Sākot plānot kravas elektroauto uzlādes tīklu, Latvijā uzreiz būtu jāpielāgojas prasībām, kas Eiropas Savienībā (ES) būs no 2035.gada, trešdien domnīcā par elektrouzlādes infrastruktūras izveidi Latvijā gar Eiropas transporta tīkla TEN-T autoceļiem teica Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Satiksmes ministrijas ES lietu koordinācijas departmaneta direktore Elīna Šimiņa-Neverovska stāstīja, ka pašreiz ES plānots noteikt dalībvalstīm pienākumu par kravas transportlīdzekļu uzlādi un uzlādes parkiem, kas paredzēti specifiski tikai kravas transportlīdzekļiem. Prasības attiecināmas uz TEN-T pamata un visaptverošo tīklu, bet atšķirības ir prasību termiņos - pamata tīklam tas ir noteikts 2025.gads, bet visaptverošajam tīklam - 2030.gads.
Pašreiz paredzēts, ka pamattīklu publiski pieejaime uzlādes parki jāizvieto ne vairāk kā 60 kilometru attālumā cits no cita. Līdz 2025.gada 31.decembrim katram uzlādes parkam jābūt ar vismaz 1400 kW kopējo uzlādes jaudu, un tajā jābūt vismaz vienai uzlādes stacijai ar 350 kW individuālo jaudu, bet līdz 2030.gada 31.decembrim katram uzlādes parkam jābūt ar vismaz 3500 kW kopējo uzlādes jaudu un tajā jābūt vismaz divām uzlādes stacijām ar 350 kW individuālo uzlādes jaudu.
Savukārt TEN-T visaptverošo tīklu publiski pieejamie uzlādes parki jāizvieto ne vairāk kā 100 kilometru attālumā cits no cita. Turklāt tiem jāatbilst iepriekš minētajām prasībām attiecīgi no 2030. un 2035.gada. Tāpat paredzēts, ka līdz 2030.gada 31.decembrim katrā drošā stāvvietā jāizvieto vismaz viena kravas transportlīdzekļiem paredzēta uzlādes stacija ar vismaz 100 kW uzlādes jaudu. Tāpat īpašas prasības paredzētas pilsētu jeb urbānajiem mezgliem.
Šimiņa-Neverovska uzsvēra, ka šādi noteikumi par kravas auto uzlādes vietām pilnīgi noteikti būs, bet diskusijas ir par to, kādā attālumā vienam no otra būs jāatrodas uzlādes parkiem un kādai būs jābūt jaudai. "Par to, ka šāda infrastruktūra būs jāveido, diskusiju nav," teica ministrijas pārstāve.
Domnīcas vadītājs Vectirāns pauda, ka vispirms būs jāveic izpēte, kā labāk Latvijā šo tīklu attīstīt, bet, visticamāk, uzlādes parki tuvāk viens otram varētu būt centrālajā Latvijas teritorijā, bet tālāk - Latvijas vietās, kur ir mazāka kravas auto intensitāte.
Viņš arī skaidroja, ka jāizpēta gan gar autoceļiem pieejamās elektroenerģijas jaudas, gan tas, kur ir gana lieli laukumi, lai tajos varētu izveidot stāvvietas ar uzlādes vietām.
Uzklausot domnīcas dalībniekus un ekspertus, Vectirāns piekrita paustajam, ka kravas elektroauto uzlādes tīkls uzreiz būtu plānojams atbilstoši 2035.gada prasībām, lai pēc tam tas nebūtu atkārtoti jāpārveido.
Varbūt tomēr ir vērts kraviniekiem un talsatiksmes autobusiem izveidot H2 uzpildes staciju tīklu.
To vares izmantot kaut tulit pārtaisos esošos dīzeļu darbam uz H2. Pēcāk degvielas šūnas mašīnās.
Un H2 ražot no lētās Hes elektrības (kur 1 kg H2 izmaksātu makx 1€) un tad izvadāt pa visu valsti vai pat baltijas valstīm.
Tiks nodrošināta enerģētikas neatkarība un attīstīta jauna nozare. Un stabili zināmas lētākas cenas nevis tas kas tagad notiek ar elektrību.
Bet elektrības cenas kā redzam elektroauto padara dārgāku ekspluatāciju par dīzeli, kurā ir iekļauta ļoti liela akcīze.
Vel noteikti tad vajag tajās veitās paredzēt ātrās elektroauto uzlādes stacijas, un ražot elektrību uz vietas ar degvielas šūnas tehnoloģiju.
www.greencarcongress.com/2022/01/20220120-gm.html
Un cena tad var būt 16centi un tur jau bus bizness.
Tātrikt atrisinātos divi vienā
Nav tādas HES lētās elektrības vairs. Visu elektrību sajauc kopā un pērk biržā.
Tipiska patērētāja domāšana, tālāk par savu rozeti neredz.
No Hes elektriba nemaz neaiziet lidz sadales tīkliem, bet uzreiz tiek novadīta tuvumā izveidotā H2 ražošanas kompleksā.
Tur birža nav vajadzīga, jo nelaiž tīklā.
Ja ūdeņradi vispār būs vērts ražot, tad tikai ar nestabilajiem "atjaunīgās enerģijas" avotiem vēju un sauli, HESu enerģija ir pārāk vērtīga tieši stabilitātes dēļ, ja tīklu nestabilizēs ar HESiem, to nāksies darīt ar TECiem un pirkt papildus gāzi, vai arī pirkt enerģiju no ārvalstīm. Īsumā: ķepas nost no HESa , ražo ūdeņradi ar propelleri uz veselību :-/
Sanāk ka gazprom dirslaizim būt ir izdevīgi?