Komforts un drošība – gudrās ēkas nākotnē būs norma 8

Foto: Publicitātes attēls

Huawei | 1.jūlijs 2020 14:17

Jauni risinājumi tehnoloģiju pasaulē sniedz mums vēl neredzētas iespējas un padara ikdienu vieglāku. Mainās arī mājvietas koncepts, un pavisam drīz vairums no mums varētu dzīvot tā saucamajās "gudrajās mājās", kurās 5G risinājumi un lietu internets padara dzīves vidi efektīvāku un cilvēkam vēl draudzīgāku.

Mainās arī mājvietas koncepts, un pavisam drīz vairums no mums varētu dzīvot tā saucamajās “gudrajās mājās”, kurās 5G risinājumi un lietu internets padara dzīves vidi efektīvāku un cilvēkam vēl draudzīgāku. Mākslīgais intelekts tajās patstāvīgi  analizē mājinieku datus, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus apstākļus tās iedzīvotājiem un izdevīgāku apsaimniekošanu īpašniekiem. Un tā nav zinātniskā fantastika – gudro ēku risinājumus ne tikai izmanto, bet pat ražo arī tepat Latvijā.

Kas īsti ir gudrās ēkas un ko no tām varam iegūt?

Gudrā ēka ir jebkura celtne, kas izmanto dažādus tehnoloģiskos risinājumus, lai automātiski kontrolētu ēkā notiekošos procesus. Ēkās tiek izmantoti dažādi sensori un iekārtas datu reģistrēšanai un analīzei, kas ļauj attiecīgi regulēt ēkas gaisa stāvokli, enerģijas patēriņu un citas funkcijas. Tehnoloģijām aizvien attīstoties, pieejami kļūst arī 5G darbināti risinājumi, kas nodrošina ne tikai ļoti ātru datu apmaiņu, bet ļauj vienā tīklā saslēgt lielu skaitu sensoru un apstrādāt milzīgu datu apjomu reāllaika analīzei. Šādi sensoru tīkli veido ēkas centrālo sistēmu un ļauj tās uzturētājam zibenīgi reaģēt uz problēmsituācijām jebkurā ēkas vietā. Savukārt tādas tehnoloģijas kā mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts un datorredze palīdz paredzēt potenciālos draudus ēkā un no tiem izvairīties.

Jau šobrīd tirgū plaši pieejamas dažādas gudro ēku iekārtas, kas izmantojamas gan atsevišķi, gan vienotā sistēmā. Tirgū pieejams pilns gudro ēku aprīkojuma klāsts, sākot no viedajiem televizoriem un attālināti kontrolējamām rozetēm līdz pat tik sarežģītām drošības tehnoloģijām kā gudrie durvju slēdži un drošības kameras. Arī Latvijas uzņēmēji nesnauž – DraugiemGroup uzņēmums “Istabai” ražo plaša spektra iekārtas, kas palīdz mājas saimniekam attālināti vadīt dažādas ēkas funkcijas – kontrolēt klimatu (apkure, ventilācija, dzesēšana), apgaismojumu, pat vārtus un durvis. Un tās ir tikai dažas no plašajām iespējām, ko ik katrā mājā iespējams izmantot, padarot dzīvošanu ērtāku, drošāku un ekonomiskāku.

Zinātniskā fantastika vai tuva nākotne – kad gudrās ēkas gaidāmas Latvijā?

Latvijā cilvēki arvien vairāk sāk domāt par uzlabojumiem gan no komforta, gan ekonomiskuma viedokļa – tā novērojis Jānis Lindermanis, uzņēmuma “Istabai” pārstāvis. “No gudrajām ierīcēm domāju, ka visbiežāk sāk ar drošības risinājumu – kameru. Tie, kam ir plašākas iespējas, jau domā par klimata regulēšanu un citām sarežģītākām gudrajām sistēmām,” viņš stāsta.

“Mēs redzam, ka visā pasaulē cilvēki aizvien aktīvāk izmanto tehnoloģijas savu ikdienas gaitu atvieglošanai, tai skaitā automatizējot procesus savā mājvietā,” novērojumos dalās Rikijs Čens, “Huawei Technologies” vadītājs Baltijā. “Pagaidām redzam, ka cilvēki biežāk izmanto vienkāršus, saprotamus risinājumus – viedo apkures kontroli, gudrās apgaismojuma sistēmas un tamlīdzīgi. Tomēr nākotnē gaidām, ka cilvēki aizvien aktīvāk aprīkos mājas un dzīvokļus ar pilnu iekārtu sistēmu, iekļaujot arī ugunsdrošības iekārtas, gudrās slēdzenes un pat plūdu detektorus, kas spēj brīdināt attiecīgos dienestus nelaimes gadījumā. To visu mēs ražojam jau šobrīd, taču, lai gudrās sistēmas kļūtu par mūsu ikdienu, par to jārunā vairāk un jāstāsta par priekšrocībām, ko automatizētie risinājumi spēj sniegt mūsu ērtībai un drošībai.”

Lai gan Latvijas tirgus vēl neesot aptvēris esošās iekārtas un plašo piedāvājumu, J. Lindermanis uzskata, ka kopējā tendence tehnoloģiju pieņemšanā pēdējā laikā gan ir progresējusi. “Nākotnē gudrās ēkas būs norma. Tehnoloģijas spēj palīdzēt gan būvniecības, gan arī apsaimniekošanas procesos. Gudro māju iemītnieki varēs ietaupīt uz enerģijas rēķina, pretī saņemot lielāku komfortu un drošību. Šobrīd celtniecības industrijai ir strauji jāpielāgojas, lai jau tuvā nākotnē varētu radīt pieprasījumu pēc jaunām iekārtām,” dalās J. Lindermanis.

 
Visi komentāri
 
gunbox 1.jūlijs 2020 14:35
1 0 Atbildēt

Kāpēc būs? Manuprāt jau ir. Tikai šobrīd mums tirgū vēl dēļ futūrikas pieskaņas cenšas tirgot 10x pārcenotas Ķīnas preces. Un vēl tāds sīkums, ka neviens no ražotājiem nav sapratis, ka jāražo ir viss produktu spektrs vienā komplektā, nevis tikai daļa no iekārtām, kur jāmēģina apvienot kaut kā ar cita ražotāja otru daļu.

WALA 1.jūlijs 2020 15:27
1 0 Atbildēt

Gudrās ēkas ir stipri pārvērtētas, pat vienā no krutākajām sistēmām LV, tāpat bija vecum vecā problēma, kā sabalansēt cilvēku atšķirīgo temperatūras un gaisa plūsmu uztveri.

gunbox 3.jūlijs 2020 11:27
0 0 Atbildēt

Tā nav problēma, bet specifika, kuru sabalansēt nav iespējams. Gudrās ēkas ir pārvērtētas tur, kur daļu no "gudrā" joprojām nākas pildīt cilvēkam. Ja ēkā viss iespējamais ir automatizēts, tad tas ir vērtība konfortā. Bet mantiskā vērtība gan overpraisota, ņemot vērā, ka iekārtu pašizmaksa ir kapeikas.

WALA 5.jūlijs 2020 12:57
0 0 Atbildēt

Sistēma bija pilnībā automatizēta, gaisa pūšanas ar itkā nebija (sildošie/dzesejošie griestu paneļi + gaisa apmaiņas ventilācija). Un vienalga vieniem karsti, vieniem auksti, vienam pūš, bet citam "nav ko elpot".

gunbox 7.jūlijs 2020 12:22
0 0 Atbildēt

Ja reiz katrs priekš sevis nevar noregulēt vēlamo, tad sistēma nebija gudri automatizēta. Un kā jau teicu, katram pielāgot nekad nebūs iespējams. Ir pat tā, ka vairums cilvēkiem galvā "nav gaisa" - ja karsts, liekas, ka nav ko elpot, kaut gan telpā ir skābekļa līmenis tāds pats kā ārā. Vai liekas, ka telpā ir svaigs gaiss, bet patiesībā telpā ir vienkārši vēss un CO2 līmenis zaškaļivaet. Cits ir apsaldējies pie kondicioniera un tagad katra vēsāka plūsma rada nekomfortu. Katram mājās ir cita dzīvošanas temperatūra. Ja darbā tā atšķirās, tad būs attiecīgi auksti vai karsti. Ja telpa ir kopēja, tad rodas domstarpības starp tiem, kuri grib ieslēgt papildus kondicionieri, atvērt logu. Tobiš, ne jau automatizācija ir problemātiska ...arī bez viņas būtu tādas pašas problēmas dēļ anatomijas īpatnībām. Nu un protams skaidrs fakts - atrast speciālistus ventilācijā ir kā adatu siena kaudzē.

650 1.jūlijs 2020 16:50
1 0 Atbildēt

Vai tur tajā tā saucamajā ģerTrūdes seismiskajā pararajonā visas ēkas ir Gudrās? (cerams)..

Nelabojams 3.jūlijs 2020 12:35
0 0 Atbildēt

Un tad gudrās mājas servisa kantoris vienudien noklājas ar galiem un tu vari pat netikt pats savā mājā iekšā, palikt bez apsildes u.c. Precedenti jau ir.

gunbox 7.jūlijs 2020 12:00
0 0 Atbildēt

Nu ja esi duraks, kurš uzlicis bezatslēgas piekļuvi un tikai ar elektronisku, tad tāds liktenis ir prātu attīstošs ...atsevišķos gadījumos. Cik saprotu, precedenti pierāda duraku esamību ierīkošanas lauciņā.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Dzīvnieks pagalam un šoferis arī (+ VIDEO) 4

Irkutskas (Krievija) apgabalā Isuzu furgona vadītājs uzbrauca govij, iebrauca pretējā joslā un sadūrās ar pretimbraucošo Mercedes kravinieku. Isuzu vadītājs gāja bojā uz vietas. Lasīt vairāk

 

Šveicieši Dakāras rallijā startēs ar 37 gadus vecu Niva (+ FOTO) 3

Niva Red Legend Team ekipāža no Šveices Dakar Classic rallijā piedalīsies ar 1984.gada Lada Niva. Lasīt vairāk

 

Saeimas sekretārs lūgs VARAM nepieļaut noteikt maksu par iebraukšanu Jūrmalā visu gadu 29

Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S) lūgs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nepieļaut noteikt maksu par iebraukšanu Jūrmalā visa gada garumā. Lasīt vairāk

 

Veiksmīgā izmainīšanās (+ VIDEO) 6

Tikai mirkli pēc tam, kad vieglais auto izmainās ar pretimbraucošo atkritumu vedēju, smagsvars ar visu kravu iegāžas pretējā joslā. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti