Jaunus? Mazlietotus? Raksti raksti...
Jaunus. Nu labi, VW bija gadīgs ar 25 tūkstošiem uz tāfeles, Renault - pat neapskatījos, bet nesen piereģistrēts.
Labi, nopirkšu kādu vīna pudeli inspirācijai un vakarā uzcepšu kaut ko.
Interesanti, ka ģimenei vispiemērotākā klase izmirst.
Wannabe-SUV tomēr zaudē ietilpībā dēļ klīrensa/vietas iespējamam 4x4
Arī brīnos. Ok, lai arī kompaktais minivens, bet savulaik ilgāk lietotā Mazda 5 bija ūberērts auto gan ikdienā, gan garajos ceļojumos. Patiešām, bezmaz vai nostaļģija.
Es par šo brīnos, laikam R-Eiropā tikpat kā nevienam nav vairāk par diviem bērniem.
Tātad (bļin, vīnu aizmirsu nopirkt, uz veikalu sliņķis iet, nāksies inspirēties tāpat):
1. izejmateriāls - VW Touran 1.4 TSI ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu, piecvietīgā versija. Uz "tāfeles" - 25 tūkstoši km. Pie šī auto tiku, pateicoties "Sixt" autonomai, ar kuru sadarbojas mana BMW KASKO apdrošinātājs. Interesanti, ka Sixt jau kuro reizi tiek novērota īpatnība - mašīnu viņi iedod it kā uz paredzētajām 3 dienām, bet savāc pēc, piemēram, nedēļas, kā tas bija arī manā gadījumā. Ļoti jau cerēju, ka man iedos Passat B8 (visu laiku ir ziņkārība notestēt šo auto, lai saprastu, kas tad ir tas, par ko īpašnieki tā jūsmo un ir gatavi tik lielu naudu maksāt), bet, nu, dāvinātam zobam zirgos neskatās, jāņem tas, kas ir un jāpriecājas, jo pēc polises nosacījumiem vispār pienāktos kaut kas polo vai kors-veidīgs. Kā jau nomas auto, komplektācija visai vāja - ne pati plikākā (ir dubultais klimats, parkošanās sensori gan priekšā, gan aizmugurē, priekšējo sēdekļu apsilde u.c.), toties nav tādu 25+ tūkstošu vērtu auto it kā pašsaprotamu lietu kā navigācijas sistēmas, arī lukturi bija parastie - halogēna, diski - parastie metāla, ar kalpakiem.
2. izejmaterāls - Renault Grand Scenic ar 1.3 litru 140 ZS dzinēju un septiņpakāpju divsajūgu EDC (laikam tā saucas) kārbu. Komplektācija arī tāda vidēja - parastie halogēna lukturi, vidējā izmēra displejs, "lupatas" salons, dubultā klima, sēdekļu apsilde. Šķiet, ar kaut ko ļoti līdzīgu ikdienā pārvietojas viens aktīvs iauto biedrs.
Dizains:
VW - prasts, nemoderns un neinteresants. Šis auto vizuāli patiks cilvēkiem, kas grib "iejukt" pūlī un braukt ar auto, "kāds ir visiem". Neizceļas ne ar ko. Normāls. Labā ziņa - nav arī neglīts. Izskatās pēc automobiļa opīšiem un omītēm, kuriem grūti iekāpt vieglajā mašīnā, bet kuri krosoverus, SUVus aizspriedumaini uzskata par dzimumlocekļa pagarinātājiem, buržuju braucamajiem un tā tālāk.
Renault - tā, protams, ir gaumes lieta, bet GS dizains šo rindu autoram ļoti patīk. Varētu piesieties pie riteņu izmēra - riepas ar 20 collu diskiem šim auto tomēr šķiet par lielu, bet 18 vai pat 19 collas kāreiz būtu pašā laikā. Manuprāt, šis auto izceļas uz tā saucamās pelēkās masas fona. Patīkami izceļas. Ne tā, kā Fiat Multipla. Renault šoreiz ir piestrādājis pie tā, lai labāk izskatītos tieši Grand Scenic versija. Iepriekšējās divās paaudzēs, manuprāt, vairāk izdevies bija piecvietīgo versiju dizains.
