Šodien, 25.februārī, Ministru kabineta sēdē, atbalstot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam, veloceļu attīstībai pielemti indikatīvi 23 miljoni eiro.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns nosaka valsts attīstības prioritātes un to realizēšanai atbilstošu finansējumu. “Pirmo reizi šādā - nacionāla līmeņa - plānā ir iekļauts priekšlikums par veloinfrastruktūras attīstību, tai indikatīvi paredzot 23 miljonus eiro. Līdz šim vienmēr nopietnos plānošanas un finanšu dokumentos veloceļi bija kā pabērni plaši interpretējamajā satiksmes drošības daudzbērnu ģimenē,” stāsta Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Butāns.
Veloceļu attīstība plānā iekļauta kā viens no kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanas uzdevumiem. Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2019.gada nogalē veiktais pētījums atklāja, ka 9% Latvijā strādājošo iedzīvotāju velosipēdu izmanto, lai nokļūtu darbā, 8% - lai dotos iepirkties vai saņemt kādus pakalpojumus, 11% - lai dotos atpūsties vai izklaidēties, 15% - pats brauciens ir atpūta un izklaide utt.
“Par plāna ieguldījumu virzieniem vēl gaidāmas sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, tomēr, ņemot vērā, ka pašreizējais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods uzsver vides aizsardzību, iebildumiem par šāda priekšlikuma iekļaušanu valsts attīstības plānos nevajadzētu būt”, spriež Jānis Butāns.
Precīzs finansējuma apmērs veloceļu attīstībai varētu būt zināms nākamā gada laikā. Jānis Butāns stāsta, ka pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2019.gada nogalē veiktais pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā būs pamats turpmākajām diskusijām par veloceļu tīklu attīstību.
Tā kā visas citas vitāli svarīgās ar satiksmi, tās organizāciju un ceļu stāvokli risināmās problēmas būtu atrisinātas...
Vairāk gan būtu jāpadomā par ļoti bargiem soda mēriem tiem velobraucējiem, kuri nebrauc pa esošo veloceliņu, bet izmanto braucamo daļu. Lūk ar šo būtu jāsāk, lai jēga parādītos no veloceliņiem. Es gan teiktu vēl, ka visus velobraucējus jāpārceļ būtu uz trotuāriem, kur netraucē nevienam.
Nesaki vis - tur tie traucē gājējiem.
Bet uzvedība uz ielas vismaz daļai velobraucēju ir maigi sakot - diskutabla. Te viņš pa ceļu, te viņš pa trotuāru, te apvainojas, ja kāds ieņēmis galēji labo stāvokli joslā pagriezienam pa labi, te brauc pa vanšu tilta kreisās puses ietvi/veloceļu, kaut zīmes to aizliedz...
"brauc pa vanšu tilta kreisās puses ietvi/veloceļu, kaut zīmes to aizliedz..." - par šo, lūdzu, sīkāk....aizliedzošo zīmju vēl nesen nebija. Es gan vairāk pa brauktuvi, neatceros kas īsti notiek ar bīstami šaurajām Vanšu tilta ietvēm, ko kāds nejēga ir apzīmējis par veloceliņiem, un tagad dēļ metāla barjerām visa tā lieta ir vēl bīstamāka.
Ir uzstādītas zīmes, kas to nosaka:
goo.gl/maps/wnBGiFqqngYn3J7R8
goo.gl/maps/AGesRGpR1GuKWnXNA
goo.gl/maps/HVYGtMXnxd9TFHN3A
goo.gl/maps/donu8zGKp6y1rVqGA
Nu, šeit problēma ir tāda, ka vairumam velobraucēju nav auto vadīšanas apliecības un pieredzes, viņi dzīvo laimīgajā domu pasaulē kurā joslām un virzieniem nav noz;imes. Mani kā velobraucēji reāli kretinē tipi, kas brauc pretī, pie tam bez gaismām un vēl lūrot telefonā. Tur vajadzētu velokomūnas atbalstu, lai svarīgākos momentus arī paskaidrotu velobraucējiem - tiem, kas ir internetos ir vina pieeja, pārējiem kādu 5min. sižetu panorāmā, un iet pie bīstamajām vietām, rīkot izskaidrošanas pasākumus, lai cilvēki saprot ka ir lietas ko viņi nepamana, ko pat īsti nesaprot. Vajag audzināt satiksmes dalībniekus, gluži kā audzē jogurta sēni)
turpmāk velo tiesības vairs nebūs jākārto
P.S. Ļoti daudziem velobraucējiem nav itinnekāda priekštata par CSN un par to, ka CSN, tur atrakstītās prasības, tiesības un pienākumiu varētu attiekties arī uz viņiem.
Manuprāt, pat, ja brauc pa ietvēm, kas, manuprāt, nav īsti pareizi, bet cienot gājējus daudz drošāk, būtu nepieciešama vismaz velosipēdista apliecība, kas vismaz garantē, ka ir kaut kāds priekštats par CSN, ja vien nav augstākas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas apliecība...
Pietiek arī pieredzējušo veloPROFU - riteņbraucēju, kuri puskrēslā brauc pa pierīgas šosejām pilnīgi bez atstarotājiem un dajebkādām gaismiņām, kaut blakus ir veloceļš.
Es saprotu, ka bieži nenotīrītā nomale ir pilna ar gružiem, kas nav forši, bet braukšana pa joslu pustumsā bez jebkā arī nav tā kā baigi forši, jo ir veloprofu alerģija pret veloceļiem...
zin kā, man te ir gabals kur mātes stumj bērnu ratus pa velojoslu, kas ir tikai ielas nomale, jo ietve blakus ir izdangāta un bedraina. Tad ir velojosla uz ietves, pa kuru vadā suņus saitēs un es točno negribu nomaukties dēļ tiem. Ir vecāki, kas s;iko pirmo reizi uzliek uz trīsrteņa un blakus viņam rāpo pa velojoslas vidu, jo domā ka bērns ir riteņbraucējs un pirmā apmācība nevar notikt pagalmā.
Tas ir skaidrs, bet, ja godīgi - pilsētā ietves un ar barjeru neatdalītie velo/gājēju ceļi, pat pa pusēm nesadalītie nav nekāda ātrumsacensību trase velosipēdistiem, nedz individuāli, nedz grupās.
Nemainīgs fakts - noteikts Pārkāpēju un stulbeņu procents ir itvisās vadītāju kategorijās, bet nu ja runājam par "transportlīdzekļu" vadītājiem, tad tomēr velobraucēji pamatīgi izceļās. Ja gribās braukt uz 30+ km/h - brauc pa brauktuvi, jo mums nav ne naudas ne vietas, kur tādus jaunus veloceļus radīt. Bet braucot pa brauktuvi jāparūpējās par lampiņām un atstarotājiem. Viss - tik vien, bet to pašu mazumuiņu daudzi negrib, īpaši hipsterīgie fiksīšu stūrmaņi.
Gribi braukt pa ietvi - brauc lēnāk - respektē gājējus un iestāžu durvis. Ievēro luksoforus un spēj atsķirt gājējiem domātos no speciāli velosipēdistiem uzstādītajiem
Lai būtu par gājēju, nekāda apliecība nav jāsaņem, jā ir daudz stulbu un pat ļoti stulbu gājēju. Un tad vienā brīdi notiek vistrakākais, kad, iestājoties siltam laikam, šis te pats gājējs, kam nav vispār nekādas apjausmas par CSN, uzkāpj uz velo. Pārākuma apziņa pār gājēju un mašīnām kā debesskrāpis, bet CSN zināšanas tādas pat kā iepriekš - nekādas, nulle izpratnes par pienākumiem, bet mega sapņu pilis par tiesībām. Un tādu ir baigi daudz!
Pa ietvēm es vispār nebraucu, bet tad es gribētu lai gājēji netraucē braukt pa velojoslām. Ja tas nav iespējams, es braucu pa ietvi, cenšoties netraucēt vadītājiem. Ja pa velojoslu man jābrauc ar gājēja ātrumu, tad velo nav nekādas jēgas, vai ne.
Cita lieta, ka vietumis ietves ir tik šauras un velojosla atdalīta tik plata, ka gājēji izplešas pa visu ietvi un protams, nav tur nekādas disciplīnas un drošības. Tāpat velobraucējiem būtu reiz jāapgūst braukšana vienam aiz otra, reizēm gribas slānīt tos, kas brauc blakus pa divi, reiz uz veloceliņa redzēju 3(!!!) viens otram blakus. Nu idioti pēdīgie, protams, kuru dēļ visi ecējas par velobraucējiem - gan gājēji, gan citi velobraucēji.
Sliktam dejotājam arī olas traucē. Es jau minēju, ka gadus 10 nobraucu pa Rīgu uz darbu pa vasarām. Braucamo daļu izmantoju vienmēr tikai tajos brīžos, kad tur nebrauc auto, jo joslas Rīga nav paredzētas vēl tur iespiest velobraucēju, kurš nespēj ievērot dēļ savas anatomijas minimālo braukšanas ātrumu 50km/h. Un vienmēr izmantojis esmu tikai trotuārus. Ja nav smadzenes iespiestas starp to sporta velo stringa izmēra beņķi un mīkstumiem un tas viss apspīlēts lateksā, tad nevienam gājējam velo netraucē. Ja grib lidot, jāpērk mocis, nevis Rīgas šaurās ielas jāizmanto kā sporta trase. Viens otrs totāls idiots vēl pamanās apģērbties sacīkšu apģērbā. Skaidri redzams, ka vējš, kurš pūš pretī, ir ilgtermiņā savu paveicis.
Piekrītu, bet pie mums visai liela daļa velofanātu uzskata gājēju par traucēkli, kas maisa valokingam. Es nesaku, ka tādi ir visi, ir arī normālie - visai prāvā skaitā, bet ķerto ir gana daudz, lai tā būtu problēma.
Un vēl vasarās ir prāva daļa to, kam CSN ir galīgi tumša bilde...Tāpēc vismaz velovadītāja apliecībai būtu jābūt obligātai, ja vien jau pilsonim nav augstākas kategorijas transportlīdzekļa vadīāja apliecības.
p.s.
es savulaik centrā iztiku arī bez velojoslām un lietoju brauktuves un ietves, nevienu, ne tikai sevi , neapdraudot. Jo mam nebija uzdevums uzstādīt atruma rekordus (ievērot grafiku), bet droši nokļūt galapunktā.
Nu bet elementāri - paskaties cik daudzi šī foruma lietotāji lieto velosipēdu un izdari secinājumus. Kas mūsu pilsētniekiem, sevišķi dižās pilsētas iemītniekiem, ļoti bieži ir velosipēds? Sporta inventārs, nevis pārvietošanās līdzeklis. Bet sporta vai psiedosporta velosipēds lai piedalītos satiksmē ir tikpat "ērts" kā rallija mašīna uz koplietošanas ceļiem - nē, vispār vēl neērtāks. Cik bieži tu redzi velosipēdus kam ir pakaļas rumba ar planetāro pārvadu, neskaitot kaut kādus retro stila velosipēdus, holandiešus un kaut kādus sieviešniekus? Šausmīgi maz - jo šis pilsētai absolūti nepieciešamais risinājums ir dārgāks, un sportā to īpaši nelieto, attiecīgi visādiem sporta un pseidosporta velosipēdiem tā nav. Bet bez šī risinājuma stipra ātruma samazināšana vai apstāšanās ir problemātiska - rumba ar planetāro pārvadu pārslēdzas tik ātri, cik tu ātri spēj pagriezt vieglu pārslēdzēju - a vot ej tu miljons zobratiem pēc spēcīgas sadzēšanās pārkruķī robus stipri uz leju - tāpēc arī noteikti ir visādi assi, kas cenšas no ātruma samazināšanās izvairīties ar visiem iespējamajiem veidiem...
Sāksim ar to, ka jēdzīgu velo celiņu ir ļoti maz. Kas ir daudz toties ir pašvaldības novilkta strīpa ietves vidū un uzlikta zīme. Nav brīnums, ka daļa negrib tādu sviestu... Rīgā prusakovs taču arī ar šito lielījās - jauni veloceliņi utt - aga, novilka ietves vidū līniju...
Da kaut visu Brīvībbas ielu atdodot velosipēdistiem, nekas būtiski nemainīsies, jo mums velobraukt gribētāju ir gauži maz, tādu, kas to gribētu darīt lietū, vēl mazāk, par ziemā un sniegā braukt gribētāju skaitu nemaz nerunāsim - labs piemērs šī "ziema" - itkā nebija slikti apstākļi velo lietošanai, bet aktivitāte bija gauži niecīga...
Velo ceļi nav vienīgais un galvenais, lai tos velosipēdus sāktu kaut gribēt lietot. Ir daudz svarīgāki jautājumi - kur tos velo DROŠI glabāt pie mājas, pie darba, pie veikala, pie skolas, pie dārziņa, pie biroja, domes, kādas iestādes...
Pastāsti - kā čalim no Inčukalna Saulkrastiem braukt ar velo Rīgā? Nebrauks taču uz rīgu ar velo, baukt ar vilcienu un paņemt līdzi velo - arī baigi ērti nebūs - ir Park&Ride, kur droši pa nakti glabāt velo un pa dienu glabāt auto?
Veloceliņu Rīgā praktiski nav, neviens mani nepiespiedīs braukt pa ietvi kas sadalīta ar krāsu dvās daļās un pa abām līkumo gājēji, bērni, suņi ar un bez pavadām.
Kad uzsāka ietvju sadalīšanu, tantes kas nekad mūžā nav braukušas ar velo, nolēma ka var iztikt ar ātro un lēto risinājumu. Pareizi būtu sūdzēt tiesā Rīgas Domi, Satiksmes departamentu par uz šiem t.s. veloceliņiem gūtajām traumām - gan gājējiem, gan velobraucējiem. Tad viņi tur sāktu apjēgt, ka nevar risināt satiksmes problēmas ar krāsas burku un dievpalīgu.
Nu, iesūdzēsi. Un?
Novāks vispār un pateiks - brauc pa brauktuvi.
Nu, vismaz tad ir skaidrība un pa brauktuvi vismaz nestaigā tantes ar ratiem, suņiem utt. Braucu tempā, gaismas lietoju, noteikumus cenšos ievērot, ja kādreiz kas ne gluži pēc noteikumiem - uzņemu acu kontaktu ar vadītāju, parādu kur došos, piebremzēju ja redzu ka auto ir ātrāks vai traucēšu. Pats braucu gan ar auto, gan ar velo - autovadītājs tomēr ir man saprotamāks par esmātēm, kas vispār nevienu argumentu neuztver adekvāti.