Tagad jau jāskatās kā likumu ievēro paši likumu ražotāji un to apakšstruktūras ar visiem izpildītājiem…

Man atkal šķiet ka labākais "prikols" pēdējā laikā ir VID elektroniskās sistēmas caurums. Reāli spārda, man tik nav īsti skaidrs kā viņī panāk to lai šāds joks neatkārtojas, jo tehniski neba nu viņi to progu tagad pēkšņi pārtaisīja drošāku, drīzāk uzlika kādu pagaidu risinājumu kurš vistacamāk nav neko grūti apejams.

Galu galā tā ka noprotu bija programmas speciāla "fīča" nevis kļūda.

P.S. vispār man būtu ļoti intresanti uzzinat ko un kā jamie izdarījās, tik nu lauzt man nav nekāda prieka - soda par valsts "huiņas" uzlaušanau un datu nesankcionētu piekļuvi manā vecumā kaut kā neiedvesmo.

Cik noprotams no redzētajiem sižetiem TV, tad caurumā varēja tikt izmantojot linku, ko kāds atsūtīja pa epastu. Ir versija, ka tā ir ļaunprātība no darbinieku puses - pavēra vaļā pieeju, lai kāds varētu ievākt datus, ar ko operēt priekšvēlēšanu laikā. Tagad caurums ciet un, droši vien, tā, lai nevienu vainīgo konkrēti nevarētu identificēt.nevarētu ident

Es savukārt sapratu ka šīs sistēmas funkcionalitāte bija tāda ka GET pieprasījumā varēja nomainīt kaut kādu ciparu, kurš ja tā var teikt pa tiešo linkojas uz konkrētu VID dokumentu. Ja tas tā bija tad viņi nevarēja vienas dienas laikā šo problēmu novērst. Bet ja bija tā ka raksti tu - tad protams jā, kaut gan vienalga man nepalika skaidrs kādēļ idejiski ir vajadzīga šāda funkcionalitāte kas tehniski ļauj pašu darbiniekam izdarīt kādu ļaunprātību !!! Normāli cilvēki šādus back doors nemēdz iekļaut programma, pat tad ja runa ir par darbiniekiu savdabīgām "ērtībām".

Vienai man zināmai aplikācijai bija izveidojies tāds bugs, ka tajā varēja iekļūt bez paroles, t.i. normālā veidā to lietojot, ievadot nepareizu paroli, protams, aplikācija atbildēja ar noliegumu tajā iekļūt, bet saturā varēja paņemt sesijas id (kas, laikam, arī bija pati buga būtība) un tālāk, zinot, kur jānokļūst ar POST tur arī nokļūt.

šāda "fīča" var būt iekārtota sistēmā iekšējai lietošanai. Lai VID darbinieki varētu ņemt un apstrādāt tos dokumentus bez īpašām problēmām. Kā zināms pēdējā pusgada laikā tur viss tika neganti optimizēts, ieskaitot labākos IT kadrus. Tad nu iespējas divas - bez fīčas vairs nevarēja normāli pastrādāt repšes optimizāciju dēļ, vai kāds no saoptimizētajiem atstāja sev pensijai nelielu bakdoriņu.

sistēmu viņi nekodēja... cik zinu, to eksidžens izveica

takšto maz sakarības varētu būt ar vietējiem itišņikiem

sistēmas kods ir tikai daļa no procesa. otra puse ir visi konfigurācijas parametri, kurus dažādām aplikācijām maina paši admini - operētājsistēma, web serveris, aplikāciju serveris, datu bāze. katrā no tiem var kaut ko pamainīt un ietekmēt kopējo sistēmas drošību.

aha

pamazgā vēl izpūtēju ar destilētu ūdeni

šito gan tu esi no grāmatas norakstījis. Reāli pielietojami darba apraksti Latvijā ir tik maz uzņēmumos. Un to, kas ir vajadzīgs tiešajiem darba pienākumiem parasti nosaka priekšnieks. Sajēgas priekšniekiem parasti ir maz, bet brēkt tie prot ļoti skaļi, ja kaut kas nav pieejams. Kā rezultātā ITišņiki sakonfigurēs dajebko, lai tikai viņus liek mierā.

esi strādājis bankās?

kā enduseris. sabiedēt tos māk, tas gan.

pats esu biedējis

reālā situācija gan ir pavisam savādāka

video.krabjiem.lv/...

Garš raksts- www.tvnet.lv/...

Kā mūs iedzina parādu verdzībā un kā no tās izkļūt? I daļa

i.tvnet.lv/...

Tāks, šito toč nebija vērts lasīt. Ļoti tendenciozi pasniegti, neobjektīvi uzskati.

Izlasīju šo: Jānis Ošlejs \"Laiks pieaugt\". www.rigaslaiks.lv/...

\"Lata un ekonomikas stabilitāti sagrāva Latvijas Bankas un FKTK pieļautā un atbalstītā kreditēšana paralēlā valūtā, kas izēda latu tukšu ar mežonīgām saistībām pret ārvalstu bankām svešās valūtās..\"

un radās jautājums - vai tas tiešām bija LB un FKTK \" rokās\" atļaut vai nē kreditēšanu ārvalstu valūtās? Vai nebija tā, ka to nācās atļaut līdz ar iestāšanos ES?

Principā jau nebija gan tas obligāts nosacījums. Vienkārši kredītēšana eiro tobrīd bija ļoti loģiska, jo bija taču plāns 2008.gadā to ieviest. Tad kāda jēga kreditēties latos, ja tāpat tas pavisam drīz nebūs.

