Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) lūdz sabiedrības iesaisti, lai noskaidrotu autoru saziņas vietnē "Whatsapp" daudzkārt pārpublicētam video, kurā redzams, kā kāds vīrietis diennakts tumšajā laikā ilgstoši trenc pusaugu lāci pa meža ceļu, braucot nopakaļ ar automašīnu
DAP vērš uzmanību, ka šī ir apzināta dzīvnieka traucēšana, par ko piemērojams administratīvais sods.
Video ilgst divas ar pusi minūtes, un tajā skaidri redzams, ka pakaļdzīšanās notiek uz maza meža ceļa pierobežā, par ko liecina video manāmā dzeltenā zīme. Tas nozīmē, ka lācis ir atradies savā dabiskajā teritorijā, kurā tā traucēšana ir kategoriski aizliegta.
Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš uzsver, ka speciālistu ieskatā šī nav vienkārša traucēšana, bet jau vardarbīga rīcība. Lācis nav spējīgs ilgstoši skriet. Turklāt šajā brīdī, kad lāči gatavojas ziemas guļai, tiem svarīgi ir uzkrāt, nevis patērēt enerģijas rezerves. Līdz ar to ilgāka pakaļdzīšanās lācim varētu beigties pat ar nopietnām veselības problēmām.
"Šajā gadījumā ir radīta arī potenciāli bīstama situācija sabiedrībai. Proti, gadījumā, ja pretim nāktu vai ar velo brauktu kāds cilvēks, būtu garantēta ļoti bīstama sadursme," norāda Ozoliņš.
Ja kādam ir informācija par šī video autoru un/vai automašīnas šoferi, DAP lūdz ziņot, rakstot uz e-pastu "pasts@daba.gov.lv" vai zvanot pa tālruni 67 509 545.
"Video redzams, ka trenkāts tiek pusaugu lācis. Diennakts tumšajā laikā automašīnas starmešu gaisma tam radījusi maldīgu efektu it kā tas skrietu pa garu, izgaismotu tuneli. Par laimi lāci izglāba ceļa līkums, ļaujot tam apjaust, ka no šī tuneļa var tikt ārā, paskrienot sāņus nost no ceļa," lāča rīcību skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Brūnais lācis "Ursos arctos" ir aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropā, un saskaņā ar likumu par aizsargājamas sugas īpatņa apzinātu traucēšanu vainīgā persona var saņemt naudas sodu līdz 700 eiro.
Valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati rāda, ka pēdējos gados lāču skaits pieaug visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tagad tās Latvijā nav atļautas un Igaunijas pierobežā tās ilgstoši bija ierobežotas, tādēļ lāču populācija atjaunojas.
Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem Latvijā savvaļā sastopami apmēram 60 lāči.
Lāci, Tev ticība neļauj tos pārdesmi centimetrus pavirzīties uz vienu joslas malu, lai auto sanāk vieta VIENĀ JOSLĀ AR TEVI?
Vietas pietiek ar atliektiem galiem un vēl pāri paliek!