Cookie Consent by Free Privacy Policy Generator

Tikai 66% šoferu vada auto katru dienu, liela daļa brauc tikai reizi nedēļā vai retāk 2

 

Foto: Publicitātes foto

Miltton Latvia | 15.novembris 2024 9:02

Pieredze un prakse būtiski ietekmē autovadīšanas prasmes – jo biežāk cilvēks vada automašīnu, jo lielāka ir iespēja, ka viņš vai viņa uzkrāj pieredzi un izkopj savas braukšanas prasmes, pielāgojoties dažādiem ceļa apstākļiem un situācijām.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka tikai 66% šoferu vada auto ik dienas, 24% to dara pāris reizes nedēļā, 6% - reizi nedēļā, 2% - reizi mēnesī, bet vēl 2% - retāk kā reizi mēnesī. Vīrieši pie auto stūres sēžas biežāk nekā sievietes, piemēram, 72% vīriešu norādījuši, ka vada auto katru dienu, kamēr sievietes šādu atbildi sniedz tikai 59% gadījumu.

“Regulāra braukšana palīdz uzturēt reakcijas ātrumu, orientēšanās spējas un prasmi kontrolēt transportlīdzekli sarežģītās situācijās, piemēram, uz slideniem ceļiem, intensīvas satiksmes vai nelabvēlīgu laika apstākļu laikā. Tie, kuri vada auto reti jeb sabiedrībā dēvēti arī par svētdienas braucējiem, var zaudēt daļu prasmju, kas var ietekmēt viņu reakcijas spējas un pārliecību pie stūres, īpaši sarežģītākos apstākļos,” skaidro Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.

Viņš piebilst, ka “jāņem vērā, ka arī cilvēki, kuri bieži vada auto, var neapzināti ieviest braukšanas kļūdas vai sliktus ieradumus, ja apmācība bijusi ļoti sen vai nav bijusi pieredze drošas braukšanas kursos. Drošas braukšanas kursi un prasmju pilnveide var palīdzēt uzlabot braukšanas iemaņas neatkarīgi no tā, cik bieži cilvēks ikdienā vada auto.”

Autovadīšanas biežums būtiski atšķiras dažādās vecuma grupās, piemēram, vecumā no 40 līdz 59 gadiem ikdienas autovadīšanas rādītāji ir visaugstākie, sasniedzot 76%, kas norāda uz augstāku nepieciešamību vai pieradumu vadīt automašīnu katru dienu. Savukārt jaunākajā vecuma grupā (18–29 gadi) ikdienas autovadīšana ir salīdzinoši zemāka – tikai 55%, un biežāk tiek izmantota iespēja vadīt automašīnu pāris reizes nedēļā (27%). Grupā virs 60 gadiem ikdienas autovadīšana samazinās līdz 57%, bet pieaug to vadītāju īpatsvars, kuri auto izmanto dažas reizes nedēļā (32%).

Arī autovadīšanas biežums dažādos reģionos liecina par būtiskām atšķirībām. Rīgā ikdienas autovadīšana ir retāka, nekā citur Latvijā – tikai 56% rīdzinieku vada automašīnu katru dienu, kamēr citos reģionos šis rādītājs ir augstāks, sasniedzot 71% Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Rīgā salīdzinoši vairāk autovadītāju izvēlas izmantot automašīnu pāris reizes nedēļā (30%), iespējams, pateicoties plašākām sabiedriskā transporta iespējām un citiem mobilitātes risinājumiem. Pierīgā 67% iedzīvotāju vada auto katru dienu – tas ir augstāks rādītājs, nekā Rīgā, bet nedaudz zemāks, nekā reģionos ārpus galvaspilsētas.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2024. gada rudenī piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.

 

 
Visi komentāri
 
Jūrmalnieks 15.novembris 2024 9:26
1 1 Atbildēt

Kārtējais minimālais uz papīra atrakstamais pētijuma pasūtījums, kur pētijums veikts, skaisti uzrakstīts un nauda nokāsta...

Kas ir 1000 iedzīvotaju uz kopējo autobraucēju fona? 

 Jeb cik varēja atrast tad Latvijā ~880tūkstošiem iedzīvotaju ir derīga autovadītāju apliecība. 👌 

😐 Tiešām pēdejos gados visi šie ''pētijumi'' ir tik bezjēdzīgi, jo uzrunā pašu mazako minimumu, bet uzraksta par visu valsti...

Kur problēma bija caur csdd e-sistēmu ikkatram atsūtīt vēstulīti uz e-pastu(vai deklarēto), ka ja vēlies, ieejot sistēmā, varētu līdz 'x datumam' atbildēt?

 Protams visi neatbildetu, bet tad dati vismaz būtu ticami, domāju, ka pārsniedzot 100k respondentu slieksni, kas jau būtu patiesi vērā ņemams apkopojums!

 Nevis šis pasūtījuma-naudas apgūšanas sviests.

... 15.novembris 2024 10:11
2 1 Atbildēt

1000 tiek izmantots visās valstīs neatkarīgi no to lieluma. Ar 1000 respondentiem pētnieki var iegūt kļūdas robežu apmēram +/-3% pie 95% ticamības līmeņa. Pēc 1000 jau iestājas plato rezultātos — nav baigā nobīde vai ir 1000 vai 10000 respondenti atbildējuši. Tādēļ tas konkrētais daudzums tiek izmantots, kas ļauj arī izmaksas samazināt un rezultāts nepasliktinās.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Gandrīz 454 km/h – 14 miljonus vērtais Bugatti W16 Mistral uzstāda pasaules ātruma rekordu

Bugatti W16 Mistral uzstādījis jaunu pasaules ātruma rekordu automobiļiem ar atvērtā tipa jumtu. Tagad tas ir 453,91 km/h. Lasīt vairāk

 

Latvijā ražos raķetes dronu notriekšanai (+ VIDEO) 1

Pretgaisa aizsardzības raķetes ir dārgas un maz pieejamas, tāpēc uzņēmums “Frankenburg Technologies” nolēmis sākt tās ražot pats. Uzņēmums jau darbojas Igaunijā, Ukrainā un Latvijā, pirmie testi jau veikti un prototipi top. Gūta pārliecība, ka jau nākamgad varētu sākt ražot raķetes tirdzniecībai. Un ražošana iecerēta Latvijā. Lasīt vairāk

 

Kas ir hidrotrieciens, kā tas rodas un kādus bojājumus spēj nodarīt ? (+ VIDEO) 7

Kas draud iekšdedzes automobiļiem, ja peļķe ceļā izrādījusies dziļāka nekā gaidīts? To TV Autoziņām skaidro Auto Bassadone servisa tehniskais speciālists Edgars Lulle. Lasīt vairāk

 

Par ātruma pārsniegšanu policija trim autovadītājiem atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības (+ VIDEO) 12

Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki aizvadītās nedēļas izskaņā, 8. novembrī, veicot ikdienas satiksmes uzraudzību Rīgas ielās, konstatēja vairākus autovadītājus, kuri apdzīvotā vietā rupji pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti