Energoefektivitātes eksperts: lētas elektroierīces ilgtermiņā nav izdevīgas 10

Līdzīgi kā fast fashion jeb ātrās modes preces, lētākās sadzīves tehnikas iekārtas bieži vien atstāj lielāku ietekmi uz vidi produkta dzīves ciklā.

Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka elektroierīču jaunākie modeļi, kuros iestrādātas inovatīvas tehnoloģijas un nebijušas funkcijas, ir dārgāki un uzskatāmi par premium klases produktiem, šīs ir investīcijas, kas atmaksāsies ilgtermiņā, ja pareizi tiks izmantotas. Eksperti dalās ar ieteikumiem un padomiem, ko ņemt vērā, izvēloties sadzīves tehnikas iekārtas.

Viena mājsaimniecība mēnesī patērē vidēji 175 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas[1]. Indukcijas plīts virsma, cepeškrāsns, ledusskapis, televizors, veļas mazgājamā mašīna un žāvētājs ir iekārtas, kuras teju ikvienā mājoklī “strādā” gandrīz nepārtrauktā režīmā. Aptuvenās izmaksas vienai mājsaimniecībai par elektrības patēriņu mēnesī ir ap 33 eiro.

Lētākā prece nebūs izdevīga ilgtermiņā

“Lētākā elektroierīce ne vienmēr būs izdevīgākā ilgtermiņā. It īpaši, ja tā turpinās strādāt un patērēt enerģiju vēl vismaz 5 un pat 10 gadus. Attiecīgi – iekārtas, kas maksā mazāk, bieži vien ir ar zemāku energoefektivitātes klasi, kas vairāku gadu griezumā var izrādīties krietni neizdevīgākas, jo enerģijas patēriņš iekārtas dzīves laikā var atsvērt šo starpību. Pirms preces iegādes aicinu pievērst uzmanību tās energoefektivitātes marķējumam, kas tiek norādīts teju visām elektroierīcēm. Tas ierīcēm tiek noteikts un piešķirts pie vienādiem lietošanas parametriem, kas padara šo informāciju uzticamu un salīdzināmu starp ražotājiem,” uzsver energoefektivitātes eksperts Anrijs Tukulis.

Mākslīgais intelekts palīdz pareizāk izmantot ierīces

“Viedo elektroierīču resursu un elektrības patēriņš jau šobrīd tiek optimizēts, balstoties uz mākslīgā intelekta (AI) analizēto informāciju par ierīces izmantošanas paradumiem. Gudri saimniekojot un izmantojot dažādas AI tehnoloģijas, elektrības patēriņu un izmaksas iespējams samazināt 15-70 % robežās. Turklāt katru ierīci var izmantot enerģijas taupīšanas režīmā, iestatot vēlamo patēriņu. Mākslīgais intelekts sekos tam līdzi un ziņos, ja tiks sasniegts iestatītais mērķis, kā arī piedāvās ieteikumus ierīces patēriņa optimizēšanai,” uzsver Samsung produktu treneris Eduards Krumovics.

“Jaunākajām iekārtām ir ļoti daudz dažādi darbības režīmi, kurus nereti lietotāji aizmirst izmanot, jo ir pieraduši pie vecajām iekārtām, kurām šo funkciju nebija tik daudz. Manuprāt, lielākais ieguvums no AI tehnoloģiju izmantošanas ir iespēja samazināt cilvēcisko kļūdu, nepareizi lietojot iekārtas. Būtībā, mākslīgo intelektu elektroierīcēs var uztvert kā palīgu, kas palīdzēs, ieteiks un optimizēs tās darbību,  efektīvi izmantojot resursus katru reizi izmantojot iekārtu,” skaidro A. Tukulis.

Pieci ieteikumi, kas ļaus uzlabot ledusskapja energoefektivitāti:

1. Ledusskapis un radiators nav “draugi”. Novieto šīs ierīces pēc iespējas tālāk vienu no otras! Energoefektivitātes eksperts atgādina, ka no radiatoriem esošais siltums ceļas ne tikai uz augšu (konvekcijas ceļā), bet rada arī siltuma starojumu. Tas izplatās pa visu telpu un sasilda virsmas – līdzīgi kā saules stari no loga. Tāpēc, plānojot virtuves izvietojumu, ledusskapis būtu jānovieto tālāk no radiatora, ne tiešos saules staros, kā arī jācenšas blakus nenovietot cepeškrāsni un trauku mazgājamo mašīnu, kuras darbojoties arī mēdz uzsilt.

2. Tiešie saules stari palielina ledusskapja elektrības patēriņu. Ja ledusskapis novietots pie loga, uz tā krītošie saules stari ledusskapi sildīs un palielinās tā patēriņu. Jo vairāk tiek karsēts un sildīts ledusskapis, jo lielāks būs tā patēriņš zemas temperatūras nodrošināšanai un uzturēšanai ledusskapja iekšienē. Pati gaisma, kas nāk no loga, nekaitē, tādēļ nevajadzētu uztraukties un censties ledusskapi noslēp tumšākajā virtuves stūrī.

3. Uzturi optimālu ledusskapja temperatūru. Ieteicamā temperatūra ledusskapī ir +5 grādi un saldētavā -18 grādi. “Jaunākās paaudzes ledusskapjos ir iestrādāti specifiski nodalījumi, kur uzglabāt gaļu, zivis un dārzeņus. Temperatūra un mitruma līmenis šajos nodalījumos atšķiras un atsevišķos ledusskapju modeļos to var individuāli pielāgot katrai produktu kategorijai. Līdz ar to produktus, kuri mēdz ātrāk bojāties, var uzglabāt svaigus ilgāku laiku. Tie nezaudēs savu sākotnējo tekstūru, aromātu un garšu. Individuāli pielāgojama temperatūra un mitruma līmenis rada ideālu vidi dažādu augļu un dārzeņu uzglabāšanai – tie būs kraukšķīgi, svaigi, sulīgi, turklāt uzglabāt varēsi tos ilgāk,” stāsta E. Krumovics.

4. Neturi ledusskapja vai saldētavas durvis ilgstoši vaļā. Katru reizi, kad atveram un ilgāk turam vaļā ledusskapi, kurā optimāli jābūt +5 grādiem, tajā ieplūst iekštelpu gaiss, kura vidējā temperatūra ir +20 grādi. Šis gaiss pēc tam ir jāatdzesē. “Ja ledusskapī iestrādāta Metal Cooling tehnoloģija, tas palīdzēs nedaudz mazināt šo problēmu un paātrināt dzesēšanas procesu. Ledusskapja aizmugurē iestrādātā metāla dzesēšanas plāksne uzturēs aukstumu un palīdzēs atjaunot aukstā gaisa zudumus. Tā iekšpusē tiks radīta optimāla temperatūra, lai pārtika saglabātos svaiga pat tad, ja ledusskapja durvis bieži tiek atvērtas un aizvērtas,” uzsver E. Krumovics. Vēl būtiskāk siltais gaiss ietekmē saldētavas darbību, kur papildus siltajai temperatūrai saldētavā iekļūst arī mitrāks gaiss, kam atdziestot līdz -18 grādiem, veidojas apledojums. Eksperts uzsver, ka ar šo problēmu nesaskaries tie, kuru ledusskapī iestrādāta tehnoloģija No Frost.

5. Pievērs uzmanību ierīces energoefektivitātei. Ja apsver domu iegādāties jaunu elektroierīci, iepazīsties ar informāciju par tās energoefektivitātes klasi. Patēriņa atšķirību noteikti jutīsi, ja salīdzināsi ierīci, kuras modelis tirgū ir 1-2 gadus vai ilgāk par 5 gadiem. “Ierīces atmaksāšanās laiku var aprēķināt, aplūkojot energoefektivitātes marķējumu. Piemēram, vienādas ietilpības ledusskapjiem patēriņš var atšķirties pat par 50 kWh gadā, kas 10 gados veidos jau 500 kWh, un tās, protams, ir papildus izmaksas. Tāpat gan jāmin, ka jaunās iekārtas būs klusākas, un arī temperatūras noturēšana būs stabilāka, nekā salīdzinot ar vecākām iekārtām,” uzsver A. Tukulis.
[1] Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību energoresursu aptaujas dati