Komforts un drošība – gudrās ēkas nākotnē būs norma 8

Jauni risinājumi tehnoloģiju pasaulē sniedz mums vēl neredzētas iespējas un padara ikdienu vieglāku. Mainās arī mājvietas koncepts, un pavisam drīz vairums no mums varētu dzīvot tā saucamajās "gudrajās mājās", kurās 5G risinājumi un lietu internets padara dzīves vidi efektīvāku un cilvēkam vēl draudzīgāku.

Mainās arī mājvietas koncepts, un pavisam drīz vairums no mums varētu dzīvot tā saucamajās “gudrajās mājās”, kurās 5G risinājumi un lietu internets padara dzīves vidi efektīvāku un cilvēkam vēl draudzīgāku. Mākslīgais intelekts tajās patstāvīgi  analizē mājinieku datus, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus apstākļus tās iedzīvotājiem un izdevīgāku apsaimniekošanu īpašniekiem. Un tā nav zinātniskā fantastika – gudro ēku risinājumus ne tikai izmanto, bet pat ražo arī tepat Latvijā.

Kas īsti ir gudrās ēkas un ko no tām varam iegūt?

Gudrā ēka ir jebkura celtne, kas izmanto dažādus tehnoloģiskos risinājumus, lai automātiski kontrolētu ēkā notiekošos procesus. Ēkās tiek izmantoti dažādi sensori un iekārtas datu reģistrēšanai un analīzei, kas ļauj attiecīgi regulēt ēkas gaisa stāvokli, enerģijas patēriņu un citas funkcijas. Tehnoloģijām aizvien attīstoties, pieejami kļūst arī 5G darbināti risinājumi, kas nodrošina ne tikai ļoti ātru datu apmaiņu, bet ļauj vienā tīklā saslēgt lielu skaitu sensoru un apstrādāt milzīgu datu apjomu reāllaika analīzei. Šādi sensoru tīkli veido ēkas centrālo sistēmu un ļauj tās uzturētājam zibenīgi reaģēt uz problēmsituācijām jebkurā ēkas vietā. Savukārt tādas tehnoloģijas kā mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts un datorredze palīdz paredzēt potenciālos draudus ēkā un no tiem izvairīties.

Jau šobrīd tirgū plaši pieejamas dažādas gudro ēku iekārtas, kas izmantojamas gan atsevišķi, gan vienotā sistēmā. Tirgū pieejams pilns gudro ēku aprīkojuma klāsts, sākot no viedajiem televizoriem un attālināti kontrolējamām rozetēm līdz pat tik sarežģītām drošības tehnoloģijām kā gudrie durvju slēdži un drošības kameras. Arī Latvijas uzņēmēji nesnauž – DraugiemGroup uzņēmums “Istabai” ražo plaša spektra iekārtas, kas palīdz mājas saimniekam attālināti vadīt dažādas ēkas funkcijas – kontrolēt klimatu (apkure, ventilācija, dzesēšana), apgaismojumu, pat vārtus un durvis. Un tās ir tikai dažas no plašajām iespējām, ko ik katrā mājā iespējams izmantot, padarot dzīvošanu ērtāku, drošāku un ekonomiskāku.

Zinātniskā fantastika vai tuva nākotne – kad gudrās ēkas gaidāmas Latvijā?

Latvijā cilvēki arvien vairāk sāk domāt par uzlabojumiem gan no komforta, gan ekonomiskuma viedokļa – tā novērojis Jānis Lindermanis, uzņēmuma “Istabai” pārstāvis. “No gudrajām ierīcēm domāju, ka visbiežāk sāk ar drošības risinājumu – kameru. Tie, kam ir plašākas iespējas, jau domā par klimata regulēšanu un citām sarežģītākām gudrajām sistēmām,” viņš stāsta.

“Mēs redzam, ka visā pasaulē cilvēki aizvien aktīvāk izmanto tehnoloģijas savu ikdienas gaitu atvieglošanai, tai skaitā automatizējot procesus savā mājvietā,” novērojumos dalās Rikijs Čens, “Huawei Technologies” vadītājs Baltijā. “Pagaidām redzam, ka cilvēki biežāk izmanto vienkāršus, saprotamus risinājumus – viedo apkures kontroli, gudrās apgaismojuma sistēmas un tamlīdzīgi. Tomēr nākotnē gaidām, ka cilvēki aizvien aktīvāk aprīkos mājas un dzīvokļus ar pilnu iekārtu sistēmu, iekļaujot arī ugunsdrošības iekārtas, gudrās slēdzenes un pat plūdu detektorus, kas spēj brīdināt attiecīgos dienestus nelaimes gadījumā. To visu mēs ražojam jau šobrīd, taču, lai gudrās sistēmas kļūtu par mūsu ikdienu, par to jārunā vairāk un jāstāsta par priekšrocībām, ko automatizētie risinājumi spēj sniegt mūsu ērtībai un drošībai.”

Lai gan Latvijas tirgus vēl neesot aptvēris esošās iekārtas un plašo piedāvājumu, J. Lindermanis uzskata, ka kopējā tendence tehnoloģiju pieņemšanā pēdējā laikā gan ir progresējusi. “Nākotnē gudrās ēkas būs norma. Tehnoloģijas spēj palīdzēt gan būvniecības, gan arī apsaimniekošanas procesos. Gudro māju iemītnieki varēs ietaupīt uz enerģijas rēķina, pretī saņemot lielāku komfortu un drošību. Šobrīd celtniecības industrijai ir strauji jāpielāgojas, lai jau tuvā nākotnē varētu radīt pieprasījumu pēc jaunām iekārtām,” dalās J. Lindermanis.