Foto: iAuto.lv
Pēc sižeta ar elektromobiļa uzlādi pie e-Mobi iekārtas, kas neparāda cenu, vairāki lietotāji norādīja, ko to nevar redzēt arī degvielas uzpildes stacijās. Tā nav taisnība.
9. novembrī dīzeļdegvielas cena 1.957 EUR, 95 benzīns 1.797 EUR.
Te video par to, ka elektroauto uzlādes tīklā e-mobi cena nav pieejama bez papildaprīkojuma, kā arī nav redzamas kopējās uzpildes izmaksas.
Kopš kļuvu par elektriķi, man attīstījās selektīvā redzu. Kaut ko redzu, kaut ko neredzu.
Kamēr lohi pie mums tupinās pildīt pa šo uzspekulēto cenu, tikmēr DUS arī turpinās tik slaukt...
Vācijā dīzelis 1.99€/l videjā alga 4100€/mēn
Latvijā dīzelis 1.95€/l vidējā alga 1200€/mēn
Ja Vācijā un Latvijā cenas ir vienādas pie vienas valūtas vienotā tirgū, tad problēma ir nevis cenās bet gan vidējā algā. Ja tauta saka ka tāda vidējā alga ir ok, tad kāpēc maksāt vairāk?
LDDK aicina Valsts prezidentu neizsludināt likumprojektu par minimālās algas palielināšanu
zinas.tv3.lv/latvija/sabie...palielinasanu/
Tie kuru bizness eksistē no tā ka cilveki strada bezmaksas vēlas lai algas netiek paaugstinātas.
Inflācija valstī 22%
Krasi ieziimeejaas balto vergu truukums! Tad jau buus jaaieved no austrumiem...
Mobilizetos nelaiž iekšā.
Tikai putina krustmeitu kseniju sobčaku ielaida, bet viņa paskatījās, kas jādara un cik maksās, tad uzreiz aizbrauca uz krieviju atpakaļ.
Degvielu tirgo biržā, par biržas cenu! Tā ir vienāda visiem pircējiem.
Jā... šos pekstiņus jau maļ vismaz 10to gadu uz riņķi.... Un neviens īsti nevar pateikt, kāpēc 'algas' pozīcija netiek tā pat novienādota...
Bet kā tarifi jānovienādo ar eiropu.. tā ir pirmie.... Jo redz esam tak 'ES' 
Nedz neste nedz circleK nav vietējais kantoris, darbojas pa visu plašo eiropu, tātad pāris desmitu centu robežā ja grib var spēlēties ar cenām tās pielāgojot atkarībā no pirktspējas.
Bet ja aitas čīkst un turpina liet, tad kapēc gan tas būtu jādara....
Protams, ka nav normāli, ka Latvijā ir vienādas degvielas cenas ar Vāciju, Franciju. Kopš kara sākuma ir pat dienas, kad Latvijas pircējiem cenas ir augstākas.
Ja lielāko daļu no degvielas cenas veido akcīzes nodoklis, tad jautājums ir valdībai un deputātiem!
Jautājums jau ir netikai valdībai un deputātiem, mūsu nodokļu sistēma nemaz tik fundamentāli neatšķiras no pārējās Eiropas. Attiecīgi ja summārais nodokļu slogs ir +-10% robežās pieskaņots Eiropai, tad paliek tikai maģisks jautājums kāpēc mēs tik maz saņemam? Un tur jau bumba ir darbinieku un darba devēju pusē - vieni labprāt maksā kapeikas lai uzvarētu konkursos, otri labprāt tās kapeikas saņem. Tā pati būvniecības nozare - teorētiski darbinieki taču varētu vienoties un zem 2000Eur uz rokas nestrādāt, pie tādiem noteikumiem būvnieki vienkārši iemestu tāmē šo sadārdzinājumu un viss būtu kārtībā. Praksē darbinieki nekad nevienosies, jo visi zin, ka momentā būs kadri, kas būs gatavi strādāt par 1500, 1000, 800, utt. uz rokas, vai arī būvnieki ievedīs rumāņus (tieši tāpat kā mūsējos ved uz Skandināviju). Un visi pēc tam brīnās, ka nevar atļauties degvielu. Vienkārša ekonomika - vienotā tirgū resursu cenas īpaši neatšķirsies, tātad jautājums tikai par ieņēmumiem.
Latvija ir vienīgā valsts eiropā, kur valsts iepirkumos garantēti uzvar lētakais piedavājums. (kas nāk no kapitālisma PSRS laikiem, lai 'valstij' būtu pēc iespējas mazak jaiegulda, bet būtu gala rezultāts.)
Mainīt so sistēmu negrib, jo tur noteikti apakšā ir daduz līmeņu ar 'misteriem X' kas garantē sev peļņu no katra pasūtījuma.
Eiropā attiecīgie nozares eksperti skatās 5 vai 10 gadu nogriezni pret attiecīgo iesūtīto projektu un to izmaksu, tad iesaka vai satiksmes ministrijai vai aizsardzības u.t.t. kurš ir labākais piedāvajums(kas 99% gadījumu noteikti nebūs lētākais)
Un tapēc Latvijā viss tiek taisīts caur dirsu- lai fiziski varētu konkursā uzvarēt un tikt pie šī objekta. Tālākais jau ir acīmredzams....
Pēc manas pieredzes mainīt sistēmu negrib, jo šobrīd jau ar trīcošām rokām spēj sadzejot un izvērtēt zemākās cenas iepirkumu, kas tad notiks, kad būs jādzejo un korekti, pēc saprotamiem kritērijiem, jāizvērtē saimnieciski izdevīgākais iepirkums. 2-3 gadus vajadzētu tikai lai visi visu pārsūdzētu IUB un pa 4 reizēm izsludinātu atkārtoti. Valsts līmenī siltās vietās sēdošie ar iepirkumu procedūras pārstrādāšanu nenodarbosies, jo tas ir riskans pasākums siltas vietas saglabāšanai, bet kapitālsabiedrības juristam vai vadītājam pietrūkst kompetences lai sadzejotu kaut ko sarežģītāku par "mums lūdzu lētāk". Tāpat šur tur iepirkumos ietaupītā nauda aiziet gada prēmijās, vai ļauj pasūtīt vēl kādus darbus (viena kvalitatīva ielas remonta vietā uztiasam 2 sūdīgus) kas arī nemotivē nodarboties ar ilgtermiņa plānošanu.
Neliels precizējums - lētākais piedāvājumsv atbilstoši konkursa NOSACĪJUMIEM!
Un nosacījumi jeb specifikācija ir tas instruments, ar kura palīdzību dabūt VĒLAMO piedāvājumu, nevis LĒTĀKO.
Citiem vārdiem, ja tev vajag konkrētu rezultātu/izpildītāju, tad ar nosacījumiem piedzen tenderi un baudi, ko pasūtīji!
"tad paliek tikai maģisks jautājums kāpēc mēs tik maz saņemam?"
Tāpēc, ka mūsu ekonomika nav Vācijas ekonomika, un gan valdībai, gan pašvaldībām, gan privātiem uzņēmējiem ir mazāk naudas, ko tie pašiem pieminētajiem būvniekiem u.c. maksāt.
Tā, ka algu pielikums loģiski novestu pie mazāka skaita pasūtīto objektu. Līdz ar to objektos kopumā strādātu mazāk būvnieku, tiem, kuri strādātu, būtu cilvēka cienīgās algas, pārējie būtu spiesti meklēt citu nodarbošanos ( ar cilvēka necienīgu algu ) pēc bezdarbnieka pabalsta beigām, vai emigrēt.
Bet nevajag aizmirst, ka mums ir arī mazāki būvniecības mērogi. Drīzāk ir jāsalīdzina būvniecības uzmaksas uz 1 m2, 1km vai 1 cilvēku. Un es pieļauju, ka tad izmaksas Vācijā būs augstākas, jo darbs (algas) tur ir augstākas. Darba izmaksu starpība būs lielāka kā materiāla cenu starpība, līdz ar to, kopējās izmaksas būs augstākas. To pat var uzskatāmi redzēt gan lietoto, gan jauno dzīvokļu/māju cenās.
Jā, algu palielināšana ietekmētu pasūtījumu skaitu, no otras puses vairāk naudas atstājot vietējā ekonomikā. Praksē tas izskatītos, ka tiem pašiem celtniekiem ir mazāk darba bet tiem, kam tiek tie objekti atkal ir vairāk naudas, ko šeit pat iztērēt vietējos pakalpojumos. Šobrīd, ja mēs būvniecību veicam ar lēto darbaspēku un ārzemju materiāliem, rodas situācija, kad pelna ārzemju ražotāji, bet mums no tā objekta īpaši nekas daudz neatlec. Ja būvējam pa privāto vai valsts naudu tad to varbūt var pieciest, bet Eiropas naudas apgūšanā tā gan ir stulba metode - ES dod naudu lai mēs kaut ko celtu, bet mēs ceļam ārzemju ekonomikas caur viņu ražotājiem. Un te vēl problēma par to, ko mēs ceļam - ja būtu pa izdomājuši uzcelt normālu VIA Baltica šoseju tad tas būtu stipri jēdzīgāk, nekā tagad sapečkātie miljons sīkie rekonstrukciju objekti. Mūsu visas būvniecības nozares galvenā problēma ir tas, ka valstij nav redzējuma kam ir jāsanāk rezultātā un arī būvniekiem ir pofig ko būvēt, attiecīgi kā komunismā objekti tiek būvēti ar mērķi lai nodrošinātu darbu nevis valsts izaugsmi. Tie paši vācieši tikai nesen pieķērušies optisko tīklu izbūvei pilsētās, a mēs jau visus par apli apdzinuši un tagad katrā miestā stāv praktiski neizmantots skapis ar maģistrālo optiku galā. Darbs ir paveikts, cilvēki neko īsti nav nopelnījuši un kabelis mētājas ar 0,1% noslodzi.
Ar esošo darba metodi mēs vienalga nonākam situācijā, kad būvnieki maina nodarbošanos vai emigrē, vienkārši mazliet sāpīgās process visiem, jo neviens jau tās algas nesaņem. Tad kad nonāks līdz domai, ka jāmaksā normālas algas nebūs jau vairs kam maksāt. Rekur nākamgad būs Reil Baltica lielie posmi jāceļ, pieļauju, ka būs vienkārši pilns būvlaukums ar rumāņiem, ukraiņiem un citiem ārzemniekiem, jo visi vietējie strādās Zviedrijā.
Mani uzjautrina šitā vervelēšana par tēmu "kāpēc gan mēs tik maz saņemam", un visa vervelēšana garām un aplam. Problēma ir izsakāma divos vārdos - DARBA RAŽĪBA. Tepat pieminētajā celtniecībā - kolēģis stāstīja par pazīstamu cilveku kas strādā celtniecībā Zviedrijā - jā, ir tur viņam smuka stundas likme, BET - ir arī norma kas dienā jāizpilda. Un norma ir tāda ka knapi sanāk laiks aiziet uz tualeti. Tas pats stāsts ir arī par citām jomām. Tā kā es esmu strādājis ačgārnajā salā dažās pārtikas fabrikās, zinu kā tas notiek. Ja manā darbavietā būtu tāda organizācija un tā strādātu, tad mums algas gan jau būtu pusotru reizi lielākas.
Nu tas principā arī ir fakts, ka ar darba ražību mums brīžam ir sūdīgi, no otras puses, it sevišķi celtniecībā, ar darba ražību ir sūdīgi, jo problēmas ir darba organizācijas pusē. Ja montieris atbrauc uz objektu, tur izrādās, ka trūkst kaut kādu materiālu vai ģenerālis norāvis fronti, tad vidējā darba ražība uzreiz aiziet pēcpusē. Un te pat nav vainīgs darbinieks, viņš zin ka labi nokapājot saņemtu vairāk, bet nav jau kur kapāt. Attiecīgi jautājums pārceļās pie darbu vadītāja - tas nabags vai nu ir savu sertifikātu saņēmis jo firmai tā vajadzēja un objektā neko īsti nesaprot, vai arī ir pieredzējis profesionālis, bet rauj paralēli 5 objektos, jo viņa vadība konkurences uzlabošanas ietvaros darbu vadītāja algu ir izdalījusi pa 5 objektiem, attiecīgi čals rukā.
Tālāk pa kāpnēm ir firmas vadība, kura loģiski redz tikai ciparus, viņus neinteresē, kā darba vadītājs tos sasniedz - strādā kaut pa naktīm, brīvdienām vai saviem instrumentiem.
Un pats pēdējais posms ir pasūtītājs - cilvēku grupa, kas 90% gadījumu uzskata, ka izpildītāja darbu vai projektu vadītājs ir muļķis un mēģina no viņiem izspiest naudu, pat ja visi redz, ka projekts ir sūds un pasūtītāja vēlmes nav izpildāmas.
Rezultātā 1 mēneša darbam čiekuri nedēļu savā starpā bakstās, montieri beidzot tiek pie darba, bet darbam jau atliek vairs tikai 3 nedēļas. Tad vēl kaut kāds kasjaks gadās un rezultātā 4 nedēļu darbs pārvēršas 8 nedēļu objektā par kuru maksā kā par 4 nedēļām ar attiecīgu darba ražību.
Šito sūdu dēļ es vairs ar projektu vadību nenodarbojos.
Protams, lētais 'vergu' darbs nekad nav jautri... Bet strādajot Īrijā 12..14h maiņas, pelnīju uz papīra 750€/NEDĒĻĀ(~600€ uz rokas).. Dzīvoju protams standarta rabotņiku 'kojās' kur standarta tipveida 3 guļamistabu mājā jāsadzīvo 8-10 gasterbaiteru purniem no visām eiropas laimes mekletaju malām... Brīvu vietu bija maksimali maz un nevarēji baigi mājā 'čilot.'
Pa māju nebija jāmaksā to nodrošināja darbs, bet atskaitot komunālos kas dalījās uz galviņām un obligāto pārtiku ko katrs pats pirka un leduskapī bija sadalīta katram vietiņa, tā lai nenomirtu badā, uz rokas brīvā nauda palika ~400€ nedēļā, jeb ~1600€ mēnesī. Daudzi tur dzēra ik dienu, jo piķis kabatā labs, ļoti viegli arī bija pievienoties šim bariņam, lai aizbēgtu no īstās vergu naudas realitātes...
Bet turējos pretī šim kārdinājumam. Protams šad tad iepļāvu, bet ne katru dienu... Man mērķis bija pēc iespējas vairāk strādāt/sakrāt un braukt pēc iespējas atrāk prom!
Jo kopš neapdomīgajiem un trakajiem studiju gadiem bija problēmas ar ātrajiem kredītiem.. Studijas beidzu, vairāki ātrie kredīti joprojam vilkās līdz. Strādaju it kā ne pa minimalo algu, bet tāpat nomaksajot kredītus, nekam diži nepalika pāri jeb bija jādzīvo un japlāno no algas līdz algai... Tā gadu strādaju un reāli apnika bomžoties.
Sakodu zobus, sadūšojos un pavergoju 6mēnesus uz salas. Jā tik tiesam PAVERGOJU jo neko citu kā darbu un gultas vietu kurā iekritu, neredzēju! Svētdiena bija vienīgā 'brīvdiena' bet no tām ilgajam stundām darbā, esi tā pārguris, ka āra no gultas nemaz negribi līst... Pasūti uz mājām kadu fastfoodu, pierijies un guli tālāk jo jau rīt atpakaļ uz darbu! Aizvelcies vēl uz lidlu nopirkt lēto paiku ko sagatavot darbam...
Toties pus gada laikā, atlidojot atpakaļ, bija ~9K kabatā, nomaksāju tos ātros sūdus un nopirku savu pirmo auto pa 4K bez kredīta/līzinga nepieciešamības.
Iesaku jebkuram jaunietim(17-22gv) pavergot vismaz pāris mēnesus šādā darbā, ātri iemācīsies bez atbildības neņemt nekādus nebanku aizdevumus un atvērs dzīvē acis, ka ir arī parādīsies pienākumi, ne tikai tiesības...
Pēc pārdzīvotā man '9-5' ofisa darbs Rīgā, pa 1000€/men uz rokas liekas ļoti mierīgs, viegls un normāli apmaksāts darbs Latvijā. 
Protams, ja esi saņēmies vairāk nekā vari panest, jo gribi bezjēdzīgi papontoties... tad ir jāčīkst un jāraud, par mazo algu Latvijā, ja salīdzina ar Eiropas cipariem!
Pirms 10 gadiem biju kokapstrādes rūpnīcā uz nedēļu, Zviedrijā. Redzēju viņu ražību. Tas, ka viņi saņem 5x vairāk, un arī strādā 5x vairāk, ir p*****ž, latviski sakot. Labi, nevar jau teikt, ka slinkoja, bet gan vēsā mierā, ar nesteidzīgām kafijas pauzēm. Mūsu Latvijas rūpnīcā pat fiksāk visi kustas. Un es neteiktu, ka bezmērķīgāk ....vienārši, šeit ir pakļāvīgāki, verdziskāki cilvēki. Zviedri neļauj sev kāpt uz galvas.
Domāju, ka Māra cepiens nav īsti vietā.
portal.e-mobi.lv/lv/cenas/ ir visa informācija. Tāpat katrs e-mobi kartes lietotājs saņem e-pastā informāciju par aktuālo cenu. Pēdējos mēnešos tā ir mainījusies 3 reizes. Sākumā būtisks pieaugums, pēc tam samazinājums, bet ne tik būtisks.
Ir jāsaprot, ka elektrouzlādes staciju mērķauditorija ir pietiekami zinošs un mūsdienu tehnoloģiju izmantotprasmīgs lietotājs.
Tāpat būtu jāņem vērā nianse, ka pakalpojuma tarifs var atšķirties no e-mobi tarifa, atbilstoši attiecīgā EMSP noteiktajam viesabonēšanas tarifam. Tas ir diezgan skaidri norādīts E-mobi pakalpojuma sniegšanas noteikumu 6.5.punktā.
Jā, droši vien būtu ērtāk, ja uzreiz pēc uzlādes varētu redzēt, cik uzlāde ir izmaksājusi, taču jebkurā gadījumā gala cenu var redzēt vēlāk atsūtītajā rēķinā.
Diez vai šo arētu uzskatīt par neatbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām. Anyway, lūdzu padalīties ar PTAC atbildi, ja tāda tiks saņemta.
"Ir jāsaprot, ka elektrouzlādes staciju mērķauditorija ir pietiekami zinošs un mūsdienu tehnoloģiju izmantotprasmīgs lietotājs." - izteikšu vienkāršākiem vārdiem - tāpat kā pašas elektrokastes, arī uzlādes kastes ir nišas pielietojuma objekts. Jā, paldies nomik, mēs to jau zinājām
Kādēļ, pērkot degvielu var redzēt cik tā maksā? Tādēļ ka norēķini ir iespējami ar bankas karti un lielākoties arī ar skaidro naudu.
Nevienai e-auto uzlādes kastei neesmu redzējis tādu iespēju. Tajā jomā ir galīgi džungļi. Eksistē dažādi virtuālie pakalpojumu sniedzēji, kuri pielieto visdažādākos tarifus. Vienā un tajā pašā lādētājā var uzlādēties par dažādām cenām.
Tu piemirsi vēl trešo - ar elektrokastēm brauc turīgi cilvēki. Kamēr ar parastām mašīnām mēdz braukt arī tādi kuri konkrētajā brīdī nemaz nevar atļauties pieliet pilnu bāku...
Tad jau atliek uzlikt kameru, un ja atbrauc e-mersis, ierubii superdaago tarifu, bet ja atbrauc e-smart, - superleeto tarifu!
Ukrainā patreiz elektrība mājsaimniecībām maksā 1,6 grivņas par kw, bet juridiskajiemm - 6 grivņas par kW. Un tad vēl viņu padod ik pa 2 stundām uz 2 stundām. Vietējie reāli neapmierināti, itkā elektrība lēta, bet produkti/pakalpojumi ļoti dārgi.
Kas Tavā izpratnē ir "turīgs"? Pieņemu ka tas, kura darba ražīgums ir virs vidējā. Pazīstu tādu, kurš arī 7. sērijas BMW lej pa 10 litriem un tādus e-auto īpašniekus, kuri speciāli brauc uz IKEA, piesprauž kabeli un ar citu transportu aizbrauc uz darbu. Zināšanai: pie IKEA joprojām uzlāde par velti.
