Es atkal nesaprotu kāpēc ir cilvēki, kam patīk visu pasniegt rožainā gaismā. Tas, ka stāsta par kaut ko, kā īpašības ir zināmas, kā par kaut ko n reizes fantastiskāku, vienmēr kādu izprovocēs. Nu kā te kasiņš, kurš priecājas ka viņa prīmuss vispār kustas. Nē nu ja pats cilvēks savā galvā ir tik ļoti pozitīvs, ka tā vietā lai domātu par to, ka lūk, atšķirībā no bembija, kur bija tikai bik jāpaspiež pedālis un cēli jāiet garām, te ir jāmin grīdā un jādomā, apdzīs vai būs frontālais - tā vietā priecājas ka kustas un pat izdodas apdzīt - nu ja pašam tas palīdz, labi, bet to nevajag laist uz āru. Tas būtu tas pats, kas ja es sāktu priecāties ka manas golfmašīnas dzimtais 1.3 nemotoriņš arī spēja kustināt savus kaulus - arī tad uzrastos kāds zobgalis, zinot ka tur pedālis pa grīdu vien dzīvojas. Un man pašam to pusgadu, ko ar to nobraucu, arī nebija ne mazāko šaubu par to, ar ko braucu, un ka to vajag nomainīt pret ko normālu, un nevis slavēt - lai arī tāpat kā kasiņš tagad, varēju apdzīt un pat sasniegt 130 kmph.