Transports un īsta ekoloģija.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004

Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.

Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.

iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2

 
imzz Reģ.: 27.02.2015
1 0 Atbildēt

Izskatās, ka zaļie šarlatāni atkodīs krietnu kumosu Eiropas naudas:

Klimata uzņēmēji nāk pēc Eiropas naudas

ES plāni piešķirt 40 miljardus eiro oglekļa emisiju samazināšanas projektiem rada uzņēmēju pieteikumus pie Briseles vadītājiem. T.i. tādu uzņēmēju, kuri apgalvo, ka viņiem ir "uzvaroša ideja.

BRISELE — Stefans Borgass jau vada vairāku miljardu dolāru vērtu Austrijas uzņēmumu, kas apgādā dzelzs un tērauda rūpnīcas. Bet ne tieši tāpēc viņš bija Briselē.

Borgass atradās Eiropas Savienības galvaspilsētā, meklējot miljonus "nelielam" projektam, kas vēl neeksistē: cietais ogleklis.

60 gadus vecais industrijas titāns ir kļuvis par evaņģēlistu jaunai tehnoloģijai, kas, pēc viņa teiktā, aizturēs oglekļa emisijas ( pārveidojot tās ) cietā formā, uztverot planētu sasildošās gāzes, pirms tās nonāk atmosfērā. no

www.politico.eu/article/climate-entrepreneurs-europe-solid-carbon-business-climate-neutrality-carbon-capture-lobbying-startups/

Volx Reģ.: 22.11.2018
1 0 Atbildēt

audia4B8 rakstīja: Kaimiņos dzīvo zirgi un tiek izmantoti izjādēm, elektro auto vispār liekas ka iekšā ir veļas mašīnas motors ka nav kur lāga uzlādēt citur vēl naudu prasa par uzlādi

Un nevis aizliegs, bet aizliegs tirgot jaunus modeļus. Tas ir tā pat kā ar tām spuldzēm, neviens tak nenāk tev uz māju un neskruve kvēlspuldzi ārā. Vienkārši veikalā viņas vairs netirgo. Ar mašinam būs kā Kubā, kur varēsi savu veco drapaku pulcēt. Tas tak ir tikai apsveicami ja cilvēki sāks rupēties par saviem autiņiem, Jurka varēs savu antikaroziju visiem taisīt.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Vai īsāk: "Tas tak ir tikai apsveicami, ja būs kā Kubā". KBJ

ZZZZ Reģ.: 26.02.2014
1 0 Atbildēt

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Šādas bildes un video mūsdienās pieņemts komentēt "cilvēka izraisīto katastrofālo klimata izmaiņu nenovēršamās sekas " :-/

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt
imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Domāju, ka muļķības. Tērauda kausēšana ir nepārtraukts process, kur darbs norit 3 maiņās. Lai iegūtu kvalitatīvu produktu, temperatūrai krāsns zonās precīzi jāatbilst tehnoloģiskajā procesā paredzētajai, tāpēc nekādu krāsns atdzišanu nepieļauj, un pēc iedarbināšanas to "laiž ciet" tikai remontam vai nomaiņai ar jaunu.

Attiecībā uz to saules krāsni, kas notiks, kad sauli aizsegs mākonis ? Viss kausējums kopā ar krāsni kaput ? Jo sacietējušais metāls kopā ar sārņiem noklās krāsns oderējumu. Nemaz nerunājot par to, ko darīs pa nakti, kad saule pat Sahārā nespīd.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 10 Atbildēt

Rakstā nav pilnīgi nekā par tērauda kausēšanu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kādēļ melo?

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Ak vai. šādi izblamēties tev nevajadzēja. Ja angleni labi nepārzini no galvas, priekš tam taču kaut vai google translate domāts.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 10 Atbildēt

Pozitīvas ziņas apspriešanas loģika ir šāda.

1. Kaut kas jauns. Heat trap.

2. Puscaurspīdīgi materiāli. Absorbē Saules gaismu, izstaro kā siltumu.

3. Sintētisks kvarcs, silīcija disks, kaut kas jauns, nekādi spoguļi, nekāda elektrības pārveidošana par siltumu.

4. Bez kvarca 170°C, ar kvarcu 1000°C

5. Kādai industrijai - stikls, cements, keramika.

6. Kausēšanas procesiem - bronzai, alumīnijam der, dzelzij, čugunam par maz.

7. 1000°C tomār pietiek termiskiem procesiem un trūkstošos grādus var piesildīt arī ar fosilo.

8. Citi procesi - termokoksne. Izejmateriālu sagatavošana. Atkritumu termiskā pārstrāde.

Pozitīva ziņa resursiem un ekoloģijai.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kadēļ noliedz to, ka rakstā kaut kādu iemeslu dēļ ir minēta tieši tērauda kausēšana un vēl melo par to?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Raimond, jopcik, te tēmā ir bijušas atsauces uz dažādiem mega projektiem ar sauli, taja skaitā ar gaismas koncentrēšanu un sāls kausēšanu ... ko tavuprāt dara naktīs ar to, ja reiz kā izskatas neesi neko no iemestā šeit pat paskatījies ... tas nolādēti ātri atdziest bez koncentrētās saules gaismas ar visām izrietošajām sekām ... 

Un tad cik grūti to ir pārnest uz to pašu tērauda kausēšanas joku ... ko tu darīsi kad enerģijas ir par maz, ko darīsi ar nepabeigtu metalurģisku procesu, kaut kā dedzināšanu vai kausēšanu ???

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 10 Atbildēt

Problēma ir negatīvisms un visādi mēģinājumu atrast kaut ko negatīvu. Pavirši paskatījos, ka ar tūkstots grādiem Celsija tak nepietiek dzelzs un čuguna kausēšanai un uzrakstīju, ka stāsts vismaz pagaidām nav par tēraudu. Un, še tev, valodnieki uzreiz klāt!

Šita te kritizēsim visu un ņemsimies, kamēr citas valstis ātri vien ieviesīs visadus sev izdevīgus projektus.

Oriģinālajā tekstā jau parādās arī citi materiāli un galvenais ir princips - izejā lielāka temperatūra. Heat trap. www.linkedin.com/posts/emiliano-casati-3a4a9845_using-solar-energy-to-generate-heat-at-high-activity-7196777229379321856-IThp   ethz.ch/en/news-and-events/eth-news/news/2024/05/using-solar-energy-to-generate-heat-at-high-temperatures.html

www.linkedin.com/posts/hai-pham-5972b891_researchers-assess-degradation-in-pv-systems-activity-7069171327307288576-b3lx  re, kur pozitīva ziņa 16 gadu periodā 3 %

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Runa ir nevis par valodniecību, bet par loģiku un faktiem:

"un uzrakstīju, ka stāsts vismaz pagaidām nav par tēraudu".

Ne velna. tu rakstīji:

02.06.2024 18:52 "Rakstā nav pilnīgi nekā par tērauda kausēšanu".

Kaut gan jau virsrakstā ir tērauds; Un pirmajās divās rindkopās arī.

Saules enerģija radīja pietiekami daudz siltuma, lai darbinātu tērauda krāsni; Prudenss Veids publicēts 2024. gada 31. maijā

Jauna koncepcijas pierādījuma ierīce aizturēja saules starojumu un izmantoja to, lai uzsildītu objektu līdz 1800 grādiem pēc Fārenheita (1000 grādiem pēc Celsija), radot cerības, ka tērauda krāsnis varētu darbināt ar saules enerģiju.

Zinātnieki ir izmantojuši saules enerģiju, lai uzsildītu objektu līdz 1800 grādiem pēc Fārenheita (1000 grādiem pēc Celsija), kas ir pietiekami karsts, lai darbinātu tērauda krāsni. Koncepcijas pierādījuma pētījums, kas publicēts 15. maijā žurnālā Device, parāda, kā saules enerģija varētu aizstāt fosilo kurināmo augstas temperatūras ražošanas procesos, piemēram, tērauda kausēšanā.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 11 Atbildēt

Vēlme nekā neapspriest atklājuma potenciālu, bet galvenokārt izvērst personisku strīdu, protams paliek. Jā, es biju paviršs un pamanījis sasniegto temperatūru, kura nekā nenodrošina tērauda un čuguna kausēšanu, pieņēmu, ka par nekādu kausēšanu neraksta un mēģināju pievērst uzmanību atklājuma tehniskajai inovācijai.

Vienkārši nepietiek ar tur rakstīto, jālasa arī pašu zinātnieku raksti.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Vēlme ir skatīties realitātei acīs, ja šis processs vispār kaut kur nonāks, tad labākajā gadijumā pēc 20 gadiem, un arī tad tikai situācijā ja metāla kausēšanas krāsnis būs kā minimums kaut kāda veida hibrīds ko var karsēt ar strāvu vai ar fosilu "degvielu" un/vai kādu jaunizgudrojuma paveidu. Tāpēc "tehniski" pareizi ir ražot mazāk, lietot lietas ilgāk un uz "šā rēķina" neveidot atkritumus un samazināt izmešus. Taču daudziem jau par katru cenu vajag arvien jaunas "spēļmantiņas" kaut to pašu BEV izskatā  ...

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

"Vēlme nekā neapspriest atklājuma potenciālu,"  -  zinātnieki labprāt pētīs jebko, ja viņiem par to maksās, un publicēties ir obligāti. Publish or perish ir lozungs zinātnē.

Realitātē spoguļu sistēmas ekonomiski zaudēja elektroenerģiju ražojošo saules paneļu cenu krišanās dēļ jau sen. Šis ir labāk zināmais piemērs:

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 9 Atbildēt

Jauna principa atklāšana nenozīmē tikai vienu pielietojumu un kaut kādu vienu temperatūras diapazonu, tos pašus tūkstots grādus un vairāk. Iespējams, visefektīvākais pielietojums un ar pavisam citiem materiāliem ir realizēt to heat trap principu kaut kādā 50-100-200 grādu diapazonā tai pašai apkurei. Siltuma izmantošana kā pārpārēm esoša resursa izmantošana, uzdzenot teperatūru ir perspektīva lieta. Siltums vispār ir entropiskākais un neorganizētākais enerģijas veids. Pie tam tas nav nekāds tur siltumsūknis, kam vajag elektrību kā enerģijas pārveidošanas starpproduktu.

Pie tam tā attieksme, ka jūs, TUR KAUT KUR tik taisiet savus atklājumus un tik nesiet mums nokritizēt, ir tāda diezgan neperspektīva. Kā jau rakstīju, atvedīs te uz Latvoiju jau gatavu, citur saražotu, diezgan dārgu produktu, kas būs poietiekami efektīvs, lai pirktu un ieviestu, bet Latvija kā valsts un tas zinātnieki un ražotāji nepelnīs neko.

--------------

Te kaut kur bija lielais arguments par Saules paneļu degradāciju ekspluatācijas laikā. Re, kur prieka vēsts. Dublis divi.  qa.linkedin.com/posts/hai-pham-5972b891_researchers-assess-degradation-in-pv-systems-activity-7069171327307288576-b3lx

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

"Iespējams, visefektīvākais pielietojums un ar pavisam citiem materiāliem ir realizēt to heat trap principu kaut kādā 50-100-200 grādu diapazonā tai pašai apkurei." 

Ja runa par citiem materiāliem un citu pielietojumu, tad jau pavisam cita diskusija. Tikai, galvenais pēc iespējas daudzināt "siltuma slazdu"  ;)

Jebkura lecekts vai siltumnīca, vai dzīvoklis dienvidu pusē "realizē" to "heat trap" principu.

Pavisam citi materiāli, protams, ja uzliekam trīskārša stikla logu ( "heat trap" !) bleķa kastei ar melni nokrāsotu dibenu un kaut kādu siltumizolāciju apkārt, var dabūt 70C

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 10 Atbildēt

ChatGpt - moon landing deniers psychological roots, social roots

Veids, kā noteikta tipa cilvēkiem justies pārākiem par zinātni

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

How about "Practical Latvians" ??? Can ChatGPT help with understanding of that very complex concept ???

P.S. Yes I did put my hand and a little thought at building parts of that "Gaismas pils" thing on the bank of Daugava river ... enjoy !

imzz Reģ.: 27.02.2015
2 0 Atbildēt

Zinātni neviens nenoliedz. Problēmas ir praktisko pielietojumu, ko es ar savu praktiskā inženiera domāšanu nevaru nesaskatīt.

Ja atgriežamies pie tērauda jeb pie jebkā, kas kūst ap un virs 1000C. Ja laboratorija, tu ņemsi korunda vai, ja kruta laboratorija, platīna tīģeli. Bet tu nevari to darīt, ja jākausē 5t metāllūžņi. Platīns par dārgu, korunds par trauslu. Tātad, vajag tērauda apvalku, šamota nākamo kārtu, un varbūt korunda iekšpusi. Problēmas ar to visu, ka materiāliem ir dažādi termiskās izplešanās koeficienti, resp, krāsnij nepatiks temperatūras maiņas. Un naktī atdziestot tava saules metalurģijas krāsns izdos smukas krakš krakš skaņas, jo plaisās oderējums.

Ar tevi problēma tā, ka tu pats nemaz nemēģini nopietni analizēt savu interneta dzīlēs atrasto, bet tikai izsaki nepatiku, ja to dara citi ne tādā veidā, kā tev patiktu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

"Pie tam tā attieksme, ka jūs, TUR KAUT KUR tik taisiet savus atklājumus un tik nesiet mums nokritizēt, ir tāda diezgan neperspektīva. Kā jau rakstīju, atvedīs te uz Latvoiju jau gatavu, citur saražotu, diezgan dārgu produktu, kas būs poietiekami efektīvs, lai pirktu un ieviestu, bet Latvija kā valsts un tas zinātnieki un ražotāji nepelnīs neko."

Nu varbūt tomēr apspriežam kaut ko Latvijas zinātnei piemērotu? Nu tā objektīvi - kamēr tu neesi "atnesis" kaut kādu jaunu ideju kā pagriezt zemi tā, lai Latvija kļūtu par konkurētspējīgu saules zemi. Kur palika auto bezvadu uzlādes izpētes projekts, kuram par lielu ES naudu bija plānots uzbūvēt tūristu elektrovilcieniņu Siguldā? Nu vai arī to, kur vispār šī tehnoloģija, kurai visā pasaulē ar tev līdzīgo jūsmiņu izpļekāja miljardus nodokļu maksātāju naudas, palika? Kur progress?

Kādēļ tāda sakritība, ka visi šie jūsmiņu pētījumi un atklājumi ir nodokļu maksātāju naudas finansēti un tā arī nekad nesasniedz realitāti?

ZZZZ Reģ.: 26.02.2014
0 0 Atbildēt

Nu kā CERN hadron piedalās tak. Gan jau kāds Higsa bozons atleks...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 8 Atbildēt
WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Par to ka Eiropa ko zaudē utml. - viss atkarīgs no tā, kā uz to skatās ( tas pie tam abu rakstu kontekstā).

UN pēdējā rakstā par ķīniešu tehnoloģijas brīnumiem - piedod, bet ja šadi tiek vērtēta ķīniešu prasta miskaste, tad mans viedoklis ir ka konkrētai ASV kompānijai ir labi samaksāts par šādu viedokli, lai tie savu degunu nebāztu tur, kur tā attīstība ir skrējusi ar lielu līkumu ... Kaut protams amerikāņu autobūve ar nav nekāds attīstības paraugs, kopš Ford ieviesa konvejeru ...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt

Ko tieši Latvijas Bankas ekonomists pateica nepareizi?

ZZZZ Reģ.: 26.02.2014
0 0 Atbildēt

WALA rakstīja: Par to ka Eiropa ko zaudē utml. - viss atkarīgs no tā, kā uz to skatās ( tas pie tam abu rakstu kontekstā).

UN pēdējā rakstā par ķīniešu tehnoloģijas brīnumiem - piedod, bet ja šadi tiek vērtēta ķīniešu prasta miskaste, tad mans viedoklis ir ka konkrētai ASV kompānijai ir labi samaksāts par šādu viedokli, lai tie savu degunu nebāztu tur, kur tā attīstība ir skrējusi ar lielu līkumu ... Kaut protams amerikāņu autobūve ar nav nekāds attīstības paraugs, kopš Ford ieviesa konvejeru ...

Pag, pag viņi tak tikko nolaidās Mēnesim otrajā, tajā tumšajā pusē!!! Tas neko neizsaka?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Man tas neizsaka absolūti neko, tikai elektronikas ziņā es neesmu apvainojies uz ķīniešiem, gan Huawei datu masīvi ir tīri neko sevi pierādijuši, gan mans Ulefone telefons ir izrādījies labāks nekā gaidīts. Bet traktori un traktoru daļas - sūkā nemērā, tādēļ neticu, ka viņu ražotie auto ir kaut puse no tās cenas par ko tirgo vērti ... jā softs un elektronika droši vien ir OK ... ja tā elektronika ar kuru strādāju tiešā veidā ir kāds rādītājs...

Krievija ar reiz centīgi "iekabināja" ASV komosa tehnoloģijās, bet vai tam bija kāda globāla jēga izņemot pokazuhu ???

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 11 Atbildēt

www.contechs.com/blog/2023/12/gac-and-toyota-create-ammonia-powered-engine?

www.youtube.com/watch?v=kR0U_Ux4Elw

NH₃ gan iekšdedzes dzinējos (ICE), gan kurināmā elementos, jo tas var degt bez oglekļa un kā ūdeņraža nesēju.

 Amonjakam ir zemāks enerģijas blīvums salīdzinājumā ar parastajām degvielām, piemēram, benzīnu vai dīzeļdegvielu.

 Tam ir augstāka aizdegšanās temperatūra, tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu sadegšanu, ir jāmaina standarta ICE.

 Dedzinot, amonjaks rada slāpekli un ūdens tvaikus bez tiešas CO₂ emisijas.

2. Dzinēja modifikācijas:

 Lai izmantotu amonjaku ICE, dzinējiem ir jāmaina to degvielas iesmidzināšanas sistēmas un sadegšanas kameras.

 Var ieviest divu degvielu sistēmas, kur amonjaks tiek izmantots kopā ar vieglāk uzliesmojošu degvielu, piemēram, ūdeņradi vai dīzeļdegvielu, lai nodrošinātu drošu aizdedzi un sadegšanu.

3. Emisijas:

 Primārās emisijas no amonjaka sadegšanas ir slāpekļa oksīdi (NOx), kuru mazināšanai ir nepieciešamas pēcapstrādes tehnoloģijas, piemēram, selektīvā katalītiskā reducēšana (SCR).

Amonjaks kurināmā elementos

1. Amonjaks kā ūdeņraža nesējs:

 Amonjaku var sadalīt (sadalīt) ūdeņradi un slāpekli. Pēc tam ūdeņradi var izmantot protonu apmaiņas membrānas (PEM) kurināmā elementos, lai ražotu elektroenerģiju.

 Šim procesam ir nepieciešama iebūvēta amonjaka krekinga tehnoloģija, kas pašlaik ir aktīvas pētniecības un attīstības joma.

2. Cietā oksīda kurināmā elementi (SOFC):

 SOFC var tieši izmantot amonjaku kā degvielu bez plaisāšanas. Amonjaks tiek ievadīts SOFC, kur tas tiek pakļauts elektroķīmiskai reakcijai, lai iegūtu elektrību, ūdeni un slāpekli.

Amonjaks lietošanas vietā nesatur oglekli, palīdzot samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

 Tam ir lielāks enerģijas blīvums nekā ūdeņradim, tāpēc to ir vieglāk uzglabāt un transportēt.

 Esošo infrastruktūru amonjaka transportēšanai un uzglabāšanai (izmanto lauksaimniecībā un rūpniecībā) var pielāgot degvielas izmantošanai.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Jā, esmu lasījis par šo vairākos avotos. Kā degvielas amonjaka pielietošanu apgrūtina tā toksicitāte. Pa reizei pasaulē cilvēki iet bojā tā dēļ, vai nu lielo saldēšanas iekārtu tehniķi noplūdes gadījumos ( jo amonjaks lētāks par freonu ) , vai , ja notiek avārijas pārvadāšanas laikā. Piem:

Pēc Ilinoisas avārijas no amonjaka iedarbības miruši 5 cilvēki, saka koroners; Published 2:25 PM EDT, Tue October 3, 2023,CNN

edition.cnn.com/2023/10/03/us/truck-crash-illinois-anhydrous-ammonia-deaths/index.html

Bet galvenais iebildums ir amonjaka ražošanas apšaubāmais "zaļums". Jo, lai ražotu "zaļo amonjaku , vajag zaļo ūdeņradi. Pašreiz to visvairāk ražo no dabas gāzes + gaiss + ūdens tvaiki aptuveni pēc vienādojuma:

CH4 + N2 + H2O = CO + 2NH3 ; CO , saprotams, tūlīt sadeg par CO2.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt

Un mazāk ražo no kā? Pašlaik.

imzz Reģ.: 27.02.2015
1 0 Atbildēt

Nedomāju, ka vērā ņemamos apjomos. Lai iegūtu "zaļo amonjaku, vispirms vajag "zaļo ūdeņradi. Par pēdējo jau izrunāts diezgan. Ūdens, elektrolīze utt. Kopumā meklējot green ammonia, rezultāti ietver: tiek pētīts, perspektīvs, nākotnē, kad kritīsies atjaunīgās enerģijas cenas utt.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Kā tur palika ar briesmīgi apjomīgo Saules enerģijas pārpalikumu vasarā, ja saliks par daudz Saules paneļu?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Nekā. Nevienai ražošanai neder raustīga elektrība.

darklight Reģ.: 29.10.2013
1 0 Atbildēt

Pilnīgs bullšits tas amonjaks. Nekur apkārt nemētājas, no zemes laukā nenāk, attiecīgi - jāražo. Indīgs un bīstams pēc traka, šai ziņā pārspējot jebkuru naftas produktu. Mazefektīvs galu galā. Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc vajadzētu attīstīt šādu degvielas veidu.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 5 Atbildēt
topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 1 Atbildēt

Bradypus rakstīja: Nekā. Nevienai ražošanai neder raustīga elektrība.

Nevienai. Eksperc bradīpusis pateica, un punkts.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 8 Atbildēt

Tas notiek tā - katrai tehnoloģijai ir kaut kādi parametri. Piemēram, Saules paneļi aizņem kaut kādu laukumu. Saules enerģijas pieejamība nav vienāda gada un diennakts laikā. Tad nu kaut kāda programma pēc algoritma kompilē tos parametrus kā nu vajag.

Piemēram, ja vajag satraukt vidējo pilsoni, ka tūlīt, tūlīt kaut kādi zaļie nelieši nokrāmēs lauksaimniecības zemi ar Saules paneļiem un nebūs kur audzēt labību, tad veikli sakompilējam šādu stāstu. Pie tam nedrīkst pieļaut, lai kāds paskatās Saules paneļu datu lapās un pēc kilovatiem, gigavatiem no hektāra pasaka reālos skaitļus, cik maz tās zemes nosegs.

Tāpat visiem taču skaidrs, ka Saules enerģija nav nekāds diennakts enerģijas avots bez rezerves vai uzkrāšanas. Tas, ka HESi jauki piesedz nakts enerģijas patēriņu, tas kaut kā neaiziet.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nu redz, kā atkal jāmelo.... Balansa problēma jau nav dienai pret nakti, to Latvijā tiešām spētu nosegt HES. Par mākoņiem un to spēju mainīt saules paneļu jaudu sekundēs esi izdevīgi "aizmirsis". Balansa lielākā problēma ir momentānās, nevis izlīdzinātās, jaudas stabilizēšana. HES reakcijas laiks ir ap 15 minūtēm. Sekundes balansēt spēj tikai tukšgaitā kaut ko dedzinošs TEC vai ārkārtīgi dārgas bateriju/invertoru sistēmas.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
1 5 Atbildēt

'ārkārtīgi dārgs' - atkal puspatiesību sludinātājs bradīpusis visu zina, arī to, cik maksā (uzcelt, eksplautēt, nojaukt, ņemot vērā fosilo degvielu cenu politisko nestabilitāti) TEC un cik - bateriju / invertoru sistēmas. 

Klāj vaļā, kur salīdzinošie dati?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Paskaties BEV baterijas cenu un tad padomā, cik maksā MWh mērāma baterija. Pateikšu priekšā - tādam projektam jau mūsu naudiņa ir novirzīta un nākotnes tarifā tiks iekļauta. Tālāk meklē pats.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

P.S. grūti gan jebko paskaidrot kādam, kas vispār nesaprot, ko nozīmē abreviatūra TEC un māk tikai kviekt par fosilo kurināmo.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 11 Atbildēt

Nav tādas atbildes, kas derētu programmai, kurā nav iestrādāta opcija pieņemt atbildi.

Tehnoloģiski minētajiem procesiem ir risinājumi, nosauciet četrus.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

"lai kāds paskatās Saules paneļu datu lapās un pēc kilovatiem, gigavatiem no hektāra pasaka reālos skaitļus, cik maz tās zemes nosegs."

Gigavati no hektāra noteikti nesanāks. According to GTM Research, 1 MW solar farms require 6–8 acres. Tātad, vidēji 7. Konvertējam akrus uz ha, būs 2.8 ha 1 MW. Vienam GW būs 1000x vairāk. Tātad 2800 ha.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt

Pilnīgs negatīvisms. Apgalvojums, ka ražošanai neder Saules enerģija, vispār ir pērle.

Tas gigavats paneļu Latvijas apstākļos tiek pieņemts, ka ar pilnu jaudu vidējā aprēķinā gadā strādās 1000 stundas, kas dod 1 teravatstundu gadā pie kopējā patēriņa 8 teravatstundas. No 3 tūkstošiem hektāru. Pilnīgi iespējams, ka neviens pat netaisās aizstāt 12 procentus gada patēriņa ar Sauli.

www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Pērle tikai laboratorijas teorētiķm, kuram nav ne mazākās nojausmas, kā tiek organizēta jebkurā ražošana un ko maksā dīkstāve, kamēr saulīte nespīd.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

1 GW ir apm. viss Latvijas patēriņš. Tev to vajadzēs nostabilizēt, nu, kaut vai baterija pusstundai. Baterija pusstundai būs 500 MWh. Intereses pēc pārrēķinām apm. auto baterijās pa 100 kWh katra. Tātad 5000 100 kWh bateriju. Tā pusstunda, lai stabilizācijai varētu pieslēgties HES. 

Bet, kas notiks, ja tu kā lielais ražotājs izliksi enerģijas lotes Nordpool, jo meteoroģiskās prognozes sola saulainu laiku, bet nākamajā dienā tomēr apmācies ? Interesanti, kādas soda naudas paredzētas Nordpool par nespēju piegādāt nolīgto enerģiju, ja Latvenergo tevi kādu iemeslu dēļ neglābj ;)

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nu re, šī jau ir ļoti pareiza un patiesībai tuva izpratne. Pieliekam pie izmaksām vēl klāt aktīvās balansēšanas invertoru sistēmas izmaksas un uz priekšu. Tiem, kas tankā - ir milzīga starpība starp aktīvo un pasīvo balansēšanu. 

Un tiem, kas stāsta, cik tas lēti un vareni - NEKAS, lasiet uzmanīgi - NEKAS, neliedz veidot savu privāto saules parku ar BESS (privātajam pat vajag tikai pasīvās balansēšanas invertorus un par balansēšanas pakalpojumu vēl AST maksā papildus saražostajai enerģijai!) un pārdot to savu paneļu enerģiju dārgākajā laikā - bet... gribētāju NAV. Ir tikai tukši teoretizētāji internetā, kuri nav gatavi SAVU naudu ieguldīt šādā "biznesā". Un tie, kam IR saules paneļi, kviec kā aizkauti par to, ka no viņiem vairs neņem "neto" elektrību uz citu patērētāju rēķina.  Un uz pareizi uzdoto, āķīgo jautājumu par Nordpool atbildēt nespēj. Aptuveni pareizā atbilde - izmetīs nafig, tiklīdz politiķi neuzspiedīs šādi radušos uzcenojumu, un varēsi savu elektrību tirgot maisiņos nakts tirgū. 

Maldīgā doma gan ir par HES - tas patiesībā nekam pieslēgties nevar, jo jau tagad ražo 100% iespējamo jaudu izdevīgākajā Nordpool laikā. Sākot to izmantot makro stabilizācijai, būs jāražo neizdevīgākā grafikā.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 11 Atbildēt

Es nerakstīju, ka gigavata jauda Saules paneļiem Latvijā būtu jāuzstāda.

Es rakstīju, ka visādi aktīvisti baidē vidējo pilsoni, kam patīk sevi uzskatīt par praktiski domājošu, taču skaitļus tas parasti nezin.

Nu tik nebūs kur rudzus audzēt. Un kartupeļus. 

Tagad, darba dienas vidū vasarā paskatamies tajā lapā, cik tad ir patēriņš. www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema Ja tos 3000 hektārus nokrāmēs ar Saules paneļiem, vasaras dienas vidū tā Saule var saražot visu enerģiju.

To neviens nedarīs.

Tātad reāli būtu daudz mazāka jauda un zemes platība ar Saules paneļiem.

Kartupeļiem un rudziem būs kur augt!

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 11 Atbildēt
Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 1 Atbildēt

Vispār nojaut, kas tie tādi un kādēļ vajadzīgi?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 1 Atbildēt

topinamburs rakstīja: 'ārkārtīgi dārgs' - atkal puspatiesību sludinātājs bradīpusis visu zina, arī to, cik maksā (uzcelt, eksplautēt, nojaukt, ņemot vērā fosilo degvielu cenu politisko nestabilitāti) TEC un cik - bateriju / invertoru sistēmas. 

Klāj vaļā, kur salīdzinošie dati?

Nu redz, paņemsim salīdzinošos datus:

TEC saražota (!) balansētspējīga 23MW elektrība + 45MW siltums - ~50 miljoni.

www.db.lv/zinas/atklaj-lielako-biomasas-kogeneracijas-staciju-latvija-400992

BESS tikai kā papildizdevumi ražošanas izmaksām 80MW - ~77 miljoni.

www.ast.lv/en/events/europes-most-powerful-battery-energy-storage-systems-be-installed-latvia-security-energy

Kopējā atļautā šo sistēmu (dažādu saules parku) jauda pašlaik ir jau 27,5 megavati (MW) - t.i. ir jāiegulda PAPILDUS  77 miljoni, lai vispār drīkstētu ierīkot saules parkus, kas jaudas ziņā ir viena maza koģenerācijas TEC par 50 miljoniem.

sadalestikls.lv/lv/padoms/elektrosadales-sistemai-pieslegto-saules-panelu-skaits-gada-pirmaja-ceturksni-pieaudzis-sesas-reizes

Papildjautājums tiem, kas tankā - vai ir skaidrs, kādēļ 27,5MW ražošanu ir jābalansē ar 80MW BESS?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
1 6 Atbildēt

Vai TEC tekošie izdevumi ir ieskaitīti? (nu, par to, ko nu šie tur dedzina)? Paskaiti, cik teiksim 20 gados tur nodedzinās?

 Un tas raksts par koģenerācijas stacijām ir 10 + gadus vecs, bet salīdzināji ar 2024. gada cenām.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 1 Atbildēt

Priekš kam TEC "tekošos" izdevumus? Tie ir ražošanas izdevumi, kamēr BESS ir tīra balansēšana, kas TEC ir iekļauta investīcijās, vienlaikus nodrošinot ražošanas SPĒJU. Un piedod, ka neuzrakstīju tupeņiem vēl garāku rakstu, jo kurš tad nu spēj pats atrast inflācijas rādītājus, lai salīdzinātu cenas. Bet tas nepārsteidz - pats jau esi sapratis, ka ar kārtu viss ir skaidrs, tikai tagad vari par sīkumiem kasīties. 

Gribi padiskutēt, kādi zudumi vienā laika vienībā ir BESS (konversijas un pašizlādes) un šķeldas kaudzei? Vai vēl labāk - potenciālajai škeldai, kas auksto ziemu gaida... turpinot augt un absorbēt CO2.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
2 7 Atbildēt

Tu aiz meža kokus neredzi, un pats par to cepies. 

Kā - tu gribi nerēķināt TECa degvielas izdevumus, ko šams nodedzina tupi balansējot (griežot tukšgaitā) savas vārpstas?

Nu, tur, kādos padsmit vai divdesmit gados nekas nekas nenosvils, par necik komac nulle dollāriem?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 1 Atbildēt

Jā, es negribu rēķināt izdevumus, kas nav salīdzināmi. TEC izdevumi "tupi balansējot" ir tuvi 0, ja tas balansē sevi. TEC izdevumi balansējot ir jāpieskaita saules enerģijai, ja tās dēļ TEC ir jāgriežas tukšgaitā. 

BESS ziemā zudumi ir ļoti lieli un uzpildīt to nav ar ko. TEC ziemā ražo siltumu apkurei un elektroenerģija ir bezmaksas pārpalikums. Ja visu gadu būtu vasara - būtu cita matemātika. Bet tā kā mums ir gadalaiki, tad bez tā TEC tāpat neiztikt, ar sauli ziemā nesasildīsies. Vai saules enerģija spēj atmaksāt ne vien nepieciešamo degvielu vasarā, bet arī "ziemas TEC" uzcelšanu? Bet ja TEC jau IR uzcelts... tad tajā vasarā ir jāspēj atpelnīt saules sistēmas par pliku kurināmā cenu, jo TEC uzcelšanas izmaksas vairs nav... Cik gars tik plats.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
1 3 Atbildēt

Bradypus rakstīja: Tik vien māki, kā zirgus piesaukt. Bet atcerēties, ka tieši elektroauto jau bija pirmais un pierādīja, ka nav konkurents, esi "piemirsis". Un tagadējos EV pārstāj pirkt, nevis tie ir "par kārtu lētāki", tiklīdz atceļ subsīdijas.

lietot ir par kārtu lētāk. Lētāk ir lietot. Lietot. Izlasīji?

Un nevis pārstāj pirkt, bet nepērk gluži tik (un par tik), cik Eiropas ražotāji sacerējās.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Eiropas parlamenta zaļie zaudējuši 25% mandātu, salīdzinot ar 2019.gadu. The Guardian jau uztraucas: 

Bažas par "zaļo līgumu", jo pieaugs EP deputātu skaits no klimata noliedzošajām partijām;

Četras dienas ilgo vēlēšanu rezultāti, kas vēl tiek precizēti, liecina par ievērojamu ieguvumu galēji labējām partijām un atbalsta kritumu zaļajiem, kas tām izmaksājis aptuveni ceturto daļu vietu. Tas ir radījis bažas, ka ES gatavojas piebremzēt klimata ambīcijas, kas ir palīdzējušas noteikt piesārņojuma samazināšanas standartus visā pasaulē.

www.theguardian.com/world/article/2024/jun/10/eu-parliament-politicians-climate-denying-parties

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 7 Atbildēt

Pietiekami lielas jaudas jāapspriež, vai tās ir lielas Saules paneļu platības vai individuālie pieslēgumi mājsaimniecībās.

Pie tam valstīm pat ir programmas Saules enerģijas izmantošanai ražošanā.

imzz Reģ.: 27.02.2015
1 0 Atbildēt

Ko tu tai ražošanai piesējies ? Ja paskatās Nordpool, tad dārgākā enerģija katru dienu ir no plkst. 21-22 vakarā. Domā, tas tāpēc, ka šajā stundā visi ieslēdz lielos gaterus :-/

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Jā - valstīm ir otkatu programmas no subsīdijām, kas no nodokļu maksātāju makiem tiek izmaksātas "zaļajiem Vasjukiem", tur tev taisnība.

ZZZZ Reģ.: 26.02.2014
0 0 Atbildēt
WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Atklāti sakot no mušas izpūsts zilonis, un tip lai nabagi nelec acīs ar savām mazajām nesmukajām būdelēm

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Ja māja uz ūdens uz upes, tad tiem, kuri zemāk pa straumi, noteikti radīsies nelabas aizdomas, ka mājas iemītnieki upi izmanto par vaterklozetu

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Konkrētās atrodas Lielupē ap Varkaļu ostu ( pats tur esmu bijis gan uz tusiņiem , gan arī no Jūrmalas puses pārpeldējis un aizsupojis) - tualetes krastā. Un tur ja laistu Lielupē - tad tur praktiski vispār nav ūdens kustības, sūdi pašiem mutē smeltos.

Tur vairāk no ūdenspuntniem jāraustas - jamiem tur patīk niedrēs tusēt, un no gulbjiem var tīri labi norauties ...

www.google.com/maps/@56.9547919,23.8083541,453m/data=!3m1!1e3?entry=ttu

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

11. jūnijs (Reuters) — General Motors (GM.N), otrdien paziņoja par jaunu akciju atpirkšanas plānu 6 miljardu ASV dolāru apmērā, vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad tika publicēti pozitīvi pirmā ceturkšņa rezultāti un palielināta gada prognoze, atsaucoties uz stabilām cenām un pieprasījumu transportlīdzekļiem ar benzīna dzinēju.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt
raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 6 Atbildēt

Eiroparlamenta vēlēšanu kontekstā 

www.theguardian.com/world/article/2024/jun/09/green-party-losses-in-eu-elections-raise-concerns-over-green-deal

www.npr.org/2024/06/11/nx-s1-4998512/green-parties-suffered-dramatic-losses-in-the-european-parliament-elections

www.tpr.org/2024-06-11/green-parties-suffered-dramatic-losses-in-the-european-parliament-elections

www.youtube.com/watch?v=YKGBr4CUWa0   38 minūte, 42.39, 43.30, 44 minūte.

