Latvijai nepieciešama kā ēst viedā rekariņizācija un tās vietā vajag viedo repīlenizāciju 
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Dažas izglītības problēmas
calis.delfi.lv/forums/tema/18432865-skolotaju-un-audzinataju-nakotnes-trukums/15/
puķu_princese
Bet no otras puses, kā mēs tikām galā? Man arī bija 30 cilvēku klase visus gadus no 1. līdz 12.klasei, arī bija kaitinoši klasesbiedri (daži un ne nonstopā), kuri traucēja stundu. Nu bet tikām kaut kā galā. Man ar mājasdarbiem ļoti reti palīdzēja, tikai tad, ja kaut ko nesapratu, uzdevu mammai konkrētus jautājumus. 9.klasi pabeidzot, no ~30 bērniem 2 pabeidza ar liecību. Vidusskola jau cits stāsts, bet no 28 skolēniem augstskolās iestājās pilnīgi visi bez izņēmuma. Augstskolu nepabeidza tikai 3...
Mums gan nebija jānodarbojas ar tuftoloģiju kā savu iekšējo sajūtu stāstīšana uzdevuma izpildes laikā, kā arī man nebija sajūtas, ka fizikas vai ķīmijas skolotāji paši nesaprot fiziku un ķīmiju. Nezinu, kaut kas mūsdienu programmā nav īsti pareizi.
Burders Ja skolotāja prasa tuftu, tad vecākiem jāprasa skolotājai saskaņā ar kuru izglītības ministrijas dokumentu šī tufta prasīta. Tad izlasa to dokumentu...
Skolotāja tāpat vien neprasīs rakāties pa iekšējām pasaulēm un tāpēc jautājumu jārisina izglītības ministrijas līmenī.
MazaisMurmulis
Sākts apgūt un padziļināti. Tā pati vecā 5 baļļu sistēma, tikai 1 atmests. Man ļoti nepatīk doma, ka vērtē vienā " atzīmē" jauktās kompetences - konkrētas prasmes/zināšanas tajā pašā matemātikā un "daiļrunāšanu par piedzīvoto". Tad ko turpina apgūt un kas ir apgūts? Ja jau ir vairākas kompetences, tad es gribētu redzēt vērtējumu katrai atsevišķi - kā aizvēstures laikos latviešu valodas sacerējumos.
calis.delfi.lv/forums/tema/18432865-skolotaju-un-audzinataju-nakotnes-trukums/12/
MazaisMurmulis
Tas nozimē, ka tehniski/eksakti domājošie bērni jaunajā kompotenču sistēmā tiek vēl vairāk demotivēti? Jo nu būsim godigi - tādu izteikti introvertu, eksakru personu jau 6-7 gadu vecumā redz pa gabalu, un ierosinājums uz "iekšēju refjeksiju publiskošana" labākajā gadījumā izpelnīsies neizprotušu skatu " caur pieri". Sliktākajā gadijumā - atslēgsies no sadarbības ar skolu. T.i. sēdēs rātni un darīs kautko savu.
Meh, kad nav ar ko nodarboties, tad nodarbojas ar šitādu huiņu. Kaut kā taču smukajām dāmām Izglītības ministrijā ir jāataisno sava eksitence.
Principā es uz jebkuru valsts vai lielāku koroporāciju lēmumu vai ideju skatos pēc principa "jo vairāk gudru vārdu, jo mazāk izpratnes par problēmas risinājumu". Attiecīgi "viedā reindustrializācija" un "kompetenču izglītība" ir teksti, kas paredzēti atpalikušu tautas masu apstrādei, lai radītu iespaidu, ka aiz visa stāv kāds lielāks plāns. Vidēji valstī šāda plāna nav, visi, kam ir kaut kāda interese par eksaktajām zinībām var ātrā solī ieņemt vietas tajā RTU vidusskolā, kamēr pārējie skolēni ir tikai attaisnojums, lai pa lielu naudu iepirkt skolām dārgas iekārtas, kuras skolotāji nemāk izmantot.
Kā cilvēks kurš pamanījās tikt līdz doktorantūrai lai nāktu pie apskaidrības par to, kādā bedrē ar visu izglītību esam, es neloloju cerības ka mēs te sasniegsim kaut kādas reindustrializācijas vai kompetences, 80% no vidusskolas beidzējiem principā vajadzēja uz profeni sūtīt lai viņi nepapiš tos 3 gadus gatavojoties studijām augstskolā, kuras viņiem nekādā veidā nepalīdzēs atrast darbu.
Tas vispar ir svarigs punkts, ka izglītība būtībā diskriminē, sadala pēc vajadzībām un spējām.
Ja par mūziķiem vai sportistiem tauta īpaši neprotestē, saprot, ka talanti jāattīsta, tad ar to pašu eskato zinību talantu ir citādi.
Dalīšana pēc spējām ir kaut kādā veidā vajadzīga, jo spējīgajiem liela daļa stundas būs "garlaicīga", pats "tajā vietā esmu bijis, gan mājasdarbus paspēju izpildīt vēl klasē, gan vel visu ko, un tapat vēl lieks laiks bija, pat dažu labu romānu svešvalodāspamanījos izlasit kamēr citi .
Taču spējīguma "mērīšana" ir baigi tāda slidena tēma ...
Nu, te varētu pielietot modificētu to jauno metodoloģiju, tipa, nevis tikai teksta uzdevums par konfektēm, bet arī par sajūtām, nu, kā Tu, Jānīt, jūties, ka Tev nedod saldumus, tik, cik gribi un tagad vēl Pēterītis un Anniņa var izrēķināt, bet Tu, nevari.
Un tad, vēlāk pieaugušo pasaulē, ierēdnis Jānis ir sačakarējis tādu projektu un viņu tagad kritizē. Nu, kā viņš par to jūtas.
Vai arī, tagad pilsētās nevarēs ar dīzeli braukalēt, nu, kā tā, tik daudz tas dīzelis ir cilvēcei devis un tik labi ar to braukt! Kāds tur piesārņojums!
Kā viens gudrs vēsturē iegājis cilvēks reiz teica, ja tu nespēj to paskaidrot bērnam saprotami, tad tu tēmu nepārzini .
Bet tas viss ir štrunts - mums viedā muldēšana ir augstā līmenī, lai tik kāds pamēģina konkurēt 
Nu muldēšana mūsdienās tiek atalgota ar paaugstinājumiem, investīcijām un visu pārējo, bet kompetence tikmēr tiek atalgota ar papildus darbu bez samaksas pieauguma.
Es principā saprotu jauniešu vēlmi kļūt par tiktokeriem, youtuberiem un Onlyfans zvaigznēm, jo šāds "darbs" atmaksājas. Ar kompetenci tu tikai vari dabūt gastrītu, izdegšanu vai vēl nez ko līdz 30 gadu vecumam. Būt kompetentam atmaksājas tikai atsevišķās šaurās nozarēs un specializācijās, pārējos gadījumos labāk būt dirsējam. Ja paveiksies un tiksi augšā galvenais dabūt kompetentus apakšniekus, sūdu gadījumā novelt visu uz viņiem vai citiem ārējiem spēkiem un pārvākties uz nākamo firmu/projektu/iestādi/ministriju.
Viedā reindustrializācija arī mūsu politiķu tekstos, nez kāpēc...
"valdība īstenos viedās reindustrializācijas programmu, kuras mērķis ir būtiski stiprināt un veicināt eksportspējīgo uzņēmumu attīstību;"
Valdība īstenos eksportspējīgo uzņēmumu atbalstu; pateiktu to pašu, tikai bez "vikrutasiem un liekvārdības.
Īsti nē, pirmajā gadījumā tiek pateikts, ka tiks atbalstīti kaut kādiem "viedās reindustrializācijas" kritērijiem atbilstoši eksportspējīgi uzņēmumi, savukārt otrā gadījumā ka tiks atbalstīti eksportspējīgi uzņēmumi. Visa tā liekvārdība ir nepieciešama, lai būtu pamats ierobežot to atbalstāmo klāstu un būtu pamats atšūt naudas nevēlamus naudas prasītājus. Tāpēc mums valstī ir situācija, kad ir čupa uzņēmumu, kas savā nodabā, bez nekāda atbalsta nodarbojas ar eksportu, kamēr paralēli atbalstu saņem kaut kādi kantori, kas atbalsta rezultātā kaut ko tīri skatam noeksportē lai ir ko atskaitē ierakstīt.
Liekvārdība šādos paziņojumos ir tas pats, kas teksti maziem burtiem visādos līgumos - tas ir pamats lai atkratītos no saistībām.
Tā interese jau skolā ne tikai par konkrēto uzdevumu, bet arī par sajūtām, patiesībā ļauj apjēgt ne tikai metodes, kā labāk mācīt, bet arī veidus, kā, piemēram, ar visādu personiskumu sačakarēt tēmu.
The spacebar is the large horizontal key at the bottom of the keyboard. Here you will be able to calculate and measure your typing speed performance with the space bar. The concept of the spacebar counter is simple: a timer and a maximum number of clicks. Your data is then recorded, allowing you to integrate a ranking and to compete against yourself and other users. codepen.io/ds5206642/full/GRGPZEP
Kāds literārs tēls savulaik uzbūra ainu ar/par Ņūvasjukiem
Īpaši jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē, lai Latvijā panāktu dinamisku inovāciju attīstību, paplašinātu un nostiprinātu pamatu eksportam ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palielinātu nacionālo cilvēkkapitālu.
Kā to varētu panākt?
Ir jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana, jo tā ir ne tikai klimata politikas sastāvdaļa, bet tā arī nozīmīgi samazina Latvijas importa bilanci.
Kā šo panākt?
Šie teksti neatsauc atmiņā, piemēram, PSKP XXV kongresa materiālus....?
Nu, bet taču izdomājam labu ideju un uzdāvinam Valstij!
Kā cilvēks, kurš ir paburzījies mūsu augstākās izglītības apcirkņos tieši tehniskajās jomās, es tekstu: "Īpaši jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē, lai Latvijā panāktu dinamisku inovāciju attīstību, paplašinātu un nostiprinātu pamatu eksportam ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palielinātu nacionālo cilvēkkapitālu." uzskatu par pilnīgu izpratnes trūkumu par notiekošo zinātnē.
Lai šo punktu šobrīd izpildītu tā reāli, nevis kā šobrīd uz papīra ar apšaubāmu komercializāciju, būtu jāiegulda pasakinas summas, jāizpurina esošais pensionāru pūlis, kas vada zinātnes institūcijas, jāpiesaista ārzemju speciālisti visa procesa uzraudzībai, utt. Principā ja visu naudu, kas iegrūsta Air Baltic mēs novirzām uz pētniecību un attīstību, var sākt kaut ko runāt par tā mērķa izpildi. Ja man universitāte piedāvās kādus 2-3k Eur uz rokas tad arī es ar prieku atgriezīšos ar visu savu praktisko pieredzi, dedzīgi pabeigšu doktorantūru un mācīšu jauno paaudzi. Šobrīd un tuvā nākotnē zinātne ir un būs pasākums fanātiķiem, pensionāriem, vai tiem, kas tēmē uz darbu ārzemēs.
Nozaru profesionāļi, kam ir gan teorētiskā gan praktiskā bāze tehniskajā jomā neraujas un nerausies uz to zinātni, jo viņu esošais darbs nodrošina labākus darba apstākļus, lielākus ienākumus, lielākas izaugsmes iespējas un vēl kaudzi bonusu. Un tas viss vēl neskaitot to, ka Lavijā ir nopietnas problēmas ar pārdošanu un vadību - gudrus čaļus varbūt var salasīt, viņi var uztaisīt kaut ko pārdodamu, bet pasākumu parasti norok vai nu mārketings, vai arī jaunā uzņēmuma vadības lēmumi.
Izglītība augstāka par brīvu, kam sekmes to atļauj. Mācibspēkam, zinātnei alga vismaz 5k. Jaunajām ģimenēm, speciālistiem, kuriem trīs bērni dzīvoklis, vai māja no valsts par brīvu.
