Kad pēdējo reizi dzīvojos pa UA/PL pierobežu, sanāca kipišs. Steidzos uz vienu robežpunktu pakaļ vienai sievietei ar trisgadīgu mazo (pēc manā rīcībā esošās informācijas, esot kaut kādā pakaļā izsēdināta un ārā salstot), nepamanīju zīmi, kas liecināja par apdzīvotas vietas sākumu. Tā bija mežā pirms līkuma, bija tumšs un tajā brīdī zvanīja telefons, novērsos nedaudz no ceļa. Aiz līkuma stāvēja policijas ekipāža un es ar saviem 109 km/h ietesos apdzīvotajā vietā. Spriedums - 1500 zloti (340 euro apmēram) un tiesības nost, kā nekā pārsniegts ātrums apdzīvotā vietā vairāk kā par 50 km/h. Nelīdzēja manas atrunas, ka zīmi nepamanīju, mēģināju arī spiest uz jūtām par to, kāpēc vispār tur atrodos, arī tas nelīdzēja. Sodu uz vietas ar karti samaksāju, šamie apliecību atņēma un teica, ka sūtīšot uz Latviju, kur es pēc tam CSDD varēšot tās dabūt atpakaļ. Izrakstīja cedeli, ka 3 dienas pa PL varu braukt. Policis galīgi nebija pierunājams, teica, ka viņam kamerās tiekot ierakstīts un nevarot palaist. Cilvēcīgi mani saprotot, bet, nu, tāda esot kārtība, neko darīt. Problēma tāda, ka atgriešanās Latvijā bija plānota pēc 4 dienām.
Nākošajā dienā sāku domāt - vai tiešām būs tā, ka viņi atsūtīs tiesības un es tā vienkārši dabūšu tās atpakaļ? Zvanīju uz CSDD, tie man tolkom neko nevarēja pateikt, futbolēja pa dažādiem telefoniem, līdz beigās dabūju rokā kaut kādu puspriekšnieci no kvalifikācijas daļas. Viņa man teica, ka tik vienkārši tas vis nebūs - visticamāk, no PL atnākšot arī pavadvēstule par to, ka uz kādu laiku tikšot uzlikts arī liegums (LV par to ir pusgads) un tas tad, saskaņā ar direktīvu, esot spēkā visā ES teritorijā, attiecīgi, gan CSDD datu bāzē, gan vienotajā Eiropas DB tikšot izdarīts ieraksts. Pamatīgi izbesījos, jo tajā laikā jau biju ieplānojis to C kategoriju kārtot, kas attiecīgi plāniem pārvilktu svītru. Bet, nu, neko darīt. Kas likās interesanti - arī protokolā, cik ar Google Translate palīdzību izdevās iztulkot, tika pieminēts tikai naudas sods, par liegumu ne vārda. Bija vēl atsevišķs ķipa akts par vadītāja apliecības izņemšanu.
Atkāpei - tā vispār bija riktīgi melna diena. Sākās ar to, ka viens ukraiņu puika pavirināja mašīnai logu, pie kura bija maza dāvināta mantiņa pielīmēta, tā ieķērās un logs vairs nevērās ciet. Nācās to ģimeni no robežas uz centru vest ar pusatvērtu logu. Pēc tam Helmā atradu auto elektro servisu, kuri, ieraugot, ka ārzemnieks, ar BMW, plus steidzami, par 10 minūšu datorpieslēgumu (vajadzēja tikai restartēt sistēmu) noplēsa 200 zlotus (ap 45 euro). Tad brālis atsūtīja bildi, kur mājās kaķis bija ticis klāt manai modelīšu kolekcijai un iznīcinājis septņus eksponātus. Divus gan izdevās reanimēt, bet pieci padārgi kravinieki kļuva par spēļmantiņām bērniem.
