Vieniigais, ko varu teikt, jaalieto regjistrators un tad nav jaasatraucaas par "maaciitaajiem".
fishki.net/auto/2060658-zhenwina-razbila-jaguar-pytajas-prouchit-voditelja-marshrutki.html?from=fb
Ties te ir jaapiekriit Vernonam, priekshaa braucoshaa "maaciitaaja" negaranteeja 
Vispaar, nav jau slikti, ka portaals ir vieta kur iesaaceejiem uzprasiit padomus kaa un ko dariit, bet peec taa, ka topika autors vispirms izlielaas, cik vinjsh advanceets auto kopeejs un miileetaajs, ka shameejam pat padomus 30 gadiigi viirieshi prasa, saak uzdot jautaajumus, kaa izdariit primitiivas lietas, paliek mazliet diivaini.
Kaut kaads VW Fans Nr 2 uzradies.
Laikam autoram auto kopshana un uztureeshana saistaas ar auto mazgaashanu un salona tiiriishanu! Tehniski pilniga nulle.
"Jums visiem ir mehāniskais STOP signāla slēdzis pie bremžu pedāļa un Jūs pat nenojaušat, ka ir arī savādāk, no spiediena bremžu sistēmā tiek ieslēgts STOP signāls. Pie kam, kā likums apsūbējis slēdzis ar puspuvušiem vadiem. "
Ibio Vernon, pamaacies auto uzbuuvi. Tu esi reaals daunis.
Spiediena sleedzhi uz galveno bremzhu cilindra peedeejo reizi ir maniiti uz kaut kaadiem reaali veciem, pagaajushaa gadsimta auto. Tipa tevis piemineetie moskvichi un volgas.
Ir zinaams, ka elekriskais sleedzis pie bremzhu pedaalja nostraadaa tikko pieskaraas pedaalim pat tajaa briidii, kad veel nav pat iedarbojies bremzhu cilindrs un paraadiijies spiediens tajaa. Kameer sleedzis, kas nostraadaa no spiediena, nostraadaa tikai tajaa briidii, kad sisteemaa spiediens paraadas, respektiivi tad, kad pedaalis jau ir nospiests vismaz paaris milisekundes.
Un tagad padomaa un pastaasti, kursh variants par nodomu bremzeet pazinjo aatraak.
Un tempomaati nav pat ljoti jauniem, muusdieniigiem auto, kas razhoti shajaa gadaa, tikai biezaakajaam versijaam un ne visiem modeljiem.
Aizej un pamaacies auto uzbuuvi, savaak skjiet ka aarpus piemineetajaam Volgaam, Moskvichiem un Kamaziem citus auto esi redzeejis tikai bildiitees.
Shitaa "auto apkope" iesaakusi veel citos forumos arii spamot ar saviem padomiem.
Ne paarak soliids klientu zvejoshanas veids.
Vaacieshi, maitas, ir skopi un parasti leetaas komplektaacijas autinjiem ir attieciigi arii atbilstoshaas komplektaacijas vadi. Respektiivi vadu durviis spoguljiem un logiem nebuus.
Teoreetiski nekas baisi sarezgiits tos vadus panjemt shrotaa no attieciiga auto un savilkt nebuutu, bet shrotos labaak izmetiis laukaa nekaa paardos par adekvaatu ciparu, plus veel jaaiegaadaajas gan attieciigie spogulji, gan stiklu paceelaaji un veel jaabuut ponjai, kaa to visu salikt.Tad nu jaasak reekjinaat, vai tas atmaksaajas.
Bams rakstīja:
robchix rakstīja:
Bams rakstīja:
Jeb Tev ir cits viedoklis?
Protams, ka cits. Ugunsdzēšamais nekādā veidā neaizskar manu privāto dzīvi, bet tāds videoreģistrātors gan.
Luudzu uzraksti, kaa videoregjistrators ieksh privaataa auto skar Tavu privaato dziivi, bet ieksh smagaa transporta neskar?
Bams rakstīja:
Personīgi neredzu jēgu tiem videoreģistratoriem.
Ugunsdzeeshamais ieksh auto un droshiibas jostas Tavaa uzskataa arii ir pilniigi nevajadziigas lietas? Jo nav nekaadas jeegas no taam.
