2017.gadā Latvijā bijis līdz šim mazākais uz ceļiem bojāgājušo skaits 28

Foto: iAuto.lv

Satiksmes Ministrija | 8.janvāris 2018 10:09

2017.gads kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem, jo sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits – 134 cilvēki, kas ir par 15% mazāk nekā 2016.gadā. Tāpat pērn bija rekordzems bojāgājušo gājēju skaits – 50, un to skaits samazinājies par 9% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Latvija pēdējos gados ir viena no ES līderēm ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā. 158 bojāgājušo 2016.gadā bija zemākais rādītājs valsts vēsturē un bojāgājušo skaita samazinājums par 16% salīdzinājumā ar 2015. gadu bija ceturtais straujākais bojāgājušo skaita kritums ES.

Iepriekšējos 20 gados ir veikti būtiski pasākumi, lai ievērojami samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, t.sk. pilnveidoti un nozīmīgi pastiprināti normatīvie akti, ieviesta pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, ieviestas jaunas satiksmes drošību kontrolējošās tehnoloģijas (stacionārie un pārvietojamie fotoradari), veikti infrastruktūras uzlabojumi un organizētas izglītojošās drošības kampaņas.

Šo komplekso darbību rezultātā kopš 2000. gada ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem samazinājies četras reizes - no 635 bojāgājušajiem 2000. gadā līdz 134 bojāgājušajiem pērn. Savukārt ceļu satiksmes negadījumos ievainoto skaits šajā laika periodā ir samazinājies par 9% (5402 ievainotie 2000. gadā un 4942 ievainotie 2017.gadā).

Pateicoties satiksmes drošības kampaņām, kas maina cilvēku apziņu un uzvedību ceļu satiksmē, piemēram, drošības jostu lietotāju skaits automobiļa priekšējā sēdeklī ir sasniedzis 81%. Savukārt alkohola reibumā izraisītajās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2017.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu samazinājies septiņkārtīgi.

Kaut arī pieejamie dati liecina par ievērojamu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumu, to apjoms uz miljonu iedzīvotāju vēl aizvien ir viens no augstākajiem ES, tādējādi atbildīgajām institūcijām ceļu satiksmes drošības uzraudzības un kontroles jomā joprojām ir jāplāno intensīvs darbs.

Zinošs autovadītājs, drošā transportlīdzeklī
Virzoties uz kopējo mērķi – uzlabot satiksmes drošību – ne mazāk svarīgs ir topošo autovadītāju
apmācības un pārbaudes process, kura teorētiskā un praktiskās braukšanas sadaļa tiek nemitīgi pilnveidota. Kā vienu no pēdējiem jaunumiem var minēt video jautājumu ieviešanu eksāmenos no 2018. gada pavasara, kas mudinās autovadītājus laikus prognozēt un atpazīt bīstamas satiksmes situācijas, kā arī prasmes rīkoties šādās situācijās, kā arī citu risku novērtēšana un iespējamu ceļa satiksmes negadījumu novēršana.

Droša satiksme nav iedomājam bez droša auto, tāpēc tehniskajā apskatē tiek ieviestas jaunākās un modernākās tehnoloģijas, Papildus tam ikdienā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, savukārt, lai veicinātu autovadītāju izpratni par drošu auto, jau sešus gadus visā apskates stacijās tiek organizēti “Tehniskās apskates nakts” pasākumi.

Infrastruktūras uzlabojumi
Lai uzlabotu satiksmes drošību pēdējos gados ir veikti arī ievērojami ieguldījumi valsts autoceļu infrastruktūrā, kā arī rīkotas izglītojošās kampaņas par autoceļu segumu specifiku dažādos gadalaikos un drošas braukšanas ieteikumiem.

Pateicoties ieguldījumiem valsts autoceļu remontdarbos, kopš 2012,gada par 22% ir palielinājies labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars. Ja 2012.gadā šādā stāvoklī bija 35% valsts galveno autoceļu, tad 2017.gadā tie jau bija 57,3%. Tieši galvenie autoceļi ir visvairāk noslogotie un uz tiem ir lielākā satiksmes intensitāte.

Veicot remontdarbus valsts autoceļu tīklā, pieejamā finansējuma robežās tiek uzlabota satiksmes drošība vietās un posmos, kur regulāri fiksēti ceļu satiksmes negadījumi, vai ir reģistrēti tā saucamie “melnie punkti”. Autoceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros tiek pārbūvēti krustojumi, izbūvēti apļveida krustojumi, likvidēti kreisie pagriezieni, veikti citi infrastruktūras uzlabojumi.

Pieejamo līdzekļu robežās tiek ierīkoti arī apgaismoti gājēju un velosipēdistu ceļi, tādā veidā paaugstinot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, jo tiek atdalīta transporta un velosipēdistu un gājēju satiksme.

Realizējot lielāko pēdējo gadu autoceļu attīstības projektu – Ķekavas apvedceļu – tiks būtiski uzlabota satiksmes drošības situācija uz Bauskas šosejas, kā arī tiks uzlaboti satiksmes apstākļi deviņās vietās, kas ir “melno punktu” reģistrā.

Uzlabojot satiksmes drošību uz šosejas Tīnuži – Koknese (P80), kur bija vērojams liels frontālo sadursmju skaits, 2016.gadā tika izveidotas akustiskās ribjoslas, kuras informē autobraucējus ja tie iebrauc pretējā braukšanas joslā. Šādu marķējumu plānots ieviest arī citos autoceļu posmos.

Kontrole uz ceļa
Viens no efektīvākajiem instrumentiem kā uzlabot drošību uz ceļiem ir regulāra satiksmes dalībnieku kontrole uz ceļa. To var nodrošināt gan ar stacionāro, gan ar pārvietojamo fotoradaru palīdzību. Nākamgad Latvijā uz ceļiem darbosies jau 100 stacionārie fotoradari. Tāpat pozitīvu ietekmi uz satiksmes drošību devusi Valsts policijas netrafarēto auto iegāde, kas jau samazinājusi kopējo satiksmes plūsmas ātrumu, kā arī palīdz cīņā ar agresīviem šoferiem.

 
Visi komentāri
 
ZAZ962 8.janvāris 2018 10:34
4 0 Atbildēt

BEt Igaunijā-48.Raimonds atkal varēs kaunēties.

LMT 8.janvāris 2018 13:03
1 0 Atbildēt

Krapsis var godam uzvilkt dūmu!

wes 8.janvāris 2018 14:17
5 14 Atbildēt

Pievēriet uzmanību- sitācijas novērtēšanā vispirms tiek minēti represīvie pasākumi, tikai pēc tam- infrastruktūra. IR JĀBŪT OTRĀDI!!! Kad valsts ir izveidojusi apstākļus drošai braukšanai, sākot ar ceļa nomaļu apzīmējumu, beidzot ar apļveida kustības ieviešanu tur, kur nejēgā izvietoti luksofori(apvedceļš Salaspils virz.), tikai tad tā var sodīt par šīs infrastruktūras lietošanas noteikumu pārkāpšanu...Kā tas ir Zviedrijā u.c. ne ačgārnajās valstīs!

viencexperc 8.janvāris 2018 14:42
16 4 Atbildēt

vienalga kā. Kaut vai izķert agresīvos braucējus un salikt tos cietumā. Galvenais ka rezultāts.

wes 8.janvāris 2018 14:50
0 0 Atbildēt

Dzelžaina loģika! Ja Igaunijā 48, tad sanāk ka tur pusvalsts sēž cietumā?

Palaidniex 8.janvāris 2018 14:58
11 1 Atbildēt

Posmā Tallina - Tartu ir VISMAZ 10-12 FOTORADARI!

Cietmā neviens nesēž, bet represīvie pasākumi, kaut vai cirtiens pa maku, darbojas lieliski!

Prāva daļa savādāk nesaprot!

Te tak nesen bija viens vaimanologos, kurš uzskatīja, ka, ja nesoda, tad uz jūrmalu braukalēt kamēr zaļš gar acīm metas neko nemaksājot, bet kad piestādīja pa pilnu programmu uzreiz ieslēda vaimanoloģiju, kā arī te vbija vesels pulks ar padomdevējiem, kuri meklēja caurumu likumdošanā, normatīvos un kur tik vēl ne...

www.delfi.lv/aculiecinieks....d?id=49611601

Tas ir tikai piemērs, lai gan tas nav tieši saistīts ar satiksmes drošību, bet kā labi audzinošs piemērs der lieliski!

15.00 8.janvāris 2018 15:05
5 7 Atbildēt

Narvas tuvumā (Johvi-Narva), ja pareizi atceros, arī kādi 6-8 stacionārie - tāpēc vien tur braukt negribas

msh 8.janvāris 2018 19:54
5 1 Atbildēt

Nu tad iemācies braukt. Tu, acīmredzot, esi no tiem, kam netīra sirdsapziņa un tāpēc gar radariem velkas - mani personīgi šitā dabas parādība uzjautrina.

msh 8.janvāris 2018 19:59
0 0 Atbildēt

Jābūt otrādi? Ar šībrīža infrastruktūru pietiek lai būtu daudz muļķu, kuri skatītos uz visādiem ierobežojumiem uz pirkstiem - teiksim, iedomājas ka apdzīvota vieta beidzas nevis aiz attiecīgas zīmes, bet tad, kad šī zīme ir saskatāma, vai, ja mašīnā ir laba skaņas izolācija un degvielas patēriņš neuztrauc, uzskatīt ka normāls ātrums ir +10- + 20 robežās - ko tu vēl gribi - regulārus +30, +40, uz lielajām šosejām vairāk - vairāk lidotāju kas agresīvi visus apdzen, pretībraucošajiem lienot purnā - vēl vairāk visādus kreisās joslas lēnbraucējus un labās joslas lidotājus un slalomistus - ?

Zemesgramata 8.janvāris 2018 14:50
3 3 Atbildēt

Cilvēki izbrauc no valsts peļņā, tāpēc samazinās šī stastitika

Palaidniex 8.janvāris 2018 14:59
2 0 Atbildēt

Tad jau degvielas tirgotājiem būtu bijis baisi jāvaimanā par krītošos patēriņu...

Zemesgramata 8.janvāris 2018 17:53
0 2 Atbildēt

Dus lielāko peļņas daļu sastāda burgeru ēdāji un pārvadātāji.

anonimikis 8.janvāris 2018 17:54
4 10 Atbildēt

cilvēki izbrauc no valsts, bet burgeru ēdāju paliek vairāk?

Pļurkt 8.janvāris 2018 19:57
7 1 Atbildēt

Tie kas bija spiesti izbraukt no valsts burgerus tā pat neēda!

GTD2 8.janvāris 2018 15:01
2 2 Atbildēt

tiešī tā ne tikai bojāgājušo skaits mazākais, bet arī mazākais iedzīvotāju skaits, par to gan statistika klusē

Vernons 8.janvāris 2018 15:54
0 2 Atbildēt
650 8.janvāris 2018 16:45
0 0 Atbildēt

Vai tajā Grafikā itin/pilnīgi/visi/uzreiz kkur ārpusē esošie tiek uzreiz automātiski/objektīvi uzskaitīti kā "nepiederoši" LV aktuālajam iedzīvotāju skaitam? Arī visi tie neoficiālie un pagaidu izbraucēji?

Palaidniex 8.janvāris 2018 16:11
2 0 Atbildēt

Kaut kā baigi ikdienā nenovēroju baiso sliktumu no iedzīvotāju skaita izmaiņām. Neskatoties uz to, ka cilvēku paliek mazāk - pirktspēja kaut kā nesamazinās, pat aug.

papētot emigrācijas plūsmas un esošā iedzīotāju skaita nacionālā sastāva izmaiņas, bilde vairs tik bēdīgi neizskatās...

Labuma meklētāju ikvienā tautā ir bijis gana. Es pat nevaru iedomāties, kas notiktu, ja parautu KF iedzīvotājiem iespēju strādāt bez vīzas dajebkur Eiropā... Un tas viss neskatoties uz totālu svešvalodu nezināšanu...

Zemesgramata 8.janvāris 2018 17:50
0 1 Atbildēt

Ļoti,ļoti daudzi dotos pie mums (ES)

Moldāvi jau sen kārto Rumānijas pases. Valoda līdzīga.

Es arī nesūdzos par to,ka cilvēku paliek mazāk. Daļēji to rocību var skaidrot ar emigrantu naudas dotācijām un. Uz cilvēkresursu deficīta rēķina paceltajam algām palikušajiem.

Pļurkt 8.janvāris 2018 19:55
4 1 Atbildēt

Nu re cik labi! Ministreļi varēs sist pie krūts un aurot, ka ieviešot radarus rādītāji samazinājās. Tātad - jabliež vien nākamā partija radaru augšā!

msh 8.janvāris 2018 20:32
4 1 Atbildēt

Manis pēc lai ir fočētājs ik pēc 5 km un trijkājis ik pēc 20 km - mani tas neuztrauc. Tevi tas uztrauc? Ja jā, kāpēc?

650 9.janvāris 2018 16:01
1 0 Atbildēt

msh, nu Tev gan laba dzīve- skatos ka tevi itin nekas neuztrauc.Protams, trijkāji uzbudina tikai galēji atsaldētos bandītus un par pašu to t.s. "autoceļiem paredzeto līdzekļu izlietojuma algoritmu" vienkāršajiem/regulārajiem braucējiem nedz sajēgas, nedz ieteikumu nav un nevar būt. Piemēra peec Tu varētu mums (laukus neredzējušajiem Lo-hiem) izskaidrot ,piem, kāds ir ceļu "INFRA-struktūras" aktuālais stavoklis šobrīd piem Liepājas apriņķī, ar kuru Tev personīgi (iespējams) kaut kāda saistība laikam tomēr ir.Paskaidro lūdzu man, piem, kas/kā notiek tumsā uz tādiem Lielceļiem aka Priekule-Vaiņode (reku nupat nesen daļēji at-renovēts), Bārta-Grobiņa, Grobiņa-Pāvilosta, Grobiņa-Aizpute (posms no A9 līdz Rokasbirzei).Tas nav tipa ka likvidējamo sarakstā iekļaujamie, kur 3 cilvēki 4 dienās izbrauc- tie ir asfaltēti lielceļi, ko ikdienā viss tas rajons aktivi lieto..Pastāsti, vai konkrēti Tu zini, cik gab atstarojošu ceļastabiņu ir uzstādīti posmā Priekule-Vaiņode, kur vakaros stirnas un brieži pa ceļu vazājas vairāk nekā automobīļi.Es piem zinu- apaļš/konkrēts skaitlis tur ir. Bet tas taču ir plika bezjēdzīga kasīšanās, uz ceļa tak galvenais ir fotoaparāti un tagad arī reku būs "elektrificētā kvazimetroxyjuinfrastruktūra", kuru mums te aizvakar vienā rakstā labi ļaudis par nieka 8,5mioeur sola uzstādīt,vai ne?

msh 12.janvāris 2018 21:13
0 0 Atbildēt

Priekš kam tos stabiņus vispār vairs vajag uzstādīt? Kaut kā sen nav bijis tāds putenis kad tie stabiņi būtu reālu labumu devuši, būtu labāk to stabiņu vietā uz tevis minētajiem ceļiem kādas bedres salāpījuši...

jucis 9.janvāris 2018 10:16
0 0 Atbildēt

atslaabsti bomzi ;)) cilveeki kas pie katras izdeviibas nodirs valdiibu pasi ir antinji, fakts

jucis 9.janvāris 2018 10:13
0 0 Atbildēt

Bezjedzigs komentars! Tas pats kas pateikt ka vajag medicinai novirzit 100 miljardus un tad ta tiks sakartota! Jautajums ir ka samazinat bojagajuso skaitu ar pieejamajiem lidzekliem, nevajag fantazet talak par so. Fotoradari vismaz nes pelnu kuru pec tam var izmantot infrastrukturai ja kas.

anonimikis 9.janvāris 2018 11:18
0 0 Atbildēt

Tiklīdz parādīsies autonomie automobiļi, nebūs vairs nekādu problēmu uz mūžu noņemt tiesības pašam vadīt auto dzērājiem un agresīvajiem braucējiem.

Kanibaals 9.janvāris 2018 21:17
0 0 Atbildēt

Ziema tad tā arī neiestājās, bet sev uz pleca uzsit. Varbūtībai nav atmiņas, pāris smagākas avārijas vai kailsals un atkal visa statistika sabojāta. CSDD kopš avārijas uz P80 blakus radaram arī vairs nestāsta pekstiņus ka vietās, kur radari neesot avāriju.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Veiksmīga izvairīšanās (+ VIDEO) 9

Vieglās automašīnas vadītājs veiksmīgi izvairās no autobusa, kas gandrīz uzgāžas tam virsū. Lasīt vairāk

 

Honda modernizējusi krosoveru CR-V (+ FOTO) 6

Honda modernizējusi krosovera CR-V versiju Ziemeļamerikas tirgum. Galvenais jaunums – hibrīdmodelis tagad arī šim reģionam. Lasīt vairāk

 

Eksperti: Latvija nedrīkst pārvērsties par “netīra” transporta un “šrotu zemi” 27

Latvijas uzņēmējiem un iesaistītajām valsts institūcijām ir jāīsteno nopietnu pasākumu komplekss, lai pēc dažiem gadiem izvairītos no draudošajām sankcijām par klimata mērķu nesasniegšanu transporta jomā. Lasīt vairāk

 

Volkswagen ID.3 jau ir, ID.4 ieradīsies pavasarī (+ FOTO) 2

Vācu Autobild.de uzzinājis, kas būs nākošais Volkswagen pilnībā elektriskais modelis un, kad tas ieradīsies. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti