Ukraina: Krievijas karaspēks dažos virzienos zaudējis kaujasspēju un piesaista rezerves. Pārskatā arī aizvadītās diennakts svarīgākie notikumi.
UKRAINSKA PRAVDA. Krievijas karaspēks Ukrainā dažos uzbrukuma virzienos zaudējis kaujasspēju un piesaista rezerves, teikts Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņojumā.
"Ukrainas aizsardzības spēki dod cienīgu pretsparu un aptur Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma operāciju visos virzienos. Dažos no tiem okupācijas spēki zaudējuši kaujasspēju un iesaista operācijā rezerves. Lai kāpinātu kaujasspējas, ienaidnieks īsteno vienību un karaspēka daļu citos stratēģiskos virzienos pārvietošanu uz Ukrainas robežām."
"Ukrainas Bruņotie spēki saskaņotā sadarbībā ar citiem drošības sektora un valsts aizsardzības komponentiem un nacionālās pretošabās spēkiem aptur okupācijas spēku masīvu uzbrukumu," teikts ziņojumā.
Aizsardzības ministrija arī pavēstīja, ka Baltkrievija atbalsta Krieviju, nodrošinot degvielas un smērvielu piegādes un ļaujot izmantot dzelzceļa infrastruktūru un lidlauku tīklu.
Saglabājas arī iespēja, ka Krievija varētu veikt diversijas militāros objektos un civilās infrastruktūras objektos.
Krievija neatsakās no Kijevas aplenkšanas plāniem, turpinot uzbrukuma operāciju divos virzienos.
Pretinieks arī uzbrūk Izjumai, Petrivskei, Hrušuvahai, Sumiem un Ohtirkai. Tiek turpināta uzbrukuma operācija arī Doneckas un Taurijas virzienos, un pretinieks palielina karaspēka grupējumu Mikolajivas virzienā.
Melnās jūras un Azovas operāciju zonās Krievijas spēki turpina izolēt kaujas darbību rajonu. Krievijas jūras spēku kuģu grupējumi atrodas pie Tarhankuta zemesraga un Donuzlava ezera.
PAPILDINĀTS plkst.00:57 Zelenskis: Uzlidojums dzemdību namam Mariupolē ir Krievijas genocīda pret ukraiņiem pierādījums
LETA--UKRAINSKA PRAVDA. Krievijas aviācijas trešdien veiktais uzlidojums dzemdību namam Mariupolē ir kara noziegums un Krievijas genocīda pret ukraiņiem galīgais pierādījums, savā uzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas aviācijas uzlidojumā Mariupoles centrā tika iznīcināts dzemdību nams un bērnu slimnīca, kā rezultātā cietuši 17 dzemdību nama darbinieki un viena topošā māmiņa, trešdien paziņoja Doneckas apgabala militārās administrācijas priekšnieks Pavlo Kirilenko.
"Aviobumba uz dzemdību namu - tas ir galīgais pierādījums, pierādījums tam, ka notiek ukraiņu genocīds," sacīja Zelenskis.
"Eiropieši! Jūs nevarēsiet teikt, ka neesat redzējuši, kas notika ar ukraiņiem, kas notiek ar mariupoliešiem. Jūs esat redzējuši, jūs zināt. Tātad jums ir jāpastiprina sankcijas pret Krieviju tā, lai tai vairs nebūtu nekādas iespējas turpināt šo genocīdu. Jums ir jāspiež uz Krieviju tā, lai viņi sēstos pie sarunu galda un izbeigtu šo zvērisko karu," aicināja Zelenskis.
"Bērnu slimnīca, dzemdību nams. Ar ko tie draudēja Krievijas Federācijai? Kas tā tāda par valsti - Krievijas Federācija, kas baidās no slimnīcām, baidās no dzemdību namiem un tos iznīcina? Vai tur bija mazi banderieši? Vai grūtnieces grasījās šaut uz Rostovu [pie Donas]? Vai kāds dzemdību namā pazemoja krievvalodīgos? Kas tas bija - vai slimnīcas denacifikācija?" jautāja Zelenskis.
