“Dakaras” rallija organizatori ziņo – piektdienas rītā tehniskās palīdzības auto ekipāža, kura devusies meklēt ceturtdienas posmā nefinišējušo beļģu sportistu Ēriku Palanti, atradusi viņu mirušu piektā posma 143. kilometrā.
Negadījuma cēloņi tiek izmeklēti, sīkāku ziņu pagaidām nav.
50 gadus vecajam Ērikam šī bija 11. sacensība “Dakaras” rallijā, tātad spēles noteikumus un visas tajā slēptās briesmas viņš pārzināja perfekti.
Par divu ralliju pavadošu žurnālistu bojāeju, viņu automobilim nokrītot no klints, tika ziņots dienu iepriekš. Pērn šajā rallijā bojā gāja franču motociklists Tomas Bourgin (pēc sadursmes ar Čīles policijas auto), divi sacensības skatītāji (tehniskās palīdzības auto sadursmē ar diviem taksometriem).
Foto: AP
Ēriks Palante - starta numurs 122.
Foto: AP
Portugāļa Paulo Goncalvesa kritiens piektajā posmā.
Foto - AP
valdis
Vai šitais nāves brauciens nebūtu vismaz jāierobežo. Katru gadu kāds iet bojā. Es saprotu, ka tur katrs kurs piedalās saprot, kur viņš piedalās un ar ko viņš riskē. Bet vienalga.
================
Kam vienalga? Dalībniekam vai tev? Tādi "grāmatveža" vai
"sociologa" tipi, kā tu, nemūžam nesapratīs, kādēļ cilvēki
ar aizrautību piedalās šais un līdzīgās, neapšaubāmi bīstamās sacensībās :-) Drīzāk tad būtu jāierobežo, piemēram, kalnu slēpošana - Eiropā vien ik slēpošanas sezonā iet bojā līdz 20 slēpotāju, smagas traumas gūst simti...Un kā tu iesaki ierobežot to "nāves braucienu"? :-)