Lasītāja "AnK" jaunākie 30 komentāri

Es, protams, nekad neesmu vadījis autobusu, tomēr pieņemu, ka ātruma samazināšanai vislabāk noderēs bremžu pedāļa nospiešana.

Cena - Wow!

Citādi piekrītu aprakstam, man 1.0 EcoBoost Fiesta ļoti, ļoti patika (bija uz 4 nedēļām iepriekšējais modelis), bet patēriņš beigās bija 8l/100 pēc bākas metodes...

Principā jau ir tā, ka ja pieejamais finansējums/atbalsts ir tik liels, ka +/- atsver dārgāko iegādes cenu, tad arī tas pasākums aizies. Kaut kad skatijos to Hyundai Ioniq, kad tas bija nupat palaists, ja atceros, tad parastajam hibrīdam bija cena 24000 un elektroauto 34000. Domāju, ka ja to elektrovariantu ar atbalstu varētu dabūt par, teiksim, 27000 vai tā, tad arī cilvēki labāk izvēlētos to, nevis parasto.

Igaunija - mūsu totalitārais kaimiņš!

Tā jau arī ir. Visvairāk kaitina šī ņerkstēšana par sodiem, "es tikai mazliet, man tak vajadzēja, a ļaunie menti man uzlika sodu". Kā jau raksti, viss skaidri rakstīts un pārkāpuma cena ir noteikta - likumi visiem zināmi, ja brauc par ātru, tad rēķinies, ka var nākties maksāt.

Nesaprotu problēmu. Ja brauc par ātru, tad esi gatavs reizēm maksāt. Ir iemesls, kāpēc Igaunijā skrējēju daudz mazāk un plūsma brauc krietni lēnāk (5-15 km/h virs atļautā pēc spidometra, kas uz šosejas sanāk 85-95 km/h reālais) un tā ir soda neizbēgamība.

Ja pie mums būtu sajūta, ka nobraucot 300 km nepārtraukti pārkāpjot ātrumu protokola risks ir kaut vai 50%, vidējais ātrums strauji vien nokristos un skrējēju skaits samazinātos.

Tagad? Izsmieklis. Standartā ārpilsētā pārvietojos ar atļauto +20 - +40 km/h pēc spidometra, uz Tīnužu-Kokneses šosejas, kur bieži sanāk braukt, regulāri +40 - +50, un divos gados par ātrumu neviens sods.

Svarīgais pat nav soda apjoms, ja zinātu, ka ir liels risks uzrauties, tad arī 10-20 EUR sodi nostrādātu. Tomēr reti kurš gribēs mēnesī nolocīt 50-100 EUR sodos, lai reizi nedēļā aizbrauktu uz laukiem un atpakaļ piecas minūtes ātrāk par visiem pārējime.

Nu nez, ja aiz manis kāds brauc ātrāk, man galīgi nav grūti uz pāris sekundēm mainīt joslu, lai palaistu, ja labā josla ir brīva. Ja es, piemēram, gribu braukt ar 115 km/h pēc spidometra un esmu kreisajā joslā, jo nupat apbraucu vienu mašīnu, bet pārsimts metrus priekšā cita, kas lēnāka par mani, tad es nepārkārtošos uz labo joslu atpakaļ, bet ja es redzēšu, ka kāds aiz manis brauc ātrāk, tad gan palaidīšu. Tā taču ir elementāra pieklājība.

Bet uz kāda pamata? Kāds var būt pamats neizmaksāt atlīdzību/neremontēt auto šajā gadījumā? Tieši tāpēc jau KASKO ņem, lai nebūtu čakars - saremontē un brauc tālāk...

(Tas par baumām vairāk bija domāts par visiem tiem "man kaimiņa draugam reiz atteica atlīdzību, ļauni apdrošinātāji" tipa komentāriem, ne par tavējo.)

Nu, bet nomiks runā tieši par KASKO. Es KASKO līgumus vienmēr esmu rūpīgi pārlasījis, bet nekur neesmu atradis nekādus pantus par to, ka atlīdzību varētu neizmaksāt, ja neatradīs vainīgo, no kā piedzīt. Vai arī pantus, uz kuriem varētu atsaukties, lai ko tādu dabūtu gatavu.

Maksimaas gadījumā vienīgais varbūt cenšas piesaukt kādu nepārvarāmo varu, bet tas arī izklausās diezgan absurdi.

Ir visādi gadījumi norādīti, kad var neizmaksāt vai samazināt - nu, ja esi braucis dzērumā, ja esi piedalījies krūmu gonkās, ja esi pārkāpis ātrumu par 30+ km/h, ja nevari uzrādīt tehpasi u.t.t., bet nekur nav nekas, ko es varētu interpretēt kā "neizmaksās, ja nebūs vainīgā, no kā piedzīt".

Divas reizes esmu par KASKO taisījis mašīnu, kad nebija nekāda vainīgā, no kā piedzīt (1x sieva saskrāpēja auto pret sienu, 1x kāds cits saskrāpēja, kad auto bija noparkots) un nebija nekādu problēmu.

