Pēdējo paaudžu dīzeļautomobiļi ar pienācīgi funkcionējošām izplūdes gāzu neitralizēšanas sistēmām ir ne tikai degvielu taupošāki, bet arī videi draudzīgāki salīdzinājumā ar līdzīgiem benzīna dzinējiem.
Visi automobiļi, kas atbilst šobrīd spēkā esošajam Euro 6 standartam, ir aprīkoti ar izplūdes gāzu neitralizēšanas jeb pēcapstrādes sistēmām. Svarīgākās no sistēmām, kas atbildīgas par kaitīgo izmešu samazināšanu, ir katalītiskais neitralizators, cieto daļiņu filtrs, selektīvā reducēšanas sistēma (SCR) un izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma. Kādēļ par tām ir svarīgi rūpēties un kādu funkciju tās pilda, skaidro Volkswagen pēcpārdošanas vadītājs Baltijas valstīs Ints Valainis un Rīgas Tehniskās universitātes Automobiļu katedras docents Gundars Zalcmanis.
Katalizators toksisko vielu neitralizēšanai
Ints Valainis norāda, ka katalizators ir keramisku šūnu elements, kas rada apstākļus, lai izplūdes gāzēs neitralizētu nepilnīgi sadegušās un nesadegušās kaitīgās vielas.
Modernos dīzeļmotoros tiek izmantota selektīvās katalītiskās reducēšanas (SCR) sistēma, kas katalītiskajā neitralizatorā iesmidzina AdBlue šķidrumu. Tādējādi motora izplūdes gāzēs esošie slāpekļa oksīdi tiek pārvērsti videi dabīgā slāpeklī un ūdens tvaikos. Līdzīgi kā kritiski samazinoties degvielas daudzumam, automobilis autovadītāju brīdina arī par nepieciešamību uzpildīt AdBlue šķidrumu. Dīzeļautomobiļi patērē AdBlue šķidrumu divu līdz sešu procentu apmērā no degvielas patēriņa un tas izmaksā līdz vienam eiro litrā.
SCR sistēma ir izplūdes gāzu triju stadiju komplicēta pēcapstrādes sistēma, tādēļ ir jālieto tikai atbilstošas koncentrācijas AdBlue piedeva (tai nedrīkst papildus pieliet ūdeni), tā nedrīkst būt piesārņota, kā arī stingri jāievēro glabāšanas jeb lietošanas termiņš.
Gundars Zalcmanis skaidro: “Lai panāktu SCR atgāzu pēcapstrādes sistēmas efektīvu un ilgstošu darbību, vienmēr ir jālieto tehniskajiem normatīviem atbilstoša AdBlue piedeva, kā arī tikai ražotāja ieteiktās motoreļļas (ACEA C-1, -2, -3, -4, -5 kvalitātes klases vai atbilstošas autoražotāja specifikācijas motoreļļas), kurām ir pievienotas piedevas ar samazinātu pelnus (cietos izmešus) veidojošo un ķīmiski aktīvo elementu (sēra, fosfora ) koncentrāciju. Šādas motoreļļas dēvē par SAPS (Sulphate Ash, Phosphorus and Sulphur low content – angļu val.) eļļām.”
Automobilis pats sadedzina kvēpus
Volkswagen jau rūpnīcā aprīko dīzeļautomobiļus ar DPF jeb cieto daļiņu filtru (DPF jeb Diesel Particulate Filter – angļu val.), kas uztver un pēc tam sadedzina kvēpu daļiņas, kuras izdalās dīzeļmotora darbības rezultātā. Tādējādi tiek samazinātas automobiļu radītās emisijas. Šiem filtriem ir ierobežota ietilpība un sodrēji periodiski ir jāsadedzina, lai reģenerētu DPF. Reģenerācijas procesā periodiski, bet automātiski tiek sadedzināti filtrā uzkrātie kvēpi, oglekļa (C) daļiņas pārveidojot par CO2 gāzi. Pārveides procesu veicina arī oksidējošajā neitralizatorā iepriekš radītais slāpekļa dioksīds (NO2), jo NO2 vidē kvēpi sadeg ātrāk un pilnīgāk, nekā reaģējot ar skābekli. Izmantojot kvalitatīvu degvielu, kā arī ražotāja ieteiktās motoreļļas, un uzturot auto tehniski labā stāvoklī, ir iespējams nodrošināt kvēpu filtra ilgstošu funkcionalitāti.
Kā rīkoties problēmu gadījumā?
Ints Valainis norāda, ka regulārajās tehniskajās apkopēs minētajām sistēmām nav nepieciešama īpaša uzturēšana. Šīs sistēmas izstrādātas tā, lai tās darbotos pēc iespējas ilgāk (automobiļu ražotājiem izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmām ir jānodrošina vismaz minimālais obligāti noteiktais kalpošanas resurss, kurš parasti tiek sasniegts vai pārsniegts, ja precīzi tiek ievēroti visi automobiļa lietošanas noteikumi), taču, kā jebkuras ierīces, tās var nākties nomainīt atkarībā no nobraukuma, motora vispārējā tehniskā stāvokļa, lietošanas instrukciju ievērošanas un atbilstošu ekspluatācijas materiālu (degvielas, eļļas, piedevas) lietošanas. Bojātās ierīces ir ieteicams aizvietot tikai ar atbilstošām, jaunām daļām, jo to darbības traucējumi var izraisīt vairākas citas problēmas, piemēram, jaudas zudumu, palielinātu degvielas patēriņu, kā arī DPF reģenerācijai iesmidzinātā degviela var sajaukties ar motoreļļu un pasliktināt tās kvalitāti. Dažādus darbības traucējumus var izraisīt arī braukšanas stils un ieradumi. Piemēram, ja ar dīzeļdzinēja automašīnu bieži nākas braukt nelielus attālumus, tad periodiski ieteicams izbraukt garākos braucienos, lai sasniegtu optimālo darba temperatūru un sistēma spētu pašattīrīties.
Kaitīgo izmešu samazināšanu papildus veicina arī vairāki citi tehniskie risinājumi, kas tiek lietoti jaunajos, ar dīzeļmotoru aprīkotajos automobiļos – izplūdes gāzu recirkulācija, ļoti augsta spiediena degvielas iesmidzināšanas sistēmas, ieplūdes kolektori ar maināmu jeb regulējamu gaisa plūsmu, temperatūras pārvaldes risinājumi un vairāki citi.
Labot automobili tikai uzticamā servisā
Apšaubāmas kompetences mehāniķi iesaka atrisināt nolietota cieto daļiņu filtra problēmu, vienkārši fiziski izņemot kvēpu filtru un pārprogrammējot motora elektronisko vadības programmu, taču tas ir pretlikumīgi un arī būtiski palielina kaitīgo izmešu daudzumu.
Eksperti piebilst, ka, meklējot lietotu dīzeļautomobili, pircējam noteikti ir jāpārliecinās, vai ir uzstādītas un pienācīgi darbojas visas izplūdes gāzu neitralizēšanas sistēmas, jo neatļauti pārveidotas vai demontētas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas atjaunošana var būt ļoti dārgs process.
Atļaušos paoponēt. Ja sistēma tik tikko sāk niķoties, tad uz paneļa kaudze ar lampām un paziņojumiem. Nevajag apgalvot nekorektus pieņēmumus, ka to nevar manīt.
Un nekur tu 1000km nenobrauksi -samazināta jauda, nenotiek cieto daļiņu filtra reģenerācija, finālā pat iedarbināt neļauj.
Turpretī vecajam BOSCH plunžeru sūknim pietika 1 vada, lai atvērtu degvielas padeves vārstu un tad brauc, kaut vai sprauslas lej, ja esi iedarbinājis. Un diez vai vidusmēra vadītājs varēs pateikt vai tie dūmi paātrinoties no nepareizi noregulētas degvielas sistēmas vai normāli uzdūmo ieberot.