Domāju ka tie, kuri brauc ar i-mev e-auto nemaz nav "turīgi".
Un vēl - mans pārsteigums bija milzīgs, kad uzzināju: absolūti lielākā Teslu daļa tiek pirkta "uz krīta".
dzirdējis par gadījumu, kad lādētājs nevis uzlādē, bet izsūc elektrību no akumulatora. Ar benzīnu tā vismaz nenoliek.
Tas gan skan labi: "esmu dzirdējis"
Tieši ar benzīnu tā notiek.!
Savukārt nekur neesmu redzējis ka benzīnu kaut kur pilda par velti, bet ar elektrību to var izdarīt vairākās vietās.
ir ka, papīrīši uz pistolēm ir smuki zilā krāsā vienādi gan dīzelim gan benzīnam. Neste varētu mierīgi izvietot reklāmu, kā kādreiz csdd. Skaties trīs reizes ko bāz/lej bākā 
Tad jau pāri peļķei nevari lidot.. Tur ir viena pistole dīzelim, bendžam.. Līst ārā tas, kādu podziņu piespied.
Nevis skaties uz pistoles krāsiņām nezinot vai tur 95 vai 98 vai pro vai ne-pro.
Nu lukoilā pfu viadā, pildot to krievijas naftu un atbalstot ruslanus, gadās itin bieži, ka pilda tev gaisu par kuru skaitītajs tik griež pēc degvielas izcenojuma...
Pagājušo ziem liekas kādi 2 vai 3 publiski gadījumi bija Latvijā ar lukoilu pfu viadu.
Nezinu, variet kaut -20c atlaidi dot, es tur kāju nesperu... Bet standarta latvietim jau patīk dubultstandarti, šo var ļoti labi noverot, kad ir kādas īpašās mahimas dienas, kur -10c atlaide lukoilā, nu mļin! viadā. Rindā stāv!
Vecās sapuvušās iekšdedzes dzinēja kapsētas nodot lūžņos un saņemt valsts atbalstu, nu teiksim kādus 5k + 2,5k eu atbalstu elektro auto iegādei + tirgotāja 1k. Tā būtu reāli politika uz neatkarību, bezizmešu kursu 
Lasīju, ka Lietuvā plāno atcelt PVN jaunu elektroauto iegādēm. Lūk tas ir atbalsts! To, kas maksā 50 tūkst. EUR, varēs nopirkt par 40 tūkst. EUR. Ja šāds noteikums būtu arī LV, tad vismaz manā gadījumā ieguvums būtu bijis vēl par gandrīz 2 tūkst. EUR lielāks nekā esošā subsīdija 4,5 tūkst. EUR.
Jau aizmirsusi cilveki, ka bija mums ministre- Shahiste, kas taisija lielo nodoklu reformu un piemeta 1. Janvari dizelim ap 10 centiem (ar kaiminju vecgada diena benzintanka satikamies..) un devize bija- kriize nav, naftas cena zema, tapat ir jacel akcize. Uz otru pusi tas algoritms laikam nestrada- ir krize, naftas cena augsta , jasamazina. Pie proporcionala aprekina ja pie eiro 1litrs cenas bija ap 10 centi, tad pie tagadeja barela cenas gan jau tas sadardzinajums ir ap 17 centi.
Video autors iebrauc krustojumā pie luksofora zaļā signāla un saduras ar Volvo, kura vadītājs aizšķērso ceļu, griežoties pa kreisi. Lasīt vairāk
27.aprīlī pie t/c „Mols” Krasta iela 46. sākot no plkst. 10.00 pulcēsies ap Latvijas motobraucēji, lai kopīgi atklātu ikgadējo motosezonu. Pulcēšanās laiks no plkst. 10.00-12.59. Lasīt vairāk
Attēlos un video var redzēt, kādas šobrīd ir degvielas cenas Spānijā, Latvijā un Lietuvā. Lasīt vairāk
Aizsardzības industrijas pārstāvji šodien Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas sēdē pauda kritisku nostāju par nepietiekamo valsts finansējumu jomas inovācijām, atbilstošu pasūtījumu trūkumu un birokrātiskiem novecojuša normatīvā regulējuma radītajiem šķēršļiem. Lasīt vairāk
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Lohiem:
Tie jau lati.