Šajā kategorijā svara kauss nosliecas par labu Renault.
Salons:
VW - laikam jāatkārtojas. No dizaina viedokļa - prasts, neizteiksmīgs un neinteresants. Toties materiālu kvalitāte ir kopumā laba - labāka kā konkurentam. Tiesa, rokas atbalsts uz vadītāja durvīm (auduma) jau bija mazliet padilis. Negribas pat domāt, kāds tas izskatīsies pēc gadiem septiņiem vai desmit! Pogas, vadības ierīces - viss, tā teikt, pa rokai, ekrāns - kopumā ērts, pārskatāms. Bet ātrumpārslēgts atrodas visai zemu, kā rezultātā ir grūti iekārtot labo roku. Elkoņbalsta augstumu gan var regulēt, bet tad ir jāizvēlas - elkoni turēt zemāk un sēžot faktiski nosvērties uz labi pusi, vai arī, otrs variants - turēt elkoņa balstu augstāk, bet slēgt "robus" ar vairāk salocītu plauktu. Tā īsti nepatīk neviens, ne otrs variants. Bet kaut kā ar laiku pieradu pie tāda kā zelta vidusceļa.
Renault - pie stūres ātri atradu savu ideālo sēdpozīciju. Tas, ka ātrumpārslēgs atrodas uz viduskonsoles, tomēr šādas klases auto (tā bija arī, piemēram, otrās paaudzes Opel Zafira), ir priekšrocība. Sēdekļi ērti. Renault salons izskatās modernāks, patīk digitālais panelis, kuru var konfigurēt vairākos režīmos (piecos laikam) - klasisks, sporta un kāditurvēl. Arī apgaismojumu, prētēji VW garlaicīgi baltajam, var izvēlēties atbilstoši noskaņojumam - zilu, zaļu, sarkanu, violetu un... jopcik, neatceros vairs. Man vislabāk patika sarkanā krāsa ar sporta mērinstrumentiem. Tik tālu viss skaisti, BET... lai atrastu, kā to visu uzstādīt, pie tam, tā, lai pie nākamās automašīnas startēšanas, viss neatiestatītos pirms tam uzstādītajā režīmā, nācās diezgan pailgi pētīt. Tagad grūti atcerēties, kāpēc bet ir braukts arī ar citiem Renault modeļiem (Talisman, Clio, Captur) - tiem tas viss šķita kaut kā vienkāršāk. Nākamā lieta - nobrīnījos, ka glāžu turētāji atrodas gandrīz zem viduskonsoles - ātrumpārslēga. Tur taču nevar nevienu par "graņonku" garāku termokrūzi ielikt. Nolamājos mātes vārdiem, bet īsi pēc tam, sākot pētīt, atklāju, ka "podstakaņņiki", vidējais panelis ar kabatām, plus elkoņbalsts ar vienu pogu ir pabīdāms uz priekšu un aizmuguri. Diezgan nedaudz atbīdot, atbrīvojas vieta kafijas krūzei. Šo atklāju vēlu vakarā, nokaunējos par savu blondumu, atvainojos Tam Kungam par necenzēto leksiku, un nopriecājos, ka varēšu ņemt rītdienas braucienā savu mīļāko, pirms 3 gadiem SAAB muzejā par apmēram 25 euro pirkto termokrūzi. Bet kas tev deva!!! Nākamajā rītā konstatēju, ka "postakaņņiki" ir tik šauri, ka tā krūze tajos nemaz neiet iekšā. Tajā brīdī ģimenes vērtības krievu valodā no manas mutes atkal sāka plūst kā no pārpilnības raga. Sapratu, ka mašīnai jau piedot var visu, bet TO...
Verdikts - nezinu. Patīk Renault, subjetīvi arī šķiet, ka plašāks, sēdekļi ērtāki, bet, nu, tie sasodītie glāžu turētāji!!!
Audiosistēma:
Šis man vienmēr būs būtisks kritērijs, izvēloties auto. Esmu melomāns un uzskatu, ka nav nekā labāka un relaksējošāka garākos braucienos par kvalitatīvu blūzu Joe Bonamassa vai Beth Hart izpildījumā ar labiem basiem. Sakaņas kvalitāte, plus mīnus, abiem auto ir visai līdzīga - viduvēja, nekā relaksējoša. Te pat nav, ko piebilst - neizšķirts. Ā, tomēr ir gan - man tomēr labāk VW risinājums - regulēšana no stūres, nekā Renault - atsevišķas sviras aiz stūres, kur nezinātājam pat ilgi būtu jāmeklē. Un vēl - VW kaut kā diezgan ātri sanāca sakonektēties ar telefonu, Renault ierīces viena otru "atrada" tikai ar trešo piegājienu. Tātad, šajā kategorijā tomēr uzvar VW.
Skaņas izolācija:
Braucot nelielos ātrumos, abiem auto tā šķiet diezgan līdzīga. VW jūtami dzirdamāka bija dzinēja skaņa paātrunājumā. Renault riepas bija nedaudz skaļākas, bet ne traucējoši skaļas. Renault nepatīkami pārsteidza vēja troksnis, kas pie apmēram 100-110 kilometru stundā ātruma pārvērtās vieglā, bet kaitinošā svilpošanā. Sākumā domāju, ka kāds no logiem nav līdz galam aizvērts, bet nē - it kā visi ciet.
Uzvarētājs - VW.
Dzinējs un pārnesumkārba:
VW 1.4 TSI ar 150 zirgspēkiem un Renaulta 1.3 DIG-T ar 140 ZS ikdienas režīmu uzvedībā šķiet visai līdzīgi, pilsētā ātrumu "no starta" abi uzņem kopumā labi. Lai varētu objektīvi salīdzināt "cēlienu", laikam pareizāk to vērtēt, ja abi auto būtu aprīkoti ar viena veida pārnesumkārbu. Cita aina parādījās uz šosejas. Ātrumā virs 120 km/h VW sniegums no sestā ātruma šķita diezgan pagauss. To, protams, var labot, ieslēdzot kaut vai piekto, bet vislabāk jau ceturto. Pozitīvi bija tas, ka ātrumi pārslēdzas viegli, gājiens ne īss, ne garš - tieši, kā vajag, pārslēga rokturis ērts un pieskāriens patīkams.
Pamēģināt Renault uzrāvienu lielākā ātrumā mani izprovocēja sestdienas nakts bembistu burziņš uz Jūrmalas šosejas, kura epicentrā nejauši iekūlos, uzbraucot uz tās no Jaunmārupes puses. Pēc kādas trešās visai palielā ātrumā garām "aizlidojušās behas" kaut kas dīdīja manu personu pārbaudīt, ar kādu tad ātrumu "behas lido", un tā nu spiedu iekšā. Auto ar visu savu 1.3 litru dzinēju paātrinājās labi, nemaz nebija sajūtas, ka dzinējs mocītos. Ej nu gan sazini, kā šis gājiens izskatītos, ja bez manis mašīnā būtu vēl kāds hjūmen-bīings, bet biju patīkami pārsteigts. Uzspiedu līdz apmēram 150 km/h, bet šie tāpat turpināja iet garām, tad nu nolēmu neizaicināt likteni un atmetos.
Patēriņu nemērīji ne vienam, ne otram, līdz ar to, ši daļa (tāpat kā citas, he-he) paliek subjetīvas, un, manuprāt, uzvar Renault. Uzskatu, ka izdevies ir šis dzinējs - ne velti tas tiek uzstādīts arī Mercedes - ja nemaldos, pat C klases modeļiem.
Vadāmība:
Abiem auto - normāla, tā īsti piesieties man, kā vidusmēra auto lietotājam, īsti nav kur. VW, manuprāt, labāk "ņem" bedres un ir mīkstāks, savukārt, Renault - stabilāks gan līkumos, gan uz sliktāka ceļa. Patika VW manevrētspēja - stūre tāda atsaucīgāka, labāk izjūtami gabarīti. Te laikam jāsaka, ka Renault skaistums ir prasījis upurus. Tā nu ir sanācis, ka šobrīd dzīvoju centra daudzstāvenē ar ļoti šauru iebrauktuvi. Pie tam, lai izbrauktu no sētas, tajā arkā nevar iebraukt taisni, bet jābrauc ar pagriezienu. Grūti izstāstīt, bet čakars paliels. Ar katru auto ir mazliet jāpiešaujas. Un te nu jāsaka, ka ar VW tas nesagādāja problēmas, pat ikdienā ar gabarītos iespaidīgo BMW 530 GranTurismo auto izmēri ir jūtami, bet ar Renault tā "piešaušanās prasīja ilgāku laiku - par spīti parkošanās sensoriem, tā priekšējā gala "nesajušana" bija pārāk izteikta.
Šajā kategorijā uzvarētājs būs VW.
Kuru labāk?
Hmmmmmm, ja man būtu jāizvēlas no šiem diviem, kuru cenas arī laikam ir diezgan līdzīgas... ja vajadzētu šāda tipa auto, laikam jau vajadzētu izvēlēties kādu no šiem, jo tādu minivenu tirgū jau vairs palicis nav (gan Zafira, gan C-Max, gan 5 ir noņemti no trases. Ā, vēl ir C4 Picasso, bet... fuj, pē, galīgi nesmuks. Piekrītu gan, Touran piecu vietu izpildījumā ir visai bezjēdzīgs pirkums, tā vietā jēdzīgāks būtu Tiguan. Renault laikam ir labāki garantijas nosacījumi (5 gadi pret VW trīnīti). Cenas abiem krīt strauji, bet, cik novērots, VW tas lielais kritiens pēc pieciem gadiem kļūst mērenāks, toties Renault turpina pikēt. VW, manuprāt, ir, kā vienā izcili tizlā ātro kredītu reklāmā teiks - normāls risinājums, bet "patīk" svaru kauss tomer sliecas par labi Renault. Pie tā stūres arī jūtos labāk (ja vien garastāvokli nebojātu tie "podstakaņņiki"). Tad nu laikam uzvarētājs ir skaidrs... un tas ir 1-2 gadīgs BMW 2er Gran Tourer. Paldies par uzmanību! Ar labunakti!
Es laikam to klanīšanos neieraudzīšu. Bet paldies. Tiesa gan, nepārlasīju un tikai pēc tam saķēru galvu, cik daudz kļūdu. Visa diena pie kompja un vakara nogurums tomēr dara savu. Ar to atvainojiens!
Hei, lielisks apskats. Es esmu tas, kas pārvietojas, bet man ir gandrīz pilnīgākā komplektācija ar LED, pusādas salonu utt. nav tik apakaļskatu kamera un automātiskā parkošanās.
Pilnībā varu tev piekrist par visu, ko uzrakstīji - riepas un piekare par cietu, ceļ labi. Par glāžu turētāju nebiju aizdomājies, jo spec. krūzes nevedu, izmantoju tankšeļļu glāzes, kuras der perfekti, bet ja padomā sievas termoskrūze neiet labi iekšā.
Pie malas stereotipus un pagātnes auras, autobūve kardināli mainījusies, vairs galīgi nav prātīgi salīdzināt 2016.gada un 1986.gada identiskas markas auto.
Kā Jūs domājat?
Vismaz aprīkojums godam, ne kā uzņēmumi iegādājas savam autoparkam.
