Bradypus rakstīja:
“pat ja viņš turpinātu ceļu taisni- neko vairāk kā 6 metrus distances no priekšā braucošā es viņam nenozagtu”
Pat, ja kādam “nozodz” tikai 6 metrus distances, tu esi to izdarījis, pārkāpjot CSN, un nebrīnies, ja par to sadusmojas. Tikpat labi varbūt vienkārši biji jau kārtējais, kurš paspēja ceļu nogriezt.
Pietrūkst informācijas, lai spriestu, kurš no jums situāciju pārspīlēja, bet ir kaudzēm satikti tādi, kas mierīgi iekārtojas priekšā un nezskata par pienākumu atrast gāzes pedāli. Protams tā otra vietā es pie krustojuma skaidroties un nervus bojāt arī necenstos.
Kādu laiku atpakaļ man bija iespēja pastrādāt Oslo normālā tur strādājošo režīmā. 7.00 sākas darbs 15.30- 16.00 beidzas. Sākot no 6.20/6.30 visi kam ir darbs kautkur ripinās. Velosipēdi un sabiedriskais - nenozīmīga daļa. Tas ir laiks, kad uz ātruma pārkāpšanu neviens diži nereaģē. Galvenās transporta maģistrāles- 1. 2. 3. loks. Pirmais pietuvināts centram, otrais pa guļamrajoniem, 3. Apvadceļš ap pilsētu ar izejām uz starppilsētu šosejām.
Nu lūk un pīķa stundās tur visi brauc uz 80-90- 100. Pievienojas satiksmei, tiek nost uz nobrauktuvēm, un tas viss lielā ātrumā ar distancēm starp auto, kas reti sasniedz 20m. Un zini, ne skrāpju, ne vilcieniņu tajā vairāk kā pusgadu ilgajā ātras braukšanas praktiskajās nodarbībās nemaniju. Un dienesta auto atdevu sveiku un veselu. Kautkā norvēģi (tikpat labi poļi, dāņi, zviedri, lietuvieši un arī latvieši) spēja tikt galā ar braukšanu samērā ekstremālos apstākļos. Un tagad paskaties, kas notiek pie mums kaut vai Dienvidu tilts Akropoles rajonā. Virziens nav svarīgs- abi labi. Bakstamies, grūstamies, stājamies. Mēģinam pa priekšu, mēģinam pa aizmuguri...
Man pilnīgi pajāt uz tādu jefiņu, kas 20 metru priekšā redzot kādu pārkārtojamies uz viņa joslu nav spējīgs neko vairāk kā acis pārgriezis spiest signāltauri. Ja man vajadzētu- viņam braucot pa 3 joslu, es viņam nesasniedzamā attālumā pārkārtotos no 2. uz 4. un nemaz neuzzinātu par to ka viņš eksistē.
Protams, ka tuvākā nākotnē tādiem dzīve paliks grūta, jo gudrie sensori un asistenti manī var saskatīt draudus, briesmas, bīstamību un iespējamu iznīcību.