Zemkopības ministrijā tuvāko mēnešu laikā taps priekšlikumi, kā uzlabot Kopējo lauksaimniecības politiku, pēc kuras izmaksā Eiropas piešķirto atbalstu zemniekiem. Būtiskākās izmaiņas gan iespējamas vien no nākamā gada. Kopā ar priekšlikumiem par birokrātijas mazināšanu izskan ieteikumi gan precīzāk nodefinēt mērķus, kas būtu jāsasniedz ar šo naudu Latvijas lauksaimniecībai kopumā, gan to, ka vairāk būtu jāstiprina mazas un vidējas saimniecības.
Latvijas lielākajās saimniecībās atbalsts par platībām ir pat tuvu miljonam gada laikā. Tas gan pērn samazinājies, un iespējams, ir vēl viens neapmierinātības iemesls.
Formāli platību maksājumiem ir uzlikti griesti – 100 000 eiro vienai saimniecībai. Taču samazinājumu nepiemēro, ja summai, kas pārsniedz griestus, pretī ir pierādāmi izdevumi par darbinieku algām un nodokļu nomaksu. Vai pievienoties šādam izņēmumam, bija katras dalībvalsts ziņā, un Latvija izvēlējās par labu lielsaimniecībām.
Zaibis bizness, izpērc zemi, un saņem platību maksājumus, kasi pēcpusi!
Varbūt labāk maksāt tiem, kas var piedāvāt cenu ziņā konkurētspējīgu pārtiku un nodrošināt mūs ar vietējā ražojuma lauksaimniecības produktiem?
Problēma slēpjas globālajā subsīdiju ainā, tīri subsīdiju dēļ ASV un Ķīna ir pirmrindnieces pārtikas ražošanas cenu ziņā ...
Atņemsi LV subsīdijas, un drīz lauksaimnieku te vairs nebūs vispār kā sugas ... tā ir tāda pilnīgi no lielvalstu un ES puses sačakarēta brīvā tirgus "fīča" , kaut gan to saukt par brīvo tirgu ir pricipā aplami ... un ne tikai lauksaimniecībā !!!!
Visa pirmssākumi meklējami verdzības atcelšanā un koloniālās ēras beigās. Kad atklājās, ka bez kolonijām un vergiem, pārtika kļūst dārga. Strādniekiem jāmaksā, bet ja ir nelabvēlīgs gads, strādniekiem jāmaksā tik un tā, kredīti jāmaksā tik un tā.
Var iztikt arī bez subsīdijām, tikai tad vajag nodarbināt ieceļojošos no Sīrijas un Ukrainas.