interesanti, parēķināju, patika 
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
ja agrāk bija uzdevumi, kur kaut kādi pionieri kaut ko sadalīja, piem, konfektes, tad tagad:
Mošķīšiem izbira uz grīdas burvju bumbiņas.
Mošķītis Lielais tās var salasīt 15 min., bet
mošķītim Apaļajam nepieciešamas 35 min.
Cik ilgā laikā viņi abi kopā var salasīt visas
bumbiņas?
khe khe, kurš te ir kaut ko sapīpējies?
Diskriminācija un naidpilns uzdevums - kāpēc Mošķītis Apaļais bumbiņas lasa tik ilgi? Uzdevuma sastādītāju saukt pie atbildības par Naida Runas izplatīšanu!
Jā, toleranci pret citādību noteikti vajag.
------------
Ja tā nopietni, ja pēc šo te rezultātiem tajās skolās tos skolniekus atlasa, tad ir kaut kāda iespēja, ka varēs sekot gan tai pašai matemātikai stundās, gan fizikas un ķīmijas uzdevumiem.
Par tiem iestājeksāmeniem nav viss tik viennozīmīgi. Privātskola var izdomāt sev kādus eksāmenus vien vēlas, bet ja mēs runājam par valsts skolām... Kāpēc viena skola būs vienlīdzīgāka par citām? Savukārt, ja mēs akceptējam šādas elitāras skolas esamību, tad varbūt to vajag tā noformēt oficiāli? Un tad lai ir skola īpaši apdāvinātajiem ar īpašiem eksāmeniem.
Te patiesībā ir diezgan vienkārši - "mainstream" skolās prasības un zināšanu līmenis diezgan krītas, attiecīgi lai ģimnāzijas vispār saglabātu savu statusu ir tomēr jābūt kādiem jēdzīgiem kritērijiem, bet valsts eksāmens no gada uz gadu ar kā pa viļņiem. Attiecīgi es tikai atbalstu ka ģimnāzijas tomēr atkasa kadrus, lai nav tā kā meitas klasē, kas ir daļa kadru kas ne tikai nemācas pet principā čakarē skotājus un pat stundas, jā arī traucējot klasesbiedriem ...Ja tādus "pakaļas" izdodas iemānīt caur valsts eksi ... tad tās ir pamatīgas galvas sāpes ....
Zis ir tā samērā interesanti.Reti kurš pusmūža cien.Lohs tagad vairs atceras formulas.Bet (īpaši matemātikas;) skolotāju un/vai klases audzinātāju gan visi atceras.Hm.
darklight rakstīja: Par tiem iestājeksāmeniem nav viss tik viennozīmīgi. Privātskola var izdomāt sev kādus eksāmenus vien vēlas, bet ja mēs runājam par valsts skolām... Kāpēc viena skola būs vienlīdzīgāka par citām? Savukārt, ja mēs akceptējam šādas elitāras skolas esamību, tad varbūt to vajag tā noformēt oficiāli? Un tad lai ir skola īpaši apdāvinātajiem ar īpašiem eksāmeniem.
Tik vienkārši nav. Katrai skolai, arī privātajām, ir jāveic izglītības programmu akreditācija. Un tur tie "rāmji" ir konkrēti noteikti.
Jebkurā gadījumā, startējot no augstāka prasmju līmeņa, jau skolā var apskatīt sarežģītākus jautājumus.
nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/244286-rtu-inzenierzinatnu-vidusskola-pirmais-izlaidums.htm
Nortel rakstīja:
darklight rakstīja: Par tiem iestājeksāmeniem nav viss tik viennozīmīgi. Privātskola var izdomāt sev kādus eksāmenus vien vēlas, bet ja mēs runājam par valsts skolām... Kāpēc viena skola būs vienlīdzīgāka par citām? Savukārt, ja mēs akceptējam šādas elitāras skolas esamību, tad varbūt to vajag tā noformēt oficiāli? Un tad lai ir skola īpaši apdāvinātajiem ar īpašiem eksāmeniem.
Tik vienkārši nav. Katrai skolai, arī privātajām, ir jāveic izglītības programmu akreditācija. Un tur tie "rāmji" ir konkrēti noteikti.
Kādi rāmji? Attiecībā uz akreditāciju ģimnāzijām nav nekādu savādāku prasību.
Tagad radio1. lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/gimenes-studija/
Drusku dzirdēju - visi ģimnāziju mācībspēki argumentēti par iestājeksāmenu nepieciešamību, ministrijas klerki kā dzeņi par valdības lēmumiem, vienlīdzību un bērnu mocīšanu. Varbūt izglītību un mācīšanos atceļam vispār?
Tev jau nu gribētos! Varētu stumdīt tādu tuftu un programmēt bērnus pēc "alternatīvās izglītības" pa pilnu programmu.
Es šo visu redzu kā darbības imitāciju plašā mērogā. Ministrijas ierēdņi imitē darbību, ka viņus interesē bērnu izglītība, kaut gan reāli vienīgais iemesls šādām kustībām ir tas, ka kaut kur augstākos līmeņos visticamāk tiek spriests par reformām ministrijā un ministrijas darboņi tēlo kustību lai netiktu optimizēti.
Alternatīvais mērķis - nospiest ģimnāziju līmeni lai nav tik liela atšķirība starp skolām un nebūtu jārisina problēmas skolās ar zemākajiem rezultātiem. Padaram visus par lohiem un vidēji viss ir ok, laika gaitā tikai jāatvieglo eksāmeni, lai uzlabotu vidējos rezultātus.
Tālāk jau visu varēs uzgrūst vecākiem - gribat lai jūsu bērns iestājas normālā augstskolā, nu tad paši arī risinat šo jautājumu - meklējat privātskolas, skolotājus vai māciet paši.
Tas jau viss tā notiek. Vienkārši, ja nav tiešas saskares ar skolniekiem, tad tas ir kaut kur nostāk un nav tik aktuāli. Kā teica vecais, labais pasaku pasaules varonis Ostaps Benders - slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās!
Nu tā es to saprotu. Jautājums tik kam tad vispār skolas vajadzīgas? Lai vecākiem ir kur nogrūst bērnus kamēr vecāki strādā? Tad vai nu nevajag tos bērnus taisīt vai arī lai tad tie bērni uzreiz pēc 6. klases iet strādāt. 2+2=4 māk, lasīt arī māk. Sēdēt tālāk un krist uz nerviem pārējai klasei, kuru vecāki tomēr grib lai viņu bērni mācās, arī īsti nav produktīvi.
Šobrīd sanāk ka problēma tiek pārvelta uz vecākiem, kurus uztrauc viņu bērnu izglītība, nu tā reāli uztrauc, nevis no sērijas, kad bērns ir nesekmīgs visā, bet vainīgi ir tikai un vienīgi skolotāji. Tiem kurus uztrauc viņu bērnu nākotne, tad arī jādomā kā to nodrošināt, jo valsts acīm redzami slēdz iekšā muļķi.
Ja skolu var beigt ar "4", kas ir akurāt "2" pēc mūslaiku 5-baļļu sistēmas, tad par ko var runāt. Vai Jums patiktu, ka Jūs operē ķirurgs, kuš pazīst 40% no iekšām?
Drīz operēs
Skatoties jaunākās tendences, "ķirurgs" operācijas laikā meklēs palīdzību ChatGPT aplikācijā. Idiokrātija atrodas tuvāk kā mums liekas.
Tas gan, draugs, pilnīgi Tev piekrītu
Par ārstiem es vēl tā neuztrauktos, tur tomēr nozarē ir kaut kādas iekšējās tradīcijas un atbildības, sliktākajā gadījumā daudzi vienkārši neizmācīsies par ārstiem un uz to ķirurgu būs jāgaida 4-5 gadi rindā.
Tas ko mēs uzreiz jutīsim ir inženierzinātnes. Lūkt tur pasākums gan ātri vien aizies razņosā un Zolitūde būs pilnīgi ikdienisķa parādība. Ja ārstu reglamentējošos papīrus ir sarakstījuši ārsti, tad būvniecību strauji pārņem juristi, kas konkursa dokumentāciju spēj uzrakstīt juridiski korekti, bet tehnisko uzdevumu bieži vien izskatās ka rakstījis piecgadnieks. Par projekta specifikācijām vispār nerunāsim, tagad visu projektēšanu cenšas pārvelt uz būvnieku, jo pasūtītājs vispār nesaprot kas notiek.
Pēc manas saprašanas bez "8" būtiskajos priekšmetoa - fizika, matemātika, ķīmija, latv. valoda, angļu valoda nebūtu ko darīt.
Cita starpā man "zemapziņā nepamet doma" ka viss šis ir tikai tāda kā vēlme nostiprināt VISC 'monopoltiesības' eksaminēšanas jautājumos. Kāda tam jēga - nezinu, bet atkal tīri "minot" šķiet ka tas atkal ir kaut kāds valsts finansējuma/algu jautājums ...
Jo piem. Rīgas 1. ģimnāzija rīko iestājeksi kopīgi ar 2. un 3. ģimnāziju ...
Tās ir tās slavenās "nauda seko skolēnam/studentam" izglītības sistēmas sekas. Ja skolotājs/pasniedzējs grib saņemt algu, tad viņam tie "4" ir jāvelk aiz matiem, rokām, kājām, pat uz mājām jāskrien pakaļ. Tas, ko es kādreiz redzēju inženierzinātnēs, 1/3 vajadzēja uzreiz neuzņemt, 1/3 izmest pēc pirmā gada. Un tad ar atlikušo 1/3 var mēģināt strādāt.
Visas šīs jaunās izmaiņas mācību programmās, "kompetenču" sistēma, u.t.t., tikai degradē gala produkta kvalitāti.
Es joprojām uzskatu, ka nav nekā labāka par padomju laika izglītības sistēmu. No tās ir jāizmet ārā ideoloģija, komunisms un ir gatava gandrīz ideāla sistēma.
Padomju sistēma arī nestrādās, jo problēma jau ir arī paši skolnieki. Ja skolniekam vecāki nav iemācījuši pat bāzes uzvedības normas, tad ar padomju stilu pilnā mērā skolotāji tiks pie garantētām krimināllietām par bērnu aizskaršanu, bet ja pārņems tikai programmu, tad nekas nemainīsies pret šī brīža sistēmu, jo tie kas mācās to tāpat turpinās darīt, tie, kam pofig traucēs pārējiem.
Problēma jau ir pašā startā, jo padomju laikā sistēma balstījās uz tā, ka kolektīva intereses ir augstākas par indivīda tiesībām, kas arī tika tā stingri uzspiests, savukārt šobrīd indivīda tiesības ir augstākas par grupas interesēm, kā rezultātā ja puse klases stundas laikā pūš burbuļus, viņus uz mācībām piespiest nedrīkst principiāli. Es teiktu, ka tieši vienojošas ideoloģijas trūkums ir mūsu izglītības sistēmas problēma ne jau mācību programma. Ja visi mācību procesa dalībnieki ir vienā laivā ar vienām interesēm, tad programmu piemeklēt nebūs problēmu, savukārt ja katrs par sevi, nu tad neko.
Mhm, pamēģini viņus piespiest ko darīt. Vēl nolamās un sāks kauties. Un biezāku vecāku gadījumā atnāks ar advokātu
Tad nav jēgas neko mainīt, jo viss notiekošais būs tikai darbības imitācija. Salīdzināt mūsu gadījumu ar tām pašām Eiropas skolām arī nav jēgas, vecajā Eiropā ir samērā stingras nācijas tradīcijas un kamēr to skolu pārāk neatšķaida ar iebraucējiem, izglītības līmeni ir iespējams nodrošināt. Pie mums vienā skolā mācās dažādu tautību un ekonomisko apstākļu bērni bez kopējas nācijas vai ideoloģijas izpratnes. Kādus rezultātus mēs no šāda mikšļa ceram iegūt?
Tālāk arī paši vecāki, kuriem skola lielākoties ir tikai vieta kur tos bērnus nobāzt kamēr paši strādā. Ja vecākiem ir pofig ko viņu bērns dara tajā skolā, nu tad jātaisa kaut kāda valsts programma grāvju tīrīšanai un lai tas bars iet pa dienu darīt kaut ko lietderīgu. Ja paši vecāki pret bērnu izturās kā pret kaut kādu kaķi, kurš ir nepieciešams priekš "laimīgas ģimenes" foto instagramā, nu tad te arī mēs esam.
Vecās Eiropas skolas (izņemot mazās lauku vai konkrētas diasporas skolas) ir tā atšķaidītas, ka pat viena nācija, vienā valodā runājošie nu jau dalās ne tikai dārzeņu un gaļas ēdājos, bet dažādās reliģijās, lakatniekos un plikgalvjos, un 3 dzimtēs. Bet tā kā tur vēl ir piejauktas citas nācijas, kas dalās līdzīgi, tad tur tā visa sistēma karājās tievos diegos.
Tādā ziņā pie mums ir paradīze. Pie mūsu skolu ieejām vēl nav metāla detektoru un policijas suņu.
Jā, bet izskatās, ka pat pie tāda puscietuma režīma tās pašas Francijas, Vācijas un citu lielvalstu skolu sistēmas spēj tos visus puskriminālos elementus nodalīt tā, ka tas neietekmē vidējos rezultātus. Iedzīvotāju blīvums arī ir tāda maģiska lieta, kas palīdz, jo pēc kaut kādiem mācību rezultātiem bērnu var itin viegli pārvilkt uz labāku vai sliktāku skolu turpat pilsētas rajona ietvaros.
Un ja paskatās OECD valstu rezultātus, tad nekur tālu jau mēs neesam no tām vecās Eiropas valstīm ar izteiktām migrantu problēmām, Francija pēc 2018. gada rezultātiem turpat vien ir: twitter.com/OECDEduSkills/status/1201775297227640833?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1201775297227640833%7Ctwgr%5E3b9a18d40e8f7551f2209bc19c4c077b40a80bf7%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fagenda.ge%2Fen%2Fnews%2F2019%2F3295
Migrācijas sakarā es pats neņēmu vērā svarīgu lietu - migrantu vecāki parasti ir stingri ieinteresēti lai bērni mācās un iegūst darbu jaunajā valstī, attiecīgi arī labāki rezultāti.
darklight rakstīja: Nav tev taisnība par tām ballēm: 4=3 ar mīnusu, savukārt 8=5. 9 un 10 desmit baļļu sistēmā jau nozīmē padziļinātas zināšanas, kas iziet ārpus obligātās programmas rāmjiem.
Tu arī neesi līdz galam precīzs. Lai dabūtu 9 vai 10 neko padziļinātu nevajag, pilnīgi pietiek iekalt no grāmatas aktuālo vielu un būs. Ar desmitniekiem visās malās mētājās nemaz neizejot no obligātas programmas rāmjiem. Varbūt ne visur, bet es vairāk esmu redzējis tā, nekā nē.
Daļēji kaut ko var atrisināt, skolēnam ātrāk pieaugot atbildībā un kļūstot par studentu, kas PATS mācās, studē.
Tad jau vajag tikai nodrošināt materiālus un reizi pa reizei attālinātu pieeju konsultantam, mentoram.
Taču pēc psiholoģijas to var, nu, no kādiem 16 gadiem.
Ja ģimene/skola šo "PATS mācās" neieliek topošajā studentā, tad tālākās studijas un dzīve bez barošanas ar karoti nav iedomājama.
Pat pie mūsdienu piekļuves iespējām mācību materiāliem, students tipiskais nav spējīgs spert soli ārpus paraugam. Skolas nav ielikušas LOĢISKO domāšanu. 1/3 - 1/5 no pirmkursniekiem pirmais jautājums ir: Ko man jāizdara, lai dabūtu 4?
Pilnīgs pretstats ir neklātienes studenti. Tie ir cilvēki, kuri tiešām izjūt vajadzību pēc izglītības un ir gatavi studēt. Ar tādiem ir prieks strādāt.
Skolas nav ielikušas LOĢISKO domāšanu.
Domā, ka to "ieliek" skolas ? Domāju, ka tā ir gandrīz vai iedzimta. Ne visiem. Uz mani attiecas banālā frāze "bērnībā daudz slimoja", tāpēc es jau visai agri iemācījos apgūt vielu no mācību līdzekļiem, nevis skolotājiem.
Jautājums par to, kas jādara lai dabūtu 4 aug nevis no loģiskās domāšanas trūkuma, bet gan tā, kā uzbūvēta augstākās izglītības sistēma. Ja darba devēju interesē tikai gala papīrs, tad jautājums par minimālo iespējamo darbu mērķa sasniegšanai ir pilnīgi vietā. Problēma jau šobrīd ar augstskolu sistēmu ir tāda, ka vidējais students nāk pēc papīra nevis zināšanām, jo viņam pa visiem galiem stāsta, ka viņam vajag augstāko izglītību lai kaut ko sasniegtu, nu tad viņš arī dara visu lai iegūtu to papīru.
Nortel rakstīja: Tās ir tās slavenās "nauda seko skolēnam/studentam" izglītības sistēmas sekas. Ja skolotājs/pasniedzējs grib saņemt algu, tad viņam tie "4" ir jāvelk aiz matiem, rokām, kājām, pat uz mājām jāskrien pakaļ. Tas, ko es kādreiz redzēju inženierzinātnēs, 1/3 vajadzēja uzreiz neuzņemt, 1/3 izmest pēc pirmā gada. Un tad ar atlikušo 1/3 var mēģināt strādāt.
Visas šīs jaunās izmaiņas mācību programmās, "kompetenču" sistēma, u.t.t., tikai degradē gala produkta kvalitāti.
Es joprojām uzskatu, ka nav nekā labāka par padomju laika izglītības sistēmu. No tās ir jāizmet ārā ideoloģija, komunisms un ir gatava gandrīz ideāla sistēma.
Padomju izglītības sistēma radīja domājošu pilsoni, kurš spēja saprast, ka notiekošais (sistēmā) nav īsti pareizs un kaut kā klusībā tam pretojās un beigu beigās sistēma sagruva. Patreiz šī kļūda ir labota - Pilsonis Parastais vecuma grupā 40- nespēj saprast un filtrēt notiekošo, šamo interesē ēst, dzert, gulēt un nopisties
"Padomju izglītības sistēma radīja domājošu pilsoni,"
Bez šaubām. Pirmais, kas bija jāizdomā, kā izvairīties no dienesta armijā. Mācības augstskolā dienas nodalā bija viens no variantiem. Pie kam latviešiem bija jādomā intensīvāk. Jo krievu skolās bija 10 klases, kamēr latviešu 11.
Mūsdienu jaunietis jau arī pretojas sistēmai, tikai savādākā veidā. Padomju jaunatne tomēr auga ar kaut kādu ticību gaišākai nākotnei vai nu brīvā valstī vai gaišā komunismā. Mūsdienu jaunietis aug ar pastāvīgu ekonomiskās krīzes gaidīšanu, potenciālu bezdarbu un kliedzieniem par ledāju kušanu/pasaules galu. Tad kam tam jaunietim vispār domāt par kaut ko citu, kā vien pamatvajadzību apmierināšanu, ja viņam nav nekādu garantiju, ka sistēma viņam apkārt pēc 10 gadiem vēl pastāvēs?
Šāds fenomens jau novērojams visā pasaulē, kad paaudze zem 40 principā palēnām atsakās darboties sabiedrībā. Ķīnā pat ir veselas kustības, kas popularizē ļaušanu esošajai sistēmai vienkārši sapūt.
MMX rakstīja: Jautājums par to, kas jādara lai dabūtu 4 aug nevis no loģiskās domāšanas trūkuma, bet gan tā, kā uzbūvēta augstākās izglītības sistēma. Ja darba devēju interesē tikai gala papīrs, tad jautājums par minimālo iespējamo darbu mērķa sasniegšanai ir pilnīgi vietā. Problēma jau šobrīd ar augstskolu sistēmu ir tāda, ka vidējais students nāk pēc papīra nevis zināšanām, jo viņam pa visiem galiem stāsta, ka viņam vajag augstāko izglītību lai kaut ko sasniegtu, nu tad viņš arī dara visu lai iegūtu to papīru.
Reku rakstīts, ka lielākā kļūda ir tā, ka nemāk uzrakstīt smuku CV. jauns.lv/raksts/zinas/552235-viena-no-lielakajam-kludam-ko-pielauj-loti-daudz-darba-mekletaju Izskatās, ka ne pārāk interesē ko tu zini un māki savā pamata profesijā, bet jāmāk sataisīt smuku cv un tad viss bumbās.
Njāā, bet augstskolas papīru vismaz manā nozarē prasa arī uzrādīt, bet tā jā - ja esi drošs, ka jaunā vadība nepazīst kādu no CV minēto uzņēmumu vadības, tad tur var rakstīt iekšā visu ko sirds kāro. No otras puses darba devēju piedāvājumi arī ir tāda pat pasaku zeme, kur atnākot uz darba interviju pēc pirmajām 10 min jau ir jautājums "nah es te vispār atvilkos". It sevišķi škrobe ir tad kad esi atnācis ar reālu CV uz itkā nopietnu uzņēmumu.
Krotow rakstīja: Mhm, pamēģini viņus piespiest ko darīt. Vēl nolamās un sāks kauties. Un biezāku vecāku gadījumā atnāks ar advokātu
Jā. Kaut kad iepriekš jau rakstīju, citā topikā, par studenti - praktikanti (20+) skolā. Domāju, viņas pedagoga gaitas beigsies ar šo praksi - sīkaļas ir totāli nesavācami, neko negriboši, neko neuztveroši ( ar retiem izņēmumiem). Vecāki savas atvases instruē apmēram tā - ja tev tā stunda neinteresē, tad vismaz netraucē pērējiem....
Tiko meitai valodas mājasdarbā aneci trāpījās :
Skolnieks pārnācis mājās - Man skolā teica ka cilvēkam esot jāguļ 8 stundas ...
bet tas ir neiespējami, jo man ir tikai 7 (mācību) stundas skolā ...
imzz rakstīja: "Padomju izglītības sistēma radīja domājošu pilsoni,"
Bez šaubām. Pirmais, kas bija jāizdomā, kā izvairīties no dienesta armijā. Mācības augstskolā dienas nodalā bija viens no variantiem. Pie kam latviešiem bija jādomā intensīvāk. Jo krievu skolās bija 10 klases, kamēr latviešu 11.
Man un maniem vienaudžiem, jaukajā 1986.gadā, pat augstskolas klātiene nebija variants izvairīties no iešanas krievos. Sistēma bruka un agonijā vāca dienēt pilnīgi visus, izņemot trakomāju (DžDžilindžers, GRačs ir zināmākie) un cietuma kontingentu
imzz rakstīja: "Padomju izglītības sistēma radīja domājošu pilsoni,"
Bez šaubām. Pirmais, kas bija jāizdomā, kā izvairīties no dienesta armijā. Mācības augstskolā dienas nodalā bija viens no variantiem. Pie kam latviešiem bija jādomā intensīvāk. Jo krievu skolās bija 10 klases, kamēr latviešu 11.
krievi mācījās sestdienās. Latviešiem tā bija brīva.
Nevajag, lūdzu. Sestdienās mācījās gan krievi, gan latvieši, gan uzbeki
Manā bērnībā es atceros, ka sestdiena man bija brīvdiena, krievi gāja uz skolu. (80- beigas - 90 - to sākums)
Nez, mums laukos, kur krievu nebija vispār, sestdienās bija jāiet uz skolu. Tā gan bija īsā diena, bet jāiet bija.
Padomju skolās mācīja zubrīt zināšanas.
Bet padomju studentu galvenie trūkumi -
1) Nespēja pieņemt patstāvīgus lēmumus ( gaida atbalstu no vadības ( pasniedzēja, utt))
2) Bailes kļūdīties.
Tāpēc PSRS mācēja tikai kopēt citu valstu idejas.
3) Nespēja praktiski pielietot iezubrīto vielu. Fizika skolā nekādi netiek savienota ar fiziku pagalmā. Neskatoties uz izcilu atzīmi skolas fizikā, procesi pagalmā ir blackbox un magic.
Padomju skola audzināja disciplinētus kadrus armijai un rūpnīcai. Zināšanas tur nevienam nebija vajadzīgas. Zināšanas izmantoja disciplinēšanas nolūkos
Es tā neteiktu, padomju laika izglītoti profi ļoti viegli iekļaujas kapitālismā, gan darot paši, gan arī strādājot kāda labā, tas ka bija arī mega liels prastu zubrītāju (vai varbūt špikotāju ???) skaits tas gan arī fakts. Bet teikt ka CCCP skola bija sūdīga satura ziņā, kategoriski nē, bet tas ka daudziem sistēma "spieda yz smadzenēm" un tādi teiksim nereti nodzērās - tas gan bija diezgan izplatīti ...
"Nevarīši" bija gan tad, gan tagad, un tad jau piedomāt "kurš ārējs spēks" bija/ir vainīgs ... tam daudz prāta nevajag ...
P.S. es teiktu ka problēma nav "laikā" vai skolā, bet "vēstījumā" ka jāmācas ir "tikai" skolā un tad tip visas "durvis spersi ar kāju vaļā". Jāmācas būs visu dzīvi, un labāks sākums dod tikai drusku "vieglāku nākotni", un labāku atspēriena punktu ....
