Reku tev mārupes pajoliņ pierādijums, ka tomēr tev vajadzētu griezties pie ārstiem pēc palīdzības. Šodienas rīta ziņas.
"Visbriesmīgākais šajā situācijā ir tas, ka cilvēks vairs nav spējīgs atšķirt un apzināties, kas viņa dzīvē ir meli un kas - patiesība. Bieži vien to ir ļoti grūti izdarīt, te var palīdzēt profesionālis. Psiholoģijā šo parādību sauc par aiziešanu no realitātes, kas vairāk nekā jebkas cits ir mūsu psiholoģiskās veselības indikators. Jo vairāk mums ir drosmes skatīties realitātei tieši acīs, nevis bēgt no tās, jo dzīvāki un veselāki mēs esam.
Noteikti esat dzirdējuši sakāmvārdu: "Gudri meli ir labāki par dumju patiesību." Par to noteikti var strīdēties, jo patiesība nevar būt dumja, patiesība vienkārši ir patiesība. Tas ir fakts, kas pastāv neatkarīgi no cilvēku pārliecības, spriedumiem, uztveres, cerībām u.c. Cilvēki mēdz piešķirt patiesībai dažādus labākus vai sliktākus raksturojumus, atšķirīgi tos interpretēt, bēgt no tās.
Toties pārliecinājos, ka atsevišķos gadījumos ar patiesību nav jāuzbāžas, jo daži cilvēki nav spējīgi un nevēlas to pieņemt. Un tā vairs nav melošana. Tā ir patiesības paturēšana pie sevis līdz mirklim, kad cilvēks pats izteiks vēlmi šo patiesību atklāt. Ir jāatceras, ka, lai spētu uzņemt patiesību, cilvēkam sevī ir jāatrod lielas drosmes rezerves. Un bieži vien tās viņam uzreiz nav pieejamas.
Lai kādi būtu meli: apzināti vai neapzināti, vērsti uz sevis vai uz tuvāko aizsargāšanu, uz uzmanības sev vai citiem pievēršanu, kāda labuma iegūšanas nolūkos vai slinkuma skaidrot patiesību dēļ, nevainīgas izdomas vai pārmērīga iestrēgšana sapņos par labāku nākotni, psiholoģijā tie tiek uztverti kā aizsargmehānisms, kas attālina no cilvēka psiholoģiskajai veselībai nepieciešamās realitātes apzināšanas"
Viss ir labi pajoliņ, viss ir labi... Pasūkā īkšķīti un guli tālāk. Es tikmēr iešu ko sliktu un riebīgu pastrādāt...