Tikai redz nupat situaacijaa kad Tava kantora trolejbuss nobrauca cilveekus, tam videoregjistratoram buutu liela jeega.
Jeb Tev ir cits viedoklis?
CPists paskaidroja, ka viņam mašīnā kompis pats čeko pa ielu braucošo mašīnu numurus un uz ekrāna parādās sarkans numurs ja a/m brauc bez OCTAs vai TA.
Pienjemu, ka taa tas ir un tam taa vajadzeetu buut, tikai diivaini, ka par sho numuru atpaziishanas sisteemu nav pieejama plashaaka info.
Zinaamaa meeraa taa buutu laba profilakse OCTAs nepirceejiem un apskates negaajeejiem.
Jo piemeeram es vakra aizbraucu 5 kam liidz servisam un atpakalj ar busu, kuru ikdienaa neleitoju un tam pirms 3 dienaam bija beigusies OCTA. par cik vismaz nedeelju veel ar to nav plaanots barukt, noleemu pagaidaam OCTU nepirkt. Vakar taatad paveicaas, ka negadiijaas neviena CP ekipazha celjaa.
iAuto rakstīja:
Daudzas lietas pareizi raksti. Ar interesi gaidu Tavas atsauksmes par mūsu jauno izdevumu, kurā ir arī jauno automobiļu kritika.
Uzskati, ka man tagad tas buutu jaapeerk, lai uzrakstiitu atsauksmi? 
Domaaju, ka pie mums nav iespeejams uztaisiit zhurnaalu ar lietaam, kas inceetu iistus automiiljus. Jo tas paredzeetu ne tikai slavinoshus (apmaksaatus) rakstus, kurus sponsoree turiigaas firmas, diileri un servisi, bet arii lielu devu kritkas, saliidzinoshos testus produktiem, servisu pakalpojumiem, auto eksplutaacijas aprakstus utt. Principaa nav jau jaatklaaj Amerika, katrs lielais pasaules autozhurnaals plus miinus ir vienaads ar paareejiem.
Bet, tur ir finansiaala neatkariiba, liels tirgus un attieciiga konkurence.
Pie mums pirmkaart cik izmaksaatu kaada produkta 10 razhotaaju/tirgotaaju/brendu saliidzinoshais tests? Pirmkaart, jaanopeerk, (njemt no tirgotaaja/izplatiitaaja nevar, neskaitaas objektiivi) otrkaart jaaveic analiizes un testi (neatkariigas un anoniimas). Tas jau vien buus zhurnaala meenesha budzhets Un nedod dievs, kads produkts buus slikts. (un taads buus) viss, attieciigais izplatiitaajs shajaa izdevumaa nekad nekaadu reklaamu vairs neliks. Un cik tad mums ir to lielo, reklameeties speejiigo izplatiitaaju?
Taapat zhurnaalisti butu jaasuta uz auto testiem, sacensiibaam. Za kakije babki?
A ja visa augstminetaa nav, tad kaada var veidoties tiraazha (pirceeju loks) un sekojoshi ienjeemumi kaa arii reklaamdeveeju interese ja notiek kopii-peist no visaadiem aarzemju izdevumiem, cik nu tas ir iespeejams un atljauts, biezhi vien baisaa valodaa, jo nav ar ko, vai ir zheel (jo redaktoram arii gribaas svietu un desu uz maizes) samaksaat kaartiigam tulkam un literaarajam redaktoram.
Pie mums zhurnaali ir tik atkariigi no reklaamdeveeju labaa praata, ka neatradiisi nevienu sliktu vaardu pat par reaalu meeslu, ja vien tas nav noneima produkts no nezinaama izplatiitaaja. To meeslu izliekaas ka vnk nav.
Un tikai labos servisos kliist runas no personiigajaam un klientu pieredzeem par suudigaam elljaam, skjidrumiem filtriem, bremzhu un hadenes detaljaam.... Bet atklaati kaut kur uzrakstiit, ka shitas izplatiitaajs dzen Latvijaa pilniigu braakji, neviens neuznjemsies. Jo gribaas eest ilgterminjaa. Bet servisi, kam pelnja pirmajaa vietaa, turpinaas pirkt no izplatiitaaja shos suudus, likt uz autinjiem un staastiit, ka muusdienaas jau labas lietas vairs nemaz nerazho.
