēmas satiksmes negadījumu riska samazināšanai 1

Transportlīdzekļu skaita palielināšanās uz ceļiem, straujāka satiksmes plūsma un informācija, kas novērš uzmanību – visi šie faktori rada būtiskus sarežģījumus komerciālo transportlīdzekļu un vieglo automašīnu autovadītājiem.

Tomēr nekad iepriekš autovadītājam nav bijušas pieejamas tik daudzas iespējas sekmēt drošību uz ceļa. Aktīvās drošības sistēmas, kas pieejamas daudzās mūsdienu vieglajās automašīnās un kravas automašīnās, ievērojami atvieglo izvairīšanos no avārijas situācijām un negadījumiem.

2015. gada novembrī ES spēkā stājās juridiska prasība jaunās divu un trīs tiltu lielas kravnesības kravas automašīnas aprīkot ar automātisko ārkārtas bremzēšanas funkciju. Prasības mērķis ir samazināt to negadījumu skaitu, kuros kravas automašīnas saduras ar priekšā braucošo transportlīdzekli – šāda veida negadījumi veido piekto daļu no visiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros ir iesaistītas kravas automašīnas. Pašreizējie tiesību akti nosaka, ka ārkārtas bremzēšanas sistēmai ir jāsamazina kravas automašīnas ātrums par 10 km/h. Nākamajā gadā šis skaitlis tiks palielināts līdz 20 km/h.

„Ir labi, ka tiesību akti izvirza aizvien stingrākus noteikumus, taču, manuprāt, juridiskās prasības joprojām nav pietiekami augstas. Ja braukšanas ātrums ir 80 km/h un tiek aktivizēta ārkārtas bremzēšanas sistēma, un ja priekšā braucošais transportlīdzeklis ir apstājies, ātrums ir jāsamazina par daudz vairāk nekā tikai 20 km/h, lai izvairītos no smagas sadursmes,” skaidro Karls Jūhans Almkvists, Volvo Trucks satiksmes un produktu drošības direktors.

Volvo Trucks ir izstrādājis sistēmu, kas nodrošina lielāku aizsardzību, nekā to paredz pašreizējās un gaidāmās juridiskās prasības. 2012. gadā ieviestās sistēmas galvenais mērķis ir brīdināt autovadītāju par iespējamu sadursmi.

„Daudzos gadījumos ar brīdinājumu pietiek, lai autovadītājs ātri izvērtētu situāciju un izvairītos no negadījuma,” skaidro Karls Jūhans Almkvists.

Ārkārtas bremzēšana tiek izmantota tikai galējas nepieciešamības gadījumā, un tā tiek aktivizēta ļoti ātri. Braukšanas ātruma samazinājums bremzējot jeb – lietojot pareizo tehnisko apzīmējumu – palēninājums ir aptuveni 7 m/s2, kas daudzu vieglo automašīnu rādītājam. Praksē tas nozīmē, ka kravas automašīnas ātrumu aptuveni 40 metru garas distances laikā ir iespējams samazināt no 80 līdz 0 km/h.

Sistēma uztver priekšā braucošos transportlīdzekļus, izmantojot kameru, radaru un dažādas funkcijas, kuru darbību neietekmē braukšanas apstākļi, t. i., saulains laiks, dūmaka, migla vai tumsa. Ja pastāv sadursmes risks, autovadītājs tiek brīdināts, pakāpeniski palielinot gaismas un skaņas signālu intensitāti. Ja sistēma neuztver nekādu autovadītāja darbību, kravas automašīna automātiski sāk viegli bremzēt. Ja autovadītājs joprojām nereaģē, tiek aktivizēta ārkārtas bremzēšanas sistēma, kas transportlīdzekli apstādina pilnīgi. Ja piecas sekundes pēc tam stūres rats netiek pagriezts vai netiek veiktas citas darbības, automātiski tiek aktivizēta stāvbremze, lai drošības nolūkos novērstu kravas automašīnas ripošanu (ja autovadītājs ir šoka stāvoklī vai zaudējis samaņu).

Ja ir aktivizēta ārkārtas bremzēšanas sistēma, bremžu gaismas sāk mirgot, tādējādi brīdinot aizmugurē braucošos transportlīdzekļus; ja kravas automašīnas ātrums samazinās līdz 5 km/h, mirgot sāk arī avārijas gaismas.

Volvo sistēma darbojas, arī braucot pa līkumotiem ceļiem, – tā spēj atšķirt ceļa aizsargbarjeras no īstiem šķēršļiem, piemēram, transportlīdzekļus, tostarp motociklus. Lai varētu izmantot visas sistēmas sniegtās priekšrocības, ir svarīgi pārliecināties, ka visas funkcijas, piemēram, ABS bremzes, ir aktivizētas gan kravas automašīnai, gan piekabei.

Tā kā juridiskās prasības par ārkārtas bremzēšanu spēkā stājās nesen, prasību pozitīvo ietekmi uz negadījumu statistiku varēs vērot tikai pēc ilgāka laika posma. Taču Volvo Trucks nešaubās par ārkārtas bremzēšanas sistēmas un citu aktīvās drošības ierīču efektivitāti.

„Mūsu aktīvās drošības sistēmas ir daļa no vienota risinājuma, kas būtiski samazina satiksmes riskus, taču ir jāpatur prātā, ka tehnoloģija vien nevar nodrošināt pilnīgu drošību. Drošas satiksmes vides veicināšanai nepieciešama aktīva visu ceļa satiksmes dalībnieku iesaistīšanās. Pieredzējis un uzmanīgs autovadītājs, kas savu transportlīdzekli vada atbildīgi, joprojām ir labākais faktors negadījumu novēršanai,” apgalvo Karls Jūhans Almkvists.

Volvo Trucks viedo drošības sistēmu piemēri
• Adaptīvā kruīza kontrole – aktīva kruīza kontrole, kas palīdz autovadītājiem saglabāt iestatīto laika intervālu (attālumu) līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim.
• Sadursmes brīdinājuma sistēma ar ārkārtas bremzēšanu – brīdina autovadītāju, ja rodas sadursmes risks ar priekšā braucošo transportlīdzekli, vajadzības gadījumā aktivizējot bremzēšanu.
• Autovadītāja brīdināšanas sistēma – informē autovadītāju par nepieciešamību atpūsties, ja sistēma konstatē autovadītāja neuzmanības vai miegainības pazīmes.