Valdība otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību, kas paredz veicināt ērtāku un drošāku mikromobilitāti starp pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
Mikromobilitātes infrastruktūra ir gājējiem un velosipēdistiem paredzēta, no autotransporta nodalīta, infrastruktūra, gan kopīga gājējiem un velosipēdistiem, gan arī atdalīta.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norāda, ka, lai mudinātu iedzīvotājus mazu attālumu pārvarēšanai doties kājām, izmantot velosipēdu vai citu videi draudzīgu pārvietošanās veidu, mikromobilitātes infrastruktūrai jābūt ērtai, drošai, pieejamai un saprātīgi plānotai. Mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija kalpos kā vadlīnijas gan valstij, gan pašvaldībām, lai šo mērķi sasniegtu.
Ministrs piebilst, ka šāda mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija Latvijā tapusi pirmo reizi un tai būs nozīmīga loma ceļu saimniecības sakārtošanā, domājot par gājēju un velosipēdistu interesēm.
Mikromobilitātes stratēģijā noteiktas trīs galvenās prioritātes. Pirmā prioritāte identificē desmit galvenos mikromobilitātes infrastruktūras maršrutus. Tiem virzienos Rīga-Carnikava, Rīga-Saulkrasti un Rīga-Valmiera jau ir sākti izpētes darbi. Savukārt maršrutos no Rīgas uz Ķegumu, Bausku, Dobeli, Tukumu un virzienos Jelgava-Iecava, Jēkabpils-Līvāni un Rēzekne-Ludza izpēte sāksies nākamajos gados.
Otrā prioritāte ir apdzīvotu vietu un to sasniedzamības robežu savienojošie valsts infrastruktūras maršruti. Savukārt trešā prioritāte ir jau esošās valsts mikromobilitātes infrastruktūras savienošana un tās pilnveidošana.
Veiksmīgai mikromobilitātes attīstībai ārpus apdzīvotām vietām, kur galamērķu attālumi ir lielāki nekā apdzīvotās vietās, svarīgs ir ne vien to savstarpējais attālums, bet arī savienojamība ar sabiedrisko transportu, autoostu un dzelzceļa stacijām, jeb multimodalitāte.
Šāda pārvietošanās paredz iespēju gan gājējiem, gan velosipēdistiem, gan autobraucējiem ērti kombinēt pārvietošanos ar privātajiem transportlīdzekļiem un sabiedrisko transportu, novietojot velosipēdus un privāto autotransportu tiem paredzētās novietnēs vai stāvparkos sabiedriskā transporta mezglos, kā arī iespēju velosipēdu pārvadāt sabiedriskajā transportā.
šītamie mikromobīļī ir galvā tēsti. nevienā no pēdējos gados kapitāli remontēto ceļu posmā nav paredzēti-izbūvēti ne gājēju ceļi ne velo. via baltica? kur tur infrastruktūra? arī citas lielā sōsejas ir remontētas. jūrmalas šoseja pāarakta pavisam nesen? katru reizi kad šķersoju ar veļuku Reigas slāvu tiltu, spļaudos uz kāpnēm, jo tie ambāļi ietaupija naudu 20m trotuāram, lai varētu pāriet to stulbo tiltu ar kājām no viena gala līdz otram.