Valdības sēdē apstiprināts Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020.gadam, kas paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nosakot atbildīgās institūcijas un rīcības virzienu īstenošanas termiņus un tiem nepieciešamo finansējumu
Plāns izstrādāts, saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (TAP2020) noteikto uzdevumu un lai sasniegtu izvirzīto politikas rezultātu -2020.gadā - samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010.gadu. Plānots arī par 50% 2020.gadā samazināt smagi ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu.
Kā uzsvēra satiksmes ministrs U.Augulis: "Īstenotie ceļu satiksmes drošības pasākumi tiek veikti pareizajā virzienā un sniedz savu rezultātu. Pagājušā gada laikā ir darīts daudz, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības stāvokli Latvijā kopumā, par ko liecina ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazināšanās salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr situācija aizvien nav iepriecinoša un jāturpina mērķtiecīgi īstenot plānā noteiktos pasākumus. Vienlaikus paralēli ir jāturpina arī izglītot un informēt visus ceļu satiksmē iesaistītos - kājāmgājējus, autovadītājus, riteņbraucējus. Plānots veikt arī visaptverošu pētījumu par ceļu satiksmes drošību ietekmējošiem riska faktoriem Latvijā, lai efektīvi noteiktu riskus un faktorus, kas Latvijā palielina iespēju iekļūt ceļu satiksmes negadījumos."
Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju. Salīdzinot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku par bojāgājušajiem un cietušajiem, jāatzīst, ka CSNg bojāgājušo un cietušo personu skaits Latvijā joprojām ir ievērojami lielāks nekā citās ES dalībvalstīs.
Statistika liecina, ka pēdējo 15 gadu laikā ceļu satiksmes drošības situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies, pat ņemot vērā, ka ir ievērojami pieaudzis transportlīdzekļu un autovadītāju skaits. Tomēr ir jāņem vērā arī fakts, ka, lai arī bojāgājušo skaita samazinājums ir viens no straujākajiem ES, bojāgājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem 2015. gadā ir viens no augstākajiem ES.
Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir sadarbības nodrošināšanā un veicināšanā starp visām atbildīgajām institūcijām. Tās iesaistītas procesos, kuri saistīti ar sabiedrības izglītošanu, informēšanu, prevenciju, ceļu auditu un infrastruktūras uzlabošanu, normatīvo aktu un sodu sistēmas pilnveidi un arī CSNg cietušo glābšanu un cietušo veselības atjaunošanu.
Plānā tiek pievērsta uzmanība faktoriem, kas tiešā mērā ietekmē ceļu satiksmes drošību (CSNg skaitu, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu). Jānorāda, ka ceļu satiksmes drošības ir atkarīga no trīs pamata faktoriem: no cilvēka (satiksmes dalībnieka), transportlīdzekļa (tā tehniskā stāvokļa un aprīkojuma) un apkārtējās vides (ceļu infrastruktūras).
Lai sasniegtu TAP2020 un attiecīgi Plānā noteikto mērķi, ir noteikti četri rīcības virzieni: Preventīvie pasākumi ceļu satiksmes drošībā, satiksmes dalībnieku izglītošana un informēšana, satiksmes drošības risinājumu ieviešana autoceļu un ielu tīklā, reaģēšana uz CSNg un to seku mazināšana un novēršana.
Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai 4 gadu periodam ir nepieciešami finanšu līdzekļi 12 413 036 euro apmērā, no tiem 9 222 636 euro valsts budžeta līdzekļi, savukārt 3 190 400 euro tiek plānots piešķirt no OCTA pieejamā finansējuma, turklāt atsevišķiem pasākumiem finansējuma apmēru varēs noteikt tikai pēc sākotnējās izpētes.
Plāna projekts izstrādē tika iesaistītas vairākas ministrijas, iestādes, sabiedriskās un profesionālās organizācijas, kā arī tas tika atbalstīts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 2016.gada 7.decembrī.
A bremžlukturim piešķirs Viņa Ekselences Brīdinājuma Signāla statusu, lai Nervonam būtu saprotams, ko tās lampiņas setras aizmugurē nozīmē? Nepiešķirs, nu tad kaķa sūda vērc ir rāda plāns....