Polijā, Lietuvā tas tiek pietiekami regulāri piekopts. Latvijā maz iespēju, jo nav daudz vietas, kur tā izpildīties.

kur ir tā tauta, kas vēlas vizināties ar jauniem vilcieniem? Ērgļos???

un kurš vēlas maksāt par to vizināšanos?

Kā- vai tad tu nezināji, ka Īrijas sēņu lasītāji sapņo, cik forši būtu braukt ar bāni uz Ērgļiem lasīt sēnes?

(c) reklāmu apmaksā partiju apvienība Vienotība.

vizināties vēlas tie, kas labakajā gadījumā 2x gadā tur aizbrauktu. kā IV un citi

Dzelzceļu vajag tur, kur to vajag nevis tur, kur to grib pārauguši padomijas laiku bērneļi.

Starp citu, daudzi ārzemnieki joprojām turpina sajūsmināties par mūsu elektrovilcieniem. Agrāk pazinu vienu Australijas latvieti, kurš 90- regulari brauca ciemos pie mums. Viņš bija inženieris, un viņa vājība bija vilcieni. Parasti, kad atbrauca uz Latviju, daudz un bieži vizinājās ar vilcieniem un bazarēja ar to vadītājiem. Vairākkārt pat bija ticis pie vadītājiem kabīnē un vērojis vilcienu vadību. Jebkurā gadījumā tolaik sapratu,ka mūsu vilcieni noteikti ir labāki par tiem , kas ir Austrālijā.

Sakarā ar vilcieniem vēl piebildīšu, ka ar tiem esmu braukājis lielāko daļu no sava mūža. Skolas gados, teju ikdienā braucu ar vilcienu maršrutā Sloka-Pumpuri Sloka. Kād vairākus gadus šanceju fefiņā un pēc tam mācijos LVU, tad jau brauciens bija garāks Sloka-Rīga Sloka. Pēc tam teju 10 gadi šance Tukumā, un patīkama ik dienas vizināšanās ar ER-2 maršrutā Sloka-Tukums-Sloka. tas bija patīkams periods- katru dienu braucieni jaukā juristu kompanijā. Tad atkal darbiņš Rīgā, un atkal ikdienas vizināšanās Slokas - Rīgas maršrutā: vairumā ar to pašu ER-2. Un tā kopumā sanāk laikā posms no 1966-1998.gadam. Arī mani vecāki un brālis teju visu mūžu no Slokas uz Rīgu nobraukājuši ar vilcieniem. Auto jau padomjlaiku periodā braukšanai uz darbu izmantoja tikai īpašos gadījumos. Uz auto pilnībā pārgāju tikai 1998.gada rudenī. Ar vilcienu lidz šim pēdējo reizi esmu braucis 2005.gadā.

O, Sloka atceros, 80 gados, savos tīņa gados ar bāni arī braukāju līdz tai, bet pēc tam bija dilemma- iet uz tur pat aiz stacijas esošo 2.maršruta busu, kurā pretstatā citiem Jūrmalas busiem, kuros biļete bija jākompostrē, iekāpšana notika tikai pa priekšējām durvīm, dodot biļeti šoferim rokā, kurš to aši uz kāda āķa uzplēsa un bija iespēja izbraukt ar LAZu, kādu Rīgā nebija. Vai arī, ja atbraukušo bija daudz, brist pāri sliedēm uz Slokas auteni, pa ceļam vēl iebrienot Slokas unītī pēc saldējuma un tad ar 4. vai 6.maršruta Ikarusu braukt līdz grôsfāterim Kauguros. Ikarusu toreiz arī Rīgā bija pa pilnam, bet Jūrmalā tie bija svaigāki un toreiz likās arī nedaudz savādāki Nja, atmiņas.

Ja jau par Sloku, tad jautājums. Kur palicis tas steam engine ūdenskrāns? Bija uz Raiņa ielas dzelzceļa gājēju pārejas.

Sākumā bija melns, tad nokrāsoja. Googlesstrītvjū redzams ( tātad 2011g. bija vēl) tagad, vairs nav. Manuprāt, vēsturisks mantojums. Negribētos domāt, ka čuguna savācēji demontējuši.

..vairāktakā uz Hercoga Jēkaba gājtuves, ne Raiņa

ejuz.lv/...

To gan nezinu. Iespējams, pats LDZ novācis. Kam tagad tos vairs vajag. Cik zinu, brauktspējīga Steam engine viņiem ir tikai viena.

"Kam tagad tos vairs vajag."

Gan jau, nevienam nevajag. Tāpat, kā neviens nedzīvos Ethnogrāfiskā muzeja mājiņās un Āraišu ezerpils būdiņās. Dekoracijai varēja palikt. Ar mazu plāksnīti informācijai. Citkārt, ziņās tikai bomži un alkonauti, kas Slokas stacijas iekštelpās izguļ. Un, izcilās turku tipa stcijas tualetes mājas paliekas. Tāda, tā vērtību mēraukla.