Viņš sacīja, ka eiropiešiem un ukraiņiem ir jābūt vienotiem, nosodot šo Krievijas kara noziegumu, "kurā atspoguļots viss ļaunums, ko okupanti atnesuši uz mūsu zemi".
Zelenskis atgādināja, ka Mariupole atrodas Doneckas apgabalā, par kura iedzīvotājiem Krievija tik daudz runājusi, un tagad visi redz, kā Krievija patiesībā izturas pret Doneckas apgabala iedzīvotājiem.
"Mēs nekad neesam darījuši un nekad nedarītu neko šim kara noziegumam līdzīgu ne ar vienu pilsētu Doneckas vai Luhanskas apgabalā, vai jebkurā apgabalā, ne ar vienu pilsētu uz zemes. Tāpēc ka mēs esam cilvēki. Bet jūs?" jautāja Zelenskis, vēršoties pie Krievijas.
PAPILDINĀTS plkst.01:47 Zelenskis: Ceturtdien tiks organizēti seši humānie koridori
LETA--UNIAN. Ceturtdien tiks organizēti seši humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no bīstamākajām apdzīvotajām vietām, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Tā kā Krievijas armija Ukrainā veic intensīvas apšaudes, Ukrainas varas iestādes dara visu iespējamo civiliedzīvotāju drošībai un veic evakuāciju no tām pilsētām, kur ir saspīlēta situācija. Evakuācijas veikšanai tiek izveidoti tā sauktie humānie koridori.
Zelenskis paziņoja, ka ceturtdien tiks organizēti seši humānie koridori evakuācijai no Sumiem, Kijevas apgabala apdzīvotām vietām, Enerhodaras, Mariupoles, Izjumas un Volnovahas.
Trešdien izdevās organizēt humānos koridorus no Sumiem, Kijevas apgabala pilsētām un ciematiem, un Enerhodaras. Zelenskis sacīja, ka pavisam tika evakuēti apmēram 35 000 cilvēku.
PAPILDINĀTS plkst.02:56 Zelenskis gatavs kompromisiem, bet ne Ukrainas nodevībai
LETA--UKRINFORM. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Vācijas laikrakstam "Bild' paziņoja, ka ir gatavs kompromisiem, bet ne Ukrainas nodevībai.
"Jebkurās sarunās mans mērķis ir pārtraukt karu ar Krieviju. Un es esmu gatavs noteiktiem soļiem," sacīja Zelenskis, atbildot uz jautājumu, uz kādu piekāpšanos viņš būtu gatavs.
Prezidents sacīja, ka var piekrist saprātīgiem kompromisiem kara izbeigšanai, bet tiem nav jābūt valsts nodevībai. Turklāt arī otrai pusei ir jābūt gatavai kompromisiem, jo tikai tā var iziet no šīs situācijas, uzsvēra Zelenskis.
Viņš atzīmēja, ka "pašlaik nevar runāt par detaļām".
Zelenskis arī pauda pārliecību, ka karu būs iespējams izbeigt tikai pēc abu prezidentu tiešām sarunām.
Viņš sacīja, ka Ukrainā notiekošā Krievijas karadarbība ir "īsts terors". "Tomēr mēs ticam nākotnei. Mēs nepadosimies, nepārdosim savu zemi," uzsvēra Ukrainas prezidents.
Atbildot uz lūgumu komentēt Vācijas kanclera Olafa Šolca nostāju, kurš vēl arvien ir pret Krievijas naftas un gāzes importa embargo, Zelenskis paziņoja, ka pašlaik negrib tiesāt Šolcu un viņa valdību, bet "izdarīs to pēc tam", kad būs noskaidrots upuru skaits.
"Tas, kas pašlaik notiek ar mums, var notikt arī ar jums (..) Mēs mirstam arī par jums," atzīmēja Ukrainas prezidents.
Viņš arī paziņoja, ka nebaidās par sevi, bet viņu uztrauc valsts liktenis un tādu pilsētu kā Mariupole, Donecka, Melitopole, Volnovaha un Harkiva liktenis un Zaporižjas apgabala liktenis, jo situācija tur ir briesmīga.