Tātad, gribētu vairāk informāciju par šo tēmu, jo izklausās pēc baumām - ne man, nedz arī pazīstamiem, KASKO nav atteicis, ja nav bijis vainīgais, no kā piedzīt.

Kā var neizmaksāt atlīdzību, ja vaininieks nav atzīts par vainīgu, ja ir KASKO? Vai tad KASKO visa jēga nav tā, ka ja izraisi avāriju/nozog/sadauza, tad tavu auto saremontē un tu pats maksā tikai pašrisku?

Nu bet ja cilvēks ir tik tups, ka nejēdz piesekot līdzi, vai gaismas ir iedegtas (gaismiņa panelī spīd) un brauc tāpat, tad varbūt tādam cilvēkam vispār nav jāsēžas pie stūres.

Svētdienas vakarā, piemēram, man automātiskās tuvās/tālās sensors nogļukoja (paziņoja, ka netīrs vējstikls un lai gan notīrīju, paziņojums nepazuda, tā reizēm gadās) un ko es darīju? Protams, atslēdzu auto režīmu un slēdzu tuvās/tālās manuāli, nevis turpināju braukt ar ieslēgtām tālajām.

LED dienasgaitas lampiņas un automātiskās gaismas nav nekāda problēma vai fails, problēma un fails ir cilvēku galvās, kas nejēdz pakustināt slēdzi par vienu vai divām pozīcijām tālāk, ja auto pats to neizdara.

Baigi jau mums vajag tos visus nemuļķus, kuri labā nogrieztu savu labo roku, nevis nomaksātu lieku simtiņu nodokļos.

Fiat500? Kaut kā nav īpaši redzēti uz ielām...

Es pieņemu, ka auto varētu būt LS600h L:

lv.lexus.lv/car-models/ls/ls-600h-l/

Tas būtu atbilstošs auto konkrētajām vajadzībām - vadāt prezidentu un citu valstu augstākās amatpersonas. Kataloga cena 138 000, President komplektācijā 143 000, tādēļ 100 000 par pieciem gadiem, iekļaujot visas apkopes u.t.t., šķiet diezgan adekvāts cipars.

Domāju, ka šādām vajadzībām pilna servisa līzings ir ideāli piemērots, jo iekļauj visas izmaksas + pēc līzinga perioda beigām var nomainīt auto pret jauno, kas ir būtiski - tomēr prezidenta auto izsaka kaut ko par pašu valsti. Graboša piekare neder, tā teikt...

Žēl - baigi neglīts sanācis. Vecais modelis bija starp mašīnām, ko apsvērām pirkt. Atkrita gan no saraksta dīlera dēļ.

Bijām Autobravā, auto praktisks un arī iekšpusē ērts (lai gan daudz cietas plastmasas), bet nebija laika izbraukt. Un cena dikti zema. Kad kādu nedēļu vēlāk gribēju testa braucienu, konkrētā mašīna jau bija notirgota, un jauna nebija saņemta. Izbraucu ar Vitaru, bet gribēju izbraukt ar SX4 S-Cross (un to auto vēlreiz aplūrēt). Teica, ka pāris nedēļu laikā atkal būs salonā.

Kad redzēju, kā pārdevējs manu numuru pierakstīja uz cita papīra, ko kaut kur uz galda sagrāba, tieši padomāju - nez, vai man kāds zvanīs... lieki teikt, ka nu jau pagājuši kādi 4 vai 5 mēneši, bet zvanu par iespēju izbraukt SX4 S-Cross neesmu saņēmis.

Ja pretīmbraucošais ir spiests samazināt ātrumu + nolīst malā, lai apdzinējs pussekundi pirms sadursmes paspētu ielīst spraudziņā, runa nav par attālumu noteikšanu, bet par nihilistisku, kretīnisku rīcību.

Diemžēl tā ir ikdiena uz Ventspils šosejas, aptuveni no Tukuma līdz Rīgai.

Pieļauju, ka statistikā nav iekļauti visi tie gadījumi, kad velosipēdists izraisa negadījumu un aizlaižas - varbūt pat pats nemaz neapjēdzot, kas noticiz.

Man līdzīga situācija nesen bija uz Tallinas šosejas, starp Ādažiem un Baltezera. Uz pilnīgi taisna ceļa posma pie ne pārāk intensīvas satiksmes pēkšņi bembis izleca priekšā. Par laimi man bija kāda sekunde vairāk, lai reaģētu, nekā šajā video un paspēju paraut pa labi un līdz ar nagiem izvairīties.

Tas ir tas, ko man visgrūtāk saprast - kā var šādās situācijās šādus sūdus savārīt? It īpaši pārredzamos, taisnos ceļa posmos.

Auto pircējiem kā minimums derētu apbruņoties ar viedtālruni un e-csdd aplikāciju, tad vismaz LV reģistrēto vāģu nobraukumu var uz vietas pārbaudīt.

Vispār būtu interesanti izveidot slepenās kameras sižetu, kur ierodas naivais pircējs un attopas pie "lieliskā stāvoklī, apsolu, goda vārds nobraukums 220 kkm, sieviete braukusi", un kuram pēc tam tiek sejā iebāzta kamera ar CSDD datiem un lūgumiem komentēt.

Šādus sižetus palaistu publiski, tad varbūt arī kaut kas mainītos, jo pircējs padomās divreiz, pirms no tāda kaut ko pirkt.

Manuprāt, fantastiska ideja, tomēr jāsavieno ar uzlabotu sabiedriskā transporta infrastruktūru, bezmaksas garāžām iebraucot Rīgā u.t.t.

Rīga būtu ideāla pilsēta šāda veida sistēmai, jo varētu ieviest vienu - zemāku - maksu, iebraucot Rīgā, bet otru - lielāku - iebraucot centra zonā (t.i. šķērsojot Vanšu/Akmens/Salu/Gaisa/Zemitāna/Deglava tiltus, aptuveni tādā diapazonā).

Tie, kuriem nauda nav baigi svarīga, tāpat brauks un maksās, bet tie, kuri skaita naudu, apdomās alternatīvus maršrutus vai arī ar kaimiņu sāks kooperēties - būs mazāk mašīnas ar vienu braucēju. Kā arī cilvēki drīzāk izvēlēsies braukt ar velo vai sabiedrisko, kad vajadzēs "tikai uz veikalu" u.t.t.

Bet kā jau sākumā minēju, svarīgi ir uzlabot sabiedriskā transporta infrastruktūru, lai cilvēkiem būtu vieglāk, ērtāk un patīkamāk braukt ar sabiedrisko, nekā tagad.

Problēma nav ātrums, problēma pirmkārt ir braukšanas (ne)prasme un otrkārt/treškārt vecas grabažas sliktā tehniskā stāvoklī un ceļi sliktā tehniskā stāvoklī.

Ātruma kontroles gan vajag un ja mēdz pārkāpt, jābūt gatavam šad un tad samaksāt sodiņu. Tie sodi jau tāpat ir smieklīgi mazi, tādēļ sūdzēties par reidiem un pārāk zemu atļauto, manuprāt, ir stulbi.

Jūrmalas šoseja principā ir vienīgais ceļa posms LV, kur 130 būtu pilnīgi normāls atļautais. Ja Siguldas šoseja būtu labā stāvoklī, tur arī mierīgi varētu likt 130, bet cik es zinu, nekur pasaulē uz šosejām ar vienu joslu katrā virzienā nemēdz būt atļautais virs 100.

Man labāk patīk benzīnnieki, lai gan modernais "downsizing" trends ne īpaši patīk - uz papīra labi patēriņa rādītāji, bet realitātē patērē stipri vairāk + daudz vairāk problēmu (kāds jau te minēja, piem., turbīnu remontus).

Vēl jau arī nepalīdz mīts, ka Latvijā braukta mašīna ar 150 000 nobraukumu ir vairāk nojāta, kā Vācijā braukta ar 300 000. Latvijā pirktajai būs vienas problēmas (amortizatori, piekare), Vācijā pirktajai citas (motora, ātrumkārbas u.tml. nolietojums).

Galvenais tomēr paliks pašas mašīnas kvalitāte (kas ir nemanīgs faktors), kā arī iepriekšējā saimnieka rūpes.

Bet kamēr cilvēki domās, ka no DE atdzīts auto būs daudz labāks par LV brauktu, tikmēr arī būs visi "tikko no vācijas ideālā stāvoklī sēdies un brauc" sludinājumi.

Vislielākā problēma tomēr ir pašos patērētājos, īpaši tādos, kuri neko daudz no mašīnām nejēdz (80% no visiem pircējiem), bet tomēr zina, ka 200 000+ jau ir "veca" un "nojāta", kamēr 150 000 jau ir "brauc divus gadus bez nopietnām problēmām".

Kamēr patērētājs "zinās", ka auto ar 240 000 km ir nojāts sūds, kamēr auto ar 140 000 km ir pirmā svaiguma, un kamēr gribēs arī dabūt mašīnu superlēti, tikmēr arī tīs uz nebēdu.

Ja 90% potenciālo pircēju gribēs mašīnu, kura būs smuki uzspodrināta un ar odometra rādījumu starp 120 000 un 180 000, turklāt vismaz tikpat lēti kā ekvivalents modelis Vācijā, nekas nemainīsies.

Pieļauju, ka lietas varētu mainīties tikai tad, kad vidējā pirktspēja pietuvosies Rietumeiropas līmenim, jo ar lielāku rocību nāks arī lielāka izvēlība un nevis "davai pa lēto", bet "es gribu atbilstošas kvalitātes produktu".

Situācija tad varētu arī mazliet normalizēties un pielīdzināties citām valstīm. 40 gadus vecais ģimenes tēvs no vidusšķiras vai nu pirks jaunu C/D segmenta auto no ne-premium gala, vai arī 2-3 gadus auto no premium gala, un 10-15 gadus vecus vāģus pirks pārsvarā entuziasti un jaunieši.

Būs rocība, būs cits pieprasījums, būs cits piedāvājums.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti