Zelenskis saka, ka amerikāņi lūguši Ukrainas palīdzību cīņai pret Irānas bezpilotniekiem - konsultācijas, apmācības un iespējams arī Ukrainā ražotos pārtveršanas dronus…
Un tu tam pats tici? Ka amerikāņiem vajag ukrainas palīdzību cīņā pret lidojošiem mopēdiem?
Nesaku ne jā, ne nē. Tikai to, ka šoreiz, manuprāt, tas nebūs tik ātri, kā gribētos cerēt. Irāna ir daudz cietāks riekstiņš.
Tas ir ne tikai ticami, bet arī visnotaļ loģiski, skatoties uz notikumu secību. Nevajag iedomāties, ka Krievija nav dalījusies ar Irānu savā pieredzē dronu karā.
ja tu zini notikumu secību, tad patin atpakaļ uz notikumu sākumu un noskaidro, no kurienes ukrainai bija pirmie droni, kas tos iedeva un kas tos iemācīja lietot?
GB12 rakstīja:
Zelenskis saka, ka amerikāņi lūguši Ukrainas palīdzību cīņai pret Irānas bezpilotniekiem - konsultācijas, apmācības un iespējams arī Ukrainā ražotos pārtveršanas dronus…
latvietim - parastajam, protams, ka var iebāzt jebkuru informāciju, pat tādas, atklātas stulbības.
Es gribu atklāt vienu lielu noslēpumu, tikai brīdinu - pec tā var gūt smagus, neatgriezeniskus smadzeņu bojājumus.
Tad lūk: nevis krievija un ukraina izdomāja dronu karus.
Dronu karus izdomāja tieši NATO valstis. Tos aktīvi izmantoja visos karos, skaļākais, ko dzirdējāt - bairaktarus Karabahā. Kamēr jūsu mīļā krievija un ukraina karoja ar otrā pasaules kara metodēm, ASV izmantoja dronu mākoņus.
Tieši ASV ( u.c NATO valstis) iemācīja ukraiņiem dronu pielietošanu, un no viņiem to pārņēma arī krievija.
Neatgriezeniski smadzeņu bojājumi ir tie, kas rada nespēju atšķirt to, kas izdomāja pirmo dronu, no patreiz aktuālajām tehnoloģijām uz stratēģijām, kurās kaujas lauka pieredzi nespēj aizstāt nekāda R&D laboratorija?
Šis ir tiiiiiiik jauki… Cerams, visi režīmi, Kimu ieskaitot, sāks saprast, kādi krievi ir uzmetēji… https://www.la.lv/draudzibas-saites-partrukusas-kremlis-nak-klaja-ar-visai-negaiditu-pazinojumu
Tvaika ielā nevajag tagad pieteikties ar kognitīvo disonansi? Kā nu pēkšni tas, ko ir panācis Tramps, var būt “tiiiiiiik jauki”?
es domāju, ja trumpis maskavu sāks bombardēt, visi te teiks, cik slikti tramps dara, vajag tikai ukrainai sūtīt raķetes, nevis bombardēt.
Latvietis parastais: Tramps visu dara sliktu, jo viņš labu nevar. punkc
Arābu Emirāti jau štuko par Irānas līdzekļu iesaldēšanu. Diez vai kompensēs katram LV degvielas pircējam, bet audzinošs pasākums. Un pēkšņi izrādīsies, ka agresorvalstu l`idzekļus iesaldēt līdz visu zaudējumu segšanai ir pareizi un atbalstāmi. Preved, vova.
https://x.com/Tony__britva/status/2029305192374550925
We stand with Iran… 😁
Bradypus rakstīja:
Tvaika ielā nevajag tagad pieteikties ar kognitīvo disonansi? Kā nu pēkšni tas, ko ir panācis Tramps, var būt “tiiiiiiik jauki”?
Pašam tev laiks pieteikties viltus-pacifist slepkavniek.
0pis rakstīja:
Arābu Emirāti jau štuko par Irānas līdzekļu iesaldēšanu. Diez vai kompensēs katram LV degvielas pircējam, bet audzinošs pasākums. Un pēkšņi izrādīsies, ka agresorvalstu l`idzekļus iesaldēt līdz visu zaudējumu segšanai ir pareizi un atbalstāmi. Preved, vova.
sākumā uzzini, ko nozīmē vārds - iesaldēšana.
Ņemot vērā, tas kas šobrīd notiek. Lidzīgi kā Krieviem 3 dienu laikā līdz Kijevai ASV var iesprūst Irānā līdz pat vairākiem gadiem. Kā parasti būs atsevišķa kategorija, kas peldēsies naudā, bet kopējais dzīves līmenis parastai tautai kritīsies. Vēl kā kulaks uz acs šim visam varētu būt Ķīnas un Taivānas pasākums (kā sacīt jāsaka "Tad jau pie reizes").
Apkārtējo arābu valstu ūdensapgādes sistēmas esot ļoti neaizsargātas. Situācijā, kad lielu pilsētu ar debesskrāpjhiem ar ūdeni apgādā viena stacija pa 500km garu cauruli, pat ar šahediem var radīt milzīgu problēmu - martā šiem jau tur karsti, visi pieraduši pie komforta un bez ūdens padeves sāksies haoss. Tas esot viens no faktoriem, ko arābu valstis ceļ jeņķiem galdā un prasa, lai tiek galā ar mullām pēc iespējas ātrāk.
Volx rakstīja:
Trampa reakcija uz šo… https://x.com/Gerashchenko_en/status/2030200819253920171
Arī viņa smukā preses sekretāre saka, ka “Whether or not this happened, frankly, it does not really matter.”
Trampa pagrieziens pretējā virzienā ( U-turn ) attiecībā uz kurdu vienībām Irānā:
"ASV prezidents iepriekš paziņoja, ka kurdu iebrukums no Irākas būtu “brīnišķīgs”, bet tagad saka, ka konflikts “jau tā ir pietiekami sarežģīts”;
Kurdu amatpersonas ceturtdien pastāstīja laikrakstam Associated Press un laikrakstam The Washington Post, ka Tramps pēdējās dienās personīgi runājis ar viņu līderiem un lūdzis viņu palīdzību kampaņā.
“Es nevēlos, lai kurdi ieietu Irānā… Viņi ir gatavi iet iekšā, bet es viņiem teicu, ka nevēlos, lai viņi iet iekšā… Karš jau tā ir pietiekami sarežģīts… Mēs nevēlamies redzēt, kā kurdi tiek ievainoti vai nogalināti,” Tramps sacīja žurnālistiem lidmašīnā Air Force One
/“I don’t want the Kurds to go into Iran… They’re willing to go in, but I’ve told them I don’t want them to go in… The war is complicated enough as it is… We don’t want to see the Kurds get hurt or killed,” Trump told reporters aboard Air Force One, after attending the return of the bodies of the first six American soldiers killed in the conflict with Iran./
Tramps sacīja, ka gaisa kampaņa varētu padarīt sarunas par nenozīmīgu jautājumu, ja visi potenciālie Irānas līderi tiktu nogalināti un Irānas armija tiktu iznīcināta.
"Kādā brīdī es nedomāju, ka paliks kāds, kas varētu teikt: "Mēs padodamies,"" sacīja Tramps.
Tramps sacīja, ka karš "turpināsies vēl kādu laiku", atsakoties sniegt laika grafiku pēc tam, kad viņa preses sekretārs piektdien paziņoja, ka tas, visticamāk, ilgs četras līdz sešas nedēļas.
Viņš atsevišķi raidījumā "Truth Social" pauda savu nepatiku pret Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, apgalvojot, ka pēdējais "beidzot nopietni apsver divu lidmašīnu bāzes kuģu nosūtīšanu uz Tuvajiem Austrumiem".
"Tas ir labi, premjerministr Stārmer, mums viņi vairs nav vajadzīgi — bet mēs atcerēsimies. Mums nav vajadzīgi cilvēki, kas pievienojas kariem pēc tam, kad mēs jau esam uzvarējuši!" rakstīja Tramps.
Jautāts par iespējamo ASV sauszemes karaspēka izvietošanu Irānā, Tramps atteicās sniegt konkrētu atbildi.
"Vai tas varētu būt? Iespējams... [Tam būtu] ļoti labs iemesls," sacīja Tramps.
Runājot par atlikušajām bagātinātā urāna rezervēm Irānā, Tramps sacīja, ka ASV pašlaik nekoncentrējas uz to atgūšanu, bet kādā brīdī varētu to darīt.
"Tas ir kaut kas, ko mēs varētu darīt vēlāk," viņš piebilda./ No
timesofisrael , šodien
Izraēla sākusi triecienus pa naftas bāzēm ap Teherānu, kas apgādā t.sk. mullu režīma armiju. Brīnums, ka tik vēlu, acīmredzot bija citi, vēl svarīgāki mērķi.
Kad atlikušajiem raķešu palaidējiem būs grūtības kaut kur pārvietoties un būs jāizlemj, sūtīt civilo furgonu ar šahediem uz punktu A vai B, nevis abiem - būs sasniegts kārtējais spiediena līmenis.
Tikai, naftas cenas jau sasniegušas 91 dolāru, WTI naftai, kas ir galvenā "benčmarka naftas tirgū.
Turklāt ja iestāsies naftas deficīts, valstis, kuras importē Krievijas naftu, vispirms Ķīna un Indija, palielinās šo importu. Un izglābs Krievijas budžetu, kurš aprēķināts naftas cenai 56 USD barelā.
Caur kurieni tad to importēs? Tāpat to pirks ar atlaidi.
Piem. caur trubām; Ķīna
"Krieviju un Ķīnu savieno aktīvi naftas cauruļvadi. Galvenā infrastruktūra ir 953 km garais Ķīnas un Krievijas jēlnaftas cauruļvads (CRCOP), kas transportē Sibīrijas jēlnaftu no Mohes, Ķīnā, uz Dakinu, Ķīnā, ar jaudu 603 000 barelu dienā. Turklāt Krievija piegādā naftu Ķīnai, izmantojot ESPO (Austrumsibīrijas–Klusā okeāna) cauruļvadu sistēmu."
Par ESPO
https://www.spglobal.com/energy/en/research-analytics/espo-crude-oil-pipeline
Kapacitāte: 35 MMTPA = 700 000 bpd apm. Tātad, maks. CRCOP + ESPO būs 1 300 000 bpd,
Ķīnas patēriņš dienā:
China's oil consumption is approximately 16.2 to 16.4 million barrels per day (bpd)
Tomēr, ja google nekļūdās datos, trubas nosedz līdz apm. 8 % Ķīnas patēriņa, ne vairāk
EV kaut kā vairs nepiemin tos nelaimīgos litija racējus…TaD nafta, uz reiz ar raķeti mauc. Eko 200 loģiski?
ZZZZ - es priekš Tevis te iekopēju
tie nelaimīgie litija racēji drīz būs vēl nelaimīgāki, jo, ja sāks plaši pielietot ūdens bāzes baterijas, tad litija racēji savus karjerus varēs pamest 
Jauns ūdens akumulators būs labāka un drošāka alternatīva litija jonu akumulatoram
Ūdens akumulatori ir jaunākie izaicinātāji nozarē vadošajai litija jonu tehnoloģijai. Pēc izstrādātāju domām, akumulatoram ir potenciāls – pat īstermiņā.
Litija jonu akumulatori ir kļuvuši par mūsdienu tehnoloģiju stūrakmeni, darbinot visu, sākot no viedtālruņiem un klēpjdatoriem līdz elektriskajiem transportlīdzekļiem.
Lai gan litija jonu akumulatorus šādās ierīcēs parasti ir droši lietot, ugunsgrēka un kušanas risks palielinās, ja tos izmanto plašā mērogā, jo litija jonu akumulatori satur viegli uzliesmojošu elektrolītu, kas var aizdegties, ja akumulators ir bojāts vai pārkarst.
Starptautiski pētnieki ir sadarbojušies, lai izstrādātu drošāku alternatīvu: uzlādējamus ūdens akumulatorus, kas nevar ne aizdegties, ne eksplodēt.
Pētnieki sākotnēji ir izgatavojuši virkni maza mēroga akumulatoru, kas tiek uzskatīti par videi draudzīgākiem un tiem ir lielāka enerģijas uzglabāšanas jauda un ilgāks kalpošanas laiks.
Galvenā sastāvdaļa ir magnijs
Jaunajā akumulatorā organisko elektrolītu vietā tiek izmantots ūdens.
Elektrolīts ir šķidrums, kas ļauj akumulatoram elektroķīmiski uzlādēties un izlādēties.
Ūdens elektrolīts padara akumulatoru ievērojami drošāku, jo tas nevar aizdegties vai eksplodēt kā tradicionālie litija jonu akumulatori.
Jaunizstrādātajos akumulatoros ūdens elektrolīts veido aptuveni 15–20 % no kopējās masas, savukārt galvenā viela, magnijs, aizņem gandrīz 70 % no akumulatora masas.
Pēc pētnieku domām, magnijs, visticamāk, būs nākotnes ūdens akumulatoru vēlamais primārais materiāls, jo tas ir vieglāks par alternatīviem metāliem, piemēram, cinku un niķeli, tam ir lielāks potenciālās enerģijas blīvums un tas ļauj akumulatoru ātrāk uzlādēt.
"Mēs izmantojam tādus materiālus kā magnijs un cinks, kas dabā ir plaši sastopami, lēti un mazāk toksiski nekā alternatīvas, ko izmanto cita veida akumulatoros, kas palīdz samazināt ražošanas izmaksas un samazina riskus cilvēku veselībai un videi," preses relīzē saka vadošais pētnieks Tianyi Ma, ķīmijas profesors RMIT universitātē.
Atlikušos 10–15 % akumulatora veido dažādi metāli, kas palīdz savākt un pārnest elektronus.
Akumulatora materiālus var pārstrādāt un atkārtoti izmantot jaunās ūdens baterijās.
Tas atrisina daudzas problēmas, ar kurām saskaras patērētāji un valdības visā pasaulē, atbrīvojoties no pašreizējām enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām, kad akumulators ir izlādējies.
"Mūsu akumulatori tagad kalpo ievērojami ilgāk – līdzīgi kā tirgū pieejamie komerciālie litija jonu akumulatori – un tos pat var droši izjaukt, un materiālus var atkārtoti izmantot vai pārstrādāt," saka Tianyi Ma.
Pētījums liecina, ka magnija jonu ūdens akumulatoriem ir potenciāls īstermiņā – 1–3 gadu laikā – aizstāt svina-skābes akumulatorus un ilgtermiņā – 5–10 gadu laikā – aizstāt litija jonu akumulatorus.
Pētnieki jau ir veiksmīgi integrējuši savu dizainu saules paneļos.
Nākamais solis būs jaunu nanomateriālu izstrāde elektrodiem, kas var plašā mērogā palielināt ūdens akumulatoru enerģijas blīvumu, norāda pētnieki.
Te tev būs vēl pāris daudzsološu tehnoloģiju :
1.Alumīnija akumulatori (Al-gaiss, Al-jonu, Al-S) ir daudzsološi, lēti un droši enerģijas uzkrāšanas risinājumi, pateicoties alumīnija augstajai teorētiskajai ietilpībai, zemajām izmaksām un lielajam daudzumam.
2. Stenfordas un SLAC pētnieki ir izstrādājuši inovatīvu materiālu uz dzelzs bāzes enerģijas uzkrāšanai akumulatoros, sasniedzot ietilpību, kas iepriekš šķita nesasniedzama.
Tik ietilpība 2x mazāka kā litijam, un spriegums kā svina-skābes akumulatora šūnām un aukstumā vēl sliktāk.
tātad, tagad laicīgi vajag iepirkt magnija raktuves
Jau pirms krietniem gadiem visu to pašu jau lasīju par nātrija aķiem - viss jau gatavs, nu tik būs! Kaut kā baigi nemana. Un vēl es īsti nesaprotu, kāpēc akumulatori, kurus ražo no magnija, tiek saukti par ūdens akumulatoriem? Lai zaļāk izklausās?
Nātrija aķi jau iegādājami - Amazon.com : sodium ion battery
Pirmdien G7 valstis rīko ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu naftas cenu pieaugumu, jo jēlnaftas cena pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu un akciju tirgi kritās saistībā ar pieaugošo ASV un Izraēlas karu ar Irānu.
Vadošo industrializēto valstu finanšu ministri, tostarp Apvienotās Karalistes Reičela Rīvsa, pulcēsies, lai apspriestu konflikta ekonomisko ietekmi.
Pirmdien pasaules naftas cenas sasniedza gandrīz 120 ASV dolārus, baidoties no ilgstošiem enerģijas piegādes traucējumiem caur galveno Hormuza šauruma kuģošanas maršrutu, un Apvienotās Karalistes FTSE 100 akciju indekss kritās par 1,5 %.
Laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka G7 sanāksmē tiks apspriesta kopīga naftas rezervju izmantošanu, ko koordinēs Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).
šitā ir laba lieta, patukšot stratēģiskās naftas rezerves, uzskatu, ka tajos bunkuros nafta bojājas, jo ilgāk stāv, jo slliktāka paliek
Par Dižo Vadoni izraudzīts vecā dēls. Te tev nu bija režīma maiņa…
Irāņi grib režīma maiņu. Tāpēc arī šito iebalsoja. Zina, ka ātri novāks un tad jau vairs nevarēs maisīt gaisu, būs beidzot iespējas ielikt citu. J tagad ieliktu ne šito, gan jau viņš visiem čakarētu dzīvi.
Neticu, ka tur kaut kas mainīsies. Reku, Tramps pirms nedēļas pateica, ka ir pret šo līderi, bet irāņi uzlika mīksto. Un vai, piemēram, Afganistānā kaut kas ir dikti mainījies? B
et vispār interesanti, ka Tramps šito pasākumu ir nosaucis par militāro kampaņu… Hmmm, kur šis jau ir dzirdēts?
Tramps gatavo triecienu pa Irānas salu, caur kuru iet 90% Irānas naftas eksporta?
Irānas sala, caur kuru iet apmēram 90% Irānas naftas eksporta, ir Hargas sala (Kharg Island).
Hargas sala atrodas Persijas līcī, un tā ir Irānas galvenais naftas eksporta terminālis.
Tā apstrādā lielāko daļu Irānas jēlnaftas eksporta, dažādos avotos minēts 90–98% apjoms.
CNBC norāda, ka tā nodrošina aptuveni 90% Irānas naftas eksporta.
Times Now raksta, ka tā pārvalda vairāk nekā 90% eksporta.
Vēsturiski (2012) tā apstrādāja pat 98% eksporta.
Tā ir Irānas stratēģiski svarīgākā naftas infrastruktūras vieta.
Tās tuvums Hormuza šaurumam padara to par kritisku punktu globālajā naftas loģistikā.
Tāpēc konflikta situācijās tā parasti tiek apzināti neskarta, lai neizraisītu globālu naftas cenu šoku.
"Tramps gatavo triecienu pa Irānas salu, caur kuru iet 90% Irānas naftas eksporta?"
Tur nevajag īpaši gatavot, tā sala kā uz delnas visiem stratēģiskajiem bumbvedējiem.
Informācija ir, ka tiek gatavotas specvienības salas vai kādas tās daļas sagrābšanai, jo iznīcināšana visai bezjēdzīga. Galu galā, nekaro jau pret tautu, bet režīmu. Arī Teherānas naftas rezervju sabombardēšanu veica Izraēla, nevis ASV. Un ASV administrācija neesot pārāk priecīga par to.
Šobrīd kā reiz Krievija ir ieguvēja no šī Izraēlas uzsāktā nepamatotā - nelikumīgā kara pret Irānu. Naftas cenas pieauga un Krievijai ir krietni lielāki ieņēmumi, kas var vairāk finansēt karu pret Ukrainu.
Naftas cena ir samazinājusies pēc G7 iniciatīvas lietot stratēģiskās rezerves.
Šis karš ir loģisks un nepieciešams tikai Izraēlai. Un nav jau pirmā reize, kad Izraēla pūš stabuli un visa pasaule danco. Vispirms amerikāņi.
Bet lietas ir tādas, kādas tās ir, un galvenais jautājums, vai "darbs tiks pabeigts" un Tuvajos Austrumos tā rezultātā iestāsies "Tūkstošgadu miera valstība". Sliktākais būtu to atstāt pusratā.
Krieviem vairs Irāna vismaz dronu ražošanai nav īpaši nepieciešama, tas redzams pēc to pielietošanas uzbrukumos Ukrainai. Un, saprotams, negatīvais faktors no naftas cenu pieauguma sāk pārsvērt pozitīvo, Krievijas sabiedrotā iznīcināšanu.
Es gan domāju, ka naftas cenas kritums uz 80, kas tik un tā ir pieaugums, ja salīdizna ar pirms kara sākuma cenu, drīzāk nospēlēja to, ka AAE sāka naftu pumpēt uz Sarkanās jūras ostu caur cauruļvadu lielākā apjomā.
Vēl ir jautājums, kāds risinājums ir rasts ar Ķīnas kuģiem, bet tam vēl neesmu guvis 100% apstiprinājumu.
Šis viss arī ir tikai īstermiņš, ja nepanāks mieru ar ar Irānu, kaut kas ies gaisā un atkal celsies cena.
Kaut kā neesmu dzirdējis Trampa jūsmiņu skaidrojumus par to, kā, pateicoties visam šim, krievi atkal ir sākuši pelnīt uz naftu, lai varētu turpināt Ukrainas “atbrīvošanu”…
Kā, neesi dzirdējis? ASV ar Trampu grib mazināt sankciju apjomu Krievijai.
Merts vēl satraucās par šo pagājušajā nedēļā.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Izraēlas, vēlāk ASV raķešu trieciens Irānai 2026. Kādas būs sekas un kā karš beigsies?
Izraēlas varas iestādes pēc 30 gadu lobēšanas ir panākušas, ka 2026.gadā kopā ar ASV uzsāk militāru triecienu Irānai. Interesanti uzzināt jūsu viedokli par to, kā šāds konflikts varētu izvērsties un ar ko tas beigsies.
Lielākais risks ir, ka šāds ANO nesankcionēts uzbrukums var izraisīt plaša mēroga karu Tuvo Austrumu reģionā. Kādas būtu sekas globālajai ekonomikai un degvielas cenām, ja tiktu bloķēts Hormuza šaurums (savieno Persijas līci ar Omānas līci), caur kuru iet liela daļa pasaules naftas eksporta?
Kāds būs Irānas atbildes trieciens? Vai pasaule ir gatava vēl vienam lielam karam?
Rakstiet savas prognozes par to, kurš šādā karā būtu ieguvējs, un vai vispār ir iespējams panākt stabilitāti reģionā ar militāriem līdzekļiem.