PAPILDINĀTS plkst.05:24 "Bellingcat": Krievija pēc nedēļas mēģinās iesaldēt karu Ukrainā
LETA--UKRAINSKA PRAVDA. Krievija pēc 7-10 dienām mēģinās iesaldēt karu Ukrainā, prognozē pētniecisko žurnālistu grupas "Bellingcat" izpilddirektors Kristo Grozevs.
"Ir sarežģīti nosaukt beigas, jo, visdrīzāk, (..) tas būs periods, kurā nebūs skaidrs, vai karš ir beidzies vai ne. Tomēr asinsizliešanas vairs nebūs, un tas ir galvenais."
"Mēs tam tuvojamies, tas ir nedēļas - 10 dienu jautājums. Jo Krievijas pozīcijas vājinās, viņi to saprot, un viņiem būs izdevīgāk pat nesaukt karu par pabeigtu, jo [tad] viņiem jāatzīstas, ka tas ir zaudēts, bet atstāt to kādā iesaldētā posmā," sacīja Grozevs.
Saskaņā ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes datiem Krievijas spēki Ukrainā ir izmantojuši vismaz 95% no savām bataljonu taktiskajām grupām, kā arī cieš zaudējumus visos operāciju virzienos.
PAPILDINĀTS plkst.06:37 ASV: Krievija Ukrainā varētu izmantot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus
LETA--AP. ASV trešdien brīdināja, ka Krievija Ukrainā varētu lietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, bet to izmantošanā apsūdzēt Ukrainu.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova šonedēļ, neminot pierādījumus, apgalvoja, ka Ukrainā ar ASV atbalstu darbojas ķīmisko un bioloģisko ieroču laboratorijas.
"Tas ir acīmredzams Krievijas triks, lai mēģinātu attaisnot to, ka tā turpina īstenot savu iepriekš izplānoto, neizprovocēto un neattaisnoto uzbrukumu Krievijai," tviterī ierakstīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
"Tagad, kad Krievija ir nākusi klajā ar šim nepatiesajiem apgalvojumiem un Ķīna ir šķietami atbalstījusi šo propagandu, mums visiem jābūt modriem, jo Krievija, iespējams, var Ukrainā izmantot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus vai arī īstenot "viltus karoga" operāciju, kurā tie tiktu lietoti," brīdināja Psaki.
PAPILDINĀTS plkst.09:29 Krievija turpina bombardēt Harkivu, nogalināti četri cilvēki
LETA--UKRAINSKA PRAVDA. Krievijas karaspēks naktī uz ceturtdienu atkal apšaudījis un bombardējis Harkivas dzīvojamos rajonus un apgabala ciemus, pilsētas centrā iznīcināts tirdzniecības centrs "Nikolsky", bet Slobožanskas ciemā netālu no Harkivas šāviņš trāpījis privātmājā - tur nogalināti četri cilvēki, arī divi bērni, pavēstīja Harkivas apgabala ārkārte'jo situāciju dienests.
"Ienaidnieks ar jaunu spēku, īpaši šajā naktī, veica Harkivas dzīvojamo namu un apgabala lauku apdzīvoto vietu apšaudi un bombardēšanu no gaisa," teikts paziņojumā.
Diennakts laikā glābēji vairāk nekā 30 reižu devušies likvidēt ugunsgrēkus un pārmeklēt sagrauto ēku drupas. Kopumā iesaistīti vairāk nekā 200 ārkārtas situāciju dienesta darbinieku.
Harkivā glābēji, brīvprātīgie un komunālo dienestu darbinieki turpina novākt dzīvojamo namu un administratīvo ēku drupas.
Ārkārtējo situāciju dienesta vienības turpina neitralizēt nesprāgušos artilērijas šāviņus.
PAPILDINĀTS plkst.Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā konstatē mēģinājumus provocēt etnisko spriedzi
LETA. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Valsts drošības dienests (VDD) informatīvajā telpā konstatējis atsevišķus mēģinājumus provocēt spriedzi starp dažādām etniskajām grupām, aģentūrai LETA atzina dienestā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā VDD Latvijas informatīvajā telpā ir novērojis pretēju viedokļu sadursmes diskusijās par notikumiem Ukrainā, skaidroja dienestā.
VDD atgādina, ka patreizējos apstākļos ir sevišķi svarīgi kritiski izturēties pret publiskajā telpā, īpaši - sociālajos tīklos, izplatītu nepārbaudītu informāciju.
VDD aicina iedzīvotājus sekot līdzi oficiālajai informācijai, ko sniedz Latvijas valsts un citu NATO dalībvalstu kompetentās iestādes, aktuālās informācijas iegūšanai izmantojot tikai uzticamus un pārbaudītus avotus.
VDD redzeslokā nonācis arī gadījums, par kuru sabiedrību brīdināja Valkas mērs Vents Armands Krauklis. Viņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" rakstīja, ka Valgas un Valkas krievu vidū sociālajos tīklos tikusi izplatīta "ziņa" par it kā ukraiņu veiktu uzbrukumu jaunām sievietēm Valgā, jo tās savā starpā sarunājušās krieviski.
"VDD ir informēts par šo dezinformācijas izplatīšanas gadījumu, kas, dienesta vērtējumā, atbilst Kremļa centieniem radīt negatīvu priekšstatu par ukraiņiem kā tautu un atbilstoši Kremļa ģeopolitiskajām interesēm noskaņot starptautisko sabiedrību pret tiem nelabvēlīgi," norādīja dienestā.
VDD rīcībā esošā informācija liecina, ka šāds uzbrukums nav noticis. Plašākus komentārus dienestā nesniedza, jo konkrētā gadījuma izskatīšana ir Igaunijas tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē.
VDD arī atgādina, ka VDD šonedēļ aizturējis četrus cilvēkus par Krievijas īstenoto kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu. LETA jau rakstīja, ka šīs personas ir garīgās attīstības un dziedniecības centra" "DVS Urantija" pārstāvji. Patlaban kriminālprocesā trīs personām ir piemērots aizdomās turētā statuss. Vienai no šīm personām, aktīvistam Aivim Vasiļevskim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, bet pārējiem diviem - ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Savukārt ceturtajai personai piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss, un patlaban minētā persona patlaban ir atbrīvota, norādīja dienestā.
Papildus VDD turpina vērtēt arī citas tā redzeslokā nonākušās aktivitātes, kas saistītas ar atbalsta paušanu Krievijas īstenotajai agresijai pret Ukrainu.
Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība par tādām darbībām, kā kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci attaisnošana un slavināšana, aicinājumiem uz genocīdu vai agresīvu karu, darbībām, kas vērstas uz nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu, kā arī aicinājumiem vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti vai teritoriālo vienotību.
Pamanot interneta vidē ierakstus, komentārus vai video, kas satur minēto noziedzīgo darbību pazīmes, VDD aicina rakstīt uz e-pastu "info@vdd.gov.lv".
VDD vērš uzmanību, ka, konstatējot šāda veida informāciju, ir būtiski konstatēt un nosūtīt dienestam pēc iespējas detalizētāku informāciju, kas ietver konkrētā ieraksta ekrānuzņēmumu, hipersaites uz ierakstu un tā autora profilu.
Krievija 24.februāra rītā sāka uzbrukumu Ukrainai.
PAPILDINĀTS 13:02 Krievija apsūdz ASV bioloģisko ieroču pētījumu finansēšanā Ukrainā
LETA--AFP/INTERFAX. Krievija ceturtdien apsūdzēja ASV, ka tās Ukrainā finansējušas pētījumus, lai attīstītu bioloģiskos ieročus.
Kā brīfingā apgalvoja Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs, "mērķis šiem un citiem Pentagona Ukrainā finansētajiem pētījumiem bija radīt mehānismu, lai slepeni izplatīti nāvējošus patogēnus".
ASV un Ukraina kategoriski noliedz, ka Ukrainā būtu šādas laboratorijas, kas nodarbotos ar bioloģisko ieroču izstrādi.
Vašingtona "plānojusi veikt pētījumus par putnu, sikspārņu un reptiļu patogēniem", kā arī Āfrikas cūku mēri un Sibīrijas mēri, apgalvoja Konašenkovs.