Padomju skola audzināja tautsaimniecībai vajadzīgus kadrus, nevis bezdarbnieku un dienaszagļu rindas. Grūtās un citādi orientētās galvas tika nodalītas un publiskajā telpā nemanāmas.
Šodien tās grūtās un citādi orientētās galvas ir iedalītas sabiedrības pirmajās rindās un tiek pozicionētas kā labākas, pārākas un pareizākas par pārējām parastajām galvām - tā teikt savdabīgs woke par kādreiz (it kā) nodarītajām pārestībām
Padomju skola varbūt arī audzināja tautsaimniecībai derīgus kadrus, bet tā kā vēl joprojām nedzīvojam komunismā, tad laikam gaišo komunistisko nākotni gadus 30 atpakaļ tā arī neuzcēlām, attiecīgi arī nekļūst skaidrs tad priekš kādas tautsaimniecības tā sistēma tos kadrus audzināja. Mednieku - vācēju tautsaimniecības? Cilšu tautsaimniecības?
Sarunās par padomju skolu sistēmu nevajadzētu aizmirst, ka viss kas noticis līdz kaut kādam 2008. gadam ir tīrs padomju skolu izgājušo darbības rezultāts.
Man tas skats sanācis drusku plašāks, padzīvojot drusku arī ASV. Tehniski no visas exCCCP dažādi izglītoti kadri ASV ātri un bez lielām problēmām gan iekļāvās labi apmaksāta darba tirgū, gan arī paši šo to dibināja un darīja. Protams bija arī uzņēmīgi "izsitēji" kas pārsvarā atrada ceļu pie "krievu mafijas" ...
Pats mazliet esmu izmantojis to ka kādreiz neviens ar "krieviem" negribēja "rokas smērēt" ... lai arī vienreiz tomēr kādam bija ienācis prātā pārgriezt veļukam bremžu troses ...
Paskaties uz automehāniķiem, traktoristiem, šoferiem, šuvējām, virpotājiem, metinātājiem, celtniekiem - lielum lielais vairums ir padomju produkti. Tiem pašiem Tevis pieminētajiem inženieriem. Kā domā, visu šo cilvēku darba rezultātu aizvietosim ar importu no Dienvidautrumāzijas?
Es tomēr arī atļaušos oponēt. Zināšanu bāzei, lai padomju vai pēcpadomju laikā dabūtu inženierzinātņu bakalaura grādu, bija jābūt krietni vien lielākai nekā tas ir šodien. Ne velti visus padomju laika bakalaurus pielīdzināja mūdienu maģistriem. Pats mācījos augstskolā 90 sākumā, tad ap divtūkstošajiem un 2020. gadā maģistrantūrā ieguvu inžnierzinātņu maģistra grādu. Principā maģistrantūrā pietika ar to, kas bija apgūts 90 sākumā.
Šobrīd ir tā, ka ja māki taisīt smukas prezentācijas un daudz maz operēt ar rasēšanas un modelēšanas datorprogrammām, tad ir ok. Nekādas fundamentāla zināšanas nav vajadzīgas, kompjūters visu pateiks priekšā - kur kādu metālu, cik biezu, kur pastiprinājumus utt. Īsti pat nav jāmāk matemātiku...
Nav runa par zināšanu bāzi. Padumju laikos skolotajiem tā ir milzīga un neapstrīdama. Runa ir par šo zināšanu pielietošanu dzīvē aka izpratni par mācīto. Izpratnes trūkumu ziņoja jau paši pirmie salīdzinošie skolu testi. Resp kārtīgs padumju skolnieks nakts vidū bez minstināšanās spēja noskaitīt vienādmalu trijstūra formulu, bet nekādi to nespēja izmantot rēķinot nepieciešamo linoleju istabai.
Cita starpā nav arī pretrunu lai iekļautos zvērīga kapitālisma darba tirgū: padumju skolnieks ļoooti centīgi apguva darba paņēmienus un mehānismus, bet... par inženieri nekļuva, jo radoši izmantot izglītības bagāžu vnk neprot (izņemot, ja kko nospert vajag).
Līdzšinējā pieredze tomēr liecina, ka izpratne radošai piemērošanai ir ļoti svarīga. Un sadarbības / komunikācijas prasme ir vissvarīgākā izglītības daļa. Un šī sadaļa pat mūsu 30 g pēcpadomju skolā vēl arvien netiek attīstīta. Atšķirībā no ļauno kapitālistu skolām
Tas, vai māk vai nemāk zināšanas pielietot dzīvē, vairāk jau tomēr atkarīgs no cilvēka. Skaidrs, ka ideoloģija spēlēja lomu, lai radoši nedomātu, bet kas gribēja, tie darīja. Kaut tajos pašos radioamatieru, modelistu utt pulciņos varēja izpausties uz nebēdu.
Šobrīd tiem augstskolu beidzējiem nav to zināšanu, attiecīgi nav nemaz ko pielietot. Maģistrantūrā studēju kopā ar tikko bakalauru ieguvušiem studentiem. Ja arī tai datorā šis var kaut ko sadarīt, tad noejot uz laboratoriju, kur jāsāk veikt reālas darbības kaut vai tajā pašā auto/traktoru diagnostikā, tur iestājas kolapss.
Es pilnīgi piekrītu faktam, ka PSRS izglītības sistēma bija labāka no tīri zināšanu apjoma. Vidējais to laiku maģistrants manā nozarē jau studiju laikā iemācījās tik daudz cik es zinu šobrīd.
Bet es neatkāpjos no domas, ka tieši PSRS laikā pilnu mācību ciklu izgājusī paaudze izglītības sistēmu ieveda tajā purvā kur esam. Manā nozarē līdz 2000 gadu sākumam bija PSRS stila 4 gadu bakalaura programma ar visu noslēguma eksāmenu, bet jūtot ka pie lielāka studentu skaita var izsist vairāk naudas no valsts, programma tika sadalīta un saīsināta, lai burtiski 2-3 gadus atpakaļ atgrieztos pie 4 gadu sistēmas. Tad kam gandrīz 20 gadus vajadzēja ražot "inženierus", kas pēc bakalaura pabeigšanas ir kā tikko vidusskolas pagarinājumu beiguši?
Visa augstskolu pīkstēšana par to, ka no skolām nākot švaki sagatavoti skolēni arī īsti netur kritiku, jo reāli es biju viens no tiem švaki sagatavotajiem skolēniem pat bez fizikas eksāmena. Pirmais kurss bija elle ar visu matemātiku un fiziku, bet sākoties speciālajiem priekšmetiem kļuva skaidrs, ka puse no tās matemātikas kursa nafig nav vajadzīga un speciālos priekšmetus var kārtot arī uz 8-9. Tātad nozares specifika nav tik sarežģīta lai cilvēks bez fizikas eksāmena neiebrauktu notiekošajā.
No tava piemēra var skaidri izlobīt to, ka daudziem nevajag piem. augstāko matemātiku, taču pat tagad nezin kāpēc visi skrien uz programmām kur tā augstākā matemātika ir, kaut kā pat izlien tam cauri ... un aizskrien dzīvē tālāk, saprotot ka nu nafig viņam tā bija vajadzīga ...
Un faktiski tā ir bejzēdzīga resursu tērēšana, tev no "atsēdēšanas" viedokļa, un pasniedzējam no tā ka "jāuzrunā praktiski nedzirdīgas ausis" ...
Paskaties uz to visu savādāk - ja augstskolu uzskata par biznesa projektu nevis mācību iestādi, tad mēŗkis jau ir nevis salāgot to pašu matemātikas programmu ar specializētajiem priekšmetiem, bet gan vienkārši salasīt kredītpunktus. Tehniski manā nozarē to 1,5 gadu matemātikas kursa vietā pietiek ar 1 gadu, bet tad atkal jāizdomā kādu priekšmetu iebāzt matemātikas vietā.
Biznesa modelī mana atrašanās skolas solā nav obligāta, bet ir ļoti vēlama mana tikšana līdz 3. kursam lai valsts par mani izmaksātu maksimālo budžeta naudu.
1984 rakstīja:
imzz rakstīja: "Padomju izglītības sistēma radīja domājošu pilsoni,"
Bez šaubām. Pirmais, kas bija jāizdomā, kā izvairīties no dienesta armijā. Mācības augstskolā dienas nodalā bija viens no variantiem. Pie kam latviešiem bija jādomā intensīvāk. Jo krievu skolās bija 10 klases, kamēr latviešu 11.
Man un maniem vienaudžiem, jaukajā 1986.gadā, pat augstskolas klātiene nebija variants izvairīties no iešanas krievos. Sistēma bruka un agonijā vāca dienēt pilnīgi visus, izņemot trakomāju (DžDžilindžers, GRačs ir zināmākie) un cietuma kontingentu
Tieši tā ar to domāšanu no padumju skolas ir....
Es izvairījos. Drusku vēlāk gan. Varianti ir vienmēr
Jā, drusku vēlāk agonijas tvēriens atslāba un parādījās šādas tādas izejas. Ja atceries, tad 80to beigās un drusku 90to sākumā situācijas mainījās pat pa dienām/nedēļām
MMX:"Mūsdienu jaunietis jau arī pretojas sistēmai, tikai savādākā veidā. Padomju jaunatne tomēr auga ar kaut kādu ticību gaišākai nākotnei vai nu brīvā valstī vai gaišā komunismā."
Komunismā, nopietni ? Pazīsti kādu, kurš ticēja komunismam ? ;) To ticību gaišai nākotnei pastiprināja ar intensīvu alkohola lietošanu. Jo sevišķi darba vietās "Lielā Oktobra" u.c. valsts svētku sakarā. Tā kā auto bija retajam, visi pielējās nevāji.
Tad vēl kara draudi. Varbūt kodolkara draudi tagad lielāki, bet reklāma toreiz bija daudz intensīvāka. Civilā aizsardzība skolā, universitātē, un vēl papildus kara katedrā.
Paražajuščije faktori jadernovo vzriva: radioaktivnoje i svetovoje izlučeņije, udarnaja volna, radioaktivnoje zaražeņije mestnostji. Otravļjajuščije večestva : zoman, zarin, tabun. Pat Čikāgas piecīši dziedāja: "Kad bumba nāks no debess"
Komunismam toreiz ticēja mazāka daļa sabiedrības, kā tagad.
Kā jūs visi mīlat pieķerties katram vārdam nevis kopējai domai 😄
Nē, nepazīstu nevienu kurš tieši ticēja gaišajai komunistiskajai nākotnei, tomēr pazīstu ļoti daudzus, kam tajā laikā bija daudz optimistiskāks skats uz dzīvi kā mūsdienu jaunietim - kāds vienkārši dzīvoja dzīvoja dzīvi nosacīti stabīlā sistēmā ar nosacīti vienlīdzīgiem līdzcilvēkiem, kāds dzīvoja ar domu ieraudzīt brīvu Latviju. Pie visiem kodolkara draudiem tā sistēma spēja cilvēkos uzturēt kopības sajūtu, pat ja pati sistēma bija galīgi greiza. Jo dienas beigās jau biedrs tos svētkus nesvinēja viens pats, cilvēki dzēra kolektīvi, kas tīri psiholoģiski ļāva vieglāk to sistēmu sagremot.
Principā jau visā pēckara pasaulē bija ļoti izteikta ticība labākai nākotnei, ko var redzēt arī ekonomiskajos datos. 80-90tie gadi jau ir tā zona, kad viss sāka iet šķērsām un ne tikai PSRS, bet arī daudz kur citur pasaulē.
Tad sekoja nākamais pozitīvisma lēciens ap 2000-2008 gads, kad visā pasaulē printēja naudu un tālāk jau mēs esam šeit.
Fundamentāli atšķīrās pieejamās informācijas apjoms un tās daudzveidība.
Pie tam katrs var saguglēt tikai sev interesējošo.
Vēl vairāk - pati googgle un liertotāja apdzīvotie informācijas burbuļi reklāmas un citu sistēmisku motīvu dēļ atlasa lietotājam piemērotu informāciju, tā kā nekritiski pilsoņi viegli var noticēt, ka tā tak domā daudzi un tā ir pareizi.
Tomēr, ja ir vēlēšanās, tu vari atrast visu ko, tai skaitā kursus specifiskās nozarēs, kūku receptes, visa kā ražošanas un labošanas aprakstus, visu ko.
Padomju laikā nekā no tā nebija.
Jaunākais forumā
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5498)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (20320)
- Daži Eiropas politiķi vēlas ierobežot sociālo tīklu TikTok; vai tas ir nepieciešams? (31)
- MŪZIKA (26)
- Hamas - Izraēlas - Gazas - Palestīnas karš 2023 (250)
- Siltumsūksnis Gaiss - Gaiss, kāda pieredze, atsauksmes (39)
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3685)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (1085)
- Kas lido Ņūdžersijā? Droni un... plazma - veidīgie (18)
- EGR delete jeb atslēgšana Volkswagen Passat (9)
- Šofera dienasgrāmata. (4809)
- Škoda Kamiq (face-lift) 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (1)
- Škoda Kamiq (face-lift) 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (0)
- Vai Vācija atjaunos slēgto atomelektrostaciju darbību? (0)
- Transports un īsta ekoloģija. (7336)
- Cik zemu kritīs Volkswagen grupa? (26)
- Tramps - ASV prezidents? (145)
- Latvijas iedzīvotāju terors ar e adresi jeb e-Latvijas projekts (23)
- Rīgas dome pierāda -ātruma pārniegšana ir nekaitīga (24)
- Ķīnas autobūves uzvaras gājiens pasaules tirgos ar 2024. gadu (3)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Labākās skolas un iestājeksāmeni.
Laikam jau pārvaldei tomēr ir skaidrs, ka kaut kāds daudzums domāt un rēķināt protošu cilvēku daudzums ir vajadzīgs. Te daži no šiem eksāmenu uzdevumiem
r1g.edu.lv/v/public/files/pieteikums_2018/Uzd_9_2017.pdf
r1g.edu.lv/v/public/files/pieteikums_2018/Uzd_9_2016.pdf
r1g.edu.lv/v/public/files/pieteikums_2018/Uzd_9_2015.pdf
r1g.edu.lv/v/public/files/pieteikums_2018/Uzd_9_2014.pdf
izglitiba.riga.lv/lv/izglitiba?target=news_item&news_item=iestajparbaudijumu-organizesana-un-skolenu-uznemsanas-kartiba-rigas-valsts-gimnazijas-un-vidusskolas-20232024macibu-gada-10948
uz 7.klasi
r1g.edu.lv/v/public/files/pieteikums_2018/Uzd_6_2017.pdf
r1g.edu.lv/v/public/files/pieteikums_2018/Uzd_6_2016.pdf
riexc.r1g.edu.lv/~liga/2022/7/Uzd_6_2021.pdf
riexc.r1g.edu.lv/~liga/2022/10/9_1.pdf
riexc.r1g.edu.lv/~liga/2022/10/9_2.pdf
xtv.lv/rigatv24/video/mz7B0W1KpXE-30_03_2023_preses_klubs_2_dala 17.min
xtv.lv/rigatv24/video/20GyojDLNvE-30_03_2023_preses_klubs_3_dala