Latvijā 2022.gadā saražots par 14,5% mazāk elektroenerģijas 6

Latvijā pagājušajā gadā saražotas 4795 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2021.gadā, liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotas 2653 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr mazajās HES saražotās elektroenerģijas apmērs pieaudzis par 13,3% - līdz 77 678 megavatstundām (MWh).

Termoelektrostacijās (TEC) 2022.gadā saražotas 1216 GWh elektroenerģijas, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt ar biomasu 2022.gadā saražotas 344 055 MWh elektroenerģijas, kas ir par 5,9% mazāk nekā 2021.gadā, koģenerācijā saražotas 73 260 MWh elektroenerģijas, kas ir par 67,5% mazāk, bet ar biogāzi saražotas 237 283 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 9,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Vēja elektrostacijās pagājušā gadā saražotas 188 364 MWh elektroenerģijas, kas ir par 34,5% vairāk nekā 2021.gadā savukārt saules elektrostacijās saražotas 5262 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Elektroenerģijas patēriņš 2022.gadā Latvijā veidoja 7106 GWh, kas ir par 3,7% mazāk nekā 2021.gadā.

Decembrī Latvijā saražotas 637 545 MWh elektroenerģijas, kas ir par 29% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā mēnesī, kamēr elektroenerģijas patēriņš bija 661 048 MWh, kas ir par 11% mazāk nekā 2021.gada decembrī.

Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka, samazinoties patēriņam un vēl vairāk - ražošanai, 2022.gadā pieauga elektroenerģijas imports - no kaimiņvalstīm tika saņemtas 2311 GWh elektroenerģijas, kas ir par 30,4% vairāk nekā 2021.gadā, un tādējādi Latvijā patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 67,5% apmērā, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir samazinājums par 8,52 procentpunktiem.

Tāpat tirgus apskatā teikts, ka elektroenerģijas ražošanas apmers pieaudzis atjaunojamo resursu ģenerācijā, bet samazinājies - fosilā kurināmā stacijās. Izmaiņas ražošanas struktūrā saistāmas ar augsto gāzes cenu, kā rezultātā lielās koģenerācijas stacijas no marta līdz augustam darbojās minimālā režīmā, kā arī jaunu vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu tīklam.

Pērn gan Latvijā, gan arī Eiropā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, katrā vasaras mēnesī sasniedzot jaunu augstāko vēsturisko cenu līmeni. Pēc rekorda augustā, kad vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 467,75 eiro par MWh, bet 17.augustā no plkst.18 līdz 19 elektroenerģijas cena sasniedza "Nord Pool" biržas noteikto maksimālo stundas cenas atzīmi - 4000 eiro par MWh, cenas samazinājās.

Pagājušā gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par MWh, kas, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieaugums 2,6 reizes.

Kraso cenu pieaugumu izraisīja vairāki apstākļi, kam pamatā bija Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās reakcijas - bažās par energoresursu pietiekamību gaidāmajā ziemā Eiropā vasaras mēnešos dramatiski pieauga gāzes cena, kas gada beigās pakāpeniski samazinājās Cenas iespaidoja arī Baltijas valstu un Somijas atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas importa. Cenu pieaugumu veicināja karstais laiks Eiropā, kā rezultātā samazinājās ūdens pieplūde hidroelektrostaciju rezervuāros Skandināvijā un auga energopatēriņš dzesēšanas vajadzībām.

Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu samazināt elektroenerģijas importu no trešajām valstīm no 2022.gada marta un pilnīgu atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas no 2022.gada maija Krievijas sāktās karadarbības Ukrainā dēļ, gada laikā imports no šīm valstīm saruka par 77%, salīdzinot ar 2021.gadu, un bija 1095 GWh.

Trešo valstu imports uz Baltiju tika aizstāts ar Eiropā saražoto elektroenerģiju, kopumā pieaugot par 20% un sasniedzot 12 716 GWh, tostarp 6823 GWh importētas no Somijas (pieaugums par 6%), 4947 GWh no Zviedrijas (pieaugums par 43%) un 946 GWh no Polijas (pieaugums par 38%).

"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij.