Austrālijas Monash University veiktais pētījums liecina, ka autobraucēji atstāj pārāk maz vietas velosipēdistiem stāvošu automašīnu un iezīmētu veloceliņu klātbūtnē.
Ir daudz iemeslu, kādēļ cilvēkam vajadzētu vairāk pārvietoties ar velosipēdu. Vairāk vai mazāk mēs tos zinām visi un viena daļa būtu gatavi pāriet uz divriteņu transportu, ja ne kāds apstāklis, proti drošība – daudziem ir gluži vienkārši bailes braukt ar velosipēdu, jo tos jebkurā brīdī var apdraudēt neapzinīgi autovadītāji.
Austrālijas Monash University pētnieki veica eksperimentu, kas apstiprina augstāk minēto problēmu. 60 Melburnas riteņbraucēji tika aprīkoti ar sensoriem un kamerām, kas ierakstīja datus braukšanas laikā. Dažu nedēļu laikā tika sakrāti dati no 422 braucieniem 2394 jūdžu (5 302 km) garumā. Izanalizējot materiālu izrādījās, ka 18 527 apdzīšanu laikā fiksēti 1 085 gadījumi, kad atstatums starp automobili un velosipēdistu bijis mazāks par 39 collām (100 cm), kas saskaņā ar Austrālijas tiesību aktiem tiek uzskatīts par "tuvu".
Lielais vairums apdzīšanu notikušas zonās, kur darbojas ātruma ierobežojums (60 km/h) ar vidējo atstatumu 190 cm. Šis atstatums bijis mazāks zonās, kur maksimālais ātrums ierobežots līdz 40 km/h un 50 km/h (attiecīgi 168 cm un 170 cm), bet vēl satraucošāks ir fakts, ka uz ceļiem, kur ātrums drīkst sasniegt 100 km/h velosipēdistiem atstāts vien 154 cm intervāls.
Konstatēts, ka atstatums, ko autobraucēji atstāj velosipēdistiem, atkarīgs no tā kā veloceliņi iezīmēti. Vidēji automašīnas atstāja par 29 cm mazāku telpu, kad velosipēdisti izmantoja uzkrāsotas velosipēdu joslas, par 30 cm mazāk vietas, kad veloceliņu nodalīja pie apmales stāvošas automašīnas un par 40 cm mazāk vietas, kad tie brauca pa iezīmētu veloceliņu, pie kura drīkstēja novietot automašīnas. Citiem vārdiem sakot, automašīnas atstāja riteņbraucējiem vairāk vietas tad, ja tie pārvietojās pa ceļa posmiem bez uzkrāsotām velosipēdu joslām un bez stāvošām automašīnām.
Projekta vadītājs, doktors Bens Beks secina, ka apstāklis, cik tuvu transportlīdzekļi pietuvojas velobraucējiem palielina nedrošības izjūtu un darbojas kā spēcīgs šķērslis, kas attur daļu iedzīvotāju pievienoties riteņbraucējiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka viena baltās krāsas līnija negarantē drošu pārvietošanos tiem, kas brauc ar velosipēdiem.
Atgādināsim, ka arī pie mums uzsākta kampaņa kā autovadītājiem un velosipēdistiem droši apbraukt vienam otru ceļu satiksmē:
ja veloceliņi būs atdalīti ar žogu, tad visam vietas nepietiks! Bailīgie velopēdisti no tiem brauks ar kārtīgu attālumu, lai ar stūri neaizķertu, rezutāts būs vēl bēdīgāks! Ir vairākas vietas Rīgā un pierīgā, kur ceļa barjera atdala trotuāru/veloceliņu no brauktuves, vertikālie stabi tad ir tādi, ka nekādi negribētos tos aizķert ar stūri vai pedāli un uzmest kūleni!
P.s.atbalstu nenopulāro viedokli, ka veloceliņus vajag, bet nevajag pārspīlēt un visas ielas pārtaisīt par gājēju/velo ielām/joslām! ir 21gs un auto ielās būt!
21. gadsimts nozīmē ko citu.
21. gs nozīmē cilvēkiem draudzīgāku vidi un auto ārā no centra uz perifērijām.
21. gs pilsētu centrā nozīmē šauras ielas, gulošos policistus un 30 km/h ātruma ierobežojumu.
21. gs transports pilsētās ir elektro.
21. gs pat traktortehnika jau ir ar autopilotu un uz elektrības.
Ok, tad lūdzu izvākt no centra uz perifēriju dažādas ne-rīgas iedzīvotājiem apmeklēt nepieciešamas iesādes, lai ērti piebraukt ar auto. Pilsētas centru- atpūtai, kultūrai, velo, utt