Pa lielam piekrītu, bet augstākās izglītības dalīšanu visiem pēc kārtas gan būtu jāpārtrauc. Principā augstskolās vajadzētu palikt tikai tiem, kas plāno tālāk uz zinātni, vai profesionāļiem, kas uzlabo karjeras iespējas. Pie mūsu valsts izmēriem ir svarīgāk pēc iespējas dabūt tos tehnikumu un koledžu beidzējus darba tirgū, nevis baru teorētiķu kā tagad. Un tuvā nākotnē to profesionālo novirzienu beidzēju skaits arvien vairāk sāks spiest uz ekonomiku.
Rekur citāts no DB.lv: "Spriežot pēc 2021. gada augstskolu absolventu sadalījuma, nākotnes Latvijā uz vienu kokapstrādes tehnologu būs 163 vadītāji un administratori, bet uz vienu diplomētu pārtikas tehnologu būs 25 juristi.". Vēlu veiksmi valstij attīstīties un inovēties pie šāda sadalījuma.
Rakstīju pēc sekmēm-tas ir tie kuri var, grib mācīties tiem par brīvu. Protams valsts ar bonusu sistēmu, var virzīt uz trūkstošo vakanču pusi. Arī paši uzņēmumi var uzsaukt stipendijas, dzīvokļus, auto u.c., tiem studentiem, tajās profesijās, kuras viņiem nepieciešamas, protams, to juridiski noformējot teiksim uz konkrētu nostrādes laiku, attiecīgā uzņēmumā.
Teorētiski šāda sistēma jau ir - prioritārajās nozarēs vairāk budžeta vietu, kaut kādas stipendijas labākajiem.
Bet te jau tālāk aiziet problēmas - uzņēmējus īpaši neinteresē kādu sponsorēt, šādiem mērķiem nav naudas un nav arī intereses, jo uzņēmumi nav tik lieli lai nevarētu iztikt ar to, kas jau ir darba tirgū.
Nākamā doma - pat ja studijas ir par brību un klāt nāk visādi plusi, jaunais students zin, ka vienīgais uz ko viņš var paļauties ir viņš pats, attiecīgi students mērķē uz nozarēm, kur naudu maksā bez visiem bonusiem. Mūsdienās cerēt ka darba devējs studentu atbalstīs, dos viņam dzīvokli un auto ir ļoti bīstams plāns studentam, jo tas pats darba devējs jebkurā brīdī var jauno speciālistu optimizēt atstājot ar nosacīti vajadzīgu profesiju bez dzīvokļa un auto, praktiski izceļošanas kandidāta statusā.
Principā teorētiski ir radīti visi nepieciešamie pasākumi lai virzītu studentus, bet studenti darba tirgū redz reālo situāciju un dodas tur, kur ir nauda. Kāda jēga mācīties prioritāru nozari Enerģētika ar 50+ budžeta vietām lai pēc bakalaura pabeigšanas vidēji pelnītu labi ja 1000Eur uz rokas savā nozarē?
Augstskolas papīrs par katru cenu kļuva aktuāls, stājoties darbā tur kur to prasa neatkarīgi no tā vai veicamajam darbam tiešām nepieciešamas augstskolas beidzēja līmeņa zināšanas. Paskatieties darba piedāvajumus tai pašā IT nozarē. Tur bez augstskolas papīra vai pazīšanās ar uzņēmumu vadītajiem, kuri jau zina ko proti, iekšā netiksi.
Ko jūs par tik prastām lietām, še, labāk paskataties, ko speciālisti mums piedāvā...
Ahh atkal Švābs. Cilvēki mīļie, sekojiet naudai, paskatieties, kas veido to WEF un padomājiet kam tam korporāciju mikslim vēl kaut ko šūt kādam smadzenēs, ja minētais bars jau par jums zin vairāk kā jūs paši. Viss šis troksnis ir domāts dažādu nometņu lohiem, gan tiem, kas sapņo par šo piedāvāto "gaišo robotizēto nākotni", gan tiem, kas meklē konspirāciju teorijas. Visi NFT, metaversi, robotizācija, utt., ir vienkārši nākošais bitkoins, kad lohi ieguldīs visu savu naudu kaut kādos sūdos lai sekmīgi to atkal papistu, kad tiks izdomāts nākamais trends.
Gribat par kaut ko satraukties? Rekur augstāk citāts no Dienas biznesa par to, ka drīz paliks mums vieni vadītāji un juristi, pārējā ES un ASV līdzīga situācija, sāk izsīk vienkāršā darba darītāji. Ko dod čips smadzenēs, ja nebūs kas ielas tīra un uztur infrastruktūru? Matriksā plānojam dzīvot pie intravenozām sistēmām pieslēgti? Visas tās elites dzīvo savā pasaulē, bet kad sūdi tā kārtīgi ietrieksies ventilatorā, tad nāksies vien dalīt tos sūdus ar vienkāršo tautu. Un galvenais jautājums - kurš tērēs laiku un naudu lai kaut ko šūtu smadzenēs 1,8milj lielai tautiņai, kura tāpat plāno tuvākajos pārsimt gados izmirt?
Ahh atkal Švābs - es tikai parādu, no kurienes kājas aug mūsu pašu Kariņa tekstiem.
Par naudu - nu gan jau ceturtajai industriālajai revolūcijai/viedajai reindustrializācijai būs tāpat kā ar kovidu - naudas ir tik daudz, kā nekad. Un par to izmiršanu tuvākajos pārsimt gados - ja pievelk "zelta miljarda" konspirācijas teorijas, nebūs ne pārsimts gadi jāgaida.
Tas ko es nekad neesmu sapratis - kas to "zelta miljardu" apkalpos? Tas kā šobrīd tā depopulācija notiek drīzāk novedīs pie tā, ka "zelta miljardā" ietilps kaut kādas mazatīstītas tautas kaut kur dziļos zemeslodes nostūros. Ja mērķis ir reducēt visu civilizāciju līdz viduslaikiem tad ir ok, visticamāk uz to ejam, bet diezin vai publika, kas ietilpst WEF vēlas savas lidmašīnas un maibahus nomainīt pret zirgu pajūgiem.
Kariņa teksti ir pilnīgi normāla rietumu politika, kas balstās uz pozīcijas, ko veido lielākie kliedzēji - zaļie, cilvēktiesību aizstāvji un citi parazīti. Ja tautai nav ko nolikt pretī tad arī ir tas Kariņš, jo kādas alternatīvas? Gobzems? Šlesers? Godmanis? Nav mums šajā valstī normālas elites, kas redzētu sevi kā tautas daļu un būtu ieinteresēta valsts attīstībā. Ir tikai interešu grupas, kas kaut kādā veidā saistītas ar saviem vēlētājiem (radi, draugi, paziņas, biznesa partneri, utt.)
Var meklēt kādus ārējos spēkus gribās, bet vispirms godīgi jāpaskatās vai no tās pašas tautas ir ko paņemt vietā? Es arī reiz domāju, ka vajag valdību sadzīt pie sienas, lai nākamie baidās, bet pēc 10+ gadiem dažādos uzņēmumos tiekoties ar visa līmeņa čiekuriem un pusčiekuriem, es saprotu, ka jebkuri nākamie būs tieši tādi paši. Mūs reāli glābt var vai nu nopietna krīze (nu tā ka viss tiešām slikti, tipa sūdīgāk par 90tajiem) vai arī kaut kāda iekšēja atmoda pašā tautā, bet zinot tās pašas tautas egoismu es drīzāk krīzi sagaidīšu.
Par ceturto industriālo revolūciju - šitās muļķības jau maļ gadiem, bet nekas nekur tā arī nekustās. Kāpēc? Trūkst speciālistu, trūkst naudas, trūkst ieguvumu, trūkst resursu. Par visādām industriālajām revolūcijām varēsim runāt kad tiks pabeigts darbs pie kodolsintēzes reaktora un elektrība maksās kapeikas. Bez šī faktora visi teksti par revolūcijām ir dūmu aizsegs lohiem, lai tie domā, ka pasaules valdošie kaut ko domā par nākotni nevis tikai sūc resursus.
