Transports un īsta ekoloģija.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004

Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.

Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.

iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2

 
Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Ps tas bija vēl pirms koronas un naftas cenu krituma

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Kā tur sanāk savietot kritiku par sliktajiem vietējiem vēja ģeneratoriem un to sabalansēšanu un labajām lētajām citu valstu atomstacijām ar tepat tēmā pieejamo pārvades zudumu cipariem?

WALA Reģ.: 19.06.2002
3 0 Atbildēt

Nu tad jau jāliek vēja ģenerators un saules paneļi uz katras ēkas un miers.

P.s. AST zudumi uz lieliem gabaliem ir mazāki, kā uz konversiju un mājās lietojamiem spriegumiem, ceru ka šo es varēju arī nerakstīt !!!

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 4 Atbildēt

Dod atsauces!

Vējam jau var izdomāt visādus lokālus lietojumus, piemēram, siltā ūdens un apkures balansēšanu turpat mājsaimniecībā uz vietas.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Lūdzu, man bija arī interesantāks pētījums, bet uz sitiena atrast mobilajā nevaru:

energyeducation.ca/encyclopedia/Electrical_transmission

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Diezgan labi sanāk. Paskaties biržas cenas - tās ietver arī pārvades zudumus. Un skatoties uz tām, neaizmirsti, ka vēja enerģijas cena piedevām nav konkuretspējīga ar visām subsīdijām.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 7 Atbildēt

Tepat jau tie zudumi tika salīdzināti ar tiem papildus tēriņiem, kas sanāk, iegūstot fosilo degvielu un to nogādājot līdz patērētājam.

Ja vajag pierādīt, ka degvielas dzinējam zudumi ir salīdzināmi ar elektrotīkla pārvades zudumiem, tad to arī pierāda. Savukārt, ja vajag pierādīt, ka vietēja enerģija ir visādi neizdevīgāka par importēto ar lielāku pārvades attālumu, tad atkal tos pārvades zudumus kaut kā piemirstam.

WALA Reģ.: 19.06.2002
3 0 Atbildēt

Izskatās ka ja tev "neielies" mutē pētījumu ar visiem sīkumiem, pats parakt un pamācīties jau nespēsi.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Kapēc piemirstam? Tie ir iekļauti cenā - gan degvielai, gan elektrībai - gan tuvai vēja, gan tālai AES. Tas, kas tev "nepatīk" - ka citi tos nepiemirst, kad tu sāc gvelzt par elektrības ekoloģiskumu un pats piemirsti zudumus tikai vienā sev izdevīgajā pusē.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 15 Atbildēt

Veikls PR.

darklight Reģ.: 29.10.2013
4 0 Atbildēt

Abstrahējoties no vēju parka lietderības vai nelietderības kā tādas, es skatos no cita viedokļa. Ja to vēja parku celtu Latvenergo, es iespējams būtu par. Vai arī, ja celtu Raimis un solītu visiem lētāku elektrību, es arī būtu par. Bet, ja atbrauc resns zviedrs, pie*irš manu zemi un liek pirkt savu špani par dārgu naudu, tad lai viņš iebāž labāk tos propellerus sev paši-zināt-kur!

msh Reģ.: 16.04.2007
2 2 Atbildēt

Es būtu tikai par raimi - latvenergo varētu sabīdīt dārgu iepirkumu...

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Par raimi? Tālāk par teoriju un atsevišķām komponentēm netiktu. Pret dārgu iepirkumu ir vienkāršas "zāles" - to saražoto enerģiju iepirkt tikai par brīvu biržas cenu. Ak jā, viena maza problēma - ar šādu nosacījumu to vēja parku neviens un nekad nebūvēs vispār.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 5 Atbildēt

Es nekur nerakstīju, ka tagad plaši jāievieš vēja el;ektroenerģija Latvijā.

Es rakstīju, ka pie esošajām HES un VES jaudu attiecībām valstī vēja enerģijas nevienmērīgo pieejamību esošie HES pilnībā nobalansē tepat valsts robežās.

-----------------

Par elektroauto lādēšanu, ekoloģiskumu un jaudu pieejamību bija blakustēma, ka rēķinot elektroauto ražošanas un enerģijas nodrošināšanai vajadzīgo kopējo enerģijas daudzumu parasti tie aizmirsts, ka parastie auto darbojas ar benzīnu un dīzeļdegvielu, tā degviela ir jāiegūst un jātransportē un tur arī ir enerģija jāpatērē. Tad nu elektroenerģijas pārvades zudumi tika pieminēti un tika saukti diezgan lieli skaitļi.

Tas bija tad, ka elektroenerģijas zudumi lielākos pārvades attālumos bija izdevīgi.

Tagad, toties, elektroenerģijas zudumi nav svarīgi. Pērkam AES enerģiju un pārvadām simtiem kilometru un viss ir ekoloģiski.

Kādi tur bija tie zudumi elektroenerģijas tīklā?

-----------

Idejas ar daudzajiem mīnusiem

100k km lietotam franču dīzelim. 100k km pilsētā - cik tur to daļiņu viņš tajā pilsētā izpūtīs. Viena exceļa domāšana. - 9

Ja tas RTU projekts uzlabos vidējo patērētāju informētību par ekoloģiju, tad tas ir tikai apsveicami! - 7

Līdzšinējās diskusijas jau pierāda to, ka tie klimata pārmaiņu noliedzēji jau paši daudz ko nezin. RTU varētu pacensties atrast un aprakstīt pilnos ražošanas ciklus - motoriem, akumulatoriem, degvielai, eļļai, rezerves daļām, elektroenerģijai - ar formulām un skaitļiem. - 27

Tā RTU iniciatīva varētu ieviest sabiedrībā praksi pamatot dažādu tehnoloģiju ražošanas un izmantošanas izmaksas un emisijas ar reāliem, pamatotiem skaitļiem. Vienādojumos, ķīmiskajās reakcijās un fizikas likumos pamatotiem skaitļiem. - 9

Ja valstī ir gan HESi gan vēja parki, tad tie vēja parki nosedz daļu enerģijas, ko iegūtu, HESos noteiktam ūdens daudzumam griežot HESa ģeneratoru. Tādējādi noteikta patēriņa un ģenerācijas robežās faktiski HESu ūdenskrātuve darbojas kā akumulators, jo tas vēja enerģijas aizstātais ūdens daudzums paliek HESa augštecē kā potenciālā enerģija. Protams, ekoheiteri tam visam var kaut kā pieķinķelēt ogļu enerģiju kaut kur tālumā saražoto. - 9

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Atšķirt ekonomiku no ekoloģijas nespēj? Tie ir divi dažādi vārdi un jomas. Tālā AES enerģija ar visiem zudumiem ir lētāka par tuvo vēja. Vēju var stumt tikai ar ekoloģisku propagandu un tas nav ekonomiski pamatots. Tev ir svarīga šī propaganda, man - lēta enerģija visiem - sākot ar rūpnīcām un beidzot ar pensionāriem.

Jā - tuva AES būtu vēl labāka, cerams, ka Igauņu iecere realizēs ies drīz.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 3 Atbildēt

Vienkārši ierakstiet šeit tos pašus zudumu procentus.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Kādā nolūkā? Tie nav piemērojami biržas galā cenai, jo ir tajā jau iekļauti. Kādēļ atkal vēlies sajaukt diskusiju ar nesaistītiem faktiem?

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Raimond, vai tu lūdzu kaut vai pirmo linku par pārvades zudumu rēķināšanu atvēri, izlasīji, saprati ? Tad kādēļ atkal viss par enerģijas pārvadi vienā čupā ? AST zudumi kad runājam par 110kV un jaudīgākām līnijām ir 2-3%, no AES spriegums nāk tikai pa tādām - maksimāli augstu spriegumu un tie 2-3,% ir uz 1000km, vidējā sprieguma transporta tīklā zudumi ir lielāki, bet parasti līnijas nav garākas par 100km.

Tad transformatora zudumi AES galā, konversija uz augstspriegumu zudumi līdz 4%, konversija pilsētas galā uz zemu, vai zemāku spriegumu arī līdz 4%, vēl trafs uz 380, atkal līdz 4%.

Tas ir tā baigi rupji rēķinot, līdz ar ko vidēji zudumi līdz EV rozetei būs sākot no 7% un lielāki. Ceru tagad bilde tev puslīdz līmētas kopā ?!?

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Tālāk links par ABB transformatoru nav nejaušs, tas ir tāds trafs ko liek pie saules vai vēja elektro ģenerējošiem elementiem, tur ir skaidri pateikts, ka ja saules vai vēja enerģija netiek ražota, trafs rij elektrību pats par sevi ... Un arī veidi kā to risināt tur ierakstīti ...

Bet tev tikai pamuldēt, ka vienā pusē sakam ka ir lieli zudumi elektrotīkla , bet citur kā ir labi importēt AES enerģiju, jo ir labi, tā nāk līdz mums izmantojot AST, kur pārvadē zudumi uz 1000km ir štrunts, salīdzinot ar vidējiem spriegumiem uz 100km, vai zemiem uz 10tiem km.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 3 Atbildēt

Vienkārši atrodi to iepriekšējo diskusiju.

Tur bija citi skaitļi.

Un mēs jau tā kā par ekoloģiju.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Lai tā būtu, par skaitļiem, es rakstu izejot no savām zināšanam, Linos centos ielikt to kas ir daudzmaz svaigs un no visas pasaules, domāju ka mūsu realitāte mazliet atšķiras uz slikto pusi, tā kā vēl daudz PSRS laiku trafu.Nav gluži Āfrikā, bet tomēr.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Par ekoloģiju - te neviens nav pret to un arī klimata pārmaiņu noliedzēju te neesmu.manījis, bet tu ne "klausies ne dzirdi" ko tev saka.

Tas ka es te esmu teicis, ka ekofani vēlas lai CO2 tiek ražots citādākā veidā, un vairāk, tas nav nejauši ... Tā ir ekonomika !

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Jauki, tad par ekoloģiju tomēr, nevis ekonomiku. Tikai mēģināji "pa kluso" tos zudumus kaut kā attiecināt uz ekonomiskiem argumentiem, cerībā, ka "vidējais džo" nepamanīs, ka patiesībā stum pseidoekoloģijas propagandu, kas sadārdzina enerģētiku - t.i. visu dzīvi kopumā. Un kā rāda prakse, izejot ārpus šauras nozares rāmjiem, tieši nabadzība korelē ar augstu vides piesārņojumu, lai vai kā ekopropagandisti stumtu pretējo uzstādījumu.

WALA Reģ.: 19.06.2002
4 0 Atbildēt

Vēl par ekoloģiju - tev saka ka pēc efektīva darbības laika beigām, tev ir ļoti liels stiklašķiedras un metāla daļu "atkritums", darbības laikā ir pastāvīgs vides piesārņojums ar noteiktas frekvences skaņu, ģeneratoru parkam vajag zemi, kura principā vairs tad nav sevišķi izmantojama (ir bet ar lieliem ierobežojumiem) , tā kā ir OK tos likt tuksnešos, jūrā utml, bet bieži nav OK likt uz aramzemes. Šobrīd itkā pārtika ir relatīvi lēta, bet sadirs lauksaimniecību, vai kārtējās eko- muļķības tipa biodīzelis sāc subsidēt, un dabūsi sev ļoti dārgu pārtiku, tā ka vēja parki un saules paneļi vairs nešķitīs tik laba ideja ...

WALA Reģ.: 19.06.2002
2 0 Atbildēt
raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Jebkuru ideju var tehniski apspriest.

Vai ari ne, noļurināt līdz personiska kašķa līmenim.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Var tehniski un var vispusīgi. Tu uzstājīgi velc uz pliki tehnisko, jo nespēj vai negribi saprast plašākas kopsakarības. Un jebkuru mēģinājumu paplašināt tavu skatījumu "noļurini līdz personiska kašķa līmenim".

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Kādēļ uztver to kā personīgu kašķi ? Tev bieži pasaka par to kur konkrētajā idejā vai pieejā ir lielākā problēma, tā vietā lai domātu/mekletu tās risinājumu tu pamanies pārlekt uz citu jautājumu, ka politiķi pie neērtiem jautājumiem. Problēmas nevajag ignorēt, tām ir jāmeklē optimālākais risinājums.

Tā piemēram - mēs visticamāk neesam tik bagāti lai mērkaķotos ar vēja parkiem, bet tajā pat laikā saules kolektori un iespējams pat saules baterijas uz māju jumtiem būtu baigā laba lieta... Bet tur arī ir jāietver pilns cikls no ražošanas līdz pārstrādei, gan uzmaksas, gan saražotie atkritumi utml. To cena kaut kādā mērā jau parāda uz to kas un kā, vienīgi ir aizdomās ka kā te utilizācijas jautājums, vēl cenā nav iestrādāts !!!

Lasītākie raksti

Jaunie raksti