Eiropas Komisijas ideja par to, ka no noteikta gada neražos iekšdedzes dzinējus ir šaubīga, jo, vispirms jau iekšdedzes dzinējs nav obligāti fosils, sintētiskās degvielas to atrisina un daži lielieražotāji ir pasludinājuši, ka ražos gan tos dzinējus, kāda tehnoloģiska pūlim nezināma informācija tur ir, to neviens īsti nezina, visticamākais, tās pašas sintētiskās degvielas. Jāteic gan, ka izskaidrot vēlētājam kaut kādu tur nesaprotamu zaļumu no sintētiskās degvielas ir pārāk grūti. Zaļš - tātad elektroauto, fosilais - tātad iekšdedze. Pa prasto. Vācijā zaļo idejas arī kļūst nepopulāras.  

Zaļiem mīnus18 vietas, liberāļi mīnus 19 vietas (tas gan blakusefekts arī citiem procesiem, piemēram, migrācijai). Tā kā var pieņemt, ka Grētas performance, izraisot riebumu kārtīgos patērētājos un brašie paziņojumi, ka nu tik neražos, ir politiskas cīņas sastāvdaļa, degradējot īstu ekoloģisku politiku, jo profesionālie klaķieri un bļaustaki ātri vien paņems interesantākos un skandalozākos argumentus, lai it kā diskutētu par tehnisku un organizatorisku pasākumu.

------------------

Enerģijas taupīšana ražošanā nav obligāti nelietīgs šmaukšanās projekts. Kāpēc gan nepaņemt ražošanai pārdesmit vai pārsimt megavatsundas no tā, kas pieejams?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Re ka noleci no tēmas... Tev neviens neteica, ka enerģijas taupīšana razošanā ir nelietīgs šmaukšanās projekts. Tieši otrādi - enerģijas taupīšana ir pašsaprotama jebkuram ražotājam, jo tā ir būtiska izmaksu komponente. 

Nelietīgs šmaukšanās projeti ir enerģētikas shēmas, kas valstij jāsubsidē par nodokļu maksātāju naudu, jo SAVU naudu neviens tādā "taupīšanā" netaisās ieguldīt.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 5 Atbildēt

Tās megavatstundas ražošanai no tās ekoloģiskās enerģētikas jau arī dabū.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 1 Atbildēt

Nu jā, "dabū" - jo izmaksu kāpums ir visiem vienmērīgi izdalīts, attiecīgi ražotāji konkurencē nezaudē, ceļot cenas. Un visi laimīgi - "otkatu" mašīna griežas ar proporcionālu papildus jaudu, jo slēptais "nodoklis" enerģētikas izmaksās jau "parastajam Džo" vēlēšanu dienā nesasaistās ar vainīgajiem.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 6 Atbildēt

Vispār jau ražotnēs to enerģiju izlieto uz vietas ražošanas procesam. Jaudīgais pieslēgums no centrālā piegādātāja, protams, nodrošina daļu enerģijas.

Ražotājs var vispār savu enerģiju kopējai pārvadei nedot.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Var. Tas nemaina faktu, ka patēriņa iztrūkums liek tam centrālajam piegādātājam griezt tukšgaitā TEC, lai tad, kad tā uz vietas ražotā elektrība nav, piegādātu elektrību par cenu, kas nosedz šīs dīkstāves izmaksas.

ZZZZ Reģ.: 26.02.2014
0 0 Atbildēt

Zin kā, ir cilvēki, kas dzīvo bez TEC, AST, ST un Latvenergo. Viņiem te ir gan elektrība, gan ledusskapis uc laicīgie labumi. Un jūtās laimīgi. Cauru gadu!

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nu tak parādi, kur tie ir un kā dzīvo Absurdus paziņojumus jau var stumt, tikai realitāte ir savādāka.

ZZZZ Reģ.: 26.02.2014
0 2 Atbildēt

iA tādu parādīšu, tad Tu apēdīsi savu cepuri? Jā vai nē. Rādīt vai nē?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Nu es tev varu arī vientuļu alā dzīvojošu mūku parādīt, kas ar šādu dzīvi ir laimīgs. Ar viena īpatņa parādīšanu neko pierādīt nevar. Bet par lielā slepenībā dzīvojošu un pilnībā funcionējoši sabiedrību, kas, visai pārējai civilizācijai nezinot, ir nonākusi pie šāda risinājuma labprāt uzzinātu - varētu pat mēģināt kādu cepuri apēst.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 5 Atbildēt

Nupat tu apgalvojis, ka TEC tukšgaitā griežoties no tukša gaisa. Tad tomēr nē?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Melo. Izlasi, ko rakstīju.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 5 Atbildēt

Varētu jau uzrakstīt kādu jauku tehnisku piemēru, bet mums te ir profi diskutētājs, kam nekas no tehniskā apraksta nebūs labs.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nevajag jau savu nespēju uzrakstīt tehnisku, nevis teorētisku, piemēru, novelt uz citiem.

 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti