PV: Vilcienu precizitāte pasažieru pārvadājumos decembrī samazinājās līdz 95% 4

AS "Pasažieru vilciens" vilcienu precizitāte pasažieru pārvadājumos jeb rādītājs, kas parāda, cik reisu ir izpildīti atbilstoši vilcienu kustības grafikam, decembrī bija 95% ierasto gandrīz 99% vietā, aģentūrai LETA pavēstīja PV pārstāvji.

"Reisu izpildes precizitātes kritums no apmēram 99% līdz 95% ir vilcienu Dānijā, Nīderlandē un Spānijā punktualitātes robežās. Eiropas vidējais rādītājs ir 88% līmenī. Šobrīd koncentrējam spēkus, lai jauno vilcienu ieviešana atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz kustības grafiku," uzsver PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Tāpat viņš skaidro, ka PV mērķis ir pēc iespējas ātrāk atgriezties plānotajā grafikā, lai vilcieni pienāktu un atietu precīzi, kā arī pasažieri varētu plānot savu laiku. "Ja vēlamies jaunu un modernu infrastruktūru un jaunus vilcienus, tas nāk ar zināmām neērtībām, lai kā negribētos to pieņemt," min Grigulis.

Vienlaikus viņš norāda, ka galvenie vilcienu kavējumu iemesli ir saistīti ar vairākiem aspektiem - ar jauno un veco vilcienu tehnisko nepilnību novēršanu, ar infrastruktūras remontiem Jelgavas, Aizkraukles un Skultes virzienā, kur vilcienu kustība  vietām tiek organizēta pa vienu sliežu ceļu ierasto divu vietā, un ar dažādiem no uzņēmuma neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, piemēram, bojājumiem dzelzceļa infrastruktūrā, satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti dzīvnieki, nelaimes gadījumiem ar cilvēku iesaisti, policijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem.

"Saistībā ar jaunajiem vilcieniem arī ir gaidāms salāgošanas process, lielākā daļa konstatēto defektu tiek novērsti atbilstoši līgumā paredzētajiem garantijas un defektu novēršanas punktiem. Tos gadījumus, kad tas nav iespējams, ražotājs pašlaik analizē atbilstoši mūsu iesniegtajām pretenzijām. Šie vilcieni atgriezīsies pasažieru pārvadājumos, kad būsim guvuši pilnu pārliecību, ka "Škoda Vagonka" ir novērsusi visus defektus," skaidro Grigulis.

Lai arī ir veikta elektrovilciena tipa sertifikācija, pārbaudes testi un katra ritošā sastāva pieņemšana ekspluatācijā, tomēr daļu no tehniskām nepilnībām var konstatēt tikai reālos apstākļos ikdienas kustībā maršrutos, norāda PV pārstāvji.

Vienlaikus PV pārstāvji informē, ka pasažieru pārvadātāja operatīvie paziņojumi par izmaiņām vilcienu kustībā tiek publicēti tīmekļa vietnē "vivi.lv", mobilajā lietotnē "Vivi Latvija", kā arī uzņēmuma kontā platformā "X". Par izmaiņām var uzzināt, arī zvanot uz diennakts bezmaksas klientu apkalpošanas tālruņa numuru 80007600.

LETA jau vēstīja, ka vilciena reisa kavējuma vai atcelšanas gadījumā pasažieriem ir tiesības pieprasīt radušos tiešo zaudējumu kompensāciju. Tās saņemšanai svarīgi ir saglabāt gan vilciena biļeti, gan citus dokumentus, kas pamato prasītās atlīdzības apjomu.

Tāpat ziņots, ka 2023.gada 15.decembrī PV sāka pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt 16.decembrī jaunie elektrovilcieni sāka kursēt arī Jelgavas virzienā. Taču vilcieniem tiek konstatēti dažādi tehniski bojājumi, tostarp vismaz divos gadījumos jaunajiem elektrovilcieniem stacijā ir izlādējusies baterija, neļaujot pacelt pantogrāfu.

PV pārstāvji iepriekš skaidroja, ka visus 32 elektrovilcienus uzņēmums varētu saņemt līdz 2024.gada vidum. Sākotnēji bija plānots, ka Čehijas uzņēmumam "Škoda Vagonka" līdz 2023.gada beigām PV ir jāpiegādā 23 elektrovilcienus, bet 2024.gadā deviņus elektrovilcienus.

Pēc visu jauno elektrovilcienu saņemšanas un to ekspluatācijas sākšanas kompānija plāno ieviest intervāla grafikus elektrovilcienu maršrutos. Attiecīgi darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm.

Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.