Pirmoreiz Latvijā - veloceliņu attīstībai līdz 2027.gadam valdība iezīmē 23 miljonus eiro 24

Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps

Satiksmes Ministrija | 26.februāris 2020 14:06

Šodien, 25.februārī, Ministru kabineta sēdē, atbalstot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam, veloceļu attīstībai pielemti indikatīvi 23 miljoni eiro.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns nosaka valsts attīstības prioritātes un to realizēšanai atbilstošu finansējumu. “Pirmo reizi šādā - nacionāla līmeņa - plānā ir iekļauts priekšlikums par veloinfrastruktūras attīstību, tai indikatīvi paredzot 23 miljonus eiro. Līdz šim vienmēr nopietnos plānošanas un finanšu dokumentos veloceļi bija kā pabērni plaši interpretējamajā satiksmes drošības daudzbērnu ģimenē,” stāsta Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Butāns.

Veloceļu attīstība plānā iekļauta kā viens no kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanas uzdevumiem. Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2019.gada nogalē veiktais pētījums atklāja, ka 9% Latvijā strādājošo iedzīvotāju velosipēdu izmanto, lai nokļūtu darbā, 8% - lai dotos iepirkties vai saņemt kādus pakalpojumus, 11% - lai dotos atpūsties vai izklaidēties, 15% - pats brauciens ir atpūta un izklaide utt.

“Par plāna ieguldījumu virzieniem vēl gaidāmas sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, tomēr, ņemot vērā, ka pašreizējais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods uzsver vides aizsardzību, iebildumiem par šāda priekšlikuma iekļaušanu valsts attīstības plānos nevajadzētu būt”, spriež Jānis Butāns. 

Precīzs finansējuma apmērs veloceļu attīstībai varētu būt zināms nākamā gada laikā. Jānis Butāns stāsta, ka pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2019.gada nogalē veiktais pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā būs pamats turpmākajām diskusijām par veloceļu tīklu attīstību.

Populārākie komentāri

24 Lasīt visus komentārus →
10 0 Atbildēt

Sāksim ar to, ka jēdzīgu velo celiņu ir ļoti maz. Kas ir daudz toties ir pašvaldības novilkta strīpa ietves vidū un uzlikta zīme. Nav brīnums, ka daļa negrib tādu sviestu... Rīgā prusakovs taču arī ar šito lielījās - jauni veloceliņi utt - aga, novilka ietves vidū līniju...

6 13 Atbildēt

Vairāk gan būtu jāpadomā par ļoti bargiem soda mēriem tiem velobraucējiem, kuri nebrauc pa esošo veloceliņu, bet izmanto braucamo daļu. Lūk ar šo būtu jāsāk, lai jēga parādītos no veloceliņiem. Es gan teiktu vēl, ka visus velobraucējus jāpārceļ būtu uz trotuāriem, kur netraucē nevienam.

4 1 Atbildēt

Nesaki vis - tur tie traucē gājējiem.

Bet uzvedība uz ielas vismaz daļai velobraucēju ir maigi sakot - diskutabla. Te viņš pa ceļu, te viņš pa trotuāru, te apvainojas, ja kāds ieņēmis galēji labo stāvokli joslā pagriezienam pa labi, te brauc pa vanšu tilta kreisās puses ietvi/veloceļu, kaut zīmes to aizliedz...

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

3,59 l/100 km: Renault Clio hibrīds nobrauc vairāk par 1000 km ar vienu uzpildi 12

Divi vācu auto entuziasti ar Renault Clio Full Hybrid E-Tech 160 devušies ceļā, lai pierādītu, ka ar šādu tehnoloģiju aprīkota automašīna spēj veikt vairāk nekā uzrādīts rūpnīcas tehniskajā dokumentācijā. Lasīt vairāk

Trešās paaudzes Audi Q7 būs arī ar sešām sēdvietām (+ VIDEO)

Audi trešās paaudzes Q7 modelis papildu piecu un septiņu sēdvietu versijām, pirmo reizi modeļa vēsturē būs pieejams ar sešām sēdvietām – divas sēdvietas otrajā rindā un divas trešajā sniegs biznesa klases ērtības un komfortu, padarot to īpaši piemērotu tālākiem braucieniem. Lasīt vairāk

Pārrautā Dursupes dzirnavezera aizsprosta ūdeņi appludina arvien tālākas apkaimes (+ VIDEO) 7

Pus miljons eiro – šādu summu Talsu novada dome lūgs valstij, lai varētu labot lietavu dēļ bojātos vismaz 20 ceļu posmus. Tikmēr Talsu novadā pārrautā Dursupes dzirnavezera aizsprosta ūdeņi appludina arvien tālākas apkaimes. Lasīt vairāk

Ekonomists: Ja augstas naftas cenas saglabāsies vairākus mēnešus, Baltijas valstis inflācijas spiedienu izjutīs spēcīgāk par eirozonu

Īstermiņā naftas cenu pieaugums neraisa lielas bažas par inflāciju Baltijā, bet, ja augstas cenas saglabāsies vairākus mēnešus, Baltijas valstis spiedienu izjutīs nedaudz spēcīgāk par eirozonu kopumā, aģentūrai LETA pauda bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti