iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=14
Un varēja būt parasta tehniska saruna par degvielu patēriņiem, piesārņojumu, satiksmes plānošanu, pretestībām, zudumiem un rēķiniem.
Klases modelis - zināšanu apgūšana un visādas neformālās attiecību psiholoģijas. Ja tās otras ir pārsvarā, zināšanas paliek otrajā plānā.
Īsta informācija un sabiedriskie procesi.
Tātad - ir kaut kāda reāla informācija un ir sabiedriskie procesi, kas to informāciju ietekmē un kavē tās jēdzīgu apspriešanu. Parastākais piemērs ir vecum vecā anekdote, kad tiek pateikta kaut kāda muļķība, bet tad izrādās, ka to teica kaut kāda sabiedriski nozīmīga persona un tad nu tas cilvēks taisnojas, ka vispār jau, nu reizēm, nu īpašos apstākļos tam tur ir taisnība. Un turpat pretējs process - reāla, labi izskaidrota pamata patiesība, bet tā kā tas teicējs ir autsaiders, tad nekādu atbalstu tā patiesība negūst. Uzraksti priekšā visu skaidrojumu un saņem 3 mīnusus, nevis paldies, ka paskaidroji vai kaut kādu jēdzīgu jautājumu.
Plus pie tā visa, ja kaut ko nezina diezgan daudzi, tad tam visam kopumam arī ir savas prasības un tās nav zināšanas. Process kā klasē, kur skolotājs skaidro kaut kādu garlaicīgu likumu, bet publika pieprasa interesantumus, kumēdiņus, blīkšķus un "praktiskumu". Savā izpratnē, protams.
Vēl var pieminēt politkorektumu, kas ietekmē šos procesus.
2 x 2 = 4, bet ja ļoti vajag, daudzi nav īsti droši par matemātisko un sociālo rezultātu, neprot rēķināt vai šefs nupat nobrēcās, ka 5, jo citādi viņam bilance nesanāk, tad 5.