No oktobra Latvijā aizliegts lietot vissezonas riepas ziemā: eksperts skaidro riepu izvēles nozīmi 48

No šī gada oktobra Latvijā stāsies spēkā jauns regulējums, kas aizliegs izmantot vissezonas “M+S” riepas ziemas periodā, tā vietā nosakot nepieciešamību izmantot riepas, kas marķētas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu.

“Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks skaidro, ka “kas der visam, neder nekam”, uzsverot, ka vissezonas riepas nav pietiekami efektīvas Latvijai raksturīgajos sniega un ledus apstākļos, un ņemot vērā, ka riepu kvalitāte ir būtiska drošībai, jaunais regulējums ir atbilstošs un loģisks.

Vissezonas riepas ziemā – nepiemērots risinājums Latvijai

Viens no galvenajiem riskiem, kas rodas, izmantojot vissezonas riepas ziemā, ir to salīdzinoši sliktā saķere ar apledojušiem ceļiem. “Vissezonas riepas var būt pieņemams risinājums reģionos ar maigākām ziemām, bet ne Latvijā, kur ziema bieži nāk ar apledojuma un sniega kārtuuz ceļa braucamās daļas. Šajā gadījumā vispār nav jautājuma par to, vai šis jaunais regulējums ir pamantots Latvijā – mūsu ziemas mēdz būt skarbas un ledainas. Ziemas riepu efektivitāte ir tieši saistīta ar drošību un labākas riepas nozīmē lielāku drošību gan vadītājam, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Latvijas autovadītāji nereti savās izvēlēs maldīgi vadās pēc tā, vai konkrētais risinājums izpilda minimālākās drošības prasības. Runājot par ziemas riepām, ir vadītāji, kuri paļaujas uz, piemēram, minimālo riepu protektora dziļumu. Šādas riepas var iziet tehnisko apskati, tomēr tās noteikti nespēj nodrošināt pietiekamu drošību uz ceļa. Es tomēr ieteiktu izvēlēties riepas ar ne mazāk kā 6-7 mm protektora dziļumu,” skaidro eksperts.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati rāda, ka ziemas mēnešos būtiski pieaug satiksmes negadījumu skaits, īpaši saistībā ar automašīnu saslīdēšanu uz apledojušiem ceļiem. “Ik gadu mēs saņemam desmitiem KASKO un OCTA atlīdzību pieteikumu ziemas periodā, kas ir tieši saistīti ar auto bojājumiem pēc saslīdēšanas uz ceļiem. Šī gada sākumā saņemti daudzi KASKO pieteikumi pēc tam, kad saslīdēšanas rezultātā automašīnas ietriekušās dažādos šķēršļos: ielu apmalēs, sniega kupenās, vārtos, arī būvmateriālu kaudzē un citur. Piemēram, vienā gadījumā pēc saslīdēšanas uz ceļa automašīna ietriecās apdrošināšas sabiedrības klienta spēkratā, kā rezultātā tika izmaksāta atlīdzība 12 723 eiro apmērā. Otrā gadījumā, automašīnai nobraucot no apledojuša ceļa grāvī, tika izmaksāta atlīdzība 18 089 eiro apmērā, un transportlīdzeklis tika norakstīts,” atklāj Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.

Ziemas riepas – nozīmīgs ceļu drošības elements

J. Vanks norāda, ka riepu izvēlei jākļūst nedaudz pārdomātākai, ņemot vērā, ka tirgū ir pieejami dažādi risinājumi pieejamās cenās: “Autovadītāji nereti nepievērš pietiekamu uzmanību, piemēram, riepu izmēriem, kas ir noteikti katram konkrētajam automobiļa modelim un kuras iesaka modeļa ražotāji. Riepas, kuras ir neatbilstošā izmērā, var ietekmēt automašīnas vadāmību. Šobrīd autovadītājiem ir pieejama plaša riepu izvēle, tāpēc viņu primārais uzdevums ir pievērst uzmanību tam, kas ir labākais viņa spēkratam. Jāatzīst, ka dažādiem ražotājiem atšķiras riepu kvalitāte, piemēram, premium klases ziemas riepas piedāvās vislabāko saķeri un drošību, it īpaši uz slapjiem vai sniegotiem ceļiem. Tomēr redzam, ka tirgū ziemas riepas kļūst aizvien pieejamākas un piemērota gumijas sastāva riepas autovadītāji var atrast arī par salīdzinoši labām cenām,” uzsver eksperts.

Lai izvēlē neapjuktu starp skandināvu tipa, Eiropas un riepām ar radzēm, J. Vanks skaidro, ka autovadītājiem ir jāizvērtē, kur viņi visbiežāk pārvietosies ziemas sezonā. “Radžotās riepas ir labākais risinājums lauku apvidos vai braukšanai īpaši skarbos apstākļos, jo tās nodrošina maksimālu saķeri ar ledu un sniegu. Tomēr radžotām riepām ir savi mīnusi, piemēram, braukšanas pieredze ir skaļāka un tās nav atļautas vairākās citās valstīs, līdz ar to var nākties pie valstu robežas riepas negaidīti mainīt. Skandināvu tipa riepas ir laba alternatīva, jo rada labu saķeri ar ceļu ziemās arī lauku rajonos. Braukšanai tikai pilsētas apstākļos, kur ceļi tiek regulāri tīrīti un ir vairāk slapji, nekā apledojuši, Eiropas tipa ziemas riepas var būt pietiekami efektīvas,” skaidro eksperts.

Eksperts norāda, ka droša braukšana ziemā sākas ne tikai ar labām riepām, bet arī ar pielāgotu braukšanas stilu. “Visupirms, autovadītājiem modinātājs ir jāliek agrāk un ir jāparedz vairāk laika ceļā, īpaši, ja satiksme ir intensīva. Nevaram doties savās gaitās tāpat kā vasarā – ir jāparedz, piemēram, laiks logu atkausēšanai un sniega tīrīšanai. Tāpat jāapzinās, ka ikkatrs manevrs uz ceļa ziemā prasa vairāk laika, ir jābremzē laicīgāk, jāieslēdz pagrieziena rādītāji agrāk. Ir kritiski jānovērtē spēkrata tehniskā gatavība ziemas sezonai, jo uz autovadītāja pleciem gulstas visa atbildība par drošības maksimālu grantēšanu uz ceļa,” norāda “Drošas braukšanas skolas” vadītājs.