Granulu apkures katli. Par un pret.

IkdienasViesis Reģ.: 24.02.2003

Šoreiz ir vēlme padiskutēt par apkures lietām. Ziema gan jau ir tuvu, bet Latvijas aptākļos to varam arī vēl ilgi gaidīt. Pavisam nesen no gāziniekiem saņēmām atbildi, ka mūsu ielā Jūrmalā gāzes vads vēl tuvākajā laikā "nespīd". Tātad, jādomā par alternatīviem risinājumiem - ko likt vecā "leišu" ogļu/malkas apkures katla vietā, jo būtu vēlama automatiska katla darbība vismaz 3 dienas pēc kārtas. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par granulu katliem. Arī LABAS ziņas, ka granulām cena esot šogad kāpusi minimāli. Firmas piedāvā dažādus katlus - gan GRANDEG, gan rietumu firmu ražojumus. Reali būtu interese par granulu katliem, kas paredzēti 150 kv/m telpu apkurei. Zinataji un šo katlu lietotāji/specialisti var paust savus ieteikumus par ši tipa katlu bonusiem un negācijām, CENĀM, izmaksām, defektiem, apkalpošanu , ērtībām un neērtībām. Varbūt, pagūstu vēl līdz Ziemassvētkiem to apkures iekārtu uzstādīt.

 
IkdienasViesis Reģ.: 24.02.2003
0 0 Atbildēt

Čehu Dakons pēc neveiksmēm ar savām bleķa krāsnīm, arī diezgan plaši pārgāja uz čuguna krāšnu ražošanu. Un tās kalpo daudz labāk un ilgāk. Protams, jāuzmana temperaturas režimi.

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 0 Atbildēt

Turpinot par tērauda un čuguna katlu siltummaiņiem. Katlam ar čuguna sekcijām zema atpakaļgaitas t (zem +55*C) nav nekas nāvīgs. Sildvirsmas pārklājas ar darvu un ļoti skābu oksīdu kondensāta konglomerātu. Čugunam samazinās siltumatdeve un....viss. Tērauda katliem zema atpakaļgaitas t ilgstošā periodā ir lēns nāves spriedums. Principā pa 5 ekspluatācijas sezonām katls var iegūt caurejošus izrūsējumus. Veicot atpakaļgaitas t* aizsardzību, 20 apkures sezonas ir normāls tērauda katla resurss. Tātad, labāks ir nevis čuguns vai tērauds, bet gan pareizi izvēlēts katla tips atbilstošajai situācijai.

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 0 Atbildēt

Turpinot par tērauda un čuguna katlu siltummaiņiem. Katlam ar čuguna sekcijām zema atpakaļgaitas t (zem +55*C) nav nekas nāvīgs. Sildvirsmas pārklājas ar darvu un ļoti skābu oksīdu kondensāta konglomerātu. Čugunam samazinās siltumatdeve un....viss. Tērauda katliem zema atpakaļgaitas t ilgstošā periodā ir lēns nāves spriedums. Principā pa 5 ekspluatācijas sezonām katls var iegūt caurejošus izrūsējumus. Veicot atpakaļgaitas t* aizsardzību, 20 apkures sezonas ir normāls tērauda katla resurss. Tātad, labāks ir nevis čuguns vai tērauds, bet gan pareizi izvēlēts katla tips atbilstošajai situācijai.

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 0 Atbildēt

Turpinot par tērauda un čuguna katlu siltummaiņiem. Katlam ar čuguna sekcijām zema atpakaļgaitas t (zem +55*C) nav nekas nāvīgs. Sildvirsmas pārklājas ar darvu un ļoti skābu oksīdu kondensāta konglomerātu. Čugunam samazinās siltumatdeve un....viss. Tērauda katliem zema atpakaļgaitas t ilgstošā periodā ir lēns nāves spriedums. Principā pa 5 ekspluatācijas sezonām katls var iegūt caurejošus izrūsējumus. Veicot atpakaļgaitas t* aizsardzību, 20 apkures sezonas ir normāls tērauda katla resurss. Tātad, labāks ir nevis čuguns vai tērauds, bet gan pareizi izvēlēts katla tips atbilstošajai situācijai.

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 0 Atbildēt

Turpinot par tērauda un čuguna katlu siltummaiņiem. Katlam ar čuguna sekcijām zema atpakaļgaitas t (zem +55*C) nav nekas nāvīgs. Sildvirsmas pārklājas ar darvu un ļoti skābu oksīdu kondensāta konglomerātu. Čugunam samazinās siltumatdeve un....viss. Tērauda katliem zema atpakaļgaitas t ilgstošā periodā ir lēns nāves spriedums. Principā pa 5 ekspluatācijas sezonām katls var iegūt caurejošus izrūsējumus. Veicot atpakaļgaitas t* aizsardzību, 20 apkures sezonas ir normāls tērauda katla resurss. Tātad, labāks ir nevis čuguns vai tērauds, bet gan pareizi izvēlēts katla tips atbilstošajai situācijai.

bobcat Reģ.: 12.10.2006
0 0 Atbildēt

mincis rakstīja: Turpinot par tērauda un čuguna katlu siltummaiņiem. Katlam ar čuguna sekcijām zema atpakaļgaitas t (zem +55*C) nav nekas nā.................et gan pareizi izvēlēts katla tips atbilstošajai situācijai.

sapratām jau sapratām. un kā to izdarīt?

Chankaishi Reģ.: 11.07.2007
0 0 Atbildēt

Sanaak, ka chuguna katlu var njemt ar jaudu, sameeraa preciizu kaadai jaabuut peec apreekjiniem, teerauda - ar jaudu, kas krietni lielaaka par teoreetiski nepiecieshamo, jo vajadzees uzsildiit gandriiz vienmeer veel atpakaljnaakosho uudeni. Chugunam arii automaatika var buut ne paaraak kruta - varbuut chugunnieks sanaak leetaak?

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 0 Atbildēt

bobcat rakstīja:

mincis rakstīja: Turpinot par tērauda un čuguna katlu siltummaiņiem. Katlam ar čuguna sekcijām zema atpakaļgaitas t (zem +55*C) nav nekas nā.................et gan pareizi izvēlēts katla tips atbilstošajai situācijai.

sapratām jau sapratām. un kā to izdarīt?

Izmantojat profesionāļa pakalpojumus, vai vismaz konsultāciju, kad ierīkojat/renovējat apkures sistēmu!

sleepnis Reģ.: 02.05.2003
0 0 Atbildēt

Chankaishi rakstīja: Sanaak, ka chuguna katlu var njemt ar jaudu, sameeraa preciizu kaadai jaabuut peec apreekjiniem, teerauda - ar jaudu, kas krietni lielaaka par teoreetiski nepiecieshamo, jo vajadzees uzsildiit gandriiz vienmeer veel atpakaljnaakosho uudeni. Chugunam arii automaatika var buut ne paaraak kruta - varbuut chugunnieks sanaak leetaak?

Par katla jaudu - nepareizi saprati. Katla jauda netiek tēreta atpakaļejošā ūdens uzsildīšanai. Vienkārši princips tieši tāds pats, kā autiņa motorā. Mazais loks, lielais loks un termostats. Un termostats karsto ūdeni nelaiž uz radiatoriem, kamēr temperatūra mazajā lokā nav sasniegusi noteiktus grādus.

Vēl drusku par "precīzi" piemeklētu katla jaudu. Cietā kurināmā katli labi darbojas tikai pie vienas noteiktas jaudas, kas konkrētajam katlam ir optimāla. Virs tās jaudas sadegšana notiek labi, bet vairāk siltuma aiziet skurstenī. Zem tās jaudas skurstenī iet pārāk aukstas dūmgāzes un notiek kondensēšanās. Un pasliktinās arī sadegšana, izmetot skurstenī kvēpus(kurināmo) kas turklāt nosēžas kopā ar kondensātu uz skursteņa virsmām. Ko nozīmē precīzi piemekēta jauda? Tagad, kad vidējā t ir ~+10? Februāri, kad aukstajās dienās būs -25? 90% gadījumu cietā kurināmā katls strādā neoptimālos režīmos. Tāpēc svarīgi ir kopā ar cietā kurināmā katlu lietot siltuma akumulatoru. Tas ļauj pie pareizas sistēmas iestatīšanas nodrošināt katla optimālu darbību. Un nav starpības, čuguna vai tērauda katls. Jā, čuguna katls ir piedodošāks pie primitīvām apkures sistēmām, bet tas nenozīmē, ka tā viņu būtu labi un ekonomiski lietot.

sleepnis Reģ.: 02.05.2003
0 0 Atbildēt

mincis rakstīja:

Vienmēr smaidu izsauc lietderības koeficients cietā kurināmā katliem virs 90%.

Virs 90% var sasniegt tikai kondensējot dūmgāzēs esošo ūdens tvaiku. Pagaidām to var tikai ar šķidrā/gāzes kurināmā katliem. Reālais lietderības koeficients ir ap 75%. Atlikusī daļa tiek aiznesta ar dūmgāzēm, kuru t* arī nevar būt zemāka par 60*C pie skursteņa izejas, un realitātē ir ap 90-110* izejā no katla.

Vēl viens variants, kā paaugstināt lietderības koeficientu, ir paaugstināt sadegšanas temperatūru, kas tā arī tiek darīts. Pareizi būvētiem katliem no kurtuves netiek noņemts siltums. Vēl papildus tā tiek izolēta ar šamotu, lai paaustinātu sadegšanas temperatūru. un tikai pēc tam karstās gāzes tiek uz siltummaini.

bobcat Reģ.: 12.10.2006
0 0 Atbildēt

mincis rakstīja:

bobcat rakstīja:

mincis rakstīja: Turpinot par tērauda un čuguna katlu siltummaiņiem. Katlam ar čuguna sekcijām zema atpakaļgaitas t (zem +55*C) nav nekas nā.................et gan pareizi izvēlēts katla tips atbilstošajai situācijai.

sapratām jau sapratām. un kā to izdarīt?

Izmantojat profesionāļa pakalpojumus, vai vismaz konsultāciju, kad ierīkojat/renovējat apkures sistēmu!

Man patreiz tas nav aktuāli, bet patīkami ir palasīt viedokļus, lai varētu vēlāk tos izmantot diskusijās.

IkdienasViesis Reģ.: 24.02.2003
0 0 Atbildēt

Ja pieskaramies metāla apkures katlu cenu politikai, tad jāatdzīst, ka situacija nav labvēlīga. Vairums metāla katlu, kas maksā vidēji no 400 -700 ls kalpo kalpo max.5-7 gadi. Tas tomēr ir salīdzinoši īss kalpošanas periods un jebkyrā gadījumā - katls sevi neatpelna. Tas nav patīkami. Atceros, savulaik populārie Tukuma "komforta" katli ļoti bieži izdega jau 3-4 gadu laikā, ka nebija pat vairs ko metināt....Čuguns tomēr ir vairāk karstumu un plašakas temperaturu amplitudas mīlošs materials. Man savu 30 gadus veco klasisko "leiti" ir izdevies x-reizes jau pārkarsēt - bet pagaidām visss bez problēmām. Ūdens zudumi nekādi. Biju jau nopietni sagatavojies garanulu krāsns iegādei, bet plānus izjauca fakts, ka ielā pie mājas (10 m no mājas)ielika gāzes vadu. Tā nu es vēl nespēju izšķirties - ko darīt ? Šo sezonu vēl iztikšu ar malku un "leiti" -nākamvasar tad kaut kas būs jādara.

