Taupīt ir nepieciešams, jo naudas nav tik daudz, cik gribētos. Taupīt ir patriotiski. Taupība liecina par augstu un tīru morāli. Tās ir sen zināmas patiesības, kuras tika pabīdītas malā treknās uzdzīves gados, bet nu – gribi vai negribi – nonākušas dzīvesveida plānošanas centrā.
Stilam ir nozīme
Uzskatot auto tehniskos parametrus par nemainīgiem (vai grūti izmaināmiem bez krietniem kapitāla ieguldījumiem), neko citu nevaram mainīt, kā savus braukšanas paradumus. Stilu, kā saka. Dažādi pētījumi apliecina, ka taupīga braukšanas tehnika un stratēģija var dot 10 un vairāk procentu degvielas ietaupījumu. Pat pieņemot, ka gada nobraukums ir tikai 25 tūkstoši km un vidējais patēriņš tikai 7 litri uz 100 km, desmit procenti būtu gluži nopietni 200 eiro.
Foto: Atis Jansons
Rekomendācijas stila jomā ir divējas. Vispirms par Eiropā izplatītāko un Latvijā ar „Statoil” un „DBS” kopīgiem spēkiem diezgan cītīgi skaidroto „eko stilu”.
Klusi un – lēni
Pārvietoties ar iespējami augstāko pārnesumu (atgādinu – par augstāko tiek saukts piektais, nevis pirmais)! Nepieļaut tahometra rādījumu lielāku par 2500 apgriezieniem benzīna un 2000 dīzeļa motoriem! Censties iztikt bez intensīvas bremzēšanas! Un tamlīdzīgi.
Ekonomiju tā, protams, var panākt. Taču šāda kustība daudziem (arī man) šķiet nogurdinoši vienmuļa. Tā neizbēgami būs lēna, pielāgota lēnākajiem plūsmas dalībniekiem, jo enerģisku, īsu (tātad drošu) apdzīšanas manevru „eko” stils nepieļauj. Šādi braucot tu būsi lēns arī kāpumā. Tu nekad neizmantosi vairāk kā trešdaļu no motora jaudas, par kuru esi maksājis auto pērkot. 2000 apgriezieni pat 200 zirgspēku motoram dod tikai 50 – 70 zirgus, kas pusotras tonnas smagam mūsdienu auto ir mazāka īpatnējā jauda nekā bija nu jau antīkiem „žiguļiem” un pat „zaporožeciem”...
Lemjiet paši. Man šī recepte nešķiet mūsdienīga.
Dedzini un ripo
Burn and glide. Pulse and glide. Pameklējiet ar šādiem atslēgas vārdiem internetā, un jūs atradīsiet cilvēku grupas, kuri eksperimentē ar citādu stilu. Viņi par efektīvāko atzīst īslaicīgu motora jaudas izmantošanu 80-90 procentu līmenī, kam seko ātri iegūtās kinētiskās enerģijas izmantošana, ripojot tukšgaitā. Tieši šādi ir sasniegti pasaules rekordi degvielas ekonomijā. Tiesa, tad auto bijuši speciāli sagatavoti, ripojot dzinēji izslēgti (nedariet to ikdienā – bīstami!). Lielāko efektu šī tehnika dod jaunajā hibridauto kategorijā. Taču – nelienot galējībās un necerot nobraukt 100 km ar diviem litriem – pulsācijas taktika gluži labi lietojama arī ikdienā. Ar dīzeļa Nissan X-trail, kuram normāls pilsētas patēriņš (tradicionāli aktīvā stilā) ir ap 10 litriem, šādi var nobraukt, patērējot gandrīz uz pusi mazāk. Dažu sekunžu garš enerģisks (4000 apgriezieni!) ieskrējiens dod iespēju tukšgaitā (neitrāls pārnesums) ripot desmitkārt ilgāku laiku, garāku ceļu. „Pulsāciju” iespējams savietot ar nepieciešamu apdzīšanu, apsteigšanu, izvēlēties tai piemērotas ceļa garenprofīla vietas. Forši. Nav garlaicīgi. Taču – lielāko un patiešām būtisku efektu šis stils dod vien tad, ja ātrākās brauciena vietas izlien gan no atļautajiem, gan plūsmas vispārpieņemtajiem ātrumiem. Un šāda rīcība tādēļ ir nelikumīga. Lojālos limitus ievērojot, ekonomija nebūs lielāka kā „ekostilā”.
Cieni fiziku
Secinājums – neviens no abiem aprakstītajiem stiliem nav nekāds brīnumlīdzeklis. Abi prasa krietnu apguves laiku. Abi mēdz traucēt apkārtējiem. Tādēļ degvielas ekonomijas pamatā tomēr paliek fizikas likumi un tehnika. Pilsētā, kur regulāri jāapstājas un jāstartē, taupīgāks (mūžīgi mūžos) būs vieglāks (mazāks) auto. Ātrākā (lielceļi) kustībā svara nozīme samazinās, priekšplānā nāk aerodinamika. Un tā ir labāka garākām, slaidākām formām. „Džipi” un busiņi te ir izšķērdētāji.
Vairāk degvielas, nekā iespējams ietaupīt ar visperfektāko stilu, apēd viena riepa, kuras spiedienu neesam pārbaudījuši jau gadu. Vai četri „baigi smuki” nevajadzīgi plati riteņi. Degvielu dedzina lieki 100 kg piknika inventāra, kurus svētdienas vakarā atstājat bagāžniekā un visu nedēļu pa pilsētu viziniet, vai izšķērdīgi lietots gaisa kondicionētājs.
Un, visbeidzot – vai tu brauc tikai tur un tad, kad noteikti jābrauc? Vai no ģimenes garāžas ik dienas neizripo divi auto, kaut pietiktu ar vienu?
Baigi laps, ir idejas ko nebiju aizdomājies. pie 4000apg/min griezīte laikam optimāla tapē efektīgi uzņemt kinētisko enerģiju. Ja vēl piemestu, ka, cik saprotu, lielākai daļai ECU motoru atlaižot gāzi gaņģī ir fuel cut, būt absolūti. Bet ibio mat kapē busi kuri ved maizi ir izšķiedētāji?
Visu to pašu, bet cilvēku valodā varētu pateikt??
Ne jau visi ir izgājuši kursus, kuros apmāca saprast bezjēdzīgu murmulēšanu.
Kas tur ko nesaprast?
Vai nu brauc tā, lai tahometra apgriezieni nepārsniedz 2000 rpm, jeb vienkārši divnieku tajā aplītī, kurš ir kā spidometrs, vai tieši pretēji, ar pirmo, vai otro ātrumu (atkarīgs no kārbas), iespied pedāli grīdā līdz vajadzīgajam ātrumam un tad ripo.
Ieskriešanās un ripināšanās režīms ir diezgan muļķīgs. Ripināties labos ceļa apstākļos var tikai tur, kur nāksies samazināt ātrumu šā vai tā, piemēram, braucot Jelgavas virzienā pirms Jaunolaines puskilometru no baltās zīmes liekam neitrālajā un ātrums nokrītas, teiksim, no 95 līdz 70 km/h. Tad pēc iebraukšanas Jaunolainē vēl piebremzējam pavisam minimāli.
Vai pamatskolu esi beidzis?