1. Jep par to lokveida vēlreiz padomājot atcerējos tādu lietu, ka ja pirms loka nav zīme "dodiet ceļu" tad pa loku braucošajiem ir jālaiž visi no labās puses braucošiem "labās rokas likums" - attiecīgi loks ir iela. Tā kā laikam parasti ir arī vēl zīme apstāties aizliegts.
2. Bet saproti vienlaicīgi pārkārtojoties pa labi viens auto otram netraucē un griežoties pa labi nemaz nepārkāpjot CSN nevar vienlaicīgi pārkārtoties pa kreisi, jo pirms manerva ir jārāda signāls. Lai pagrieztos pa labi un vienlaicīgi pārkārtotos pa kreisi ir jāslēdz avareikas tad var braukt abos virzienos 
Attiecīgi visi nogriežoties brauc pa savām joslām un TIKAI TAD, kad ir manervs veikts var pārkārtoties, tad arī darbojas tās priekšrocības. Dzīvē gan tā nenotiek un reāli griežoties laižu visus ko vajag skatoties no situācijas.
Tiešām tik grūti uzlikt, lai izslēgta bultiņa ir sarkana...oi par daltoniķiem aizmirsu...tad lai izslēgta ir nokrustota 
neskaidras CSN situacjas
Interesētu komentāri par sekojošām neskaidrām situācijām, sākšu ar nopietnākām un nobeigšu ar ne tik nopietnām:
1. Merķeļa iela vai Kalpaka bulvāris Rīgā. Labā josla ir atvēlēta sabiedriskajam transportam. Pa kuru joslu būtu jābrauc visiem tiem transportlīdzekļiem, kuriem atļauts braukt tikai pa labo malējo joslu? Vai traktoram un ceļa veltnim ir jārullē pa vidējo joslu vai pa sabiedriskā transporta joslu? Cik joslas ir šim ceļam? Ja pieņemam, ka šeit būtu vēl viena vai divas papildus joslas kreisajā pusē, tad kravas auto vadītājam joslu skaits būtu jāskaita sākot ar kuru joslu?
2. Slokas ielas krustojums ar Mārtiņa vai Krēslas ielu. Varbūt kāda no šīm ielām ir vienvirziena, tomēr jautājums ir sekojošs: No kāda stāvokļa ir jāizdara kreisais pagrieziens uz Mārtiņa vai Krēslas ielām, braucot pa Slokas ielu virzienā uz Kalnciema ielu? Kā zināms uz Slokas ielas ir tramvaja sliedes un virs tramvaja sliedēm ir zīme – sabiedriskā transporta josla. Vai kreiso pagriezienu ir jāveic no sliedēm vai no labās malējās joslas? Sabiedriskā transporta joslā var iebraukt tikai tad, ja tā atrodas labajā pusē, lai nogrieztos pa labi vai lai izlaistu pasažierus.
3. Krišjāņa Barona ielas posms pirms VEF tilta. Šajā posmā tramvaja sliedes atrodas brauktuvei abās pusēs. Vai auto drīkst braukt pa tramvaja sliedēm, kas atrodas brauktuves labajā pusē? Ja šajā situācijā braukt pa tramvaja sliedēm nedrīkst, tad rodas jautājums: kā ir iespējams nokļūt uz trotuāra, kurš atrodas ceļa labajā pusē, lai tur novietotu auto? Tur pat ir zīme, ka auto jānovieto uz trotuāra.
4. Pa gājēju ceļiem ar auto braukt nedrīkst, bet ir iespējams saņemt pašvaldības atļauju, lai legāli piemēram piebrauktu pie savas dzīvesvietas, ja citu iespēju tur nokļūt nav. Ar kādu ātrumu šajā situācijā atļauts pārvietoties auto ar pašvaldības izdoto atļauju pa gājēju ceļu?
5. Ceļa zīme „apstāties aizliegts” ir spēkā arī aiz izbrauktuvēm no blakus teritorijām, benzīntankiem utt. Kādā attālumā no ceļa jāatrodas blakus teritorijai, lai tā vairs nebūtu blakus teritorija, bet jau kā pilnvērtīgs krustojums? Parasti blakus teritorijas ir atdalītas ar trotuāru vai šauru zālāju, bet teorētiski taču var būt situācija, ka zāliens un trotuārs kopā ir teiksim 100 metrus plats un tādējādi blakus teritorija atrodas jau samērā tālu no ceļa. Bet ja attālums ir 5km? Kāds ir minimālais attālums? Vai arī ir citi nosacījumi, lai blakus teritorija zaudētu statusu un kļūtu par krustojumu?
6. Baltu nepārtrauktu līniju, kas novilkta ceļa malā, šķērsot ir aizliegts. Kā rīkoties velosipēdistam, kurš ir iznācis no meža un tālāk vēlas turpināt ceļu pa asfaltu?
7. Pa velosipēdistu ceļu gājējiem pārvietoties ir aizliegts. Kā rīkoties velosipēdistam, kurš brauc pa velosipēdistu ceļu, ja viņš ir tā piekusis, ka vairs nespēj pabraukt ar velosipēdu?
8. Vadītājam ir jāpakļaujas ceļu policista prasībām. Kā rīkoties situācijā, kad policists auto vadītājam piedāvā iedzert 100 gramus alkohola?