Kur Jūs bijāt agrāk? Mēs ilgi meklējām cilvēku, kurš brīvprātīgi (par saviem līdzekļiem) būtu ar mieru uzturēt to verķi citu dzīvību neapdraudošā stāvoklī. Bijām gatavi arī plāksnīti ar šīs personas vārdu pielikt.

Vispāº jau esmu dzimis slocinieks. Arī teju visu laiku tur dzīvots. Tikai pēdējo trīs gadukaikā, kopš brāļuks pēķšņi aizgāja citās dimensijās, dzimtajos krajos biežāk uzturos tikai vasaras periodā - pašlaik vairāk pa to zoļļuku.. Tāda nu tā dzīve. Bet, to lokomotivju "krānu" Slokas stacijā labi atceros - bērnībā ar lielu interesi vēroju, kā tur uzpildījās vecās tvaicenes. Kamēr Slokā darbojās papirfabrika un cementfabrika - kravas vagonu un cementa cisternu tur bija pilns. No stacijas pat uz uniķi bieži bija problematiski nokļūt. Bet, nu visam jau ir savs laiks. Neviena tvaicene Slokas apkārtnē arī nav redzēta jau ilgus gadus. Starp citu ,Slokas stacija savulaik bija no pirmajām Latvijā, kur manevru tvaicenes vietā sāka darboties elektriskā/akumulatoru manevru loķene, kas tolaik skaitījās ļoti moderna. Pašlaik tāda vēl ir skatāma dzelzceļa muzejā. Nu gan esam nobraukuši no tramvaju tēmas, bet vēsturisku faktu apspriešana vienmēr ir noderīga.

Un ballītē tu satikies

Ar meiteni no slokas

Pēc Lielupes tā smirdēja

Un naftā bij tai rokas

Skumjais:

youtu.be/...

Nu re – lielijās ka kruti tramvaji – izrādās pat vecie ir klusāki

Cik atceros no senākiem laikiem-galapunktu rinķos visi tramvaji bijuši paskaļi. Pat čehos, (kad ciemojos tur studiju gados) tramvaja galapunkts atradās tieši pie kopuškas logiem, un tramvaji(vecās tatriņas) metot rinķi, tur radīja līdzīgu troksni. Toreiz tie tramvaji tur brauca teju ik pēc 5 minutēm.... Kamēr pieradu, arī traucēja naktsmieram. Lai nu kāds tramvaju spečuks izskaidro īstos iemeslus, kāpēc tāda skaņa.

trama ritenis griež sliedi. Tas pats, kas pa iebrauktu ledus risi riepu nevar izgriest ārā, strīķē un slīd, tikai, bez skaņas.

Domājams, pēc apļa rekonstrukcijas būs ķemmes formas 2 patformas. Konduktors pārsēdīsies otrā kabīnē, bez nepieciešamības braukt pa apli.

Ez, ja neesi pamanījis, jaunajiem tramvajem NAV otras kabīnes. Tam abi gali NAV vienādi...

Vispār jau tādas nebija arī vecajiem.

tur taisās iepirt speciālu tramvaju apgriezēju.... pacels augšā ar visām sliedēm posmu, apgriezīs un brauks atpakaļ

stāsta, ka rīgas domē jau atkati par to pasākumu ir saņemti un sadalīti

kāpēc jāceļ augšā? galapunktā visi pasažieri sanāk un draudzīgi apgriež. kā izskatās iekārta var redzēt Ventspilī pie blēža kalna.

Pirmais

tur taisās iepirt speciālu tramvaju apgriezēju.... pacels augšā ar visām sliedēm posmu, apgriezīs un brauks atpakaļ

stāsta, ka rīgas domē jau atkati par to pasākumu ir saņemti un sadalīti

==================

Par "atkatu" apjomiem nezinu, Rietumos normāli skaitās

10%, jo summa lielāka, jo procenti mazāki, bet lokomotīvju

un vagonu apgriešanas mehānismi bija pazīstami Eiropā

un Amerikā jau pirms 200 gadiem T.s. "karuselis"

Domāju, ka tie galapunktu "rinķi"tomēr izmaksā lētāk, nekā tramvaju sastāvi ar kabīnēm abos galos un durvīm abās pusēs. Kaut kur dažās ES valstīs tādi arī ir - kaut kur atpakaļ tādi ir redzami Bama ieliktajās bildēs. Lai gan jaunajam Rīgas tramvajam ir reala tehniska iespēja braukt ar pakaļgalu uz priekšu - tur zem pakaļejā sēdekļa ir paslēpta vadītāja pults...Bet nezinu, kas ir par problēmām galapunktos uztaisīt rinķus pat ar diviem, trijiem sliežu ceļiem un vēl pāris strupceļiem. Lai vadītājiem būtu iespēja arī papusdienot, pasēdēt uz ķemertiņa vai pat uz pusstundu nosnausties. Cerams, ka vismaz Juglā uzbūvēs sakarīgāku "rinķi",nekā bija iepriekšējais. Eiropas valstīs esmu ievērojis, ka galapunktos daudzās vietās ir kompaktā "skujiņa", kur iespējams novietot pat 5-6 sastāvus.