Kopš pagājušā gadsimta vidus sabiedrībā uzrodas dažādas prognozes par naftas resursu izsīkšanu diezgan tuvā nākotnē, bet neviena no tām nav piepildījusies, un par to, kas vēl atrodas Zemes dzīlēs, ir vairāk minējumi. Tomēr arvien vairāk tiek meklēti veidi, ar ko aizstāt šo izsmeļamo resursu. Elektroenerģija, dažādas gāzes, saules enerģija, no augu valsts iegūta degviela utml.
Nesen Somijas degvielas ražotājs “Neste” nāca klajā ar tikai no atjaunojamiem resursiem radītu dīzeļdegvielu, kurai dots nosaukums “Neste MY”.
Neste MY dīzeļdegviela ir bez krāsas un tā ir ražota 100% no atjaunojamiem resursiem Foto: iAuto.lv
Šī degviela ražota galvenokārt no atkritumiem, dažādiem pārpalikumiem un augu eļļām. “Neste” šobrīd ir lielākais ražotājs, kas degvielu ražo no atjaunojamajiem resursiem. Ražotāja piedāvātās degvielas “Pro Diesel” sastāvā vismaz 15% ir degviela no atjaunojamiem resursiem. Uzņēmuma produktu speciālists Ari Engmans portālam iAuto.lv gan atklāj prognozes, ka fosilās degvielas patēriņš vismaz tuvāko desmit gadu laikā īpaši nemainīsies. Ilgtermiņā vieglo automašīnu vidū lielāks īpatsvars varētu būt benzīnam, taču smagā tehnika joprojām tiks darbināta ar dīzeļdegvielu. Taču jau tagad tiek strādāts pie tā, lai radītu alternatīvas un atstātu mazāku “ekoloģiskās pēdas nospiedumu”.
Vai mazāki CO2 izmeši
Tā kā Latvijā nupat mainītas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, ko aprēķina atkarībā no CO2 izmešiem, daudzus autovadītājus interesē jautājums, vai šādu alternatīvu degvielu izmantošana varētu samazināt izmešus, tostarp izdalīto CO2 gāzi. Sadegot vienādam daudzumam (pareizāk būtu lietot vārdu masa, jo šķidruma blīvums arī ietekmē CO2 daudzumu) fosilās un jaunās “Neste MY” degvielas, izdalītais CO2 daudzums būs ļoti, ļoti līdzīgs. Tas skaidrojams ar to, ka degšanas rezultātā ogļūdeņraži piesaistot skābekli un reakcijas rezultātā rodas CO2 gāze.
Abu degvielas veidu degšanas piemērs
Kā stāsta “Neste”, jaunās degvielas ieguvumi ir mazāks degvielas patēriņš (nedaudz, bet ir) un jaudas pieaugums, kā arī mazāks citu elementu daudzums, kas paliek pāri šai degvielai sadegot. Ari Engmans stāsta, ka ar šādu tehnoloģiju ir iespējams ražot arī benzīnu, taču to pašlaik nedara, jo tā ražošanas izmaksas ir dārgākas un Eiropā benzīns ir saražots vairāk, nekā ir pieprasījums pēc tā.
Iespējams rodas jautājums par to, kāda tad starpība un kāpēc izmantot šo degvielu, ja tai sadegot CO2 gāze – bubulis ar ko regulāri baida sabiedrību rodas tādā pat daudzumā. Ir gan starpība, taču šajā gadījumā ekoloģijas faktors jāaplūko no otras puses, jeb cik liels daudzums CO2 gāzes rodas degvielas ražošanas procesā. Raugoties no šī skatupunkta, “Neste MY” visa cikla laikā (no ražošanas līdz sadegšanai) rada ievērojami mazāk izmešus, salīdzinot ar citiem degvielas veidiem, piemēram, fosilo vai no augiem ražoto dīzeļdegvielu. “Ekoloģiskās pēdas nospieduma” noteikšanai ņem vērā arī to, kādu ietekmi uz vidi atstāj arī ražošanai nepieciešamo izejvielu ieguve. Kamēr fosilās degvielas “ekoloģiskās pēdas nospiedumā” tiek ieskaitīta arī naftas ieguve, transportēšana un pārstrāde, no augiem ražotās dīzeļdegvielas – viss augu izaudzēšanas laikā saražotais CO2 daudzums, tad atjaunojamās degvielas “pēdas nospiedumu” ņem vērā arī, cik daudz CO2 tiek "izņemts" no vides, piemēram, augiem augot. Protams, tiek ņemts arī vērā radītais CO2 no pārstrādājamo atkritumu saņemšanas utt.
Foto: Ekrānšāviņš
CO2
No kā tad ražo atjaunojamo dīzeļdegvielu?
Atjaunojamo dīzeļdegvielu ražo no atkritumiem un pārpalikumiem (79%), palmu eļļa (19%) un citām eļļām (1%), tad kopējā negatīvā ietekme uz vidi, kas rodas ražojot un patērējot šo degvielu ir stipri mazāka, nekā citiem degvielas veidiem, turklāt tiek samazināts atkritumu daudzums.
Atkritumi un pārpalikumi ir tauki, kuri ir palikuši pāri no zivju vai gaļas rūpniecības, izlietotā eļļa pārtikas rūpniecības gan no kartupeļu "frī" cepšanas, gan industrijā izmantotās kukurūzas eļļas utt. Galvenais, lai to var salīdzinoši viegli un lielos apjomos savākt.
Videi draudzīgāk, bet dārgāk
Tā kā degvielas ražošana no atjaunojamiem resursiem ir pat par 25% dārgāka, nekā degvielas ieguve, pārstrādājot naftu, tad lielākais klupšanas akmens šai degvielai būs cena. Diez vai vidējam patērētājam, kuram “ekoloģiskās pēdas nospieduma” jēdziens šķiet pārāk abstrakts, būs motivācija izmantot krietni dārgāku degvielu, ja turpat blakus sūknī atradīsies pat par 20, vai 40 centiem lētākā fosilā dīzeļdegviela. No vienas puses, radot arvien stingrākas prasības pret ietekmi uz vidi, gan katras valsts, gan ES līmenī, šādu degvielu varētu padarīt pieejamāku, piemērojot nodokļu atvieglojumus. Bet no otras puses, pat ar visu to, ka Somijā šai degvielai ir krietni zemāka kopējā nodokļu likme (30.39%, fosilajai dīzeļdegvielai – 53.02%), rezultātā degvielas uzpildes stacijās tā joprojām maksā dārgāk, nekā fosilā dīzeļdegviela. Jāņem vērā tas, ka, atkarībā no izejvielu veida un pieejamības, šīs degvielas ražošanas izmaksas ir arī svārstīgākas, nekā fosilās degvielas ražošanā.
Nenoliedzami, viss iet uz to, ka ar laiku šādas degvielas, kas ražota no atjaunojamiem resursiem, īpatsvars palielināsies, taču domājams, ka ražotājiem neklāsies viegli panākt lielāku tās pieejamību patērētājiem un konkurētspēju ar tradicionālajiem degvielas veidiem. Visticamāk tas notiks pateicoties valdību pieņemtajām prasībām attiecībā uz vides saglabāšanu un nodokļu politikām.
No 2020.gada Eiropas Savienības regula nosaka, ka visai tirdzniecībā piedāvātajai degvielai sastāvā ir jābūt vismaz 10% no atjaunojamiem resursiem. Benzīnam šobrīd alternatīva piejaukumam ir etanols, bet dīzeļdegvielai ir biodīzelis (kuru nedrīkst lietot aukstos laikapstākļos) vai dīzeļdegviela no atjaunojamiem resursiem (pagaidām ziemas apstākļos vienīgā alternatīva).
Zemāk var salīdzināt Neste dīzeļdegvielas un Neste dīzeļdegvielas, kura ražota no atjaunojamiem resursiem salīdzinājumu:
Dīzeļdegvielas un Neste dīzeļdegvielas no atjaunojamiem resursiem salīdzinājums
Pēc rādītājiem dīzeļdegviela no atjaunojamiem resursiem ir līdzīga ar dīzeļdegvielu, kura ražota no naftas. Vairākos rādītājos pat labāka, piemēram, ir daudz reizes mazāka dūmainība, saudzējošāka motoram, mazāka iespēja, ka aizsērē sprauslas. Ir ļoti svarīgi dīzeļdegvielu no atjaunajamiem resursiem nejaukt ar biodīzeli, kas ir pavisam cits stāsts.
Dīzeļdegvielas un Neste dīzeļdegvielas no atjaunojamiem resursiem salīdzinājums
Atgādinām, ka "Neste Pro Diesel" sastāvā ir vismaz 15% dīzeļdegvielas (Neste MY), kura ir ražota no atjaunojamiem resursiem.
Kā vienmēr portālā iAuto jautājumi komentāros, un mēs centīsimies atbildēt.
Neste dīzeļdegvielas rūpnīca Pormo Foto: iAuto.lv
!0% spirta benzīnā. Vācijā tas jau bija piedāvājuma, bet to nekas nepirka. Akcija izgāzās. Un kā būt ar barošanas sistēmu? Daudzi ražotāji pieļauj tikai 5% spirta korozivitātes dēļ. Nerunāsim nemaz par spirta daudz smagāko ekoloģisko pēdu- mazāka siltumspēja, tātad lielāks patēriņš un braucējam jāpaņem vairāk no dabas, lai nopirktu lieku degvielu. Darbojoties ar sliktāku degvielu, ātrāk izdilst dzinējs un ātrāk būs jānomaina auto, tam atkal paņemot no dabas. Lai izaudzētu spirta izejvielas, jāaizņem lauksaimnieciskās platības, jādarbina tehnika, jāuzliek mēslojums. Viss tas ir piķis un vajag atcerēties, ka tā mums ir tik daudz, cik paņemam no dabas. Iespiedmašīna neskaitās. Tā reālas vērtības nerada.
Tāda ir ES apņemšanās, lai mazinātu siltumnīcas efektu pasaulē - par to mums katram būs jāmaksā
Te nav pilnīgi nekāda sakara ar siltumnīcas efektu!!
Beidziet reizi dziedāt pakaļ visādiem xxxxx.
Te ir efekts no tā ka CO2 rotē no auga uz bāku, sadogot tas pat augs to gāzi izmanto, lai radītu vajadzīgo C.
Dedzinot fosīlo kurināmo CO2 atpakaļ zemē nenonāk, bet papildina atmosfērā jau esošo CO2 gāzi - respektīvi dedzinot fosūlo kurināmo CO2 procentuāli paliek vairāk, bet dedzinot bio kurināmo CO2 vairāk nepaliek.
Vienreiz kāds to ir spējīgs pateikt vai nē!!??
Publicētais raksts ir atkal pakļa spraužams, jo ir iebraukt auzās, bet tikai no citas vietas (pretējās).
Iepriekšējais ieraksts ir atbilde pirmajam komentāram.
Rakstā par Tevis minēto CO2 ir gan rakstīts, gan veseli divi attēli :)
Konkrēti kurā vietā rakstā ir minēts par CO2 kas piedalās siltumnīcas efektā un par CO2 kas nepiedalās??
Kuri attēli to raksturo?
Un kāpēc Tu domā, ka akli kalpojot co biznesmeņiem un viņu tupajiem līdzskrējējiem, mums būtu jāizķēza savu Zemīti? Jau tā, iedzīvotāju skaita samazināšanai rietumos censās cilvēkus pieradināt seksam izmantot tam neparedzētas atveres un ķermenā daļas. UN TAGAD VĒL ŠIS!