Atgriežoties pie tiesību tēmas, pienāca ceturtā diena, kad man vairs nebija atļaujas braukt. it kā varēju atgriezties iepriekšējā dienā, bet, tā kā man tikai pašā vakarā atdeva divus čemodānus, kuri bija jānogādā divām UA meitenēm, kuras bez nekā bija jau tikušas līdz LV, plus man bija pasažiere ar tiesībām, nolēmu riskēt - braukt pa bāņiem, nepārkāpt noteikumus un pie LT robežas uz brīdi pārsēsties. Turklāt pārbaudīju vēl e-CSDD, nekādu liegumu arī vēl nebija. Viss bija labi, līdz brīdim, kad ar pasažieri aizrunājāmies par procesiem pasaulē un aizmirsu par pārsēšanos. Tad nu, kā jau pēc Mērfija likuma, uz pašas robežas starp divām fūrēm pans apturēja tieši manu necilo personu. Sāku tēlot lohu, meklēt tiesības, beigās pateicu, ka laikam esmu mājās aizmirsis - ķipa Latvijā vadāt nevajag utt. Robežsargs teica, ka mani aizturēšot, sūtīšot pieprasījumu uz LV un kad atnāks pozitīva atbilde, tad laidīšot vaļā. Nu, ņemot vērā, ka bija apmēram 17.00, labākajā gadījumā, kaut kas no LV varētu atnākt nākošajā dienā. Es viņam saku, ka varu uzrādīt skrīnu no e-CSDD, ka man tur viss. Nelīdzēja, tas robežsargs vispār tāds nelaipns īblis bija. Sāku spiest uz jūtām par garo braucienu no Helmas, pasažieri utt., bet šams galīgi nebija runājams. Tajā brīdī laikam noveicās, jo pretējā pusē robežsarga kolēģis apturēja vienu Vojadžeri un tam aiz muguras brauca fūre, kuras vadītājs laikam telefonā aizskatījās un mūsu visu acu priekšā iemauca šamajam pakaļā. Robežsargi tādā kā šokā, tad man pienāca klāt viņa kolēģis, kurš bija tāds atsaucīgāks un laipnāks. Šis prasīja, vai varu vismaz uzrādīt tiesību bildi telefonā. Meklēju, jo atceros, ka kaut kad bildēju, kad bija viens apdrošināšanas gadījums jāformē, bet nevarēju atrast. Tad viņš nopūtās un teica - nu, labi, parādi vismaz to savu e-CSDD. Es ātri izvilku kompi, ielogojos, parādīju, ka man ir B kategorija, līdz 2028. gadam. Viņš man atdeva doķus un teica, lai pazūdu. Nu, man tas divas reizes nebija jāsaka...
Parunāju ar vienu čomu - juristu, kurš teica, ka Polijā esot baigais bardaks un ej nu sazini vēl, kad viņi atsūtīs kādu info par mani, ieteica aizbraukt uz CSDD un uztaisīt jaunas tiesības, it kā būtu pazaudējis. Tā arī izdarīju. Nu, vismaz lai līdz laikam, kad TAS brīdis pienāks, varu legāli braukt, arī ārpus LV.
Pēc aptuveni divām nedēļām man atnāk ierakstīta vēstule, precīzāk, vēstules kopija ar tekstu poļu un angļu valodā: "Cienītās dāmas un godātie kungi! Lūdzu saņemiet GB12 vadītāja apliecību, kura tika izņemta tādā un tādā datumā, tādā un tādā vietā, pēc tāda un tāda policijas inspektora lēmuma par ātruma pārsniegšanu". Pēc šī varēja noprast, ka tādu pašu kopā ar apliecību šamie bija nosūtījuši arī CSDD. Iegāju e-CSDD, nekādu liegumu joprojām nav. Piezvanīju paziņam, kas strādā CSDD, viņš apskatījās, ka jā - nekādu liegumu nav ne LV, ne tajā kopējā Eiropas datu bāzē, pati apliecība ir saņemta, bet, tā kā esmu uzzīmējis jaunu, vecā tikusi iznīcināta, un varu mierīgi dzīvot tālāk.
Tāds, lūk, stāstiņš.