Tuuliit dexters bljaus ka luuk tieshi taa ir jaariikojaas iistenam Latvijas patrejotam.
Tikai ja Tu, es un daudzi citi taa riikosies, tad diemzheel jau nekas nemainiisies kopumaa, jo redz VIDs nevar nekaadaa veidaa ietekmeet dienesta transpotra lietoshanas ieradumus no visu veidu un kalibru iereednjiem, kas liidzigaa situaacijaa gan aizbrauc, gan vinjus aizved, gan viens otrs pamanaas tankshetelle par nodoklju maksaataaju naudu lieto degvielu ieliet pavisam privaataas kannaas.
Incanti, kas un kaa shaadus iereednjus var sodiit un vai ir sodiiti.
Bet luuk privaato gan ja piekjers, izdraaziis.
Taapeec nav saprotama shii nodoklja buutiiba.
GB12 rakstīja:
robchix rakstīja:
Kas slikts ir Igaunijas OCTA sisteemaa?
Nu, piemēram, tas, ka (ja, protams, var ticēt tam rakstam), ka OCTA seko mašīnai, nevis īpašniekam. Līdz kādam 2009. gadam iekš LV daļēji arī bija tāda sistēma. Un tad tauta bļaustījās, ka, pārdodot mašīnu, zaudē savu BM. Un pamatoti bļaustījās. Ja tas Valērijs biežāk mainītu mašīnas, tad arī būtu pirmais bļāvējs, ka neuzkrājas BM. Latvijā gan to BM toreiz varēja pārnest, vai EE var, kas to lai zin...
Ja buutu lasiijis, tad BM sisteema kaa taada ar klaseem Igaunijaa neexistee. Un igaunji par to nebljauj. Un BM klases paarnest vareeja visu laiku, no pirmaas dienas, tikai tas bija sarezgjiiti, bija jaaveershaas LTAB. Tagad toties BM sisteema ir pilniigi necaurspiidiiga.
Par dienesta transporta nodokli.
Tas vispaar ir pii... Pirmkaart, valsts iestaazhu darbiniekiem, deelj kaa tas saakotneeji tika domaats, peekshnji izraadiijaas, ka "nav tiesiibu" sho transportu izmantot savaam vajadziibaam. Tikai vai taapeec kaads to neizmanto? Zinu, ka saakumaa dazhi godiigaakie kantori salika GPS sekotaajus, no kuriem skjiet ka pagaashgad atteicaas, (vismaz VARAM) jo izmaksaa sisteemas uztureeshana diezgan daargi. Un sekojoshi, transports tiek izmantots uz nebeedu, leieta degviela, bet maksaa privaatie, kas savu auto gan pashi peerk, remontee un lej degvielu.
Risinaajums kaa Norveegjijaa, dienesta transportam ieviest citas kraasa numurziimes protams cauri neizies, jo kaa tad kreslospirdeeji brauks uz maajam, uz veikaliem un tamliidziigi.
Toties privaatiem nodoklis ir debils, pirmkaart izraadaas, ka labums tiek guuts no automashiinas litraazhas (jo tiek diferencets peec auto kubatuuras) un smiekligaakais ir tas, ka lielaaks labums tiek guuts no veciem auto, neatkariigi no kubatuuras, jo auto kas ir vecaaki par 2005 gadu ir maximaalaa nodoklja likme.
Ka paceelaas GPS sekotaaju uzstaadiishanas kantori, laikam vareetu buut atseviskjs staasts.
Par sheemotaajiem un pelniishanu. Visaa pasaulee bizness darbojaas un virzaas uz vietaam kur ir mazaakas izmaksas. Ir jaabuut pilniigam idiotam un slinkjim, lai nemeegjinaatu optimizeet sava biznesa izmaksas likumu robezhaas.
Aciimredzot dazhi te taadi ir. Un savu slinkumu un idiotismu vislabaak ir maskeet skalji aurojot cik vispakaart visi ir sasheemojushi. Lai gan sasheemojushi kaa reiz ir tie, kam buutu jaapienjem sapratiigi likumi nodoklju un citaas jomaas.
Luuk naakamais toposhais idiotisms:
financenet.tvnet.lv/viedokli/504768-rosina_ierobezot_degvielas_apmeru_ko_var_ievest_auto_baka
Un kaadas priekshrociibas ir tagad?
Jaa, un piemeeram, kas slikts ir iziet apskati attieciigaa servisaa? Ar attieciigu truukumu noveersshanu.
Kas slikts ir Igaunijas OCTA sisteemaa?
Un visaas paareejaas priekshrociibas, kas tur ir auto iipashniekam, pret kuru izturaas kaa pret cilveeku, nevis potenciaalu noziedzinieku.
Par dienesta transporta nodokli vispaar nerunaasim... Jo redz iereednji to vispaar var nemaksaat. Jo skaitaas, ka vinji nedriikst lietot dienesta auto personiigos noluukos.
Kur te ir ljetraki, sheemotaaji un zaglji?
Vai mums ir jaasajuusminaas tikai tadelj, ka mums vel ir atljauts dziivot vietaa, ko deevee par Latviju?
Mani vairaak incee nevis sheemoshana, bet gan tas, kaa sheit kaash cilvekus.
Protams ja kaadam tas patiik, tad kur probleemas.
Prestigio Road Runner 520 GPS
Ljoti kvalitatiivs atteels ar stabilizaaciju, iebuuveets akumulators. Uz 32 GB kartes var ierakstiit celju no Ukrainas/Polijas robezhas liidz Riigai.
Miinuss manupraat ir tas, ka GPS modulis ir jaapiesprauzh ar atseviskju kabeli un lai nolasiitu taa datus compii ir jaaizmanto speciaala regjistratora programma.
Luuk to es saprotu, luuk taa ir reaala ekonomija.
Peec dazhiem gadiem Fanam pagalmaa staavees vistu buuris Merivas paskataa(ar servisa graamatinju un reaalu nobraukumu), nojaata un grabosha nemotora Shkoda (kuru saprotams arii neviens nepirks) un Fans atkal liizee nopirks kaut kaadu feninjsipeeju auto...
Jo taa var ieekoneomeet.
Ko pasaule dariitu bez pamuljkjiem?
Manaa uztveree 20 ls par 3metriigu elektriibas vadu ar shtepseli un Defas shtekeri galaa ir dikti liela apetiite.
Kur par sapraatiigu naudu var nopirkt shtekeri vai vadu ar shtekeri prieksh DEFA motora sildiitaaja?
Nu ir laikam starpiiba vai ir disku, vai trumulju bremzes.
Parasti disku bremzeem ja supports nav ieeedies, nekas nost nav jaanjem, lai atvienotu rocenes troses.
Lai gan... nav jau mineets kaads auto, visaadiem bembjiem rocenei ir atseviskja rocenes loku bremzhu sisteema.
Indikators panelii ir tikai spiedpoga pie rocenes ruchkas, kaa ruchku pacel, taa iedegaas. Ar rocenes darbaspeejaam tam sakara nav vispaar.
Loki pie vainas nebuus visticamaak, barabanos ir sameraa sarezgjiits mehaanisms, kas regulee rocenes darbiibu, tur var buut kaada atspere nopuvusi vai paarluuzusi vai kas tamliidziigs.
Bet es pirmkaart saktu ar rocenes troseem.
Diez vai pagalmaa tik vienkaarshi buus tikt pie rocenju troshu mainjas.
Tas baltais izskataas tiiri zoliids. Un jauns. 
Fan, luudzu, nepeerc to Mokka!
Atkal normaala auto imidzhu sasipiisi taapat kaa Merivai.
Paldies par skaidrojumu.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Ja es braucu pa tresho joslu ar +10 (zinot ka kaut kur ir CP, un te peekshnji, pamanu spogulii aizmuguree, otrajaa joslaa lidojoshu CP auto ar baakuguniim, (ja man jau ir aizlidojis garaam tas BMW?) man strauji ir jaapaarkaartojaas uz otro joslu, lai vinjam buutu jaamaina sava trajektorija un vinjsh tiktu savaa likumiigajaa treshajaa joslaa?
Vai tas taa skaitaas droshi, jeb tomeer vnk stulbi?
Pienjemam ka pirmaa josla ir aiznjemta ar zem limita braucoshajiem, pa otro retumis brauc preciizi limitu ieveerojoshi. Un uz juurmalenes ar +10 nevienu neaiztiek, respektiivi es treshajaa joslaa atrodos visnotalj pareizi.