LB vispār bija diezgan pavāji ar mehānismiem pret šo kreditēšanos.

Ļoti būtu palīdzējis kredītu reģistrs, bet tam kā reiz pretojās bankas ar dažādiem vienu par otru stulbākiem iebildumiem.

jā gan. un kā izprast to, ka tajās pašās bankās katram otrajam menedžerim ir hipokredīts, kur nodrošinājuma vērtība pašlaik ir zemāka par tirgus vērtību?

man pazītama meitene strādā bankā, viņai ir hipnokredīts tajā pašā bankā.... perebors + "pievienotā likme darbiniekiem"

līgumā ierakstītie zemudens akmeņi

1) ja aiziet no bankas (arī ja banka izmet no darba) mēneša laikā jāpārkreditējas

2) "pievienotā likme darbiniekiem" lai arī ir krietni zem vidusmēra kreditētā latvieša likmes, tomēr izrāda tendenci mainīties biežāk kā būtu gribējies.... pirms pāris gadiem bija 0.5, tagad 2%

Kas ir banka - ir kaut kāds zināms cilvēku kopums kas ir nodevis naudu ilglaicīgā glabāšanā, banka ņem šo naudiņu šur un tur pagroza un mēģina atgriezt noguldītājiem pēc termiņa baigām atpakaļ ar kaut kādu zināmu peļņu. Tehniski banka ir "parazīts" kurai nav savas naudas ko ieguldīt, bet jamā iemanās "uzvarīties" tā teikt "pircēja/pārdevēja" kopā savešanas procesā. Līdzīgi arī Biržas.

Tātad principiāli banka = vairāk vai mazāk noderīgs pakalpojums cilvēkiem. Tagad ir tikai jautājums kā tas nākas ka šis te vidutājs var uzkundzēties tiem cilvēkiem kas nodrošina viņus ar darbu un attiecīgi peļņu !!! Varbūt tā joka pēc lai bankām nebūtu garlaicīgi varam palūgt organizācijām naudu izmaksāt pa tiešo bez banku starpniecības ?!?!?

Gribētu redzēt banku darboņu ģīmjus ja tā notiktu

P.S. man nav nekas pret bankām, bet zin kaut ka nešķiet loģiski ka jamie atļaujas braukt augumā klientiem, jo īpaši tiem kas vēl ir tīri maksātspējīgi.

neesi neko dzirdējis reklāmās, ka piramīdu shēmā beigās visi ir miljardieri

pēc šitās shēmas uz to (ka beigās visi miljardieri) arī velk. Zimbabvē jau ir.

Ļoti vienpusējs viedoklis. Lai neteiktu vairāk (ka aprobežots).

Neviens neliedz cilvēkiem nelikt naudu bankā, bet taisīt biznesu pašiem un pelnīt vairāk, bet ja trūkst apsviedības - daļu nopelna banku, daļu cilvēks.

Par kredītiem- neviens nespiež uzņēmējam ņemt kredītu, bet ja gribas celt apgrozījumu (tātad arī nopelnīt vairāk), tad peļņā jādalās ar banku (vai citiem partneriem, kas kopā iegulda naudu).

Ja jau tāda medus maize ir komunālo pakalpojumu iekasēšana, pilsoņu naudas glabāšana valsts kasē, tad kāpēc tas nenotiek? Viss maksā naudu - bankomātu iegāde/uzturēšana/inkasācija/naudas uzpilde, IT sistēmu uzturēšana un izstrāde - kā rezultātā var norēķināties gandrīz jebkur, nauda ir drošībā (ja pats nav dunduks) un komisija par komunālo maksājumiem ir 0!

Un vēl tu vari pasūdzēties, ka esi padarīts atkarīgs no vairumtirgotājiem un arī mazumtirgotājiem, jo tie taču arī tāpat - nopērk lētāk un pārdod dārgāk!

Banku bizness ir tāds pats normāls bizness kā citi (ar savām niansēm/īpatnībām), var, protams, pārmest kādai bankai, ka tā grib vairāk uzvārīties, bet tāpat tak dara arī visādi Rimi, Dominas un Alfas! Principā visu vajadzētu salikt savās vietās brīvajam tirgum - cilvēkiem "balsot ar saviem maciņiem" - bet noguldījumos vienmēr % būs proporcionāli riskam, savukārt saņemtajiem kredītu % jābūt proporcionāliem bankas klienta "riska līmenim" - ja pirms 3-4 gadiem katrs celtnieka palīgs bija drošs, ka pelnīs 1kLs/mēn un pēc gada vēl 30% vairāk, tad tagad pat augsti kvalificēti speciālisti nelabprāt parakstās uz ilgtermiņa līgumiem (sat/tv/mobilais/internets, kas ir uz 24-36 mēn) - pajautā sev, kāpēc? Un kāpēc lai banka nevarētu pārcelt savus kredītņēmējus citā riska grupā ar attiecīgiem % (ja tas tā ir atrunāts līgumā), ja tai pat laikā starptautiskie vērtētāji Latviju pārcēla par vairākām pakāpēm uz leju (līdz ar ko arī bankām naudas resursi krietni sadārdzinās, salīdzinot ar 3-4 g. agrāk), un kredītņēmējs arī pats turpina gūt ienākumus šajā valstī ar nezināmo nākotni.. Kam tu pats būtu gatavs šodien aizdot naudu uz vairākiem gadiem? Ar kādiem noteikumiem?

es pieņemu depozītus latos.....

dodu 0,5% vairāk kā banka