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 0 Atbildēt

sleepnis rakstīja:

mincis rakstīja:

Vienmēr smaidu izsauc lietderības koeficients cietā kurināmā katliem virs 90%.

........................

Vēl viens variants, kā paaugstināt lietderības koeficientu, ir paaugstināt sadegšanas temperatūru, kas tā arī tiek darīts. Pareizi būvētiem katliem no kurtuves netiek noņemts siltums. Vēl papildus tā tiek izolēta ar šamotu, lai paaustinātu sadegšanas temperatūru. un tikai pēc tam karstās gāzes tiek uz siltummaini.

Mazliet tu iebrauci citā operā. Ar šamotu oderētas degkameras parasti ir šķeldas jeb biomasas katliem. Tur augsta t ir vajadzīga, jo kurināmais ir ar augstu mitruma pakāpi, respektīvi daudz siltuma tiek tērēts ūdens iztvaicēšanai. Ja nebūs augsta t, nekādu jēdzīgu jaudu no degļa nevar izcelt. Sadegšanas t pacelšana tiešām paugstina lietderības koeficientu, taču rada arī blakusefektus: vajadzīgi ir materiāli, kas ir noturīgi pret augstām t, un sāk oksidēties gaisa slāpeklis, rodas NOx, kas ir ļoti kaitīgas gāzes.

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 0 Atbildēt

sleepnis rakstīja:

Chankaishi rakstīja: Sanaak, ka chuguna katlu var njemt ar jaudu, sameeraa preciizu ........

Par katla jaudu - nepareizi saprati. Katla jauda netiek tēreta atpakaļejošā ūdens uzsildīšanai. Vienkārši princips tieši tāds pats, kā autiņa motorā. Mazais loks, lielais loks un termostats. Un termostats karsto ūdeni nelaiž uz radiatoriem, kamēr temperatūra mazajā lokā nav sasniegusi noteiktus grādus.

Vēl drusku par "precīzi" piemeklētu katla jaudu. Cietā kurināmā katli labi darbojas tikai pie vienas noteiktas jaudas, kas konkrētajam katlam ir optimāla. Virs tās jaudas sadegšana notiek labi, bet vairāk siltuma aiziet skurstenī. Zem tās jaudas skurstenī iet pārāk aukstas dūmgāzes un notiek kondensēšanās. Un pasliktinās arī sadegšana, izmetot skurstenī kvēpus(kurināmo) kas turklāt nosēžas kopā ar kondensātu uz skursteņa virsmām. Ko nozīmē precīzi piemekēta jauda? Tagad, kad vidējā t ir ~+10? Februāri, kad aukstajās dienās būs -25? 90% gadījumu cietā kurināmā katls strādā neoptimālos režīmos. Tāpēc svarīgi ir kopā ar cietā kurināmā katlu lietot siltuma akumulatoru. Tas ļauj pie pareizas sistēmas iestatīšanas nodrošināt katla optimālu darbību. Un nav starpības, čuguna vai tērauda katls. Jā, čuguna katls ir piedodošāks pie primitīvām apkures sistēmām, bet tas nenozīmē, ka tā viņu būtu labi un ekonomiski lietot.

Par to, ka katla jauda netiek tērēta atpakaļgaitas piesildīšanai tu pateici 100% pareizi. Tērēta tiek sūkņa jauda. Daļa sūkņa radītās plūsmas tiek tērēta recirkulācijai.

Par cietā kurināmā katliem un akumulatoru arī 100% taisnība.

Bet tu aizmirsi par cietā kurināmā katliem ar ventilatoru degli. Vispazīstamākais pārstāvis ir granulu katls. Un tieši šeit pareizas jaudas piemeklēšana ir ļoti svarīga optimālam darbības režīmam, jo akumulācijas tvertne tā normālai darbībai principā nav nepieciešama. Un šiem katliem ir attiecība degļa jauda/sildvirsmas platība, kas ļauj ļauj jēdzīgu lietderības koeficientu noturēt zināmā jaudas diapazonā. Piemēram: 15 kW katlam tas ir 4-13 kW. Nu lūk: tevis pieminētie +10*C ārā. Mājas siltuma patēriņš ap 2-2,5 kW. Katls pārsvarā atrodas gaidīšanas režīmā, kas ir neekonomisks. Pieskaitām karstā ūdens patēriņu ģimenei, vēl kādus 3-4 kW momentānā patēriņa vismaz 2-3x dienā uz 40-50 min. Jau esam tuvu minimālajai robežai. T krītoties līdz 0 - -5*C, ir sasniegta minimālā jauda, un vissnotiek diezgan optimāli. Pārejas periodos parasti izkurinu kādu pusmaisu granulu,māja izžūst, kādas diennaktis 2 var nekurināt vispār. Tagad šī pati situācija ar 20-25 kW katlu, kura minimāla jauda ir paredzēta vismaz 8-10 kW. Nominālais režīms tiek sasniegts tikai pie kādiem -10 - -15*C. Tāda lūk ir nozīme pareizas jaudas piemeklēšanai.

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 1 Atbildēt

IkdienasViesis rakstīja: Ja pieskaramies metāla apkures katlu cenu politikai, tad jāatdzīst, ka situacija nav labvēlīga. Vairums metāla katlu, kas maksā vidēji no 400 -700 ls kalpo kalpo max.5-7 gadi. Tas tomēr ir salīdzinoši īss kalpošanas periods un jebkyrā gadījumā - katls sevi neatpelna. Tas nav patīkami. Atceros, savulaik populārie Tukuma "komforta" katli ļoti bieži izdega jau 3-4 gadu laikā, ka nebija pat vairs ko metināt....Čuguns tomēr ir vairāk karstumu un plašakas temperaturu amplitudas mīlošs materials. Man savu 30 gadus veco klasisko "leiti" ir izdevies x-reizes jau pārkarsēt - bet pagaidām visss bez problēmām. Ūdens zudumi nekādi. Biju jau nopietni sagatavojies garanulu krāsns iegādei, bet plānus izjauca fakts, ka ielā pie mājas (10 m no mājas)ielika gāzes vadu. Tā nu es vēl nespēju izšķirties - ko darīt ? Šo sezonu vēl iztikšu ar malku un "leiti" -nākamvasar tad kaut kas būs jādara.

Gandrīz visiem tērauda katliem resurss tiek rēķināts vismaz uz 15 gadiem. Resursu samazina, no ražotāja puses: neatbilstoša tērauda izmantošana un nevērība pret siltumnesēja viendabīgu cirkulāciju katlā. No lietotāja puses: ciets ūdens,nepietiekoša cirkulācija jeb siltumnoņemšana un zema atpakaļgaitas t. Tagad summējam kopā dinamikā: kurinām katlu, pārkarsējam to, dēl zemas atpakaļgaitas t katla iekšpuse ir klāta ar skābu un korozīvu kondensātu, kas ir ielīmēts darvā, iekšpusē liesmas kamerā ir kāda/kādas kabatas ar sliktu cirkulāciju. ūdens tajās lokāli vārās. Šajās vietās pastiprināti nosēžas kaļķis no iekšpuses, kas samazina siltumatdevi uz siltumnesēju. Rezultātā šajās vietās metāls pastiprināti karst. Arī skābes darbībai ir ideāli apstākļi. Pieliekam klāt neatbilstošas kvalitātes katla tēraudu. Nu lūk, ideāla recepte caurumiem katlā pēc 5 gadiem. Novērst to visu var ar pasākumu kopumu 70 Ls vērtībā pie uzstādīšanas.

