Latvijai jābūt gatavai jebkādiem draudiem, intervijā žurnālam "Ir" sacījis jaunais Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs, atbildot uz jautājumu, cik reāls ir Krievijas iebrukums kādā no Baltijas valstīm tuvāko gadu laikā.
"Rīt mēs būsim labāki nekā vakar. (...) Visi priekšnosacījumi valstij ir izdarīti, lai mēs būtu gatavāki, un turpināsim to gan ar robežas aizsardzības plāniem, gan vienību ekipēšanu. Jo katru dienu labāki mēs kļūstam, jo mazāk par tāda scenārija varbūtību vispār var runāt," sacījis Krjukovs, "izslēgt mēs nekad neko nevaram, bet vienmēr jābūt gataviem. Kā teicu, būt inovatīviem, eksperimentēt, meklēt labākus risinājumus, nebaidīties mainīt iepriekš pieņemtos lēmumus."
Savukārt lūgts vērtēt, cik ticams, ka Krievijas uzbrukums kādai NATO valstij nebūtu plaša mēroga, bet gan kā provokācija vai hibrīduzbrukums, Zemessardzes komandieris pilnībā piekritis šādai versijai.
"Šie uzbrukumi jau notiek, un mēs darām visu iespējamo. Kaut vai tagad, ņemot vērā jūras kabeļu pārrāvumu, NATO klātbūtne ir palielināta reģionā. Ja skatāmies valsts teritorijā, mums šeit ir pārstāvji no puses NATO dalībvalstu. Mums ir tik daudz sensoru - tie ir karavīri šeit uz vietas. Ja kaut kas notiek, visas valstis automātiski zina, kas te notiek. Un tas ir ātrums. Tā ir ticība. Nav kā 2014.gadā - vai Krimā tiešām kaut kas notika vai ne? Zaļie cilvēciņi, kas tie tādi? Šādi scenāriji vairs nav iespējami, jo esam pilnīgi citā informatīvajā telpā. Mēs esam gatavībā, mums ir klātbūtne, un labāk saprotam, ko paši varam," sacījusi militārpersona.
Viņš uzsvēris, ka Krievijas provokatīvs iebrukums kādā no NATO dalībvalstīm būtu 5. panta gadījums, "tāpēc esam gatavi jau šodien, bijām vakar un būsim gatavi rīt".
Taujāts, kā un kad varētu beigties karš Ukrainā, Krjukovs izcēlis, ka jāņem vērā daudzi priekšnosacījumi. "Kur šobrīd atrodas ASV ar savu nostāju, kur atrodas Eiropa ar savu un kur pati Ukraina ir spējīga realizācijā. Šie trīs pīlāri, uz ko viss balstītos," sacījis Krjukovs, "Ukraina pierāda, ka ir gatava cīnīties un nepiekāpsies. Mums viņi jāatbalsta, kā esam to darījuši līdz šim, un par kādas teritorijas atdošanu agresorvalstij vispār nevar būt runa."
sapirkt 10 000 dronus, tos saslēgt kopā tīklā ar mākslīgo intelektu. ( viens drons ierauga, cits iznīcina, utt) plus droni kas tikai filmē, kas skenē, spēj mainīt frekvenci utt, tādai armijai pietiks viens operators, kurš varēs tikai dot virzienu droniem. Tikai 2 valstis iet tādā virzienā - ASV un Ķīna. ASV jau testēja 100 dronu spietu ( Ķīnieši ap 80-90) Ja vēl tos dronus aprīkot nevis ar 2.pasaules kara tehnoloģijām, kādas pielieto ukristānā, bet ar kaut ko normālāku - piemēram, miniatūrām raķetēm, tad tāda armija kļūtu pat bīstamāka par arhaistiskajiem kodolieročiem. Un domāju ka pat lētāka uzturēšana kā tām bruņumašīnām un haubicām.
Kāpēc pieminu tādu "fantastiku"? Jo mums ir gandrīz visi resursi tādas armijas izveidei.
Latvijā ražo gan dronus, gan lidmašīnas. Ir kas nodarbojas rr mākslīgo intelektu. Tas pats mikrotik var izstrādāt komunikāciju ar droniem. Nav tikai munīcija un raķešu tehnoloģijas.
Un es pat teiktu, ka galvenais uzsvars ir ienaidniekam radīt dzīvā spēka zaudējumus nevis bezjēgā iznīcināt tos metāllūžņus. Mazas raķetes ar galviņu 5 grami, kas ielido ienaidniekam mūlī vai kaklā radīs -1. Vienu stabilu -1, nevis bojātu tanku, kuru var salabot un 4 ievainotos, kuri pēc mēnēša dosies atkārtotā šturmā.
Bet kad vienā frontes sektorā 5000 droni, ko vada 1 operators un pēc tam ir kaut vai 2000 auksto, tas ir pavisam kas cits, nekā kā ukristānā - ielido 5 droni, ko vada 5 cilvēki, 3 droni pazūd, 1 tiek notriekts un viens nomet granātu kaut kur blakus ienaidniekam un lido atpakaļ pēc nākošajiem 5.