"Ukrainā izveidotās un finansētās laboratorijas eksperimentēja ar sikspārņu koronavīrusa paraugiem", sacīja Krievijas ministrijas pārstāvis.
Jau ziņots, ka Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova šonedēļ, neminot pierādījumus, apgalvoja, ka Ukrainā ar ASV atbalstu darbojas ķīmisko un bioloģisko ieroču laboratorijas.
Savukārt ASV trešdien brīdināja, ka Krievija Ukrainā varētu lietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, bet to izmantošanā apsūdzēt Ukrainu.
"Tas ir acīmredzams Krievijas triks, lai mēģinātu attaisnot to, ka tā turpina īstenot savu iepriekš izplānoto, neizprovocēto un neattaisnoto uzbrukumu Ukrainai," tviterī ierakstīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, komentējot Zaharovas apgalvojumus,
"Tagad, kad Krievija ir nākusi klajā ar šim nepatiesajiem apgalvojumiem un Ķīna ir šķietami atbalstījusi šo propagandu, mums visiem jābūt modriem, jo Krievija, iespējams, var Ukrainā izmantot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus vai arī īstenot "viltus karoga" operāciju, kurā tie tiktu lietoti," brīdināja Psaki.
PAPILDINĀTS plkst.13:43 Kuleba: Sarunās ar Lavrovu nav panākts progress jautājumā par pamieru
LETA--AFP. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien paziņoja, ka sarunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu nav panācis progresu jautājumā par pamieru.
"Mēs runājām arī par pamieru, taču šajā ziņā netika panākts progress," preses konferencē pēc pusotru stundu ilgās tikšanās Turcijas dienvidu pilsētā Antaljā sacīja Kuleba.
"Šķiet, ka šajā jautājumā Krievijā ir cits lēmumu pieņēmējs," teica ministrs, ar to, pēc visa spriežot, domājot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Es vēlētos atkārtot, ka Ukraina nav padevusies, nepadodas un nepadosies," uzsvēra Kuleba.
Viņš sarunas raksturoja kā sarežģītas un apsūdzēja Lavrovu, ka viņš atkārtojis Maskavas "tradicionālo naratīvu".
Kuleba sacīja, ka gribēja no šīs tikšanās iznākt ar vienošanos par humāno koridoru no Krievijas spēku ielenktās Mariupoles, bet "diemžēl ministrs Lavrovs nav tādās pozīcijās, lai par to uzņemtos saistības".
Lavrovs "šajā jautājumā sazināsies ar atbilstošajām varasiestādēm", piebilda Ukrainas ministrs.
Kuleba sacīja, ka ir gatavs tikties ar Lavrovu "atkal šādā formātā, ja ir izredzes uz saturīgām diskusijām un risinājumu meklēšanu".
"Mēs esam gatavi diplomātijai, mēs tiecamies pēc diplomātiskiem lēmumiem, bet, kamēr tādu nav, mēs turpinām doties tālāk ar apņēmību, upurējot sevi, aizstāvot savu zemi, savu tautu pret Krievijas agresiju," uzsvēra Ukrainas ministrs.
Savukārt Lavrovs atsevišķā preses konferencē sacīja, ka sarunās nemaz neesot bijis plānots vienoties par pamieru.
Atbildot uz jautājumu, vai Krievija plāno uzbrukt arī citām valstīm, Lavrovs teica: "Citām valstīm mēs uzbrukt neplānojam. Mēs arī Ukrainai neesam uzbrukuši. "
Viņš arī noliedza, ka Krievijai būtu militārie plāni attiecībā uz NATO valstīm.
"Mēs nekad neesam teikuši, ka mums būs kaut kādi plāni attiecībā uz NATO dalībvalstīm. Par šo tēmu runāja mana jaunā kolēģe [Lielbritānijas ārlietu ministre] Liza Trasa," sacīja Krievijas ārlietu ministrs.
Viņš arī teica, ka dzemdību nams Mariupolē, kuru trešdien apšaudīja Krievijas spēki, nogalinot trīs cilvēkus, viņu vidū vienu bērnu, un vairāk nekā 15 cilvēkus ievainojot, bijis Ukrainas specvienības "Azov" bāze.
"Šo dzemdību namu "ieņēmuši bataljona "Azov" kaujinieki kopā ar citiem radikāļiem, kuri tur ierīkojuši savu atbalsta punktu," sacīja Lavrovs.
Šī bija pirmā tik augsta līmeņa Ukrainas un Krievijas pārstāvju tikšanās, kopš Krievijas karaspēks 24.februārī iebruka Ukrainā.
Antaljā norisinās starptautisks diplomātijas forums, kura laikā tika rīkotas Ukrainas un Krievijas ārlietu ministru sarunas.
PAPILDINĀTS plkst.15:28 Kijevu pametusi puse iedzīvotāju
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainas galvaspilsētu pametusi puse iedzīvotāju, ceturtdien paziņoja Kijevas mērs Vitālijs Kļičko.
"Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju puse Kijevas iedzīvotāju ir devušies prom," Ukrainas televīzijā paziņoja Kļičko.
"Pašreiz prom devušies nepilni divi miljoni cilvēku. Tomēr Kijeva ir pārvērsta cietoksnī. Katra iela, katra ēka, katrs kontrolpunkts ir nocietināts," sacīja Kļičko.
Kijevas apgabalā pērn dzīvoja 3,5 miljoni cilvēku, liecina tīmekļa vietnē "citypopulation.de" pieejamie dati.
Krievijas karaspēks ir savedis bruņutehniku pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, šodien novēroja ziņu aģentūras AFP komanda.
Ukrainas karavīri informējuši, ka naktī notikušas smagas kaujas par galvenā uz Kijevu vedošā lielceļa kontroli.
PAPILDINĀTS plkst.15:57 Mariupolē bojāgājušos apbedī masu kapā
LETA--AP. Krievijas spēku aplenktās Ukrainas dienvidaustrumu ostas pilsētas Mariupoles vietējās varasiestādes apšaudēs lielā bojāgājušo skaita dēļ mirušos sākušas apglabāt masu kapā.
Agrāk 430 000 iedzīvotāju lielās pilsētas pašvaldības darbinieki paklājos vai maisos ievīstītos līķus apglabā 25 metrus garā dziļā bedrē pilsētas nomalē.
Kopš masu kapa izveides otrdien tajā apglabāti jau vairāk nekā 70 mirušie.
Apmēram puse apglabāto gājuši bojā intensīvajā pilsētas apšaudīšanā, aplēsis ziņu aģentūras AP žurnālists, kurš devies uz masu kapa vietu. Citi nomiruši mājās dabiskā nāvē, tomēr varasiestādes nav varējušas nodrošināt līķu savākšanu vai bēres.
Mariupolē pēdējo 48 stundu laikā bijuši vismaz astoņi spēcīgi gaisa triecieni, kuros cita starpā cietusi bērnu slimnīca, dzemdību nams un ugunsdzēsības depo.
Pilsētas iedzīvotāji iespēju robežās patvērumu meklē patvertnēs, gaisa temperatūrai naktī ārā noslīdot līdz mīnus deviņiem grādiem.
PAPILDINĀTS 16:07 Ukrainas bēgļu skaits pārsniedzis 2,3 miljonus
LETA--AFP. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši jau vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku, liecina ANO ceturtdien publiskotie dati.
ANO bēgļu lietu aģentūras UNHCR mājaslapā publiskotie dati liecina, ka Ukrainu pametuši 2 316 002 cilvēki, kas ir par 160 731 vairāk nekā iepriekšējā apkopojumā, kas tika publicēts trešdien.
"UNHCR nepieciešami aptuveni 500 miljoni ASV dolāru ārkārtas palīdzībai Ukrainā un tās kaimiņvalstīs," šodien tviterī paziņoja ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.
"Līdz šim mēs esam saņēmuši vairāk nekā 300 miljonus dolāru, no kuriem gandrīz 200 miljonus no privātpersonām, uzņēmumiem un fondiem," atklāja Grandi.
"Tā ir bezprecedenta situācija: neparastas solidaritātes zīme," viņš piebilda.
Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) trešdien ziņoja, ka Ukrainas bēgļu vidū ir 109 000 trešo valstu pilsoņi, arī cilvēki no Ekvadoras, Ganas, Libānas un Tunisijas.
ANO sagaida, ka bēgļu skaits turpinās strauji pieaugt, Krievijas karaspēkam virzoties dziļāk Ukrainā, sevišķi tuvojoties Kijevai.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā dzīvoja vairāk nekā 37 miljoni cilvēku.
Nezināms skaits cilvēku karadarbības dēļ bijuši spiesti pārvietoties arī Ukrainas teritorijā.
60% bēgļu devušies uz Poliju, kur pašreiz atrodas 1 412 503 bēgļi, liecina UNHCR dati. Polijas valdība ir izveidojusi bēgļu uzņemšanas centrus un labdarības organizācijas mobilizējušās, lai sniegtu atbalstu bēgļiem. Aktīvu atbalstu sniedz arī 1,5 miljoni ukraiņu, kas jau pirms kara dzīvoja Polijā.
Polijas Robežsardze šodien ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma bēgļu plūsmai pretējā virzienā robežu šķērsoju 140 000 cilvēku. Viņi pārsvarā pieder pie trīs kategorijām. Tie ir Polijā strādājošie ukraiņi, kuri atgriežas savā valstī, lai pievienotos armijai un cīnītos pret iebrucēju. Viesstrādnieki, kas dodas rūpēties par Ukrainā palikušajiem radiniekiem, un nesen Polijā ieradušies bēgļi, kas atgriežas savā valstī ģimenes apsvērumu dēļ.
Aptuveni 258 844 bēgļi Ukrainas kaimiņvalstīs jau devušies tālāk uz citām Eiropas valstīm, liecina UNHCR dati.
Ungārijā pašreiz atrodas 214 160 bēgļi, kas ir aptuveni 9% no kopējā bēgļu skaita. Ungārijai ir pieci robežas šķērsošanas punkti ar Ukrainu un vairākas pierobežas pilsētas pārvērtušas valdības ēkas palīdzības centros bēgļiem.
Ukrainas robežu ar Slovākiju šķērsojuši aptuveni 165 199 bēgļi.
Tikmēr Ukrainas robežu ar Krieviju šķērsojuši 97 098 cilvēki, un vēl 96 000 šķērsoja Donbasa robežu ar Krieviju piecās dienās pirms kara.
Rumānijā pašreiz atrodas 84 671 bēglis no Ukrainas, bet Moldovā 82 762 bēgļi, liecina līdz svētdienai apkopotie dati. Tiek uzskatīts, ka vēl daudzi tūkstoši cilvēku ir šķērsojuši Moldovu, dodoties tālāk uz citām valstīm.
Līdz svētdienas vakaram Moldova bija uzņēmusi 259 000 bēgļu no Ukrainas, tai skaitā 230 000 ukraiņu.
"Vairāk nekā 147 000 ukraiņu devušies tālāk uz Rumāniju," ziņoja UNHCR.
Saskaņā ar UNCHR datiem Baltkrievijā ieradušies 765 bēgļi no Ukrainas.
PAPILDINĀTS plkst.17:50 Ukrainā karā nodarīti postījumi 100 miljardu dolāru apmērā
LETA--AFP. Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko.
"Pašreiz nestrādā aptuveni 50% mūsu uzņēmumu, un tie, kuri vēl strādā, nestrādā ar 100% jaudu," paziņoja Ustenko.
"Situācija ekonomiskās izaugsmes ziņā patiešām būs ļoti nomācoša, pat ja karš nekavējoties apstāsies," runā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtā norādīja Ustenko. Viņš pasākumā piedalījās attālināti.
Ustenko aicināja Eiropas un citu valstu valdības aizliegt importēt Krievijas naftu un gāzi, nogriežot Maskavai naudu, ko tā izmanto kara finansēšanai.
"Eiropieši joprojām maksā šim monstram, lai tas nogalinātu mūsu cilvēkus, nevainīgus cilvēkus," sacīja Ustenko.
Kamēr Eiropas valstis paļaujas uz Krievijas energoresursiem apkures nodrošināšanai, es varu jums apliecināt, kaUkrainas pazemē, kur slēpjas cilvēki, ir daudz, daudz aukstāks, piebilda Ustenko.
