1. Sabiedriskā transporta josla nav labā malējā josla, bet gan sabiedriskā transporta josla. Tā, pēc termina, neskaitās, kā labā malējā.

2. Tas, ka tur ir ķieģelis nenozīmē, ka nedrīkst no sliedēm nogriezties. Tur nedrīkst braukt, bet kreiso pagriezienu veicot, tāpat jebkurā gadījumā tās sanāktu šķērsot, kur ķieģelis. Respektīvi kreisais pagrieziens jāveic no sliedēm!

3. Nezinu, bet domāju, ka drīkst.

4. 10km/h vai 20km/h, īsti neatceros precīzi, bet netraucējot gājēju kustību.

5. Kaut 5km attālums tas nenozīmē, ka tas nav pagalms, ja iet paralēli ceļam tad tāpat jekurā gadījumā kā pagalms paliek, ja tāds ir, neatkarīgi no attālumu vai ietves izmēra.

6. Braukt līdz tā vairs nav nepārtraukta vai arī kļūt par gājēju.

7. Apstāties velosipēdista ceļa malā vai kļūt par gājēju un pārvietoties pa ietvi.

8. Vadītājam ir jāpakļaujas policista likumīgajām prasībām. Policists nevar prasīt to, kas ir aizliegts.

Piedāvājums iedzert ir normāls piedāvājums, tas nav aizliegts

Aфтар, убей себя об стену

Policists VAR (lai gan nedrīkst) prasīt to, kas ir aizliegts. Pašam ir nācies to izbaudīt vairākkārt - piemēram, apstāties uz dzelzceļa pārbrauktuves pēc CP darbinieka rīkojuma. Attiecīgi jautājums varbūt ir provokatīvs, bet pēc būtības ļoti aktuāls. Kas uzņemas atbildību par CP pretlikumīgu prasību ievērošanu? Jebkurā valstī policista rīkojumu ir jāizpilda, neapspriežot tā likumību, bet pie mums, tas vēl tiek papildināts ar faktisku neiespējamību par to kādam sūdzēties.

1. Sabtransa josla ir arī ir josla. Noteikumos nav teikts citādi. Vienīgi CSN nonāk pretrunā 2 punkti sakarā ar veltni un sabtransa joslu. Domāju, ka jāvadās pēc ceļu satiksmes likuma, kas nosaka pirmkārt drošību uz ceļa. Tātad, jāvadās no situācijas.

2. Jāgriežas ne no sliedēm, jo krustojums neatceļ sabtransa joslas zīmi.

3. Pa sliedēm drīkst pārvietoties tikai tad, ja tās atrodas brauktuves vidū. Šķērsot tās drīkst, ja tās nav nodalītas no brauktuves (tā kā Brīvības gatvē). Tātad, šajā gadījumā pa sliedēm pārvietoties ir aizliegts.

4. Ar maksimālo atļauto ātrumu, bet tā, lai netraucētu gājēju kustību, kā arī neradītu draudus ceļu satiksmei.

5. Ceļu satiksmes likums nosaka, ar ko ceļš, kuriem krustojoties rodas krustojums, atšķiras no blakusteritorijas.

6. Šī baltā līnija nekad nav novilkta pašā asfalta malā. Tur ir 10cm kā minimums, pa to arī var bar braukt

7. Neesmu redzējis nevienu velosipēdistu ceļu, kur nebūtu atvēlēta vieta gājējiem.

8. Policists nevar uzspiest dzert 100g. Viņš var piedāvāt Bet grēks atteikties no haļavas

Atjautības uzdevums Nr.2::

Automašīna velk piekabi (auto un piekabei ir dažādu kompāniju izdotas OCTAS) un izraisa CSN, kurā ar piekabi tiek bojāts cits auto. Tiek sastādīts saskaņotais paziņojums.

Jautājumi:

1. kam pazeminās BONUS-MALUS klasi? auto+šoferis vai piekabe+šoferis komplektam?

2. pie kura vainīgā OCTA drošinātāja vērsties - piekabes vai automašīnas?

Ja ar mani tā gadītos (ja es būtu cietušais), ietu pie auto vadītājs+auto apdrosinātaja, bet ja jau tā prasi, tad droši vien pareizā atbilde ir pie piekabes apdrošinātāja un BM pazemina piekabei

Jautājums no citas operas - viena no agresīvas braukšanas definīcijām ir sastrēgum esošu vai lēnu braucošu transportlīdzekļu rindas apbraukšana pa SABIEDRISKĀ TRANSPORTA joslu. Definīcijas beigas, plašāks iztirzājums nekur nav atrodams - tātad jebkurš šāda manevra izveicējs ir agresīvs sākot no zirgu pajūga un beidzot ar TU-154.

Tagad jautājums - kāpēc vieglo automašīnu vadītāji tiek apturēti un izfukāti pēc pilnas programmas vai VIP kategorijas, bet sabiedriskais transports ne? Agresīvas braukšanas definīcijā es neredzu, ka šie kaut kādā veidā būtu izslēgti no sodāmo saraksta?