"kas to "zelta miljardu" apkalpos?"
99% no tā miljarda arī būs kalpi. Kamēr šito nesapratīsi, tikmēr arī vari runāt par zirgu pajūgiem un viduslaikiem.
Un kas apkalpos kalpus? Visā tā "zelta miljarda" būšana neiztur kritiku tāpēc, ka šobrīd esošais dzīves līmenis Top 1% tiek panākts uz nu jau 8 miljardu rēķina. Pieņemot, ka no tā zelta miljarda izkrīt visas tradicionālās tautas, kurām viņu kalnos vai džungļos ir dziļi nošpļauties uz pasaules valdniekiem, tad tas kalpu apjoms jau ir mazāks. Tālāk no tā miljarda atskaitām vēl arī pašus biezos, kam tas pasākums vajadzīgs un atlikušais kalpu daudzums labākajā gadījumā spēs nodrošināt visa tā pasākuma dzīves kvalitāti vienā paaudzē, jo nav jau garantijas, ka nākamajā paaudzē būs spējīgi inženieri, ārsti vai citi cilvēki, kas spēs to sistēmu uzturēt.
Kā jau minēju - kur ir loģika top 1% samazināt cilvēku skaitu līdz 1 miljardam? Šiem cilvēkiem jau pieder viss, viņus neskar mūsu problēmas, sastrēgumi, transports, inflācija, utt. Liels iedzīvotāju skaits tikai nodrošina lielāku iespēju, ka no tā bara parādīsies kāds nākamais ģēnijs, kas vēl vairāk uzlabos viņu dzīvi. Cilvēks ir resurss un samazinot šo resursu 8 reizes var iegūt tikai ceļojumu uz viduslaikiem.
Ideāls paraugs "zelta miliarda" problēmai ir Krievija un Ķīna - teorētiski abām valstī ir gan resursi, gan cilvēki, gan samērā slēgtas sistēmas, bet kā redzam Krievijas gadījumā tauta ir pārāk stulba lai kaut ko attīstītu, bet Ķīnas gadījumā tā pati tauta pamazām sāk protestēt pret saviem vadoņiem.
Lai dabūtu kārtīgu "zelta miliardu" būtu jārīkojas pa nacistu modei - jātaisa ģenētiskā atlase, jāveido jauna āriešu rase, kas tālak jau savā starpā vairojas nesot tikai labākos gēnus, bet visi pārējie gāzes kamerās. Tas, kas šajā jomā redzams šobrīd vairāk atgādina sūdīgāko gēnu atlasi, kas attiecīgi nodrošina taisno ceļu uz viduslaikiem (skat. Krievijas dzīves līmeni ārpus pilsētām un demogrāfiju)
kāpēc tu par nākotni domā šodienas domas? paskaties, ko manā pirmajā ievietotajā video saka tas britu kekss - nu nebūs tik daudz darba vietu, ja būs tā, kā visi šitie vefa sprukstiņi vēlās. Nu nevajadzēs tik daudz tos kalpus, pietiks ar to paredzēto mazumiņu.
Tieši tāpēc es arī saku, ka tie cilvēki ir atrauti no dzīves realitātes. Statistika un biznesa loģika māca, ka jo mazāk kalpu, jo zemāka labāko kalpu kvalitāte un skaits. Tas jau šobrīd redzams nozarēs kur jāstrādā ar rokām - darbinieku skaitam samazinoties, samazinās arī kvalitāte, bet palielinās darba samaksa. Attiecīgi no viena miliarda cilvēku ir tīri statistiski mazākas iespējas izlasīt kompetentus kalpus kā no astoņiem. Šis moments redzams attīstītajās valstīs, pat pie mums, kad vietējie uzņēmēji piesaista ārzemju darbiniekus sūdīgākiem darbiem, jo vietējie negrib strādāt. Ja jau darbinieku izmaksas un kvalitāte nav problēma, tad kāpēc WEF biedriem ražošana izvietota Āzija?
Pat ja pieņemam, ka samazinoties patēriņam samazināsies arī manis norādītās problēmas, tas neatcels faktu, ka infrastruktūra būs jāuztur, ēkas jābūvē, populācija jāārstē, utt. Un, ja viss šis process notiks samazinātas konkurences apstākļos, cilvēki tupa izlaidīsies, pāris paaudžu laikā aizmirsīs tehnoloģijas un bam, viduslaiki. Un tas vēl neņemot vērā, ka ja izkaisam šo 1 miljardu pa visu pasauli, tad lokālajos tirgos vispār var pastāvēt situācija, ka tuvākais maibaha remontētājs būs 500km attālumā. Izcils piemērs jau šobrīd ir Krievija, kur zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ ārpus lielajām pilsētām ir problēmas ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu un cilvēki jau tagad dzīvo netālu no viduslaikiem.
Attiecīgi kā jau minēju - visas tā kluba šī brīža ērtības ir iespējamas tikai pie pašreizējā cilvēku skaita, jebkāds cilvēku skaita samazinājums samazina arī tam līdzi nākošās ērtības. Es saprotu, ka krievu konspirologiem šī ideja ļoti patīk, bet viņi paši ir izcils piemērs kas notiek ja reģionā ir neliels iedzīvotāju blīvums un biezie sāk valdīt pār resursiem. Vienas paaudzes laikā biezie ir nolaiduši podā visu ko varēja un šobrīd regresē arī paši un es neredzu citu iznākumu "zelta miliarda" sapņiem, ja vien tas netiek realizēts nacistu stilā ģenētiski atlasot cilvēces labākos.
Nu, nevar jau vienkārši arī tā paņemt un pateikt - ei, te ir ideja, aiziet, risinām problēmu, sanāks un viss būs labi.
Nu, ko te tādu paņemt, kas tepat jau nav nokritizēts, ņemsim ka auzas kā kurināmo un produktu vakkuuma žāvēšanu.
Pozitīvas asociācijas vispār nevar savākt.
Stāsts jau vienmēr par teorētisko pamatojumu. Jebkurai idejai vajag pamatojumu un ieguvumus. Vai auzas var būt kurināmais? Jā var. Vai tas būs izdevīgs kurināmais salīdzinot ar to pašu malku un šķeldu? Nu tur jau vajag aprēķinus - salmu savākšanas izmaksas, pārstrādes izmaksas, iegūstamo siltumjaudu, kā arī mēslojuma izmaksas, kas ar salmiem nenonāk atpakaļ augsnē. Te jau arī sākas tā inovatīvā uzņēmējdarbība - no vienas puses uzņēmējam jāspēj ar aprēķiniem pierādīt viņa uzņēmuma dzīvotspēju, no otras puses valsts pārstāvjiem vai investoriem jāspēj šo ideju saprast. Tās idejas, kas ir dzīvotspējīgas, attīstās arī bez valsts atbalsta un ik pa brīdim pavīd tajā pašā Dienas biznesā.
Te jau parādās tas, kā rēķina. Latvijā ir graudu selekcijas tradīcijas. Loģisks jautājums - vai mums ir kaut kur kaut kādā kārbiņā auzas vai rudzi vai mieži vai sazin kas, kas pēc pārtikas prasībam īsti neder, bet pēc kurināmā prasībām un spējas augt ar švaku, ekonomisku agrotehniku pat ļoti der. Pie tam īpaši tik ļoti neapkarojot nezāles, jo tāpat tas tiks kurināts. Varbūt raža nebūs 6 tonnas no hektāra, kā jaunākajai šķirnei bet 3, toties ar 3 reiz mazāku ieguldījumu.
Pieņemsim, ka nu valstiski ir uzražotas auzas, vai mieži vai kas ar pašizmaksu 200€ uz tonnu kurināmā granulu ekvivalentā pusei valsts sezonā.
Un te - viss nokārtojas ar dabasgāzi, metāna hidrāta ieguve sanāk VĒL lētāka! Ko nu! Lamāsim tos zinātniekus un ražotājus?
Nu redz, pat ja grudi, kas neatbilst pārtikas prasībām ir, nākamais solis kur nodot graudus - lopbarība, kas man kviešiem šajā sezonā sanāca ~280Eur/t. Tātad pirmā matemātika sākas tajā kā pārdot ir izdevīgāk - kurināšanai vai lopbarībā? Otrā matemātika sākas izejot no ražības - 6t/ha Latvijā pamatā ir no labi miglota un mēslota lauka cilvēkiem, kas tēmē uz pārtiku. Tie neies čakarēt ražu jo neviens par kurināmiem graudiem nemaksāt tik daudz. Nākamais solis ir 3t/ha - tādi diletanti kā es, kas kaut ko ir miglojuši, kaut ko mēslojuši un tēmē uz augstāko lopbarības klasi. Arī es neiešu tirgot graudus zem lopbarības cenas.
No plika, nemēslota un nemiglota lauka var salasīt labi ja 1t/ha (paša pieredze Sēlijā 1. gadā), kas principā nepamato dzīt pat traktoru uz lauka, jo ja to 1t nenopērk pa kādiem 300Eur, tad es esmu mīnusā pat ar visām subsīdijām.
Ja valsts kaut ko grib darīt, tad lai audzē šķeldu zem augstsprieguma elektrolīnijām vai citos valsts zemes nostūros. Paskatoties kadastra kartē valstij pieder tūkstošiem ha, kurus īsti nevar apstādīt ar neko sakarīgāku kā šķelda, tad lūdzu LVM karogs rokā
Jaunākais forumā
- Transports un īsta ekoloģija. (6684)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (19108)
- Kur var mēģināt ievietot cilvēku pēc insulta? (14)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (936)
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (7302)
- Avensis pagrieziena slēdzis (11)
- Šofera dienasgrāmata. (4615)
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5186)
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3404)
- Kā izbraukt cauri Polijai? (426)
- Rācija+Magnetola (0)
- Hamas - Izraēlas - Gazas - Palestīnas karš 2023 (227)
- Parunāsimies par LIETOTIEM auto. Jūsu pieredze - kuri auto ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (3629)
- Audi A8 D2 3.3 TDI mistikas problēmas (6)
- Kartera ventilācija? Pastiprināta eļļas degšana! (12)
- Kravas auto 7,5t atļautais maksimālais ātrums Latvijā ir 80 km/h, vai tas uzlabo drošību? (40)
- Atsauksmes par Inchcape Motors autoservisu Land Rover, Range Rover, Jaguar (10)
- Nevar atvērt degvielas tvertnes vāku (8)
- Elektroinstrumentu remonts Rīgā - ieteikumi? (8)
- BMW pa grāvjiem vien (868)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Viedā reindustralizācija - Latvijas attīstības un konkurētspējas pamats.
Tā laiku pa laikam saka dažāda līmeņa politikā, pārvaldē, ražošanā un izglītībā zinošas personas.
Tad nu tas ir atkal pasludināts par lielo mērķi, uz ko tiekties!
Kas būs, kad būs, kas nebūs?
zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/seile-visparejas-izglitibas-joma-mes-tuvojamies-katastrofai/
lvportals.lv/dienaskartiba/328988-karins-latvijas-ekonomikas-izaugsmes-pamata-bus-vieda-reindustrializacija-2021
www.pkc.gov.lv/lv/aktualit%C4%81tes/krisjanis-karins-latvijas-cels-uz-lielaku-labklajibu-ir-vieda-reindustrializacija
www.db.lv/zinas/vieda-reindustrializacija-bez-fizikas-507654
www.ltrk.lv/lv/content/jaunumi/6682
www.facebook.com/karinskrisjanis/photos/a.1482727608623115/3098033440425849/?type=3
Viss sākas skolā ar matemātiku, teksta uzdevumiem un labu fizikas, ķīmijas un bioloģijas mācīšanu un mācīšanos. Un, protams, ar konfliktu, jo daudzi ne var, ne grib paši, ne arī ļaut tiem, kas varētu un gribētu!
Tas konflikts un pretnostatījums sākas skolā un turpinās tālāk kā nemitīgi centieni novirzīt galveno, vajadzīgo, derīgo un aizvietot ar ne tik labu un svarīgu.