Viņš atzinīgi novērtēja ASV lēmumu pārtraukt importēt Krievijas naftu un pauda cerību, ka Vašingtona palīdzēs arī izveidot atveseļošanās fondu Ukrainai.
Kijeva varētu izmantot arī aptuveni 300 miljardus dolāru Krievijas centrālās bankas rezervēs, kas iesaldētas Rietumu sankciju rezultātā, kā arī līdzekļus, kas atsavināti oligarhiem, kuri ir prezidenta Vladimira Putina sabiedrotie.
Ukrainai būs jāatjauno ekonomika, uzsvēra Ustenko.
Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pilnvarnieku padome trešdien apstiprināja ārkārtas finansējuma piešķiršanuUkrainai 1,4 miljardu ASV dolāru apmērā, lai palīdzētu tai Krievijas īstenotā iebrukuma apstākļos.
Pasaules Banka (PB) pirmdien apstiprināja papildu 489 miljonu dolāru atbalsta paketi Ukrainai, kas tai tiks nodrošināta nekavējoties.
Savukārt ASV Kongress trešdien apstiprināja 14 miljardu dolāru atvēlēšanu palīdzībai Ukrainai.
Taču Ustenko uzsvēra, ka visvairāk Ukrainai nepieciešami ieroči un munīcija.
PAPILDINĀTS plkst.19:08 Lielbritānija bažījas, ka Krievija varētu izmantot ķīmiskos ieročus Ukrainā
LETA--CNN. Lielbritānija ir ļoti nobažījusies, ka Krievija varētu izmantot ķīmiskos ieročusUkrainā, ceturtdien paziņojusi Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa.
Trasa norādīja, ka tā būtu smaga kļūda no Krievijas puses, kas pievienotos pārējām smagajām kļūdām, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pieļāvis.
ASV trešdien brīdināja, ka Krievija Ukrainā varētu lietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, bet to izmantošanā apsūdzēt Ukrainu.
"Mēs esam redzējuši, ka Krievija izmanto šos ieročus konfliktos," norādīja Trasa. Arī Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki trešdien norādīja uz Krievijas vēsturi šo ieroču izmantošanā.
Lielbritānija pilnībā tic, ka Krievija pašreiz pastrādā Ukrainā kara noziegumus, paziņoja Trasa.
Lasi iAuto par krievijas iebrukumu un karu pret neatkarīgo Ukrainu:
- Krievijas karaspēks sācis aktīvu uzbrukumu Ukrainai (+ VIDEO) 1.diena 24.02
- Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu (+ VIDEO) 2.diena 25.02
- Ukraina aizstāvās pret Krievijas iebrukumu (+ VIDEO) 3.diena 26.02
- Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai (+ VIDEO) 4.diena 27.02
- Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, sākās pārrunas starp Ukrainu un agresoru Krieviju (+ VIDEO) 5.diena 28.02
- Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai; stāvoklis frontē (+ VIDEO) 6.diena 01.03
- Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai; ASV prezidenta uzruna (+ VIDEO) 7.diena 02.03
- Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai; kritusi Hersona (+ VIDEO) 8.diena 03.03
- Uz kurieni virzās tanki pie Pleskavas? (+ VIDEO) 9.diena 04.03
- Krievijas iebrukums Ukrainā; Krievija izsludinājusi "klusuma režīmu", bet neievēro (+ VIDEO) 10.diena 05.03
- Krievijas iebrukums Ukrainā; (+ VIDEO) 11.diena 06.03
- Krievijas iebrukums Ukrainā; Krievija iesūtījusi Ukrainā 95% sakoncentrēto spēku (+ VIDEO) 12.diena 07.03
- Karš Ukrainā - Situācija Ukrainas frontē (+ VIDEO) 13.diena 08.03
JAUNĀKIE VIDEO NO UKRAINAS mūsu Telegram kanālā šeit >>> seko https://t.me/iAutolv un raksta apakšā.
- Baltkrievija atbalsta Krieviju, nodrošinot ... un ļaujot izmantot ...
Baltkrievija šobrīd faktiski ir Krievijas okupēta. Un kā valsts neeksistē.