Pēc panta sanāk, ka arī velosipēdisti un invalīdu ratiņu vaītāji braucot garām korķim pa ietvēm vai veloceļiem klasificējas par agresīviem vadītājiem. Piedevām te vēl rodas pamats ierosināt lietas par negodīgu konkurenci, jo, piem., velokurjeri, apbraucot korķi pa ietvi, var ātrāk piegādāt preci nekā auto-kurjeri utt.

Par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:

1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;

2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

#####################

23) transportlīdzeklis — ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora;

3) ceļš — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi);

Tā darbība saucas transportlīdzekļa apturēšana nevis apstāšanās. Pie sarkanā taču tev neviens neskrien pa fikso plāksteri līmēt?

No pieredzes. Kad fūres piekabe mazliet apskādēja man sānus tad zaudējumus sedza tieši piekabes OCTA (kārtējais LTAB sviests, tāpat kā bonus-malus sistēma)

Pie sarkanā transportlīdzekli drīkst APTURĒT (atvainojos par nepareiza termina lietojumu), bet uz dzelzceļa pārbrauktuves NĒ!

170. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja:

170.1. aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju apturēt transportlīdzekli uz

pārbrauktuves;

170.2. uz tās atrodas transportlīdzeklis. Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transportlīdzeklis, pārējiem

vadītājiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi no tā.

171. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāizsēdina pasažieri un

jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi. Ja transportlīdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas,

vadītājam, ja iespējams, jāinformē glābšanas dienests un jārīkojas šādi:

171.1. ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm (katrs - 1000 m attālumā no

pārbrauktuves), ja ir tikai viens cilvēks, - tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, un jāpaskaidro, kā

jārāda apstāšanās signāls vilciena mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu;

171.2. jāpaliek transportlīdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls;

171.3. kad parādās vilciens, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu. Apstāšanās signālu rāda ar rokas

apļošanu, dienā - turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī – iedegtu lāpu vai

lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trijiem īsiem signāliem.

Graberi, tāpēc, ka sabiedriskais pārvadā 100 cilvēkus, bet mēs max 4. Ja sabiedriskajam nedotu nekādas "atlaides", tad Tu un es stāvētu sastrēgumos 10x ilgāk, jo daļa sabiedriskā transporta pasažieru zaudētu interesi par sabiedriskajiem transportiem un brauktu ar saviem privātajiem auto, kas situāciju uz ceļa tikai pasliktinātu! Ja visur ierīkotu sab trans joslas, tādējādi visus viņu manevrus "legalizējot", privātajiem paliktu mazāk vietas uz ceļa un atkal ciestu Tu pats. Nedaudz tomēr jādomā ar galvu, kas ir izdevīgāk, piem uz Vanšu tilta sabiedriskā veikto apbraukšanu atbalstu, jo ja tur viņiem ierīkotu atsevišķu joslu, tad privātie stāvētu 12 ilgāk, līdzīgi kā tas ir uz Zemitānu tilta tagad!

Nevienā no šiem pantiem nav rakstīts, ka nedrīkst apturēt, ja to liek CP, un CP rīkojumiem ir jāklausa tāpat kā luksoforam.

Agresīvā braukšana gan manuprāt ir plaši definējams jēdziens:

1) interesanti, ka šo teorētiski var piesiet praktiski jebkurā situācijā, jo jebkuru CSN pārkāpumu var traktēt kā bīstamu satiksmei, piem ātrums+nepiesprādzēšanās vai sarkanā gaisma+neparādīts virzienrādītājs! Kur ir robeža?

2)-ja tīšam vai netīšām izbrauc kādam priekšā - vai pienākas sods par agresīvo, jo kādam nācās nedaudz piebremzēt?

-cikreiz jānomaina joslas, lai uzskatītu, ka kādam traucē? Kādā laika periodā tiek skaitīta "agresīvā " joslu maiņa - 10 sek vai 10 minūtes? Kādā attālumā tiek skaitīta joslu maiņa 100m vai 1 km?

Kas jādara autovadītājam, lai neklasificētos kā agresīvā braukšana uz D-pils šosejas, kur kolonnā brauc 10 auto ar distanci 1 m ar ātrumu 70 km/h?

-kāpēc nedrīkst braukt pa ceļa nomali, netraucējot gājējus, ja redzams, ka visa rinda stāv, gaidot kreiso pagriezienu, bet labais pagrieziens ir brīvs?

Par 2. viss aprakstīts: transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka: a) tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai

-CSN pārkāpumu var viennozīmīgi fiksēt; traucējumus transporta plūsmas vienmērīgumam - par to varētu strīdēties.

b) vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses

-te principā CP būtu jāveic "pārējo transportlīdzekļu vadītāju" aptauja, vai tika ignorētas viņu intereses. Ja attiecīgais manevrs bija ar visiem iepriekš saskaņots (piemēram, apgalvojot, ka tu ar viņiem, stāvot krustā pie iepriekšējā sarkanā, mutiski vienojies, ka veiksi šo manevru tieši tādā veidā), tad nevar piešūt agresīvo braukšanu, un ja CP nevar pierādīt pretējo (nav fiksēti "ignorētie" vadītāji), tad sanāk izsprukt sveikā. Tikai to visu vajag fiksēt protokolā!

Man savukārt neizpratni rada cits jautājums. Varbūt kādam tas šķitīs elementāri, tad es esmu to veiksmīgi aizmirsis.

Tātad - kāda skaitās pareiza braušanas joslās, ja no 2 joslu vienvirziena ielas pa kreizi atļauts griezties no abām joslām, un uzgriešas uz 3 joslām? Piemērs ir Struktoru/Brīvības ielas krusts.

Ja es griežos no pirmās joslas pa kreisi, tad man ir jāiegriešas Brīvības ielas pirmajā, otrajā, vai trešajā joslā. Un kurā joslā, ja es kreiso pagriezienu veicu no Struktoru ielas otrās joslas?

To Fridrihs:

Nekādi izņēmumi vienvirziena ielām attiecībā uz stāvokļa ieņemšanu pirms manerva nav. Nogriezties pa kreisi drīkst tikai no kreisās malējās joslas, neatkarīgi arī no tā vai otra iea ir 1-joslu, 2-joslu vai vienvirziena. Pa kreisi no abām var griezties tikai tad, ja ir papildzīme par braukšanas virzieniem joslās vai uzbraukšanai uz loka(apļa).

Pēc manerva ieņemt vari jebkuru joslu, protams ievērojot -"Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē" , bet ja ir 2 vai vairākas joslas tad kreisajā iebraukt drīkst tikai:

99.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas;

99.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

99.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

Līdz ar to uzgriežoties uz trīs joslām gandrīz brīvi var izvēlēties 1 vai 2 joslu, bet ievērojot:

81. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.

Ko no tā var secināt, ka nobraucot no akmens tilta pa labo joslu, tajā arī ir jāpaliek nevis kā 90% mauc kur grib.

Tā arī neatbildēji uz jautājumu, ko darīt ja no 2 joslām jāuzgriežas uz 3 joslām... Ja es no labās joslas iegriezīšos otrajā, tad tu no kreisās brauksi man sānos, vai tomēr trešajā?

Viss tevis aprakstītais ir pilnīgi parezi izņemot pēdējo teikumu, jo NOGRIEŽOTIES no akmens tilta uz 11.novembra krastmalu spēkā ir 81.punkta otrais teikums -"Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem PĀRKĀRTOJOTIES vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi". Tas nozīmē, ka transportlīdzekļiem , kas nogriežas no kreisās joslas ir jādod ceļš labajā joslā braucošajiem, savukārt pa labo joslu braucošiem ir priekšroka un var izvēlēties JEBKURU no joslām, ievērojot CSN 99.punktu (saskaņā ar patreiz spēkā esošajiem CSN). Tieši tāda pati situācija ir 100m uz priekšu, kur ir apgriešanās vieta.

P.S. uzskatu, ka tā ir viena no situācijām, kura CSN ir jālabo.

Personīgi es griezīšos trešajā, jo saskņā ar CSN 81.punktu "pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi", bet arī šajā gadījumā būs CSN 99.pārkāpums

man ar viens jautājums.

T veida krustojums. Zīmes nav, tātad braucam pēc noteikumiem

Nianse - sāniela ir bruģēta, bet 3-4m no krusta asfalts. Ir vai nav jādod ceļš tiem, kas izbrauc no šīs ielas?

P.S. mācībnieki dod ceļu

Īsti nesapratu, kas tieši nav skaidrs, bet ja tevi satrauc bruģis tad "galvenā ceļa" izpratnē tas nearko neatšķiras no asfalta:

1.18. galvenais ceļš - ....ceļš ar asfalta, asfaltbetona, BRUĢA u.tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu,...

Šodien bija konkrēta situācija uz ceļa:

pirms VEF virzienā uz centru mazda no 2.joslas pārkārtojās uz sliedēm. Šis manevrs nepatika pa sliedēm braucošajam audi, kas nepaspējot nobremzēt vai speciāli (lai parādītu kam taisnība) iebrauca mazdai sānos (sānos, nevis aizmugurē!). It kā vainīgs būtu tas, kas brauca pa sliedēm, jo mazda pārkārtojās no labās puses, tātad labās rokas likums. No otras puses, audi pa sliedēm brauca taisni, bet mazda pārkārtojās, līdz ar to taisnība audi. Braucu garām brīdī, kad abi jau stūķējās nost, jo bija acīmredzams, ka ja viņi abi fiksi neizdomās kā pildīt saskaņoto un neaizvāksies, taps nolinčoti, jo stūķis ar divu tramvaju līdzdalību veidojās pamatīgs.

Zinu, ka šī situācija bija eksāmenu biļetē, bet ir piemirsies

Yukki, domāju ka e jautājums nevietā - vainīgs būš tas auto kas dabūja pa sāniem, jo pirms jebkura manevra veikšanas ir jāpārliecinas par tā drošību. Un otrs kads izvelk CSN un apstās no kuras puses uz kuru pārkārtojoties bija priekšroka !!! Īsti pats neatceros bet IMO, tur NEBIJA "labās rokas likums".

Tieši tā, pārkārtojoties nav nekāda labās rokas principa, tikai krustojumos.