Nortel Reģ.: 16.03.2007
0 0 Atbildēt

mincis rakstīja:

IkdienasViesis rakstīja: Ja pieskaramies metāla apkures katlu cenu politikai, tad jāatdzīst, ka situacija nav labvēlīga. Vairums metāla katlu, kas maksā vidēji no 400 -700 ls kalpo kalpo max.5-7 gadi. Tas tomēr ir salīdzinoši īss kalpošanas periods un jebkyrā gadījumā - katls sevi neatpelna. Tas nav patīkami. Atceros, savulaik populārie Tukuma "komforta" katli ļoti bieži izdega jau 3-4 gadu laikā, ka nebija pat vairs ko metināt....Čuguns tomēr ir vairāk karstumu un plašakas temperaturu amplitudas mīlošs materials. Man savu 30 gadus veco klasisko "leiti" ir izdevies x-reizes jau pārkarsēt - bet pagaidām visss bez problēmām. Ūdens zudumi nekādi. Biju jau nopietni sagatavojies garanulu krāsns iegādei, bet plānus izjauca fakts, ka ielā pie mājas (10 m no mājas)ielika gāzes vadu. Tā nu es vēl nespēju izšķirties - ko darīt ? Šo sezonu vēl iztikšu ar malku un "leiti" -nākamvasar tad kaut kas būs jādara.

Gandrīz visiem tērauda katliem resurss tiek rēķināts vismaz uz 15 gadiem. Resursu samazina, no ražotāja puses: neatbilstoša tērauda izmantošana un nevērība pret siltumnesēja viendabīgu cirkulāciju katlā. No lietotāja puses: ciets ūdens,nepietiekoša cirkulācija jeb siltumnoņemšana un zema atpakaļgaitas t. Tagad summējam kopā dinamikā: kurinām katlu, pārkarsējam to, dēl zemas atpakaļgaitas t katla iekšpuse ir klāta ar skābu un korozīvu kondensātu, kas ir ielīmēts darvā, iekšpusē liesmas kamerā ir kāda/kādas kabatas ar sliktu cirkulāciju. ūdens tajās lokāli vārās. Šajās vietās pastiprināti nosēžas kaļķis no iekšpuses, kas samazina siltumatdevi uz siltumnesēju. Rezultātā šajās vietās metāls pastiprināti karst. Arī skābes darbībai ir ideāli apstākļi. Pieliekam klāt neatbilstošas kvalitātes katla tēraudu. Nu lūk, ideāla recepte caurumiem katlā pēc 5 gadiem. Novērst to visu var ar pasākumu kopumu 70 Ls vērtībā pie uzstādīšanas.

Tāpēc gudri cilvēki atdala katla kontūru no apsildes kontūra ar siltummaini un katla kontūru uzpilda ar termo eļļu, kas ir daudz "draudzīgāks" siltumnesējs.

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 0 Atbildēt

Tāpēc gudri cilvēki atdala katla kontūru no apsildes kontūra ar siltummaini un katla kontūru uzpilda ar termo eļļu, kas ir daudz "draudzīgāks" siltumnesējs.

Šie cilvēki ir ne tikai gudri, bet arī turīgi. Sākam rēķināt:

15 kW katla tilpums ap 68 l, 25 kW ap 90 l + 5-6 l uz siltummaini un caurulēm. Eļļu neviens par velti nedod. Tad speciāla izplešanās tvertne tikai šim kontūram. Sūknis tikai šim kontūram, pie tam eļļas viskozitāte ir daudz lielāka kā ūdenim+siltummaiņa pretestība. Sūknis nesanāks mazs un lēts. Un protams siltummainis.

Salīdzinam to visu ar ūdens atdzelžosanas un mīkstināšanas filtru izmaksām, un atviegloti nopūšoties saprotam, ka arī esam gudri, un drīz būsim turīgi, jo protam rēķināt.

IkdienasViesis Reģ.: 24.02.2003
0 0 Atbildēt

Būtu jauki, ja kāds specialists zinātu pastāstīt par tām granulu apkures iekārtas "pristavkām" , kuras varot pievienot no ārpuses teju visiem vecajiem čuguna katliem . Vai kāda no Latvijas firmām tādas iekārtas piedāvā ?

mincis Reģ.: 15.05.2002
0 0 Atbildēt

IkdienasViesis rakstīja: Būtu jauki, ja kāds specialists zinātu pastāstīt par tām granulu apkures iekārtas "pristavkām" , kuras varot pievienot no ārpuses teju visiem vecajiem čuguna katliem . Vai kāda no Latvijas firmām tādas iekārtas piedāvā ?

Protams. Ieraksti meklētājā granulu deglis malkas katlam un izvēlies. Uzstāda vai nu kurtuves durvīs, vai to vietā. Klāt jāpērk granulu tvertne ar sneku. parasti primitīva vadība jau ir instalēta deglī.

IkdienasViesis Reģ.: 24.02.2003
0 0 Atbildēt

Atradu un apskatījos. Tiešām, neslikta ideja. Nākamsezon kaut kas būs jāsāk organizēt, jāsameklē kāda firma, kas nodarbojas ar to sagādi un uzstādīšanu. Jebkurā gadījumā, sanāks lētāk par gāzes ierīkošanu.

Slinkais Reģ.: 20.03.2008
0 0 Atbildēt

tas variants ar katla pildīšanu ar eļļu-antifrīzu ir pamatots? man ir doma paralēli Junkeram piejūgt kamīnu ar ūdens kreklu. bet ir daži bet junkeram apkures sistēmas papildināšana notiek no ūdens sildīšanas kontura. teorētiski tas plastmasas vārsts var sapīpēties un palaist kko atpakaļ dzeramajā ūdenī. tik pat teorētiski siltummainis varētu sākt tecēt bet kkā man negribas pa ūdens krānu tecināt eļļu vai antifrīzu un vel, tas siltummainis stipri mazina lietderības koeficentu? vai siltummaiņa gadijumā nevajag jaudīgāku katlu, neka bez šī?

Nortel Reģ.: 16.03.2007
0 0 Atbildēt

Pirms apkures sistēmu modernizēšanām ieteiktu pārliecināties vai esošais skurstenis būs piemērots jaunajām sistēmām. Lai nesanāk tā kā te dažam labam, kam pie -20 ... -30 grādiem sāk degt jumts.

Nortel Reģ.: 16.03.2007
0 0 Atbildēt

Slinkais rakstīja: tas variants ar katla pildīšanu ar eļļu-antifrīzu ir pamatots? man ir doma paralēli Junkeram piejūgt kamīnu ar ūdens kreklu. bet ir daži bet junkeram apkures sistēmas papildināšana notiek no ūdens sildīšanas kontura. teorētiski tas plastmasas vārsts var sapīpēties un palaist kko atpakaļ dzeramajā ūdenī. tik pat teorētiski siltummainis varētu sākt tecēt bet kkā man negribas pa ūdens krānu tecināt eļļu vai antifrīzu un vel, tas siltummainis stipri mazina lietderības koeficentu? vai siltummaiņa gadijumā nevajag jaudīgāku katlu, neka bez šī?

Manam Junkersam sistēmu uzpilda pa tiešo no ūdensvada, ar rokas krānu. Ir pat vēl pretvārsts, kas neļauj sistēmas ūdenim iekļūt ūdensvadā. Katls gan pavecs, pēdējais modelis pirms neveiksmīgās Eirostar/Eiromax sērijas.

Slinkais Reģ.: 20.03.2008
0 0 Atbildēt

man ir euromaxx 28. neteiktu ka būtu baigās problēmas. vienreiz tik vadības plati samainiju

rudens68 Reģ.: 17.04.2006
0 0 Atbildēt

Vakar vienā kompānijā panesās saruna par apkuri . Tad viens otrs minēja stipru granulu trūkumu , jo daudz paņemot Jelgavas jaunā biomasas stacija ..

Vai atbilst patiesībai ?

www.fortum.com/...

PS Pašam nav granulu apkure .

Lasītākie raksti

Jaunie raksti