Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

JAUNĀKIE VIDEO NO UKRAINAS mūsu Telegram kanālā šeit >>> seko https://t.me/iAutolv un raksta apakšā.

Īsi pēc tam televīzijas kanāls "Doždj" vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas pienāk ziņas par sprādzieniem.

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un ka tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses.

Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu, un brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie smagām sekām.

"Tagad daži ļoti svarīgi vārdi tiem, kam varētu rasties kārdinājums iejaukties no malas esošajos notikumos: lai kas mēģinātu mums traucēt vai, vēl jo vairāk, radīt draudus mūsu valstij un tautai, tam jāzina, ka Krievijas atbilde būs tūlītēja un novedīs jūs pie tādām sekām, ar kādām jūs savā vēsturē vēl neesat saskārušies. Mēs esam gatavi jebkādai notikumu attīstībai. Visi nepieciešamie lēmumi ir pieņemti. Ceru, ka mani sadzirdēs," uzsvēra Putins.

Viņš apsūdzēja ASV un to sabiedrotās, ka tās ignorējušas Krievijas prasību nepieļaut Ukrainas iestāšanos NATO un piedāvāt Maskavai drošības garantijas.

Putins sacīja, ka Krievijas militārās operācijas mērķis ir nodrošināt Ukrainas "demilitarizāciju" un ka visi Ukrainas karavīri, kas noliks ieročus, varēs droši atstāt kaujas zonu.

"Aicinu jūs nekavējoties nolikt ieročus un doties mājās. Visi Ukrainas armijas karavīri, kas izpildīs šo prasību, varēs netraucēti atstāt kaujas darbību zonu un atgriezties pie savām ģimenēm," teica Putins.

"Visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu pilnībā gulsies uz Ukrainas teritorijā valdošā režīma sirdsapziņas," atzīmēja Putins.

"Esmu pārliecināts, ka uzticamie Krievijas bruņoto spēku virsnieki un kareivji profesionāli un vīrišķīgi izpildīs savu pienākumu," sacīja Putins.

Jau ziņots, ka Kremļa administrācija trešdien publiskoja ieganstu iebrukumam Ukrainā, paziņojot, ka Donbasa "tautas republiku" vadītāji ir lūguši Krievijas prezidentam Putinam "palīdzību", lai ''atvairītu agresiju'' no Ukrainas armijas puses.

Pēc Putina ceturtdienas rītā teiktā paziņojuma, ka tiek sākts uzbrukums Ukrainai, notikuši sprādzieni Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, vairākās pilsētās līdzās Donbasa frontes līnijai un jūru krastos.

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls "Doždj" vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Ziņas par eksplozijām pienāk arī no Harkovas, Mariupoles un Odesas.

Laikraksts "Ukrainska pravda" ziņo, ka tiek apšaudīti militārie objekti visā Ukrainā.

"Raķešu "Grad" triecieni notiek gar visu robežu - no Luhanskas līdz Žitomirai," laikrakstam sacījis informēts avots.

Tiek ziņots, ka Krievijas Melnās jūras flote sākusi desanta operāciju Azovas jūrā un Odesā, izsēdināts desants Mariupolē. Mikolajevā ir lieli ugunsgrēki, bet Harkovā iznīcinātas raķetes un artilērijas bruņojums.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis, ka tiek doti triecieni militārajiem objektiem Kijevā, Harkovā un Dnipro.

Četri spēcīgi sprādzieni notikuši netālu no Donbasa frontes līnijas Kramatorskā, kur atrodas Ukrainas austrumdaļas militārās operācijas zonas faktiskā galvaspilsēta.

Ukraina slēgusi gaisa telpu civilajām lidmašīnām, un ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apliecināja, ka pret Ukrainu izvērsts "vispārējs uzbrukums".

Notiek "Krievijas militāra uzbrukuma operācija, lai iznīcinātu Ukrainas valsti", teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Mūsu aizstāvji ir gatavi atvairīt valsti agresoru un darīs visu, kas ir viņu spēkos, lai aizsargātu Ukrainas zemi," teikts paziņojumā, mudinot Rietumus nekavējoties noteikt jaunas sankcijas Krievijai.

24. februārī Latvijā ieradušies pirmie 40 ASV armijas
173. gaisa desanta brigādes karavīri, demonstrējot ASV
apņemšanos aizstāvēt NATO sabiedrotos un stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Kopumā uz Latviju plānots pārvietot vairāk nekā 300 ASV karavīru.

Krievijas armijas raķešu uzbrukums dažādām Ukrainas pilsētām.

Krievijas armijas helikopteru iebrukums Ukrainā

JAUNĀKIE VIDEO NO UKRAINAS mūsu Telegram kanālā šeit >>> seko https://t.me/iAutolv

PAPILDINĀTS plkst.14.00 Krievijas spēki ar kaujām pārrāvuši Baltkrievijas-Ukrainas robežu un iegājuši Kijevas apgabalā

Ukrainas robežsardzes dienests paziņojis, ka Krievijas spēki ceturtdien ar kaujām pārrāvuši Baltkrievijas-Ukrainas robežu un iegājuši Kijevas apgabalā.

Robežsardzes vienības pārkārtojas uz rezerves pozīcijām un darbojas koordinēti ar Ukrainas armiju un nacionālo gvardi, pavēstīja dienests.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka tiek sākts Krievijas uzbrukums Ukrainai.

Atbildot uz uzbrukumu, Ukraina sarāvusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Krievija Ukrainā veic triecienus militārās infrastruktūras objektiem un lidlaukiem, ceturtdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs, situāciju raksturojot kā kontrolējamu.

Ukrainas apgabali līdzās ziemeļu robežai ar Baltkrieviju un Krieviju pakļauti artilērijas apšaudei un Krievijas kara tehnika vairākos apgabalos šķērsojusi valsts robežu, ceturtdienas rītā pavēstīja Ukrainas robežsardze.

PAPILDINĀTS plkst.14.30 "Reuters": Krievijas atslēgšana no SWIFT jaunajā ES sankciju paketē netiks iekļauta

Eiropas Savienība (ES) neizslēgs Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT saistībā ar Maskavas uzbrukumu Ukrainai, vēstī ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem ES informācijas avotiem.

Krievijas izslēgšanu no SWIFT atbalsta Baltijas valstu diplomāti, un arī Čehijas prezidents Milošs Zemans atbalstījis šādas rīcības iekļaušanu jaunajā sankciju paketē.

Taču "Reuters" norāda, ka citas valstis šādam solim vēl nav gatavas.

ES uzskata, ka šāda rīcība ietekmētu ne tikai Krievijas bankas, bet arī Eiropas kreditorus, kuri vēlas atgūt savu naudu. Turklāt Krievija veido alternatīvu bankas maksājumu sistēmu, ziņo "Reuters".

PAPILDINĀTS plkst.15.00 NATO aktivizē Austrumeiropas aizsardzības plānus un rīkos virtuālu samitu

Pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizē Austrumeiropas aizsardzības plānus, bet piektdien NATO plāno organizēt virtuālu samitu, kurā alianses līderi apspriedīs Krievijas iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Pēc dalībvalstu ārkārtas sanāksmes Briselē NATO izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka veiks "papildu pasākumus", lai aizsargātu alianses dalībvalstis.

"Esam nolēmuši atbilstoši mūsu aizsardzības plānam aizsargāt visus sabiedrotos, veikt papildu pasākumus, lai stiprinātu savaldīšanas un aizsardzības spējas visā aliansē. Mūsu pasākumi ir un paliek preventīvi, samērīgi un saspīlējumu neveicinoši," paziņoja NATO.

30 alianses dalībvalstu kopīgā paziņojumā pausts, ka NATO spēku galvenais komandieris saņems plašas pilnvaras, piemēram, pieprasīt un dislocēt karavīrus.

"Krievijas rīcība nopietni apdraud eiroatlantisko drošību, un tai būs ģeostratēģiskas sekas. NATO turpinās veikt visus nepieciešamos pasākumus savu sabiedroto drošībai un aizsardzībai. Mēs nosūtīsim papildu sauszemes un gaisa spēkus uz alianses austrumu robežu, kā arī pastiprināsim floti. Mēs paaugstināsim mūsu spēku gatavību reaģēt uz jebkādiem neparedzētiem apstākļiem," lasāms alianses paziņojumā.

NATO nosodīja Krievijas rīcību kā starptautisko tiesību pārkāpumu.

"Mēs atbalstām Ukrainas tautu un tās likumīgo prezidentu, parlamentu un valdību, kas tika ievēlēta demokrātiskā ceļā. Mēs vienmēr atbalstīsim Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti starptautiski atzītās robežās," paziņoja alianse.

Alianse nosodīja arī Krievijas sabiedroto Baltkrieviju par uzbrukuma atbalstīšanu.

NATO dalībvalstu vēstnieku sanāksme Briselē tika sasaukta atbilstoši alianses līguma 4.pantam, kas tiek iedarbināts, ja kāda no NATO dalībvalstīm uzskata, ka tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība ir apdraudēta.

Februāra sākumā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru samitā alianse uzdeva komandieriem izstrādāt kaujas plānus Austrumeiropas dienvidu daļai.

NATO vairākkārt ir apgalvojusi, ka nesūtīs kaujas spēkus uz Ukrainu, lai palīdzētu aizsargāties pret Krievijas uzbrukumu, tomēr daļa NATO dalībvalstu ir nosūtījušas ieročus un munīciju.

Karadarbības karte pēc krievijas iebrukuma Ukrainā!

PAPILDINĀTS plkst.18:10: Lietuvas parlaments apstiprina prezidenta lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli līdz 10.martam.

PAPILDINĀTS plkst.18:18: Ukrainas prezidents (video no 2:00 min) aicina krievijas Pilsoņus iziet ielās un protestēt pret putina uzsākto karu pret Ukrainu.

PAPILDINĀTS plkst.19:04: putins tuprina stāstīt, tikai kurš tic? 

PAPILDINĀTS 20:48 ASV prezidenta uzruna

Karadarbības karte pēc krievijas iebrukuma Ukrainā!

Lasi iAuto par krievijas iebrukumu un karu pret neatkarīgo Ukrainu:

Atbilde: Kāpēc auto & tehnoloģiju portālā mēs publicējam par Krievijas okupantu noziegumiem Ukrainā? (+ VIDEO)

JAUNĀKIE VIDEO NO UKRAINAS mūsu Telegram kanālā šeit >>> seko https://t.me/iAutolv un raksta apakšā.