Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Tarifu grozījumu projektā paredzēts, ka fiksētais ikmēneša maksājums mazākajiem patērētājiem ar atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā 2024.gadā pieaugs par 1,32 eiro bez PVN mēnesī, bet tarifa mainīgā daļa pieaugs par 0,06 eiro bez PVN par kubikmetru. Izmaiņu rezultātā 79% dabasgāzes plīts lietotāju ikmēneša maksājums pieaugs vidēji par 1,45 eiro bez PVN, informē "Gaso".
Savukārt apkures lietotājam ar vidējo ikmēneša patēriņu 2500 kilovatstundas (kWh) apkures sezonā mēneša vidējais maksājums pieaugs par 9,32 eiro bez PVN, bet nākamās grupas patērētājiem, ar atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā, fiksētā maksājuma pieaugums būs par 3,22 eiro bez PVN mēnesī.
Projekts paredz, ka lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.
Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.
Lietotāju, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, un lietotāju, kuri patērē 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, grupas plānots apvienot, savukārt to tarifu noteikt 2,0085 eiro par MWh.
Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē vairāk nekā 1 353 800 000 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 0,2%% - līdz 0,4013 eiro par MWh bez PVN.
Savukārt tarifa mainīgā daļa atsevišķiem lietotājiem ar sezonālu dabasgāzes patēriņu pieaugs, bet citiem samazināsies.
Lietotājiem, kuri izvēlējušies specializēto tarifu un gadā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānos samazināt par 57,2% - līdz 14,5664 eiro par MWh. Lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots samazināt par 15,1% - līdz 13,65465 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots palielināt par 22,6% - līdz 8,6319 eiro par MWh.
Vienlaikus "Gaso" izņēmis specializēto tarifu lietotāju grupas, kuras patērē no 13 277 880,1 līdz pat vairāk nekā 1 353 800 000 kWh dabasgāzes, jo šādas lietotāju grupas nepastāv.
Vienlaikus tarifa fiksētā daļa lietotājiem ar atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā palielināsies par 39,9% - no 39,63 eiro gadā bez PVN līdz 55,44 eiro gadā bez PVN.
Lietotājiem ar atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā tarifu fiksētā daļa pieaugs par 35,5% un būs 147,72 eiro gadā, lietotājiem ar slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā pieaugums paredzēts par 32,9% jeb līdz 231,48 eiro gadā, savukārt ar slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā tarifs pieaugs līdz 346,80 eiro gadā jeb par 30,5%.
Lietotājiem ar atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā tarifu fiksētā daļa palielināsies par 22,1% un būs 482,16 eiro gadā, lietotājiem ar slodzi no 40,1 līdz 65 kubikmetriem stundā tarifs plānots 808,80 eiro gadā jeb par 23,8% vairāk, bet lietotājiem ar atļauto slodzi virs 65 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa pieaugs par 10% un būs 9,48 eiro gadā.
Aprēķinot dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus, "Gaso" pārskatīja diferencēto sadales tarifu struktūru - tika mainīta tarifu projektā apstiprinātā izmaksu proporcija starp tarifu grupām, ņemot vērā lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma samazinājumu un izmaiņas starp tarifu grupām.
Kā norāda "Gaso", tiesības pārskatīt tarifu struktūru starp tarifu periodiem ir gadījumos, ja tiek konstatētas būtiskas lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma vai atļautās slodzes izmaiņas tarifu grupās. "Gaso" norāda, ka ir izpildījušies abi priekšnosacījumi - gan ievērojams lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma samazinājums, gan arī atļautās slodzes izmaiņas tarifu grupās.
Uzņēmumā norāda, ka izmaiņas tarifos nepieciešamas, jo dabasgāzes cenas vairākas reizes pārsniegušas esošajā tarifu periodā plānoto cenu līmeni, radot papildu izmaksas "Gaso". Tarifu izmaiņas vēl ir saistītas ar izmaksām nepārtrauktas un drošas dabasgāzes sadales sistēmas darbības nodrošināšanai, kuras "Gaso" nevarēja atgūt tarifu periodā, būtiski samazinoties lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzumam.
"Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane norāda, ka "nav noslēpums, ka dabasgāzes patēriņš Latvijā ir būtiski samazinājies". Centrālā statistikas pārvalde vēstīja, ka dabasgāzes kopējais patēriņš Latvijā ir samazinājies par 30% salīdzinājumā ar 2021.gadu.
Pētersone-Godmane pauž, ka samazinājums redzams arī "Gaso" - lietotāju skaits ir samazinājies gandrīz par 16 000 salīdzinājumā ar 2021.gada beigām. Ņemot vērā lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma samazinājumu, nepieciešams veikt korekcijas tarifu struktūrā un sabalansēt tarifu attiecību starp tarifu grupām, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.
Izstrādājot izmaiņas, spēkā esošā tarifu struktūra būtiski netiek mainīta. Sadales sistēmas pakalpojuma tarifi ietver fiksētu komponenti atbilstoši pieslēguma atļautajai vai pieteiktajai slodzei un mainīgu komponenti atbilstoši piegādātās dabasgāzes apjomam, kā arī sezonālo tarifu, kas paredzēts tiem lietotājiem, kuri 85% no kopējā gada dabasgāzes patēriņa izmanto laika posmā no maija līdz novembrim.
Noteiktais tarifs stāsies spēkā, ja SPRK neizlems to atsaukt.
Jau ziņots, ka "Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
"Gaso" izveidota 2017.gada nogalē, nodalot AS "Latvijas gāze" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. "Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.
Šā gada jūlija beigās par "Gaso" vienīgo īpašnieci kļuva uzņēmums "Eesti Gaas", kas pieder Igaunijas investīciju kompānijai "Infortar".
Tarifu palielina, bet uz Sadales tīkla fona, tāds sīkums vien ir! Te gan jautājums vietā, kāpēc elektrības sadales tīkla uzturēšana ir daudzkārt dārgāka, par gāzes sadales tīkla uzturēšanu!?
Cik bieži krītoši koki pārrauj gāzes vadus?
Sarok vadus zemē, un tikpat bieži kā gāzes vadus.🤷♀️
To nedarīs, jo augstsprieguma pazemes līnijas būvēt ir daudz dārgāk par virszemes līnijām.
Bet ja pazemes gāzes vadā zūd spiediens, tad atrast to ir dārgi, jo vizuāli jau neredz, jārok augšā liels posms un jāmeklē, kur caurule izrūsējusi! Ja saož smaciņu, brigādei jābrauc meklēt noplūde, lai kaut kas neuziet gaisā! Ar elektrību neviens nečakarējas, kamēr tā nepazūd!
Gāzes sūkņu stacijas visu laiku uztur spiedienu, tātad kurina dārgo elektrību!
Šis vispār labs jautājums, kāpēc pilsētniekiem jāapmaksā lauķu izpriecas? Lai dzīvo pilsētās, kur kabeļi pa zemi iet, nevis viensētās, kur koki krīt uz stabiem.
Šis tāds interesants apgalvojums... Esi kaut reiz bijis ārpus tās savas pilsētas? Visām elektrolīnijām ir aizsardzības zonas, un līdz viensētai bieži vien iet kabelis no tuvējā transformatora...