Šī brīža sodu sistēma par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā nav pietiekami motivējoša, lai autovadītāji pie auto stūres reibumā nesēstos. Tāpēc jāmeklē papildus risinājumi, uzskata “A.Medical” pārstāvis Zintis Feldmanis.
Daudzās pasaules valstīs jau vairāku gadu garumā darbojas brīvprātīgā Interlock programma, veiksmīgi palīdzot cīņā ar autovadītājiem, kuri transportlīdzekļus vada alkohola reibumā. Jau drīzumā to plānots ieviest arī Lietuvā.
“A.Medical” pārstāvis Zintis Feldmanis: “Daudzās Eiropas valstīs Interlock ir obligāta prasība sabiedriskā transporta autovadītājiem, īpaši, kas pārvadā bērnus. Šādas programmas ieviešana Latvijā būtu nozīmīgs solis gan profilaksei, nepieļaujot iespēju, ka sabiedrisko transportu var vadīt cilvēks, kas atrodas reibumā, gan arī kā ierobežojošs faktors tiem autovadītājiem, kuri sodīti par auto vadīšanu reibumā,” Z. Feldmanis.
Saskaņā ar Valsts policijas statistikas datiem, pērn kopumā bijuši 4566 ceļu satiksmes negadījumi. 258 gadījumos tie izraisīti, jo spēkrata vadītājs atradās alkohola reibumā vai apreibinošu vielu ietekmē. Savukārt, ik gadu dzērumā pie stūres tiek pieķerti tūkstošiem autovadītāju, un, saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju, biežāk tie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
Somijā daudzi autovadītāji turpina izmantot Interlock arī pēc soda termiņa beigām
Daudzās pasaules valstīs jau vairāku gadu garumā darbojas Interlock programma, veiksmīgi palīdzot cīņā ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas ieviesa brīvprātīgo Interlock programmu bija Somija un tās piemēram sekojušas arī citas valstis.
Somijas pētījums rāda, ka 31% aptaujāto uzskata Interlock programma par nepieciešamu, tā palīdz labāk izvērtēt savus alkohola lietošanas paradumus. Kā arī pētījums izceļ pašu svarīgāko – vadītājam ir iespēja turpināt vadīt automašīnu, – šādu priekšrocību uzsvēra 95% programmas dalībnieku, īpaši nozīmīgi tas ir tiem, kuri pelna iztiku, strādājot par pārvadātājiem. Šādas programmas ieviešanas gadījumā ieguvēji ir gan tie, kuri paši ir šoferi, gan tie, kuri ikdienā ir pakļauti vadītāja godaprātam. Piemēram, sabiedriskajā transportā pasažieri varēs justies droši, jo zinās, ka vadītājs ir veicis izelpas testu pirms uzsācis braukšanu.
“Citu valstu pieredze liecina, ka Interlock programmai ir vairāki pozitīvi aspekti. Piemēram, Somijā veiktais pētījums parādīja, ka daudziem dalībniekiem iesaistīšanās programmā likusi pārdomāt savus alkohola lietošanas paradumus. Tāpat aptaujātie atzinuši, ka turpinās izmantot Interlock arī pēc tiesas noliktā termiņa. Daudzi transportlīdzekļa vadītāji “sadraudzējas” ar savu Interlock, daži pat ierīci nosauc vārdā, lai būtu vieglāk pierast pie lietošanas, ” tā Z. Feldmanis.
Brīvprātīga izvēle – zaudēt tiesības uz noteiktu termiņu vai Interlock?
Šobrīd, vadītājs, kurš pieķerts vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, tiek sodīts ar kādu no sekojošiem soda veidiem: naudas sodu, transportlīdzekļa konfiskāciju, cietumsodu, kā arī vadītāja apliecības zaudēšanu uz noteiktu laiku.
“Labs piemērs ir Austrālija, kur pagājušajā gadā tika ieviesta Interlock programma. Tā darbojas uz brīvprātības principa. Nevienam vadītājam, kurš pieķerts vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, nevar uzspiest dalību programmā. Bet viņam tiek dota izvēle – vadītāja tiesību zaudēšana uz noteiktu termiņu, kas ir ne mazāks kā pieci gadi, vai Interlock uzstādīšana transportlīdzeklī. Uzstādot Interlock, tiesības ir iespējams atgūt ātrāk. Aizpildot visas nepieciešamās prasības, - obligāta tikšanās ar ārstu, sertificēta Interlock ierīces uzstādīšana, apstiprināta dalība programmā tiesības tiek atjaunotas, piemēram, jau pēc 12 mēnešiem un papildus 12 mēnešus automašīnā jābūt uzstādītam Interlock. Laika periodu nosaka tiesa, vērtējot pārkāpuma smagumu. Gadījumos, ja autovadītājs pārkāpj noteikumus, dalība tiek apturēta, un vadītājs zaudē autovadīšanas tiesības uz vairākiem gadiem. Tomēr pastāv iespēja dalību programmā atjaunot, bet iepriekš pavadītais laiks nesummējas, un dalība sākas no jauna,” papildina Z. Feldmanis.
Tā kā dalība programmā ir brīvprātīga, administratīvās un Interlock uzstādīšanas izmaksas sedz pats autovadītājs.
Kas ir Interlock?
Interlock ir profesionāls alkometrs, kura lietošana Eiropā ir oficiāli atzīta. Tā darbības princips ir vienkāršs. Automašīnu, kurā ir uzstādīts Interlock, nav iespējams iedarbināt pirms netiek veikts izelpas tests. Gadījumā, ja izelpā uzrādās alkohols, automašīnu nevar iedarbināt, bet pēc 15 minūtēm tests jāveic atkārtoti. Ja viss ir kartībā, vadītājs var uzsākt braukšanu. Braukšanas laikā Interlock ierīce lūdz veikt atkārtotu testu, lai izslēgtu gadījumus, kad alkoholu tiek lietots, vadot automašīnu. Visi testi tiek reģistrēti, un, veicot regulāru pārbaudi ik pēc 60 – 90 dienām, tie tiek izskatīti, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Analizējot iesniegtos datus, tiek nolemts autovadītājam programmas laiku samazināt vai pagarināt.
Saskaņā ar Interlock ražotāju Drager sniegto informāciju, šobrīd Interlock programmu izmanto sekojošās valstīs: Argentīna (Buenosairesā Interlock ir uzstādīts īsās distances sabiedriskajos autobusos), Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Somijā, Francijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV.
